Apple paziņojis, ka no tā mobilo aplikāciju veikala App Store lejuplādēti un nopirkti 2 miljardi aplikāciju. Tas var izmantot tikai uz Apple iPhone telefoniem un iPod Touch multimediju nesējiem.
Interneta portālos norādīts, ka pēdējo trīs nedēļu laikā veiktas aptuveni 200 miljonu apps lejuplādes, kas liecinot par strauju pieprasījuma un intereses pieaugumu. Tomēr britu avīzes The Guardian portāla tehnoloģiju blogā norādīts, ka diez vai ieņēmumi no apps pārdošanas atbilst milzu lejuplādēto programmiņu skaitam. Liels skaits aptuveni 85 000 apps esot bez maksas (tādējādi apps programmētāji var iegūt sev popularitāti un prasīt samaksu par sava gara darba 2.0 versiju). Turklāt arī par maksas apps, Apple samērā dāsni daloties ar izstrādātājiem, dažkārt sev paturot tikai 30 % no pārdošanas ieņēmumiem.
Interesanti, vai Latvijā ir izstrādāts un veiksmīgi pārdots kāds iPhone/iPod app? Varbūt lasītāji zin?
Otrs „jaunums” sakarā ar Apple ir pastiprināta baumošana, ka kompānija taisās piedāvāt planšetdatoru (tablet computer) vai plaukstas datoru. Par to it kā liecinot viena no priekšlaicīgā un varbūt tādēļ neveiksmīgā 90. gadu plaukstdatora Newton izstrādātāju atgriešanās augstākā amatā pie Apple. plaukstdatora. Newton guru Maikls Tšau (Michael Tchao) ir jaunais Apple vice-prezidents produktu mārketinga jautājumos (vice president of product marketing).
Newton, kas saturēja kalendāru, plānotāju un citas programmiņas (it kā apps priekšvēstnešus) tika palaists tirgū 1993. gadā, bet 1998. tika pārtraukta tā ražošana. Par iemesliem Newton neveiksmei min kļūdas ar tā mārketingu un trūkumu rokraksta atpazīšanas programmatūrā, kā arī daži citi tehniski trūkumi. Newton pat parādījās populārajā ASV komiksu sērijā Doonesbury, kur tam līdzīga ierīce niķojās un viena no komiksa varoņu rokrakstu atpazīst pavisam aplami.
Tomēr daudzviet rakstos par Newton atzīst, ka ierīce vienkārši radīt pirms sava laika un pirms tādu tehnoloģiju kā mobilā interneta, WiFi un Bluetooth (neliela rādiusa radio sakaru) parādīšanās, kas tagad ikdienā atbalsta plaukstdatorus un viedtelefonus ar līdzīgām un vēl avansētākām funkcijām, nekā Newton.
Cits jaunums, ko varētu saukt par interesantu, bet kam derīgu?? ir klēpjdatoru ražotāja Dell paziņojums, ka vienu savu jauno biznesa klases laptopu ir aprīkojis ar bezvadu lādētāju. Citos vārdos, šo lādētāju pieslēdz strāvai, kuru patērē gan lādēšanai, gan radio raidītājam, kas „uzlādē” datora akumulatoru caur ēteru. Nezinu, vai tas patērē mazāk elektrības, nekā lādēšana „pa taisno”. Un nezinu arī cik intensīvs ir uzlādēšanas lauks? Vai tas nerada mazas mikroviļņu krāsniņas blakus mūsu ar akumulatoriem aprīkotajām elektroniskām ierīcēm?
PAPILDINĀTS:
Vēlams vēl kādas norādes uz LATVIJĀ attīstītajiem Apps, kas pieejami App Store.
10 komentāri
-
“Turklāt arī par maksas apps, Apple samērā dāsni daloties ar izstrādātājiem, dažkārt sev paturot tikai 30 % no pārdošanas ieņēmumiem.” — es nu gan nesauktu 30% noplēšanu par dāsnumu. Tā to noteikti nesauc arī softa ražotāji. Pareizāks vārds drīzāk būtu laupīšana. :) Bet tā kā āboļkorporācija ir monopolisti softa lejuplādes tirgū uz āboļtelefoniem un uz āboļwhatever ierīcēm, tad šāda laupīšana ir gluži loģiska. Monopols.
Par bezvadu lādēšanu. “Nezinu, vai tas patērē mazāk elektrības, nekā lādēšana „pa taisno”.” — Nu bet loģiski, ka tas ir daaaaaaaudz neefektīvāk, kā lādēt pa vecam, caur vadiem.
autors: tiri-piri 29 Septembris, 2009, 16:16
-
izstrādāts laikam ir gan http://pbs.lv/, saucas imeet, un gan jau ka ir vel kaut kas. bet sis laikam pagaidam ir nekomercials pasakums.
autors: gudirs 29 Septembris, 2009, 16:45
-
http://www.apptism.com/apps/radardetector
Arī latviešu ražojums, bet bezmaksas
autors: edza 29 Septembris, 2009, 17:09
-
Bezvadu elektrība darbojas uz magnētismu, nevis mikroviļņiem - nav novērots, ka magnētisms kaitētu cilvēkam. Pēdējie efektivitātes cipari bija ap 45-50%, taču iespējams, ka tie vēl paaugsies. Jebkurā gadījumā - tādas ne īpaši elektrību patērējošas lietas kā portatīvie datori, manuprāt, ar šādu efektivitāti var mierīgi darbināt īpaši nesatraucoties par elektrības rēķinu. Pēdējais atlikušais vadiņš varētu pazust, juhuu.
Ievedums ir ārkārtīgi noderīgs, it sevišķi biznesa klases aparātiem. Atnāc pie klienta, atver, lieto. Tāpat arī kafejnīcās. Bez stresa, ka nomirs baterija - tā vēl noderēs sēžot parciņā un barojot pīles. Aizņemtiem biznesmeņiem, kam nav laika ritināt laukā vadu.
autors: jānis 29 Septembris, 2009, 17:47
-
Tikai elektriskā vai tikai magnētiskā komponente var pastāvēt tikai nemainīgam (statiskam) laukam, piemēram, pastāvīgais magnēts rada tikai magnētisko, bet elektrostats - elektrisko lauku. Jebkurš mainīgs lauks rada gan elektriskā, gan magnētiskā lauka izmaiņas, jo to izmaiņa ir savstarpēji saistīta. http://en.wikipedia.org/wiki/Electromagnetic_field
Statisku lauku ietekme ir daudz mazāka, kā mainīgu, un par lādētājiem pastāv hipotēze, ka frekvence ir pietiekami zema (atšķirībā no telefoniem un krāsnīm), lai tā būtiski neietekmētu cilvēku.
autors: Hobits 29 Septembris, 2009, 20:28
-
Rekur Latvijā uztaisīta spēlīte iPhoniem: http://a25.lv/hexuzzle/lv.html
autors: skazhy 29 Septembris, 2009, 23:03
-
Hobits,
1) Tavs komentārs dublējās, vienu izdzēsu, ceru, ka tas OK.
2) Laikam esi fizmats vai fizikas skolotājs, kas vēl nav pārdevis datoru lai izdzīvotu ar skolotāja algu :( :(autors: Juris Kaža 30 Septembris, 2009, 00:47
-
Atkarībā no tā, vai raidītājs virzīti staro hor plaknē vai pa visu 3D sfēru, efektivitāte varētu būt apgriezti proporcionāla attālumam vai pat tā kvadrātam, tāpēc diez vai blakus istabā vispār lādēs.
Iespējams, ar uzlādes raidītāju varētu apstrādāt būvkonstrukcijas pret sēnēm gandrīz kā ar kautkur reklāmā reiz redzēto MW lampu “Skudriņa”.autors: Māris 30 Septembris, 2009, 10:34
-
Māris > domāju, ka par istabām un metriem runāt ir pāragri. Pašlaik produkcijā, manuprāt, varētu runāt par centimentriem - piemēram, virsma, uz kuras tas aparāts tad tiek uzlikts. Laboratorijas līmeņa produktiem attālumi ir dažos metros mērāmi.
autors: jānis 30 Septembris, 2009, 12:59
-
Mikrovilni ir tas pats (elektro)magnetisms, tikai svarstibas ar atbilstosu frekvenci. Minetos bezvadu ladetajos acimredzot lieto zemas frekvences elektromagnetiskas svarstibas. Jo patstaviga lauka nekustiga aparata neko nevar uzladet principa. Bet zemas frekvences un vienlaikus lielas jaudas svarstibas ir reti riebiga lieta. Kaut vai atceramies par visas skanu aparaturas vadu ekranesana lai tiktu vala no elektriska tikla radita 50 Hz fona. Starojuma lokalizesana loti problematiska liela vilna garuma del - nekads “nabas saites” stars (ka lazeris) nav iespejams apvienojuma ar kompaktu raiditaju. Jebkura gadijuma, negribetu atrasties pa vidu starp tadu ladetaju un vina “klientu”, vienalga, lai ko kads man censtos iestastit par ta nekaitigumu…
autors: Ivars 30 Septembris, 2009, 14:06