1 Septembris, 2009

The Battle of Bauska (oftopix ar iedvesmu no RATM)

Autors: Juris Kaža @ 01:07 Kategorijas: Izklaide un melnais humors

Par kaujām – battles – vismaz divus savus skaņdarbus, albumu The Battle of Los Angeles un videoklipu The Battle of Mexico City nosauca kaujinieciskā amerikāņu rokgrupa Rage Against The Machine (RATM).
Nedaudz pārnestā nozīmē, spontāno tiltu bloķēšanu pie Bauskas varētu saukt The Battle of Bauska, jo akciju, policijas specvienība Alfa, lietojot nedaudz spēka (pēc šobrīd rīcībā esošas informācijas), izklīdināja. Tā bija “nesankcionēta” protesta akcija pret Bauskas slimnīcas reorganizāciju. Man šķiet, ka tas nebūt nebūs pēdējais šāds incidents. Drīzāk šādas akcijas var atkārtoties vēl stiprākos variantos.
Vairs nav jēgas moralizēt vai šādas lietas ir labas vai sliktas. Jau pēc 13. janvāra nekārtībām rakstīju, ka grautiņš arī ir politiskās cīņas veids. Noteiktos sociālekonomiskos apstākļos grautiņi var uzliesmot cēloņsakarīgi, tāpat kā B seko A. Grautiņš, protams, neradīja nekādu izeju no krīzes un neuzticības valsts varai, un tieši neuzticība valstij kopš tā laika turpinās un pieaug intensitātē (vismaz spriežot pēc darbaļaužu komentāriem interneta portālos).
Notikušais uz tilta pie Bauskas nebija grautiņš, bet kaut kas tuvāks spontānai un nedaudz izplūdušai pilsoniskai nepaklausībai. Izplūdušai tādēļ, ka galvenie un tiešie cietēji no nepaklausības bija privātie un kravas auto vadītāji, bet nepakļaušanās un nepaklausība bija vērsta pret likumiem, kas aizliedz traucēt ceļu satiksmi un ar nolūku tādējādi protestēt pret pilsētas slimnīcas reorganizāciju. Ar vārdu sakot, tiktāl efektīva PR akcija.
Kā jau teicu, gan grautiņi, gan šādas spontānas, formāli “nelikumīgas” un “nesankcionētas” akcijas ir cēloņsakarīgas sekas politiskiem un ekonomiskiem procesiem. Tādēļ īsi vajadzētu pieskarties tiem procesiem, kuru sekas redzējām Bauskā un, iespējams, pārmetīsies uz citām vietām Latvijā. “Pa lielam” jāsaka, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma, visticamāk, ir daudzviet organizēta neracionāli un izšķērdīgi. Savukārt tik pat sasteigti un irracionāli, šķiet, tiek veikta liela daļa šīs sistēmas it kā reforma. Laukos tie samazināta neatliekamā un stacionārā aprūpe, vispirms nenodrošinot iespējas visiem iedzīvotājiem ar ātro palīdzību vai valsts/apdrošinātāju kompensētu transportu pa labiem, visos gada laikos izbraucamiem ceļiem nokļūt kādā no pēc reformas atlikušajām slimnīcām. Sevišķi smagiem ārkārtas gadījumiem šādam slimnīcām, “lieko” slimnīcu slēgšanas brīdi, būtu jādarbojas ātrās palīdzības helikopteriem, kā tas ir daudzviet ārzemēs.
Ar šādiem priekšnoteikumiem, reforma būtu sabiedrībai saprotama un neapdraudoša. Kas attiecas uz vietām, iespējams, nevajadzīgi iepirktu dārgu diagnostikas tehniku, šīs diagnostikas iestādes varētu (vismaz daļēji) privatizēt un pārvērst par maksas ārpakalpojumu sniedzējām citām Ziemeļeiropas medicīnas aprūpes sistēmām un iestādēm. Taču nav dzirdēts, ka kaut kas tāds tiktu īstenots.
Vēl jāpiebilst, ka šķietami nesaprotamas un murgainas reformas (ne tikvien veselības aprūpē) par tādām tiek uztvertas, jo sabiedrībai tās nekad nav saprotami un pamatoti izskaidrotas, nav arī sastādīts reformu izpildes plāns ar pārskatāmiem un racionāli pamatotiem un prognozējamiem soļiem.
Patlaban viens no galvenajiem tautas dzinējiem uz tiltiem ir subjektīva pārliecība, ka vara tai atņem ierasto veselības aprūpes līmeni (un ne tikvien to, tas notiek uz izglītības, algu, pensiju un citu sasteigtu un mazizskaidrotu dzīves līmeņa mazinošu reformu fona). Otrs faktors – drīzāk barjera tautas un varas izlīgumam – ir jau neārstējamus apjomus sasniegusī neuzticība varai. To iedibināja iepriekšējās valdības, bet nostiprināja Valda Dombrovska valdība, pārkāpjot tiesisko paļāvību.
Šādos apstākļos ir jāskatās uz veidiem, kā situāciju ievadīt gultnē, kas neved uz stihisku vardarbību, pārfrāzējot 60. gadu kreisos radikāļus – uz diviem, trīs, daudz 13. janvāriem (no two, three, many Vietnams) un, jā tā var izteikties, uz konstruktīvu sava veida anarhiju, nevis ļaundabīgu variantu.
Pirmkārt, spontāniem demonstrantiem jābūt mazliet mazāk spontāniem un jāgatavojas Battle of Bauska līdzīgām akcijām pēc pasaules nevardarbīgās pretošanās prakses. Ir jādarbojas informatoriem, kas runātu ar medijiem, auto un kravas mašīnu šoferiem, skaidrojot situāciju un, kaut vai izmantojot Google Maps internetā, izrakstot un izdalot apvedceļu ceļrāžus. Paralēli jāstrādā un jāvēro interneta saziņas tīkli, kaut vai Twitter. Otrkārt, akcijai strauji jāpiepulcē brīvprātīgi juristi, kas ir gatavi aizstāvēt eventuāli apsūdzētos. Treškārt, ir jāatlasa tie akcijas dalībnieki, kuri ir ar mieru nepretojoties ļauties lai viņus ar (cerams) samērīgu spēku aizvāc no akcijas vietas un aiztur (lietai tūliņ pieslēdzoties juristiem un informatoriem). Sīkāk par šādu akciju organizēšanu vari izlasīt (pārsvarā angliski) internetā, kaut vai šeit un šeit.
Treškārt, varbūt jāpārdomā taktika un pēc PR ziņā efektīvas transporta ceļu bloķēšanas akcijas jāpāriet uz tiešu rīcību (no franču anarhistu Action Directe aiz pārskatīšanās ierakstīju bruņoto teroristu grupu 8/ , tā nedomāju. ), kas skartu strīdus objektu. Citos vārdos, var nevardarbīgi okupēt to slimnīcu vai skolu telpas veidā, kas netraucē to darbību diendienā un tur ierīkot akcijas štābu un forumu, kur pievērst sabiedrības uzmanību un domāt par nevardarbīgu, kooperatīvu rīcību kā alternatīvu valsts varas izpausmei. Radikālākā variantā varētu, piem., sapulcēt cilvēkus, kas demonstratīvi nemaksātu nodokļus VID, bet naudu caurspīdīgi, godīgi un brīvprātīgi savāktu, lai uzturētu savu slimnīcu vai skolu. Tā būtu rīcība, kas izteiktu – ja valsts nevar mums dot “atdevi par nodokļiem” tad šo atdevi – adekvātu veselības aprūpi, izglītību u. tml. nodrošināsim mēs paši. Kā simbolisku žestu šādas akcijas laikā varētu cienīgā veidā no iestādes noņemt valsts karogu kā esošas valsts varas simbolu un to aizstāt vai nu ar pašvaldības karogu vai dažu politiski aktīvu latviešu savā laikā iecienīto melno karogu (dumpja un nepakļaušanās simbolu).
Saprotu, ka ir liels risks, ka iespējami dumpīgs rudens var ieiet pavisam citās sliedēs, pat ja vietām eksperimentēs ar šādiem nevardarbīgas tautas tiešās rīcības akcijām. Visu var sajaukt dzersme, parasto pustrako un provokatoru uzrašanās, nesavaldība (video no Bauskas redzama sieviete, kas lamāja Alfa policistus, lai gan labāka reakcija būtu bijusi mierīga grupveida nogulšanās un paļaušanās aizturēšanai pietiekami lielā skaitā, lai pārsniegtu specvienības kapacitāti savākt šādu cilvēku skaitu). Taču ir arī pozitīvi piemēri Latvijā, dziedāšana spriedzes mazināšanai, kāda bieži redzēta, bet miermīlīga dižblāvēja uzstāšanās dažādās akcijās.
Un kāds visam tam sakars ar telekomunikācijām un IT? Mēs dzīvojam laikos, kad tieši elektroniskās sistēmas ir sabiedrisku un politisku akciju rīkošanas platformas, neprasot atļauju un pat nebēdājot par valsts varas noteikumiem. Ja veselības un izglītības sistēmas ar attiecīgām, visaptverošam informācijas sistēmām būtu savlaicīgi analizēta līdzekļu izmantošanas lietderība, vismaz nevarētu teikt, ka nezinājām par problēmām. Labākā gadījumā, reformas un no tām iecerētā taupība notiktu pakāpeniski, sabiedrībai saprotami, un daudz, daudz nesāpīgāk. Bet tā nebija…

11 komentāri

  • […] Juris Kaža savā blogā apkopojis ieteikumus, kuri piemēroti, lai prasmīgāk sarīkotu jaunas un veiksmīgas, Bauskas gadījumam līdzīgas, nevardarbīgas akcijas: Juris Kaža: The Battle of Bauska Pirmkārt, spontāniem demonstrantiem jābūt mazliet mazāk spontāniem un jāgatavojas Battle of Bauska līdzīgām akcijām pēc pasaules nevardarbīgās pretošanās prakses. Ir jādarbojas informatoriem, kas runātu ar medijiem, auto un kravas mašīnu šoferiem, skaidrojot situāciju un, kaut vai izmantojot Google Maps internetā, izrakstot un izdalot apvedceļu ceļrāžus. Paralēli jāstrādā un jāvēro interneta saziņas tīkli, kaut vai Twitter. […]

    autors: padomu apkopojums jaunām pretošanās akcijām | onkulis.com 1 Septembris, 2009, 02:14

  • Juri, varbūt vajag sākt ar to, ka šī akcija nebija spontāna. un turpināt ar to, ka, spriežot pēc ziņām, tajā piedalījās “uzņēmēji”, kas “protestēja” pret to ka valsts viņus neatbalsta, tātad - vismaz dažiem atrašanās uz tilta nebija nekādā sakarā ar slimnīcu. un noslēgumā kādam vajag lieliem burtiem uzrakstīt: Bauskas slimnīca NETIEK slēgta.

    un pavisam noslēgumā - kad pirms gada visi ar putām uz lūpām ņēmās, ka valsts aparāts jāsamazina, vajag pārskatīt izdevumus, vajag griezt, visi kliedza - JĀ, JĀGRIEŽ taukmūļiem izdevumi. kad sākas reālā griešana, visi ir apmetuši kažoku uz otru pusi.

    autors: Latweets 1 Septembris, 2009, 09:06

  • Latweet,
    Pirms gada vajadzēja arī izdarīt valsts aparāta efektivitātes analīzi un saprotamā, prognozējamā veidā sāk racionāli secīgu izdevumu samazināšanu. Kaut vai iegādāties vienu vai vairākus ātrās palīdzības helikopterus n(medikopterus) ar ko vest pacientus ļoti smagā stāvoklī no jebkuras Latvijas malas uz traumatoloģijas nodaļu uzņemšanu. Tāpat slēdzot un pārprofilējot skolas, vispirms jānodrošina pienācīgs skolnieku transports uz citām skolām, jāsakārto lauku ceļi. Bet tas nav darīts, ar katru samazinājumu tik satracināti iedzīvotāji, nenotiek komunikācija starp varu un pilsoņiem un faktiski tam jau ir par vēlu.

    autors: Juris Kaža 1 Septembris, 2009, 09:57

  • Juri, es iedomājos neizmērojamo cilvēku prieku un līksmi uzzinot cik maksā viens medikopteris :)

    nu štrunts ka neizdarīja pirms gada to ko vajadzēja izdarīt pirms pieciem, aizmirstam. es saprotu, ka tagad situācija ir tāda ka vienkārši jāizdara, nav citu variantu. ir laiks saprast, ka būs/ir jāveic reforma gan medicīnā, gan izglītībā. nevajag kā strausiem iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka pavelkot vēl pusgadu kaut kas mainīsies, muļķības. mēs esam vilkuši piecus gadus, ir reiz jāsaņemās un jāizdara. pēc tam varēs kārt pie lielā zvana tos kuri atļāva ņemt lielos kredītus tām ārstniecības iestādēm par kurām bija zināms, ka pēc gada vai trim tās tiks slēgtas.

    mēs visu laiku cenšamies caur pakaļu kaut ko izdarīt, tā vietā lai ietu uz priekšu mēs cenšamies atrast to krustnesi vai 8. gadsimta mednieku kurš ir pie vainas tam ka mēs esam tur kur esam. vajag taču vienreiz pamēģināt otrādi: izdarīt to kas darāms, novērst kļūdas un tikai pēc tam ķerties pie vainīgā meklēšanas. divus darbus reizē darīt ir ārkārtīgi grūti.

    autors: Latweets 1 Septembris, 2009, 10:19

  • Latweet,
    Nu, sarēķini cik maksāja visādi MRI rīki, kurus varbūt sapirka pārlieku (un varētu izmantot medicīnas ārpakalpojumu sniegšanai). Tad jau arī jārēķina, cik uz katru medikopteri ietaupītu samazinot pāris lauku slimnīcu darbību, kā to dara šobrīd bez medikopteriem un biedējot lauku grūtnieces ar dzemdēšanu žiguļa pakalējā sēdeklī uz grumbuļaina ceļa un citus slimniekus ar vārguļošanu attālās lauku sētās, kur nav nekāda transporta.

    autors: Juris Kaža 1 Septembris, 2009, 10:25

  • Juri, es nesapratu. pašlaik ir divas iespējas - veikt reformu un neveikt reformu. kur ierakstās aicinājums nopirkt medikopteri?

    nevajag musināt tautu, ka reforma nāk negaidīti. māsterplāns esot pieņemts 2004. gadā, rozentāle saka, ka viņa pati personīgi esot tikusies ar bauskas slimnīcas vadību pirms pāris mēnešiem un runājusi par to kā reformēt (nevis slēgt) slimnīcu.

    man rodas tikai viens secinājums - slimnīcas vadība vēlas duļķot ūdeni cerībā, ka saceļot lielu troksni viņiem reforma paies secen. redzi, jebkura reforma sastop pretestību. avīzēs ir lasīti gana daudz stāsti par to ka nedrīkst likvidēt vai reformēt valstij ārkārtīgi svarīgas aģentūras un dienestus, katrs no tiem taču ir unikāls, tur strādājot cilvēki ar gadsimtu pieredzi.

    es jau sen sen atpakaļ esmu teicis, ka tie kas pirms gada pieprasīja reformas, izdevumu samazināšanu, paši tā īsti nesaprata ko viņi prasa. jo valsts pārvalde nav kalvītis un banda, valsts pārvalde nav zalters un kompānija, valsts pārvaldē un budžeta iestādēs strādā simtiem tūkstoši ieskaitot ierēdņus, policistus, skolotājus, ārstus u.c. reformas ir jāveic un jāsaprot, ka tās skars lielāko daļu. bet tas uzreiz nepatīk, jo mēs reformas gribam tikai tik tālu kamēr tās skar citus, kolīdz algu samazina sievai skolotājai vai brālim policistam, tā latvietis ir gatavs ar mēslu dakšām iet uz ministru kabinetu un kliegt lai xx ministrs atkāpjas.

    imo latviešiem reiz vajag beigt apvainoties un spēlēt pasaules nabas. mēs neesam unikāli, mēs nepierādīsim pasaulei, ka izglītības sistēma ir optimāla, ja pie mums uz slodzi ir 7 skolēni, bet igaunijā 13. mēs mīlam ieciklēties un rādīt ar pirkstu cik tur ir labi, bet mēs absolūti nevēlamies pakustināt mazo pirkstiņu lai pietuvinātos igaunijas līmenim.

    autors: Latweets 1 Septembris, 2009, 10:52

  • […] Juris Kaža » The Battle of Bauska (oftopix ar iedvesmu no RATM) - Nozare.lv blogi.nozare.lv/kaza/2009/09/01/the-battle-of-bauska-oftopix-ar-iedvesmu-no-ratm – view page – cached Nozare.lv Jura Kažas blogs — From the page […]

    autors: Twitter Trackbacks for Juris Kaža » The Battle of Bauska (oftopix ar iedvesmu no RATM) - Nozare.lv [nozare.lv] on Topsy.com 1 Septembris, 2009, 11:18

  • Latvijā nav nekā mūžīgāka par reformu. Cik atceros, ja kopš otrās neatkarības iegūšanas visu laiku tik reformēta veselības un izglītības sfēra.

    autors: Ingars Rudzītis 1 Septembris, 2009, 14:09

  • pingvīni rulz.

    autors: George 1 Septembris, 2009, 15:08

  • Pirms izglītības un medicīnas nozarēm jau ātri tika ‘’reformētas'’ rūpniecības, lauksaimniecības un citas nozares. ‘’Reformēšanas'’ galarezultāti ir vienkārši satriecoši - kā lielīgi izteicās viens Finanšu ministrijas klerks, tad tagad Latvija būšot mācību grāmatās kā piemērs krīzes pārvarēšanā, jo nekas līdzīgs (IKP kritums par -19.6 %) tādā tempā nav novērots.
    ….un tā tik uz priekšu, joņojam pa apli propagandas iespaidā - šoreiz viss tik dēļ ‘the final victory of capitalisms’?

    autors: Edge 1 Septembris, 2009, 15:13

  • Ziniet, kas tiešām ir interesanti?
    Tas, ka vēstures grāmatās māca kā viduslaikos cietokšņus (un pilsētas ap tiem) būvēja pretiniekam grūti pieejamā vietā.
    Tad, lūk, Jūs visi - IT, politikas un ekonomikas pārņemtie - ir 21.gs un mēs sajūtam, cik kruta ir kad pilsētu no visām pusēm aptver ūdeņi un uz to ved tikai 2 tiltiņi. Un, kad tos nobloķē (vai uzspridzina), tad viss - ejiet Jūs visi - mēs esam uz garas pussalas :)

    Jeaah!! Bauska RULZZ!!! Tīri neslikti novietota pilsēta!

    p.s. A heļiku ta mums arī tā īsti nav.

    autors: kārlis 1 Septembris, 2009, 15:28

Pievienot komentāru


Par autoru

Juris Kaža ir pieredzējis Latvijas telekomunikāciju un IT nozares žurnālists. Strādājis Dienas biznesā, savā laikā rakstījis The International Herald Tribune un citiem ārvalstu laikrakstiem. Iesīkstējis Apple Macintosh lietotājs un fāns.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs