OK, karstā vasaras dienā nav īsti ko rakstīt, tādēļ turpināšu tēmu par elektronisko pakalpojumu sniedzēju reputāciju t.s. kibertelpā (cyberspace),  kur tagad ir virkne visādu informācijas kanālu un iespēju, sākot ar blogu un portālu komentēšanu un beidzot ar iespēju video vietnēs (YouTube u.tml.) ielikt satīriskus sižetus, tirādes un reklāmas materiālu izķēmojumus. Šobrīd degpunktā ir nonācis IZZI, bet varu iedomāties, ka, ja līdzīgas iespējas būtu pastāvējušas pirms 10 gadiem, tad daļa elektroniskā ganāmpulka (mazliet sagrozot Tomasa Frīdmena/Thomas Friedman/ jēdzienu The Electronic Herd) būtu ar ragiem plosījuši Lattelecom (tobrīd vēl Lattelekom). Pirms vairāk nekā gada ar milzu komentāru plūsmu reaģēja uz ierakstu šajā blogā par Triatel neveiklībām ierobežojot bezvadu interneta lietotāju lejuplādes daudzumu. Tam ir zināms pamats tīri tehnisku iemeslu dēļ, bet Triatel tobrīd ierunājās par “pirātisma” apkarošanu, sevi nostādot uz slidena ceļa — proti, ka operators varētu uzņemties atbildību par savu lietotāju darbību (novedot, analoģiski, pie tā, ka pastnieku sodītu par draudu vēstules pienešanu).  Katrā ziņā slūžas atvērās un laikam Triatel lielā mērā saprata, ka lejuplādes ierobežošana jāpamato ar radio tehnoloģiju īpatnībām un jāpiedāvā par piemaksu iegūt arī daudz lielākus limitus.

Bet ne par to ir stāsts.  Gānatons (kampaņveidīga gānīšanās) par IZZI ir nonācis arī Dienas interneta versijā, kur raksts par cilvēku sūdzībām ir izraisījis — komentārsūdzību vilni.  Pirmsākumi tam bija Twitter čivinājumos — pāris pazīstamāki Latvijas tviterotāji bija sākuši lietot IZZI pakalpojumus un nedaudz (vai pat līdz baltkvēlei) vīlušies. Tā nu viss panesās.

Doma nav te afišēt IZZI apriešanu, bet drīzāk cerēt, ka uzņēmums, kas pirms pāris mēnešiem solija izcelties gan ar pirmo 100 Mbps internetu plašākām aprindām  Rīgā (Lattelecom vēl tobrīd ar savu optiku knibinājās Pārdaugavā) un ar labu klientu apkalpošanu. Redzēsim, vai viņi ar jauniem vācu investoriem priekšgalā tagad saraus.

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs IZZI nonācis niknu čivinātāju (Twitter lietotāju) uzmanības degpunktā. Acīmredzot vairākiem čivinātājiem ir bijusi slikta pieredze ar vienu vai vairākiem IZZI pakalpojumiem (liekas, galvenokārt, ar solīto 100 Mbps internetu). Tie tagad izmanto savas vairāku desmitu vai simtu sekotāju (followers) auditorijas, lai kritizētu un pat gānītu IZZI.

Pats par IZZI neko daudz nevaru teikt, mājās sievas mātei ir „parastā” IZZI kabeļtelevīzija, kas pārraida visus kanālus ar pāris sekunžu nobīdi no otra dzīvoklī esošā televizora, kuram signāls pienāk no cita kabeļu televīzijas operatora. Tam laikam nav nekādās nozīmes.

Savukārt IZZI un citu preču un pakalpojumu piegādātājiem Twitter rada virkni jaunu problēmu un iespēju. No vienas puses, rodas jauns, zināmas paaudzes vadītājiem nepazīstams un nesaprotams kompānijas reputācijas un pat ekonomisko rādītāju ietekmējošs it kā medijs. 140 Twitter zīmes tomēr var pateikt būtiskāko: Uz X un Y ielu stūra lēts un garšīgs NNN firmas saldējums. Un karstuma vilnī no tuvākajiem ofisiem pie apmulsušās saldējuma tantiņas metās desmitiem Twittera iekārdināti pircēji.

Bet tik pat labi: Apēdu ZZZ firmas desu, pļ**u jau otro dienu. (un ir redzams, ka tvīts sūtīts no mobilā telefona, visticamāk — namiņā). Tas var negatīvi ietekmēt šo desu ražotāju, firmas vadībai pat nezinot. Paradoksālais ir, ka tieši krīzes laikā apgrozījuma kritiens griež visskarbāk, un ir visai sliktas izredzes atlīdzināt darbinieka laiku un līdzekļus kaut kāda mistiska Twitter monitorēšanai.  Labākā gadījumā par to ziņos kāds, kurš, darbojoties savu tiešo darba uzdevumu pelēkā zonā, ir čivinājis par savām lietām un pamanījis, ka tiek apspriesta vai lamāta viņa darba vieta.

Dabīgs, bet riskants solis ir uzsākt uzņēmuma čivināšanu. Tur ir rūpīgi jāizstrādā stratēģija, jo tīra komercčivināšana (Šodien visi apavi – 35 %) ļoti līdzinās t.s. spamam jeb mēstulēm. Protams, lai saņemtu firmu čivinājumus, ir jākļūst par tās sekotāju. Visticamāk par tādiem pirmie varētu kļūt nozarē profesionāli ieinteresēti cilvēki – konkurenti, mediju pārstāvji,  PR ļaudis (ļaujiet mums jūsu vietā čivināt) un tikai viens otrs parasts Twitter lietotājs.

Tad vēl ir cita lieta – vai čivinošais uzņēmums patiešām ir tas, par ko uzdodas. Piem., ir radušās šaubas vai IZZI it kā Twitter klātbūtne ir autentiska. Čivinājumu plūsmā ir norādes uz IZZI mājas lapu un dažādiem pakalpojumiem (to var ielikt jebkurš). Tiktālu normāli. Bet tad parādās divains konkurss, kurā izlozē vairākus iPhone 3G S, kurus var lietot tikai  LMT tīklā. Un vairāki Latvijas čivinātāji, kas lamājušies par IZZI, apgalvo, ka saņēmuši no IZZI Twitter pieslēguma aizrādījumus un draudus (ar juridiskām sekām) tā vairs nedarīt.

Šāda neraksturīga darbība var būt pazīme, ka Twitter konts  IZZI_internets var būt neīsts vai kāda IZZI drauga pašdarbības auglis. Tam ir precedenti. Man (juriskazha) sāka sekot it kā kāds mediju kolēģis (kas deklarējis savu nestandarta orientāciju), taču šīs personas Twitter klička bija homoseksuālu personu apvainojošs vārds. Tāpat man arī īsi pirms vēlēšanām sāka sekot „Ainārs Šlesers”, visticamāk, kāda asprāša darbs. Vienīgā īsta politiķe, kurai sekoju, ir Sandra Kalniete. Nu, tā uz 98 %. Ko, Sandra?

Biju sacerējies kādam pazīstamam biznesa žurnālam rakstīt par t.s. datu apstrādes mākoņa  (cloud computing) piedāvājumu Latvijā. Kā jau mēdz notikt šāda veida žurnālistikā, tas viss tika atlikts uz cita mēneša numuru. Un faktiski jau nebija daudz ko rakstīt. Lattelecom un Triatel sākuši eksperimentēt ar šādām lietām iekšēji. Tur, tātad, pagaidām nothing special.  Savukārt DEAC uzstāj (ne jau bez pamata), ka sava veida cloud computing piedāvājusi jau vairākus gadus, to saucot mazāk stilīgā vārda – datu centrs.

Taču tagad Bite paziņojusi, ka savus Blackberry telefonus/e-pasta platformas var pieslēgt SAP CRM (klientu attiecību vadības/customer relations management) sistēmai. Cik var saprast, tas ir mākoņa vai t.s. programmatūra kā pakalpojums (software as a service/SaaS) piedāvājums. Klientam (visticamāk vidējam vai lielam uzņēmumam) ir tikai jāformulē savas vēlmes – tik un tik Blackberry pieslēgumi, tik un tik klientu – un tiks piedāvāts līgums, attiecīgi nokonfigurēta  sistēma un aiziet. SAP programmatūra un datu bāze mājos Bites mākonī, Bite (vai kāds apakšuzņēmējs) rūpēsies par programmas uzturēšanu un atjaunošanu, sistēmas piemērošanu slodzei (provisioning) un visu pārējo.

Šķiet, ka starp  Latvijas mobiliem operatoriem, Bite ir pirmā, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Taču internetā redzams, ka SAP CRM arī strādā uz iPhone (pilnīgi skārienjūtīgā režimā). Gaidīsim ko LMT piedāvās saviem korporatīvajiem klientiem.

Ericsson pasākumā Stokholmā, uzņēmuma paviljonā notika prezentācija par lielā telekomunikāciju sistēmu ražotāja nākotnes iecerēm mobilās platjoslas jomā. Runāja Ericsson Ziemeļvalstu un Baltijas prezidents Mikaels Bekstrēms (Mikael Bäckström). Pēc tam nācās pafilmēt okeāna buru jahtu sacīkstes visai šaurajā Stokholmas ostas akvatrorijā. Brīnos, ka nenotika jahtu sadursmes vai kāda no vairāku desmit kuteru un citu ziņkārīgo laivu sabraukšana.

Esmu Ericsson paviljonā Volvo Ocean Race pasākumā Stokholmā. Prezentācijā Ericsson pārstāvis Mikaels Bekstrēms (Mikael Bäckström) prognozēja, ka 2020 gadā pasaulē būs 50 miljardi ierīču, kas pieslēgtas mobilajam internetam. Jau 2010. gadā Ericsson operatora 3 uzdevumā Zviedrijā sāks izbūvēt LTE (Long Term Evolution) mobilo interneta tīklu ar lejuplādes ātrumu līdz 150 Mbps (vietām ar Ericsson rīkiem jau sasniedz 21 Mbps esošā HSDPA tīklā).
Preses pasākumā arī bija izbraukums ar motorjahtu, lai vērotu trīs īsas okeāna jahtu sacīkstes Stokholmas ostā, kas pilna visādu laivu un laiveļu. Brīnos, ka kādu nenobrauca vai, ka nenotika sadursmes. Svensoni kā traki uz šādiem pasākumiem un Ericsson apgalvo, ka, neskatoties uz 200 cilvēku štābu, kas uztur viņu sacīkšu jahtas, pasākums kā marketinga piegājiens esot ļoto veiksmīgs. Krasta pasākumos nākas tikties ar klientu lēmumpieņēmējiem augstākā līmeni. Nupat te bija rosība par kādas valsts vēstnieku. Kolēģe no Latvijas Radio svētlaimē, jo pati nodarbojas ar jahtu sportu un te būs vairākas dienas. Cik saprotu, ziņos par lielo jahtu pasākumu, ne tikvien par telekomunikāciju aspektiem.
Ceru pēc Jāņiem uztaisīt videoblogu, bet pirms tam, ievietot fotogrāfiju no sacīkstēm — ja nu kas sanāks (kā pielikumu blogam)

Vispirms priecīgu un drošu svinēšanu visiem Jāņiem, Līgām un jāņubērniem.  Pats uz Jāņiem atgriezīšos no Zviedrijas, kur dodos raudzībās pie sava 10. jūnijā dzimušā mazdēliņa, kura tēvs ir tā kā pa pusei Jānis, faktiski Nīls Jānis (22) ar iesauku ģimenē Nīljānis. Mazo viņš un viņa zviedru meitene nosaukuši — Eliots (Elliott). 22. jūnijā paredzēts Ericsson pasākums (faktiski tas ir pagarināts darba brauciens).

Pēc Jāņiem visur neformālās interneta diskusijās parādās kur kurš kā nojāņojis, cik daudz lijis, cik ieņemts u.tml. Mans lūgums moderniem jāņabērniem būtu pavēstīt kā darbojās modernie mobilie sakari un internets dažādās Jāņu svinēšanas vietās.  Man pa laikam iedod testēt kādu no mobilā interneta pakalpojumiem, taču tālāk par savu Carnikavas vasarnīcu netieku un nav laika apbraukāt pusi Latvijas lai to izmēģinātu dažādās attālās vietās. Pirms pāris gadiem, kad nācās braukāt teju uz katru čuhņu, jo sieva rādīja vienu no savām filmām, vēl nebija sācies mobilā interneta bums.

Par Jāņiem reiz rakstīju savā blogā angļu valodā :).

Lattelecom ir atsūtījis otru preses relīzi, kur skaidro, ka video “melno materiālu ” pašu samontēšanai mediju (galvenokārt televīzijas un portālu videosižetu veidotājiem) var lejuplādēt no t.s. FTP (file transfer protocol) servera.

Te relīzes izvilkums:

Savukārt, izmantojot zemāk redzamo saiti, Jūs varat lejupielādēt īso darba materiālu MPEG2 formātā par Lattelecom optiskā interneta ierīkošanu Ķengaragā. Komentāru videomateriālā sniedz Lattelecom Optisko tehnoloģiju biznesa daļas direktors Raivis Mackevičs. 

ftp://shade:shade@home3.3priedez.net:2121/

ftp://home3.3priedez.net:2121/

pas: shade

log: shade

  Nu tad uz priekšu!

Lattelecom, sniedzot pārskatu par sava “optika līdz mājai” tīkla attīstību, izsūtījusi t.s videorelīzi. Redzot e-pasta šādu nosaukumu nopriecājos, ka informāciju presei var pasniegt ne tikvien kā tekstu. Aizklikšķināju  saikni un konstatēju — relīze faktiski ir LETA Video sižets. Ciniķis teiktu, ka te ir gandrīz klasiskais blowback — jēdziens no slepeno dienestu dezinformācijas prakses. Blowback radās, ja slepenais dienests valsts X un tās kaimiņvalstu presē, vietējā valodā, izplata aplamas ziņas, ka valsts X prezidents, teiksim, ir sātanists. Tam tic mazizglītotā un dievbijīgā vietējā tauta bet slepenā dienesta mītnes valstī neviens tādām muļķībām netic. Taču, teiksim, Reuters korespondents valstī X pārtulko vietējās preses ziņas, un par izbrīni un sādas ziņas apsmieklu, tā atnāk atpakaļ uz valsti, kur tā safabricēta.

Protams, informācija par Lattelecom optisko tīklu nav ne safabricēta nedz arī izmantota ideoloģiskām diversijām. Tā, visticamāk, radās kad LETA Video, izlasījis par Lattelecom jaunumiem, steidzas tos nofilmēt. Savukārt šos videosižetus pārsvara izplata LETA Video abonentiem un lietotājiem, dažādiem portāliem (delfi, apollo u.tml.). Un tagad visai labdabīga blowback ceļā, videosižets atgriežas LETA pastkastītes kā videorelīze.

Ideja, turklāt, ir apsveicāma. Būs interesanti,  ja Lattelecom pats sāks radīt savas videorelīzes, jaunu produktu paziņojumiem paralēli ierakstītu videosižetus, piem., iepazīstinot ar gaidāmo, Lattelecom sertificēto digitālās ētera televīzijas dekoderu klāstu u. tml.

Un mazs smaidošs WTF?…

Kamēr blandījos pa Vecrīgu pusdienlaika darīšanās, man piezvanīja no Lattelecom preses dienesta un norādīja, ka vēl vienā saiknē, acīmredzot preses relīzes pagarinātajā pielikumā (Word dokumentā), esot video jēlviela, kuru mediji varot izmantot apstrādājot pēc savas patikas. Otrreiz apskatīju šo pielikumu un redzēju kaut ko, kas izskatījās pēc AKKA/LAA iecerētās sodu kāšanas mašīnas, proti, t.s. embed jeb video attēla iegremdēšanas kods. Nospiežot uz interneta adresi, kas iekļauta embed kodā, man parādījās liels, pelēks. visticamāk izķēmots video pleijera “ekrāns”.  Vai to var lejuplādēt un montēt? Nezinu. Bet no sērjas “kādi ķēmi rādīsies” ielikšu embed kodu šeit:

Zinu, ka melnais humors tagad ir defolta attieksme pret visu notiekošo Latvijā un ceru, ka Lattelecom papētīs ko viņi paši ir sastrādājuši un izdarīs korekcijas. Šo var uzskatīt nevis par uzbraucienu bet par beta (alpha?) testa atskaiti :)

Pirmdien, 15. jūnijā no rīta savā blogā ierakstīju, ka bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim (TP) pienāktos atkāpties no Lattelecom padomes priekšsēdētāja amata. Dažas stundas vēlāk, tas arī notika. Mazliet tas atgādina situāciju kad ciemam pārlido stārķis un taja pašā dienā piedzimst bērns. Nu diez vai stārķis to atnesa, bet šādas viltus celoņsakarības izmanto, lai vienkāršoti skaidrotu šīs lietas maziem bērniem.
Katrā ziņā, ar A. Kalvīša aiziešanu, Lattelecom tiek pasargāts no nevajadzīgas iepīšanās politiskās intrigās, lai neteiktu šmucēs. Un faktiski tiek atcelta puse no Tautas Partijas un Jaunā Laikā ne visai smukā darījuma — mūsējam siltu vietu, Valdim Dombrovskim– grimstošā valsts kuģa stūri un komandtiltu. Tas bija visai nelīdzsvarots, nevis win-win — darījums, kur abi iegūst, bet drīzak win -f**k. Skaidrs, ka kamēr A. Kalvītis, iemācījies atšķir kūti no telefona centrāles (ironiju pie malas, bijušais premjers nenoliedzami ir gudrs un izglītots), vadītu padomes sēdes, V. Dombrovskis un pēc Pilsoniskās savienības (PS) atdalīšanās atkal salāpītais JL ar Latvijas ekonomikas lejupvirzienā aizbēgušo lokomotīvi nobrauktu no klints.
Aizejot no Lattelecom amata, A. Kalvītis, protams, neatzina, ka viņa iesēdināšana siltajā pagaidu politiskā pensionāra vietā bija sava veida kaunpilna TP politiskā šantāža, bet pateica vismaz formāli prātīgus vārdus, ka visādas liekas padomes taupības laikā jālikvidē. Lai nu tā notiktu.
Lattelecom nākotnē varēsim vērtēt par paveikto darbu elektronisko sakaru nozarē, tam nepiekarot politiskas siles birku.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, pieņems 2009. gada budžeta grozījumus, kas būtiski samazinās dzīves līmeni lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, tostarp vismazāk aizsargātajiem (pensionāriem, ģimenēm ar bērniem). Tiks sagrauts plašs spektrs no valsts budžeta apmaksāto t.s. sabiedrisko pakalpojumu, tostarp izglītība, veselības aprūpe, policija un citas tiesībsargājošas iestādes. Tiks sagrautas nevis tāpēc, ka valsts un pašvaldību aparātā nevajadzētu ieviest ļoti tālejošas, apdomātas un pamatotas reformas, bet tāpēc, ka vienkārši tiek un tiks drudžaini un izmisīgi cirsts pa labi, pa kreisi par divciparu procentiem un atkal par divciparu procentiem. Un tas tikai šogad, nākamgad un turpmākajos gados atkārtosies tas pats. 2012. gadā, lai strādātu par ugunsdzēsēju un braukātu spīdīgā sarkanā mašīna ar sirēnu un misiņa zvanu, iespējams, būs valstij jāpiemaksā 100 LVL mēnesī plus benzīns un no savas ģimenes ēdiena  atliekām jāpabaro ugunsdzēsēju postenī dežurējošas kaķis.

Ne visi var skatīties uz notiekošo tikai ar cinisku melno humoru, un kā jau agrāk rakstīju, nav izslēgts,  ka šīs nedēļās politisko procesu laikā beidzot eksplodēs iedzīvotāju naids un „iziešana ielās” pārtaps nekārtībās. Vai ir kādi soļi, kas varētu mazināt šāda notikuma varbūtību? Protams, cilvēki var saprast, ka trakojot nevienu latu valstij nenopelnīs, ka postot privātīpašumu kaitē nodokļu maksātājam un līdzpilsonim, nevis nodokļu izšķērdētājiem un nejēgām valsts amatos.

Viens solis, kas attiecās uz nozari, ko pienākas šajā blogā apskatīt, būtu bijušā premjera un „trekno gadu” sludinātāja Aigara Kalvīša atkāpšanās no Lattelecom padomes priekšsēdētāja amata. Liksim pie malas visus argumentus, vai piensaimniecībā un valsts vadīšanā pieredzējušais A. Kalvītis var vai nevar pienest kādu vērtību Lattelecom. Arī tagadējais izpilddirektors Juris Gulbis nav telekomunikāciju inženieris, tāds arī nebija viņa priekštecis Nils Melngailis. Abu šo menedžeru vadībā Lattelecom „rullē” un rullēja. Nav jau runa, vai bijušais premjers apgūs starpību starp slaucāmmašīnu un interneta rauteri. Problēma ir cita.

Aigara Kalvīša nonākšana Lattelecom amatā simbolizē to cinisko politisko un morālo korupciju, kas bijusi raksturīga Latvijas politiskai elitei – „vai nu Kalvīti Lattelecom, vai Dombrovskis netiks par premjeru” –kā ziņots medijos no zinošiem avotiem. Citos vārdos, kapteini, kas kuģi uztriecis klintij aizsūta labi apmaksāta pagaidu politiskā pensijā, lai Tautas partija piekristu kuģa nogrimšanas stadijā pie stūres pielaist Valdi Dombrovski.

Ja A. Kalvītis ir patiess patriots (un nabags viņš jebkurā gadījuma nepaliks), ir pienācis laiks viņam atkāpties no Lattelecom padomes un sūtīt vismaz vienu mierinošu signālu saniknotai un pamatoti satracinātai tautai.