Hewlett-Packard (HP) laidis klajā jaunu tintes printeru/kombainu (+skaneris,+ fakss) mazajam un vidējam biznesam. Turpinot būtībā nejaušu sēriju par printeru piedāvajumu Latvijā (gada sākumā bija videoblogs par Epson printeriem) piedāvāju sarunu ar Raivi Vaitkūnu, kas atbild par HP printeru pārdošanas un izplatīšanas “kanālu”(channel)  Latvijā.

Neko nemēģinasi,neko neiegūsi (Nothing ventured, nothing gained). Sadomāju aktuāliem notikumiem pielāgotu eksperimentu ar īsdomu publicēšanas platformu www.twitter.com sakarā ar Rīgas Domes jaunāko uzbrukumu šīs pilsētas un valsts iedzīvotāju tiesībām pašiem notiekt savu informācijas lauku– proti, brīvu cilvēku vietā noteikt kādus viedokļus mums būs dzirdēt vai ignorēt. RD nolēma, ka mums nav tiesību pašiem veidot savu attieksmi pret kārtējo seksuālo minoritāšu gājienu, to noteiks RD un pilsētas iestādes un viņi teiks — nedrīkst!

Tādēļ tvitterī, kas Latvijā pamatīgi panesies,  aicināju manus “sekotājus” pastaigāties pie RD 1530 ceturtdien, ap to laiku kad bija paredzēta ārkārtas RD sēde. Aicināju cilvēkus, ja vien iespējams, paņemt kaut ko ar ko aizsiet muti (atceroties Latvijas radio akciju un simbolizējot to, ka mūsu līdzpilsoņiem aizliedz pauzt savu viedokli). Sanāk, ka vēsture atkārtojās kā (mini) balagāns (history repeats as farce). Sanācam burtiski it kā  trīs uz polšu (tikai neko nedzēram) plus vēl atbrauca filmēšanas brigāde no tribine.lv.  Tiem izskaidroju savu viedokli par vārda brīvību un demokrātiju un to, kā viedokļu ierobežojumi atņem mums visiem daļu brīvības.  Šodien 13. maijā esam mazāk brīvi –pateicoties RD — nekā vakardien.

Arī tribine.lv video īsti nerādās. Un ja rādīsies, izskatīšos nedaudz pēc ķēma :):).  Jāturpina smieties par sevi :):):) un redzēsim, kas notiks citu reizi.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji gan savā reklāmā, gan savu pakalpojumu būtībā saistās ar brīvību. Brīvību sarunāties, izteikties, internetā izpausties, brīvi iegūt un apmainīt informāciju. Ir globālais lozungs information wants to be free un arī vietējais pakalpojuma zīmols BiFrī, kas atsaucas uz anglisko be free – esi brīvs.

Telekomunikāciju nozarē Latvijā, visticamāk, strādā tikpat liela cilvēku dažādība, kā starp iedzīvotājiem kopumā. Ir latvieši, krievi, citu ES valstu pilsoņi, katoļi, ebreji, kreiļi, golfa cienītāji, vīrieši, sievietes un arī tas apstrīdētais populācijas procents, kuriem ir cita seksuālā orientācija.

Tagad izrādās, ka Latvijā uz pēdējo grupu neattiecas pāris brīvības – vārda brīvība un pulcēšanās brīvība. Rīgas Dome zem politiska un reliģiska spiediena (valsts iekārtā, kur baznīca ir dalīta no valsts!)  ir atcēlusi tiesības rīkot Baltijas lesbiešu, geju, biseksuālu un transpersonu (LGBT) t.s. praida gājienu iepriekš saskaņotā vietā un laikā – Vērmaņadārza apkaimē 16. maijā.

Tas praktiski nozīmē, ka mums visiem ir atņemta izvēle klausīties vai ignorēt šī pasākuma vēstījumu. Kāda augstāka vara ir konfiscējusi mūsu informācijas izvēles tiesības un pateikusi – tev, it kā brīvas Latvijas pilsonim un rīdziniekam nebūs lemt, ko drīksti redzēt un dzirdēt.

Esmu pāris reizes pēdējās nedēļas Vērmaņdārzā pagājis garām kaut kādiem (laikam ar studentiem vai skolu jauniešiem) saistītiem pasākumiem. Es neiederējos to mērķauditorijā. Bet iedomājaties, ja policija mani nebūtu laidusi Vērmaņdārza tuvumu un teikusi – „Jums nav tiesības redzēt kas tur notiek un lemt, vai vēlaties to apmeklēt.” (nav runa par kādu slēgtu pasākumu).

Protams, nav jau tā, ka Baltic Pride pasākums notiktu, un varas iestādes iedzīvotājus no tā ar soda draudiem turētu nost. Ir tieši pretēji, aizliedz pasākumu norunāta vietā, bet efekts tas pats. Izvēle ir atņemta, tāpat kā varenās PSRS iedzīvotājiem bija atņemta izvēle uz daudz ko…

Elektroniskos sakaros mums vēl ir ļoti liela brīvība (izvēles izpratnē). Internetā ir pieejama visāda informācija, ar pareizo satelīta uztvērēju varām skatīties simtiem televīzijas kanālu, lielajos kabeļtīklos katrā par aptuveni simtu. Kā mēs justos, ja līdzīgi dažām musulmaņu fundamentālistu valstīm, valdība mūsu laicīgā valstī pēc garīdznieku spiediena sāktu konfiscēt satelīta uztvērējus, slēgt noteiktus kabeļtelevīzijas kanālus (tur jau arī netrūkst „netikumību”), slēgtu (ne jau aiz nabadzības, kā šobrīd) radio pārraides?

Jāsaprot, ka jautājums šeit nav par praidu vai ne, par šādu vai tādu nostāju ar seksuālo orientāciju saistītos jautājumos. Par to Tu, lasītāj, varēji lemt pēc saviem uzskatiem un izvēles līdz pat 13 14. maija rītam. Kopš tā laika, par to, ko drīksti izvēlēties nolēma citi. Turklāt, tas notiks nevis elektroniskajā vidē – bet reālā pasaulē, kur tev ir par N-kripatu (palielu, manuprāt) mazāk brīvības, nekā 12. 13. maijā.  Nu, samierināsimies??

*āzis dārzā ir viens (patapināts no vācu izteiciena, Der Bock zum Gaertner/āzis par dārznieku).

IT uzņēmējs Jānis Bergs un privātuzņēmējs, bijušais baņķieris Uģis Zemturis abi atteikušies no amatiem Lattelecom padomē, atstājot iecerēto padomes priekšsēdētāju, bijušo premjeru Aigaru Kalvīti vienu – no trīs jaunieceltajiem padomes locekļiem.

Abu atteikšanās iemesli – it kā ierobežojumi atrasties padomē un vienlaikus veikt privāto uzņēmējdarbību. Taču ļoti iespējams, ka abi arī nevēlās piedalīties Lattelecom reputācijas ietekmēšanā sakarā ar klaji politisko piensaimniecības speciālista A. Kalvīša iecelšanu padomē.  A.Kalvīša un viņa partijas negatīvā reputācija varētu pārnesties uz tikai pēdējos gados no Lielā Sātana tēla atbrīvojušos Lattelecom un arī uz abiem jaunajiem padomes locekļiem un to uzņēmējdarbību.

A. Kalvītis, protams, paliek savā vietā un turpinās mest ļoti neviennozīmīgi vērtēta politiska pensionāra ēnu pār Lattelecom. Pozitīvais šajā apstāklī varētu būt tas, ka tas varētu steidzināt Lattelecom privatizāciju līdz ko tirgus apstākļi mainīsies, lai vienreiz uz visiem laikiem izbeigtu Latvijas iekšpolitikas šķietamo ietekmi uz Lattelecom.

Tomēr jāatceras J. Berga teiktais, ka augsti vērtē cilvēku no privātā biznesa iecelšanu uzņēmuma padomē. Ārzemēs lielu uzņēmumu valdēs un padomēs parasti pulcē tikai un vienīgi cilvēkus, kas ar savu biznesa pieredzi (ne vienmēr no uzņēmuma darbības nozares) var bagātināt uzņēmuma intelektuālo kapitālu  un pienest jaunus redzējumus.

Tas, protams, nenozīmē, ka par atsevišķiem valžu un padomju locekļiem nebūtu kontroversijas. Jaunākā – ASV monopolu apkarošanas un konkurences sargāšanas iestādes izteikušas bažas par Google izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja Ērika Šmita (Eric Schmidt) atrašanos Apple direktoru padomē.

Nākotnē varam cerēt, ka privatizēta Lattelecom valdē un padomē varēs atrasties pieredzējuši cilvēki no radnieciskām nozarēm (IT, ārpakalpojumu sniedzēji, interneta mediji) un citi ar plašām zināšanām un redzējumiem. Par politiskiem pensionāriem lai rūpējās partijas (kas vēl pašas sevi nav līdz izsīkumam diskreditējušas).

Privātais zviedru uzņēmumu inkubators IQUBE piedalās tenderī, lai kopā ar Latvijas partneri (pagaidām vēl vārdā nenosauktu) saņēmtu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu dibināt pēc IQUBE modeļa veidotu biznesa inkubatoru Latvijā, Video sižetā IQUBE par jauno biznesu atbildīgais Kristiāns Frike (Christian Fricke) stāsta par inkubatora darbību, pēc tam Mikaels Ālstrēms (Michael Ahlström) stāsta par iecerēm Latvijā.

Dārzos saimnieko dārznieki, bet modernos uz internetu bazētos telekomunikāciju tīklos — maršrutieri. Lattelecom padomē ir nonācis Aigars Kalvītis, cilvēks bez mazākās pieredzes telekomunikāciju nozarē un ar samērā katastrofāliem rezultātiem lielas organizācijas — Latvijas valsts — vadīšanā. Kā premjērs A. Kalvītis neuzklausīja daudzos brīdinājumus par ekonomikas pārkaršanu un savlaicīgi nespēra soļus, lai šo pārkaršanu novērstu un, lai mīkstināt globālās ekonomikas krīzes sekas Latvijas ekonomikai. Savus toreizējos
klientus– Latvijas pilsoņus un vēlētājus, viņš apsaukāja, nevis uzklausīja (arī ja tiem bija skarbi vārdi sakāmi).
Tagad izskatās, ka A. Kalvītis varētu kļūt par Lattelecom padomes priekšsēdētāju un pelnīt algu aptuveni 110 000 LVL gadā — tāpat kā priekšgājējs, telekomunikāciju speciālists Gundars Strautmanis. Ja otri divi padomes locekļi — IT nozares uzņēmējs Jānis Bergs un bijušais banķieris Uģis Zemturis vismaz pienes savu nozaru pieredzi lielajam uzņēmumam (IT ir saplūdis ar telekomunikācijām), ir grūti iedomāties kādu sešciparu vērtību pienesīs bijušais premjers.

Tas viss izskatās pēc neformālas politiskas pensijas izmaksu cilvēkam no partijas, kurai vēl ir teikšana koalīcijā, bet kuras reitings tautas acīs ir nokrities zem politisko aptauju kļūdīšanas koeficienta un tiek mērīts kā 1.7 %. Tas faktiski nozīmē, ka pamazām 90. gadu beigās iegūtā Lattelecom kā Lielā Sātana reputācija, kas jau sen aizmirsta, varētu tikt atjaunota nevis sakarā ar paša uzņēmuma darbību, bet dēļ garās politiskās ēnas, kuru metīs abos savdabīgos tt būrtos saskatāmā simbolika, proti, savējais pakritušu savēju piecels un turēs uz kājām. Par jebkādu cenu. Un vienalga, ka, tautai saredzot vienā t pašu klibo (aizmigušo?) ekspolitikāni un otrajā t bezkaunīgos lielākos sūdu vārītājus Latvijas vēsturē kopš 1991. gada, pār uzņēmumu kritīs nepelnīta čomu būšanu un politiskās korupcijas drūma ēna.

P.S. Tele2 Carnikavā lejup 2.46 Mbps, augšup 670 kbps. Svētdien 15:45

Šoreiz Tele2 sagādāja ātras augšuplādes modemu. Ātrums augšup uz serveriem Rīgā un Stokholmā nedaudz virs 500 kilobitiem sekundē. Ātrākā lejuplāde — no Ņujorkas 2.5 Mbps, lēnākais, nedaudz virs 2 Mbps no Rīgas (IZZI) servera, no Stokholmas, kādi 2.3 Mbps. Parastām vajadzībām — tā nekas.
Līdz šim dažādu (tostarp laika) apstākļu dēļ nav izdevies aiziet uz Vērmaņdārzu un izdarīt testu Rīgas centrā. To vēl atliek izdarīt. Parastām vajadzībām — e-pastam u.tml. ar 2 Mbps pilnīgi pietiek.
YouTube — kā nu ko, viens nejaušs klips plūda normāli, kaut kāds gaidāmā Bruno (Borats kā austriešu gejs-TV reportieris) filmas klips raustįjās.
Protams, Lattelecom 10 Mbps pieslēgums Carnikavas būdā (kam vēl neesmu atvedis modemu un WiFi kasti) liksies ātrāks.
Citu reizi izmēģināšu video augšuplādi un straumēšanu (vēl garajās brīvdienās nāksies atbraukt).