Lattelecom optiskais internets ar 100 Mbps simetrisko ātrumu ir īsts zvērs, bet novembra beigās solītais 500 Mbps ātrums to padarīs par megazvēru.

Tas viss ir jauki un mazliet neaptverami, tāpat kā pārsēšanās no parasta Latvijas BMW (jeb sporta katafalka ar 220 km stundā) uz pirmās formulas vāģi (virs 300 km stundā) un tad pēkšņi uz SR-71 Blackbird izlūklidmašīnu (3577 km stundā).

Lattelecom arī sola līdz gada beigām „pārklāt” aptuveni 25 % Rīgas dzīvokļu un sākt ierīkot optisko internetu Jelgavā un Daugavpilī. Skaitot dzīvokļus un mājokļus, cipari jau tagad ir neslikti – 577 mājas, 46 159 dzīvokļi, tad šonedēļ pieslēdzot Ziepniekkalnu, vēl 8886 dzīvokļi. Tas viss vērā ņemot, ka Lattelecom platjoslas interneta lietotāju skaits ir pāri par 200 000.

Tomēr skaitļi par reālo optiskā interneta abonentu daudzumu liecina, ka pagaidām Lattelecom zvēru vēl nemīl. Abonentu skaits ir kādi 2600 un to ir pieteikuši, bet vēl nav pieslēgti ap 700 interesentu. Kā izriet no Lattelecom mājas lapas, dažādu komplektu ar optiku cena neatšķiras no iepriekšējiem komplektiem, kur internets strādāja ar DSL tehnoloģiju un maksimālais ātrums ir 10 Mbps.

Sanāk tā, ka klientam, kam pieder kaķis, piedāvā begemota tēviņu, kas neapēd vairāk nekā kaķis. Paliek jautājums – ko īsti darīsim ar begemota tēviņu?  Man vismaz viens LETA kolēģis nopriecājās, ka viņa jaunais optiskas pieslēgums velk ar kādiem 97 Mbps abos virzienos. Bet faktiski bez pakalpojumiem, kas prasa šādus apjomus (un komercpakalpojums nav aizdzīt draugam, kas arī sēž optikā,  50 gigabaitu filmu kolekciju), ātrums ir tikai kuriozs.

Lattelecom, manuprāt, izmantos optisko internetu lai pastiprināti pārdotu savu interneta televīziju, kas diemžēl pēdējā, tā sakot, uzslēja savu būdu jau lielā un piesātinātā televīzijas  tirgū (kā last to market). Kompānija nesen atzīmēja  30 000 abonentu savākšanu, kas pašam Lattelecom liekas zīmīgs etaps, bet krietni atpaliek no 100 000  plus abonentiem, ar kuriem var lepoties gan Baltcom TV, gan IZZI. Turklāt šie abonenti pie šiem operatoriem ir bijuši daudzus gadus, kanāli (lai gan dažam to skaits ir milzonīgs un izvēle haotiska) ir pierasti, bābuška beidzot prot lietot pulti un atrast savu mīļākos veco filmu kanālus un tas viss neko daudz nemaksā.

Skaidrs, ka interneta televīzijas interaktīvās, laika pārbīdes (time shifting)  un filmu pasūtīšanas iespējas piedāvā priekšrocības, ka nav parastai kabeļtelevīzijai un, iespējams būs tikai nākotnē digitālajiem kabeļniekiem . Tomēr tas viss pagaidām nav pārāk pārliecinošs arguments, lai plēstu ārā vecos kabeļus, atdotu veco dekoderi un sākt no jauna apmācīt bābušku. Turklāt krīzes laikā diez vai kāds skries pirkt HD televizoru, kas ir patiesā killer ierīce, ja nu ievelkam 500 Mbps dzīvoklī vai mājā. Nākotnes HD televizoru varēs izmantot ne tikvien pasīvai (skatāmies to, ko raida) vai interaktīvai (ierakstam vai pasūtam pārraidi/filmu) televīzijas skatīšanai, bet uz lielā ekrāna varēs arī spēlēt HD multispēlētāju spēles un veikt videozvanus, kur radi Īrijā teju sēdēs kafijas galda otrā malā (ja to cieši piebīdīs televizoram). Bet viss tas vēl ir jāuzbūvē un pārliecinoši jāpiedāvā, iekams Lattelecom megazvēru sāks milēt.

Apple paziņojis, ka no tā mobilo aplikāciju veikala App Store  lejuplādēti un nopirkti 2 miljardi aplikāciju. Tas var izmantot tikai uz Apple iPhone telefoniem un iPod Touch multimediju nesējiem.

Interneta portālos norādīts, ka pēdējo trīs nedēļu laikā veiktas aptuveni 200 miljonu apps lejuplādes, kas liecinot par strauju pieprasījuma un intereses pieaugumu. Tomēr britu avīzes The Guardian portāla tehnoloģiju blogā norādīts, ka diez vai ieņēmumi no apps pārdošanas atbilst milzu lejuplādēto programmiņu skaitam. Liels skaits aptuveni 85 000 apps esot bez maksas (tādējādi apps programmētāji var iegūt sev popularitāti un prasīt samaksu par sava gara darba 2.0 versiju). Turklāt arī par maksas apps, Apple samērā dāsni daloties ar izstrādātājiem, dažkārt sev paturot tikai 30 % no pārdošanas ieņēmumiem.

Interesanti, vai Latvijā ir izstrādāts un veiksmīgi pārdots kāds iPhone/iPod app? Varbūt lasītāji zin?

Otrs „jaunums” sakarā ar Apple ir pastiprināta baumošana, ka kompānija taisās piedāvāt planšetdatoru (tablet computer) vai plaukstas datoru. Par to it kā liecinot viena no priekšlaicīgā un varbūt tādēļ neveiksmīgā 90. gadu plaukstdatora Newton izstrādātāju atgriešanās augstākā amatā pie Apple. plaukstdatora. Newton guru Maikls Tšau (Michael Tchao) ir jaunais Apple vice-prezidents produktu mārketinga jautājumos (vice president of product marketing).

Newton, kas saturēja kalendāru, plānotāju un citas programmiņas (it kā apps priekšvēstnešus) tika palaists tirgū 1993. gadā,  bet 1998. tika pārtraukta tā ražošana. Par iemesliem Newton neveiksmei min kļūdas ar tā mārketingu un trūkumu rokraksta atpazīšanas programmatūrā, kā arī daži citi tehniski trūkumi. Newton pat parādījās populārajā ASV komiksu sērijā Doonesbury, kur tam līdzīga ierīce niķojās un viena no komiksa varoņu rokrakstu atpazīst pavisam aplami.

Tomēr daudzviet rakstos par Newton atzīst, ka ierīce vienkārši radīt pirms sava laika un pirms tādu tehnoloģiju kā mobilā interneta, WiFi un Bluetooth (neliela rādiusa radio sakaru) parādīšanās, kas tagad ikdienā atbalsta plaukstdatorus un viedtelefonus ar līdzīgām un vēl avansētākām funkcijām, nekā Newton.  

Cits jaunums, ko varētu saukt par interesantu, bet kam derīgu?? ir klēpjdatoru ražotāja Dell paziņojums, ka vienu savu jauno biznesa klases laptopu ir aprīkojis ar bezvadu lādētāju. Citos vārdos, šo lādētāju pieslēdz strāvai, kuru patērē gan lādēšanai, gan radio raidītājam, kas „uzlādē” datora akumulatoru caur ēteru. Nezinu, vai tas patērē mazāk elektrības, nekā lādēšana „pa taisno”. Un nezinu arī  cik intensīvs ir uzlādēšanas lauks? Vai  tas nerada mazas mikroviļņu krāsniņas blakus mūsu ar akumulatoriem aprīkotajām elektroniskām ierīcēm?

PAPILDINĀTS:
Vēlams vēl kādas norādes uz LATVIJĀ attīstītajiem Apps, kas pieejami App Store.

Apple varētu drīzuma tirgū palaist mazcenas klēpjdatorus, kas sacenstos ar vairāku citu ražotāju mazformāta t.s. netbooks. Kā raksta vairākos portālos, jaunie Apple datori būšot „standarta” formāta (ar 13.3 collu displeju) klēpjdatori ar plastmasa korpusu. Jaunākie MacBook Pro (agrāk arī 2008. gada MacBook)  klēpjdatori ir izfrēzēti no viena alumīnija kluča, kas tos padarot „zaļākus” ražošanas procesos. Pēc alumīnija MacBook un MacBook palaišanas, Apple turpināja pārdot MacBook versijas ar plastmasas korpusu ar sākumcenu ASV 999 USD.

Kā baumo portāli, jauno MacBook jaunums varētu būt zema elektrības patēriņa procesori, kas pagarinātu MacBook akumulatoru jaudu līdz par 10 stundām no līdzšinējām oficiāli izsludinātām piecām stundām. Reālā praksē visu klēpjdatoru akumulatoru jauda var atšķirties no oficiāliem skaitļiem.  Nozares vērotāji uzskata, ka Apple varētu „nomest” šo datoru sākumcenu (bez papildus operatīvas un cietā diska atmiņas) uz aptuveni 800 USD.

Gaidāms, ka jaunos MacBook palaidīs tirgū kādu laiku pirms Ziemassvētku pirkšanās sezonas. Tas nozīmē, ka jaunos modeļus varētu prezentēt tuvākajās nedēļās, bet ne vēlāk kā novembra beigās, kad ASV pēc t.s. Pateicības dienas (Thanksgiving) sākas Ziemassvētku pirkšanās trakums ar pilnu atdevi.

24. septembrī notika Twitter lietotāju un blogeru tikšānās Tweetup02, kuru organizēja dižtvītonis Artūrs Mednis ar domu biedriem un sponsoriem (galvenais ir Nokia, kas reklamē savu viedtelefonu N-97).  Es pabiju Tweetup pāris stundas un šo to safilmēju (programma ir visai gara, gan prezentācijas, gan Twitter ideju konkurss, apbalvošana un, kā jau twenty-something t.s. digitālo iedzimto/digital natives/aprindās, kas pārsvarā veidoja apmeklētāju sastāvu, after-party, kur A. Mednis piedalījas kā DJ).

Pasākumā arī bija ieradies pasaules slavēnākais latvietis uz 36 stundām Jānis Krūms, kuram ar savu iPhone izdevās nofotogrāfēt Hudsonas upē pie Ņujorkas, ASV,  iekritušo lidmašīnu un foto nosūtīt pa Twitter. J. Krūms, kam ir kādi 25 gadi, dzimis Latvijā bet dzīvo ASV no 1995. gada. J. Krūms īsi pastāstīja par visu dēku ar fotogrāfiju, kas parādījās visās ASV avīžu pirmajās lapās, portālos, pasaule televīzijas kanālos u.tml.  Jāņa neformālo un brīvo stāstījumu neizdevās nofilmēt, jo bija skaidrs, ka kamera (puskrēslā ar Jāni uz gaiša projektora izgaismota ekrāna fona) nepavilks kvalitatīvu attēlu. Sony verķis gan skaitās avansēt, laiks RTFM*.

*read the f**king manual

Kabeļtelevīzijas, interneta un telekomunikāciju pakalpojumu kompānija IZZI uzskata, ka pagaidām tai ir lielāks ļoti ātra interneta (līdz 100 Mbps) pārklājums Rīgā nekā Lattelecom, kas sācis izvērst savu optisko internetu tikai dažviet galvaspilsētā. Turklāt IZZI, redzot pieprasījumu un lielu interesi (75% aptaujāto)  par augstas izšķirtspējas (HD) televīziju (arī ja tikai nedaudz cilvēku krīzes laikā pērkot HD televizorus), savā digitālās kabeļtelevīzijas piedāvājumā iekļāvis  piecu HD kanālu paketi. Latvijā aptuveni 12 % TV skatītāju ir HD (varbūt arī t.s. HD Ready) televizori, salīdzinot ar 20 % HD tirgus daļu Rietumeiropā un 36 % ASV.

Krīze arī radījusi lielāku interesi par ziņu un analītiskiem raidījumiem, samazinās interese par Krievijas kanāliem un pieaug vietējo un ārzemju programmu skatīšanās. Tas izskanēja IZZI vadības tikšanās ar presi laikā. Pēc pasākuma aicināju IZZI attīstības direktori Sandru Kraujiņu uz interviju (HD)  kameras priekšā.

Vai te krīze nav? Liekas, ka mani kontakti mobilo sakaru un mobilo pakalpojumu jaunrades nozarē Zviedrijā “skrien kā traki suņi” no viena pasākuma uz nākamo. Tomēr man sanāca (bez kameras) satikt Kista Mobile & Broadband Showcase (drīz tam būs cits nosaukums) vadītāju Tomasu Benihu (Tomas Bennich). Videosižetā pārstāstu manu sarunu ar viņu un šo to par jaunāko no Zviedrijas high-tech centra, Stokholmas priekšpilsētās Kista.

Lielais Taivānas portatīvo datoru un citu dzelžu izstrādātājs (pašus dzelžus taisot līgumražotāji Ķīnā) Acer Latvijā pēdējā laikā stiprina savu klātbūtni(Rīgā darbojas reģiona menedžeris Andris Pastors) un rīkoja kārtējo jaunāko produktu prezentāciju. Neliels pārsteigums bija Acer stiprās pozīcijas (teju 19 % Latvijas tirgus) lielāka formāta (21 un 23 collu) monitoru tirgū. Tapat nezināju, ka Acer tirgo projektorus. Tomēr visvairāk zīmols asociējās ar klēpjdatoriem un t.s. netbooks (tādu vienu laiku lietoja pāris tēli seriālā Neprāta cena/Ugunsgrēks). Par šiem produktiem arī bija runa ar Acer pārstāvi no Vācijas (atbild par šī reģiona tirgu) Elvīru Valteri (Elvira Walter) un intervijā ar A. Pastoru:

Philips 14. septembrī Rīgā prezentēja savu jauno kino ekrāna formāta (21:9) augstas izšķirtspējas televizoru. Tas arī bijis viens no Philips jaunumiem lielajā mājas un izklaides elektronikas izstādē IFA, Berlīnē.  Philps mārketinga menedžeris Madars Ginters pastāstīja par savu pieredzi IFA un mazliet par jauno televizoru, kas gan sākotnēji maksāšot ap 2800 LVL. Taču jātic, ka uzdarbojoties korejiešiem un japāņiem, cena tuvākajā gada laikā varētu kristies. Un neskatoties uz krīzi, Latvijā noteikti vēl ir cilvēki, kas šo televizoru varētu atļauties pat kā zārka iekšējo vāku.

Nodomājam ar sievu palikt vasarnīcā Carnikavā naktī no sestdienas uz svētdienu, lai nopļautu zāli un salasītu milzu daudzumu kritušu ābolu. Pirms tam Rīgā savācu Tele 2 testa modemu, kas vasarā kolēģes izvadāts pa attālām Latgales malām. Jāsaka, ka apmēram kilometru vai pusotru no diviem torņiem pie Carnikavas stacijas, darbība bija apmierinoša. Varēju lietot e-pastu, apskatīt visus Latvijas un ārzemju portālus, noskatīties pāris Dienas TV video, veikt ierakstu vienā no saviem privātajiem blogiem, apskatīt Facebook un patviterot. Viss rullēja.
Veicu pāris mērījumus ar www.speedtest.net un caur kādu vietni Anglijā. Rezultāti Latvijā bija ātrumi ap 1 Mbps lejuplādei, ap 300 Kbps augšuplādei. Dīvainā kārtā, ātrākie speedtest.net mērijumi bija pieslēdzoties testa serverim Zviedrijā un Ņujorkā, ASV – ap 1.5 Mbps lejuplādes ārtrums.
Jāpiebilst, ka skaistajā pēcvasaras (?) atvasaras(?) dienā, Carnikavas vasarnīcu teritorijās bija samērā daudz cilvēku, taču Tele2 bezvadu platjoslas tīkls nebija pārslogots. Iemesls tam – daudzviet vasarnīcu teritorijā ir iespējams pieslēgt Lattelecom DSL (man tāds vienu vasaru bija ar 10 Mps, bet šovasar, līdz atslēgšanai 1. septembrī, ar 5 Mbps). Otrs iemesls – ievērojama daļa vasarnieku ir pensionāri, kuri internetu nelieto – ne vados, ne caur mobilo sakaru tīkliem. Uz pāris mājām ir antenas, kas liecina par kāda vietējā pakalpojumu sniedzēja t.s. radiolinka tipa interneta pieslēgumu.
Šādās vietās ir adekvāta, pat visai laba interneta izvēle.

PAPILDINĀJUMS:

Otrs Tele2 testa modems ir aizceļojis pie kolēģa Alvila Zauera radinieka Visvalža Z., kas to testējis lauku mājās Madonas rajona Vestienas pagasta (pēc vecā administratīvā iedalījuma??). Testa rezultāts — nav pārklājuma!  Testētājs centies modemu pacelt apmēram 75 cm virs sava stacionārā galda datora bez rezultāta. Visvaldis Z. vaicā, vai būtu iespējams pastiprināt signālu to paceļot (tornī?) 10 līdz 15 metru augstuma?  Nezinu, vai ir pieejamas šādas stacionāras mobilā interneta iespējas. Vai tad jau neprasās kāds Triatel risinājums ar attiecīgu antenu vai vietēja pakalpojumu sniedzēja t.s radiolinks?  Kārtējais pierādījums, ka mobilais internets nedarbojas visur un tā kvalitāte var būt samērā svārstīga. Jāizvelas operators, kas visbiežāk apmeklētajās vietās darbojas apmierinoši. Digital Times (krievu valodā, ko nesaprotu), cik saprotams, ir savā vietnē ielicis karti ar visu mobilā interneta operatoru mērījumiem ļoti daudz un dažādās vietās Rīgas rajonā un, iespējams, citur. Tur arī rezultāti lēkā uz visām pusēm — vienviet Tele2 topā, citur Bite, 500 metrus tālāk žetonu  izpelnas LMT.

Atmiņas diskus mēram gigabaitos (Gb) un pat terabaitos (Tb), bet interneta pieslēgumus, vismaz Latvijā un Eiropā, megabitos sekundē (Mbps). Tagad izrādās, ka arī pasta baložu kapacitāti varam rēķināt nevis gramos, bet Mbps, tāpat kā interneta pieslēgumus.

Pasta balodi izmantot izvēlējās kāds Dienvidāfrikas uzņemums, kam bija pilnīgi piegriezies lēnais internets, ko spēj piedāvāt nacionāla telekomunikāciju kompānija Telkom. Uzņēmuma darbinieki vienlaikus sāka pārpumpēt 4Gb failus uz filiāli Durbanas pilsētā, apmēram 80 kilometrus no provinces pilsētas, kur atradās neapmierinātie Telkom klienti un palaida pasta balodi ar 4GB t.s. flešatmiņu (flash memory) piestiprinātu pie kājas . Balodis uz Durbanu aizlidoja divās stundās.  Tai laikā pa internetu  bija pārsūtiti tika 4 % failu.

Cerēdams, ka mana pamatskolas aritmētikas skolotāja (ASV, 50-tie gadi) negriežas savā veco ļaužu mītnes šupuļkrēslā (kapā, cerams, ka vēl ne), izrēķināju, ka pasta baloža datu pārraides ātrums ir apmēram 4 Mbps.  Vismaz ASV tas ir cienījams ātrums un arī daudzviet Latvijā. Eksotikas pēc, varētu arī šeit importēt kādu 4Mbps Dienvidāfrikas pasta balodīti.  Biznesa ideja ekonomiskā — kā teica Klints Īstvuds (Clint Eastwood)  kāda kara filmā — klasterfaka laikā?