Globālo datu tīklu kapacitātes pārpilnības laiki tuvojas beigām. Ja netiks veiktas visai ievērojamas investīcijas maģistrālās un t.s. atpakaļssaites (backhaul) tīklu paplašināšana un optimizācijā, tad pie ātrās platjoslas kapa varēs simboliski stāvēt maziņs atraktīvs un skārienjūtīgs iPhone.

Kens Daumans (Ken Dauman), mobilo sakaru tīklu vadības un monitoringa programmatūras izstrādātāja Openwave Systems vadītājs uzskata, ka mobilā interneta lietošana caur iPhone tipa telefoniem, jaunākiem klēpjdatoriem un t.s. netbooks varētu nomākt esošo mobilo sakaru interneta infrastruktūru.

Rakstā interneta ziņu lapā (newsletter) Telecom Flash  Daumans raksta, ka galvenais interneta resursu pārblīvēšanas upuris būs operatoru t.s. atpakaļsaites (backhaul) resursi. Tie parasti, bet ne vienmēr ir fiksētas datu pārraides līnijas no mobilo sakaru bāzes stacijām uz operatora centrālēm un maģistrālo (backbone) internetu. Daudzas bāzes stacijas ir tā izvietotas, ka tām vienīgie sakari ar pārējo tīklu ir mikroviļņu releja antenas.

Kā norāda Daumans, mobilo ierīču lietotāju skaits internetā dubultojās no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada janvārim. Lielāko datu plūsmu radot t.s. viedtelefoni (smartphones). Šobrīd lēš, ka šādi telefoni globāli gadā  ģenerē 66 petabaitus (viens petabaits=1000 terabaiti= 1000 gigabaiti = 1000 megabaiti) datu plūsmas, vai, latviski sakot trafiku. Ir aplēsts, ka viss, ko cilvēce ir pierakstījusi visās pasaules valodās no rakstītās vēstures sākuma kā datu faili veidot apmēram 50 petabaitus. Analītiķu kompānija Strategy Analytics prognozē, ka šie telefonu radītie datu apjomi 2012 gadā varētu sasniegt 250 petabaitus.

Tas, protams, nenozīmē, ka 2012 gadā vien saražosim piecas reizes vairāk datu nekā kopš dienas, kad Ieva nosūtīja Ādamam pirmo īsziņu aicinot pabaudīt ābolu (un kāpēc lai 21. gadsimta jaunietis neticētu šādai vēstures versijai? ). Drīzāk šie apjomi rodas,  kad 500 miljoni YouTube lietotāji katrs 10 reizes noskatās video „Kā mans kaķis iekrita akvārijā zivtiņu ķerot”.  

Daumans šos datu apjomus nosauc par cunami, un viņš pareģo, ka tādu būs veseli divi. Pirmo izraisīs straujā viedtelefonu izplatība ar iPhone un tā kloniem (viņš tos sauc par iClones) priekšgalā. Nākamais vilnis būs tad, kad teju visi jaunie klēpjdatori būs aprīkoti ar mobilā interneta kartēm vai modemiem. Šis vilnis būs lielāks par pirmo. Turklāt mobilajam internetam pamazām pieslēgs arī visādas ikdienas elektropreces uz iekārtas.

Tas liek aizdomāties uz Baltkom vadītāja Petera Šmidres nesen teikto sakarā ar uzņēmuma samērā neuzkrītoši pārdoto mobilo sakaru pakalpojumu (izmantojot Bites tīklu). P. Šmidre teica, ka nākotnē Baltkom varēs aprīkot mājsaimniecības ne tikvien ar internetu, televīziju un balss sakariem, bet arī ar signalizāciju (kurai, strādājot mobilajā tīklā, ļaundari nevar pārgriezt vadus). Tā var sanākt, ka šādam ierīcēm, kopā ar „gudriem leduskapjiem” un  „viedkrāsnīm” būs jāgaida rindā, lai nosūtītu savu datu plūsmu aiz visiem petabaitiem, ko tīklos pumpēs miljardiem telefonu un citu rīku.

Programmatūras kompānijas vadītājs saka, ka neizbēgams, bet dārgs risinājums ir infrastruktūras paplašināšana, it sevišķi backhaul segmentā. Taču vēl ātrāk to varot panākt ar tīkla optimizācijas sistēmām. Tām jābūt inteliģentām (pareizi rīkoties ar datu plūsmas svārstībām un satura prasībām, kaut vai atšķirīgiem kompresijas paņēmieniem video, mūzikai un citiem) un bāzētām saprātīgā lietošanas politikā (resp., servisa līmeņos un limitos) kā arī viegli integrējamām. Tas palīdzēšot efektīvāk pārvaldīt datu plūsmas un apkalpot lietotāju vajadzības arī pie esošām vai tikai nedaudz palielinātām datu caurplūdes jaudām.

Pats šo rakstot mazliet nopriecājos, ka vēl strādājot Dienas biznesa pirms vairākiem gadiem, sakarā ar pirmo 3G pakalpojumu ieviešanu rakstīju par backhaul problēmām, kuras varētu rasties pie lielākas datu plūsmas. Interesanti, kā Latvijas operatori šodien skatās uz šo izaicinājumu?