Latvija ir liels elektronisku mošķu perēklis, pat, iespējams, ieņemot pirmo vietu pasaulē, ja zombētu datoru un krāpniecisku interneta vietņu skaitu izsver uz iedzīvotāju un interneta lietotāju skaitu. Tas izriet no datu apstrādes resursu drošības kompānijas Kaspersky Labs un citu pētījumiem.
Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors Valdis Šķesters sīkāk pastāsta par šiem pētījumiem un par jaunām aizsardzības tehnoloģijām. Video titros ir ieviesusies neliela kļūda V. Šķestera uzņēmuma nosaukumā. :(

Nosaukums attiecas uz mani, nevis jauno Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centra  (LVRTC) vadītāju Jāni Boktu. Es viņu nointervēju raidošo mediju (broadcasting) konference Dream on Demand kuluāros Tallinā, 27. augustā, bet ieraksts palika kautkādā virtuālā aizkrāsni (uz kameras cietā diska) un to tikai nesen pārdzinu uz datoru un samontēju. J. Boktam nebija nekādu graujošu jaunumu ko pastāstīt, tikai interesants viedoklis par lietām.

Agrāk esmu pāris reizes rakstījis par mediju biznesa modeļa izmaiņām, tostarp, manuprāt, nejēdzīgu (ja nemaldos) Ventas balss mājas lapas slēgšanu, paturot tikai veco drukāto avīzi.

Arī LETA krīzes apstākļos pārskata savu darbību. Tas ir iekšējs process un diskusija, kuras rezultātus redzēs tuvākajos mēnešos. Par to ir tiesīga ziņot uzņēmuma vadība. Tomēr, lai parādīt kādā virzienā vēji pūš mediju pasaulē, atradu visai interesantu īsu videosižetiņu sēriju par pārmaiņām drukātos medijus. Tā gan domāta studentu avīžu redaktoriem un žurnālistiem, taču studentu avīze atšķiras no parastas avīzes tikai ar mērķauditoriju un apstākli, ka, vismaz ASV, tur neviens ilgāk par četriem gadiem nenoturēsies. Arī es savas žurnālista gaitas turpināju studentu avīzē Columbia Daily Spectator (tas iesāku ģimnāzijas/high school avīzē The Newtonite), tādēļ studentu avīzes man ir mīļā atmiņā.

Latvijas mediji nav studentu avīzes, un Latvijas ziņu aģentūras nav „drukas” mediji, bet tos apkalpo. Tomēr ir vērts apskatīt un pārdomāt video sižetos izteiktās domas. Svarīgākais, man škiet, ir otrs video par ziņu redakcijas darba plūsmu:

FMS kā viena no pirmām Latvijas uzņēmumu vadības/grāmatvedības programmatūras ražotājām, sākusi piedāvāt sava uzņēmuma vadības sistēmas (enterprise resource planning)/grāmatvedības risinājuma Horizon Start bezmaksas versiju mazajam biznesam. To var izmantot jebkurš Latvijas uzņēmums ar vienu lietotāju (grāmatvedi) un līdz 10 strādājošiem. Saņemot bezmaksas Horizon Start komplektu, uzņēmumam nāksies parakstīt sadarbību ar kādu no FMS risinājumu dīleriem par programmas ieviešanu un apkalpošanu. Izmaksas par šādām saistībām, visticamāk, būs nelielas, pat +- 50 LVL. Tas ir klasiskais “bezmaksas” atvērtā koda modelis — risinājumu bez maksas, bet atbalsts un ieviešana par maksu (cerams samerīgu un saprātīgu).

Šeit videointervija:

Šis nav kārtējais politiskais offtopiks. Kādā Techtarget.com blogā pēc nesenā Gmail sabrukuma parādījās interesants ieraksts. Tanī autore Kristīna Torode (Christina Torode) atstāsta sarunu ar ASV Misisipi štata Rankina grāfistes (Rankin County) IT direktoru Biliju Rialsu (Billy Rials). Rials blogerei pasvītroja, ka neviens no viņa iestādes pakļautībā esošo septiņu pilsētu datortīkliem neizmantoja Gmail.  IT direktoram pēc incidenta domas nesās uz t.s. IT mākoņiem (cloud computing). „Es gribu, lai mana rīkle ir vienīgā, pie kuras pilsētu tēvi metās, ja kas notiek,” Rials teica, liekot saprast, ka jebkurā gadījumā galvenais administrators ir atbildīgs par datu tīkla/centra darbību. Rials paskaidroja, ka justos neērti, ja vienīgais, ko varētu pateikt satrauktam lietotājam ir „kaut kas ir gadījies ar IT mākoņa sistēmu.” Protams, administrators tūliņ prasīs atbildību (kā klients) no sava mākoņa provaidera/mākoņtēva/mātes, bet tas nebūs ne pirmais, ne redzamākais gānīšanas objekts nopietna datu apstrādes pakalpojuma pārrāvuma gadījumā.

Kā norāda blogere Torode, grāfistes IT priekšnieka gadījums ir piemērs no pamatotām bažām un bailēm, ko izjūt šāda līmeņa IT vadītāji, ja viņiem liek padomāt par pāreju uz cloud computing. Tiešais administrators, kam ir savi pārskatāmi resursi un cilvēki vienmēr zinās, ka „Džo( Joe)” – vai Latvijā, Jānis – ir pēdējais, kas apkopa pasta sistēmas serveri. To, protams, arī zinās makoņtēvs, bet ne jau viņu pirmo pērs…

Interesanti, ko domā Latvijas sistēmadministratori par viņu ASV kolēģa bažām un bailēm.

Alternatīvā realitātē saņēmu e-pastu ar pavēsti, ka man atnākusi sīkpaka (vismaz paka adresēta kādam vārda Juris Kaža). Caur e-pastu iegāju Aizspoguļlatvijas Pasta mājas lapā un ierakstīju savu personas kodu un kādu ar pavēsti saistītu paroli. Pēc tam devos uz pasta nodaļu, parādīju pasi, un pēc pasta darbinieces acu uzmetiena datoram, saņēmu savu paku. Vēlāk šo darījumi, attīrot zināmos personas datus, ievāca Aizspoguļlatvijas Pasta vadības informācijas sistēma, papildinot datu bāzi par konkrētās pasta nodaļas paku piegādes ātrumu un efektivitāti.

Īstajā Latvijā saņēmu šim izdomātajam e-pastam līdzīgu  A4 formāta datorizdruku. Aizgāju uz pastu, ar roku ierakstīju jau n-simto reizi savus pases datus, adresi u.tml. Saņēmu savu sīkpaku. Kas tālāk ar rokrakstā izpildīto izdruku (kas atrodas kā fails vai šablonfails pasta datortīklā)? Vai kāds ar roku ievadīs šo informāciju datora? Vai tiek krāti papīru arhīvi?

Pirms nedēļas saņēmu paku no sava vienīgā grāmatveikala, Amazon.com. Tās saņemšanai man atnesa ar roku rakstītu pavēsti apmēra ¼  A4 formāta. Arī tai uz otras puses n-simto mīnus viens reizi iepildīju visus datus. Vai arī to ielika mazāka formāta arhīva atvilktnītē? Pie šīs mazformāta, abpusēji apdrukātās pavēsts lietošanas kāds papīrmalkai derīgs Zviedrijas koks noteikti „uzelpoja”(izpūšot skābekli), ka turpinot tā, viņa kārta doties uz papīrfabriku nepienāks tik ātri, kā ja izmantos tikai A4 datorizdrukas.

Protams, arī  Zviedrijā pakas, ko nevar dabūt iekšā pastkastītēs vai pasta lūkās, izsniedz pret papīra pavēsti (pietiek uzrādīt personību apliecinošu dokumenti, nav jāpilda vesela anketa). Bet vai Latvija nevarētu būt starp pirmajām Eiropas valstīm, kas ievieš elektronisko pavēsti vismaz daļai pasta sūtījumu. Pats uzskatu – nevar, jo valsts ir iegājusi ilgstošā nevarēšanas, gaunerēšanās un  pašas astes apgraušanas posma – bet tā ir sociālpolitiska tēma ārpus šodienas ieraksta rāmjiem.  Bet tīri tehniski, to varētu.

Šo rakstot, ap plkst. 11:10 dienā, sāku lēnam domāt, ka cenas un ieraduma dēļ pēc stundas vai 45 minūtēm būs jāiet uz Stockmann tepat netālu no LETAs nama pāest pusdienas. Gaidu, kad kāds tirgus pētnieks man piezvanīs un veiks aptauju, lai konstatētu, ka ne tikvien es, bet tūkstošiem citi pusdieno līdzīgu iemeslu dēļ. Kam tas būtu ienācis prāta!!??

Tele2 laikam netrūkst naudas (netrūkst – kompānija labi pelna) lai arī algotu pētniekus, kas atklāj, sociālām zinātnēm, ekonomikas teorija un sabiedrībai par lielu pārsteigumu, ka mobilo sakaru operatora izvēli nosaka cena un ieradums!

Labi, neāzēšos pārlieku, kompānija, iespējams, ir ieguvusi derīgus datus par klientu un potenciālo klientu uzskatiem un attieksmi. Bet amerikāņiem ir tāds izteiciens – proving the obvious (pierādīt pašsaprotamo).

Pazīstamais (ar dažkārt skarbiem vērtējumiem) dāņu mobilo sakaru analītiķis Džons Strands (John Strand) ir skeptisks par mobilo televīziju kā dzīvotspējīgu biznesa modeli, it seviški mazos tirgos kā Baltijas valstīs. Latvijā t.s. ētera mobilo televīziju, cik saprotams, joprojām testē LMT (to var uztvert tikai ar telefoniem, kuros iebūvēts uztvērējs un translācija notiek ārpus mobilo sakaru tīkla). LMT arī esot mobilās televīzijas komercvariants, kuru, izmantojot dažādus samaksas plānus, var skatīties caur mobilā interneta tīklu (principā tā ir mobilā interneta televīzija). Jāpiebilst, ka Stranda jaunākais gara darbs 100 lpp apjomā ir iPhone “atmaskošana”no operatora redzesloka. Lai cik iPhone nebūtu tīkams lietotājiem, tas mobilo sakaru operatoriem nenesot nekādus brīnumus un pat varot negatīvi ietekmēt ienākumus un rentabilitāti  Par to Strands stāsta YouTube ierakstos.

Rīgas Ekonomikas Augstskola (Stockholm School of Economics in Riga) drīzumā sāks piedāvāt savu mācībspēku lekcijas interneta tiešraidē, kā arī kā skaņu un video ierakstus(t.s. podkāstus un videopodkāstus), ko varēs skatīties pēc izvēles. To nozare.lv uzzināja no zinošiem avotiem.

Rīgas Ekonomikas Augstskola tādējādi varētu kļūt par pirmo augstāko mācību iestādi  Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, kas šādā veidā piedāvā savas lekcijas globālai bezmaksas auditorijai. Dzīvo interneta translāciju laikā arī būs iespējams internetā nosūtīt jautājumus pasniedzējiem. Šāda iespēja, visticamāk, tiks piedāvāta studentiem un iepriekšreģistrētiem lietotājiem.

Augstskolā visas lekcijas notiek angļu valodā un pasniedzēji ir gan ārzemnieki, gan Latvijas iedzīvotāji.

Rīgas Ekonomikas Augstskola ir iepirkusi Apple Computer serverus videoarhīvu glabāšanai un straumēšanas programmatūras uzturēšanai. Sistēma šobrīd tiek testēta un tiks nodota lietošanai septembra otrajā pusē.

Aptuveni divās stundās vēlu vakarā bez GMail Latvijā neviens nav izputējis. Daži savos Twitter komentāros pakurnēja. Es uz Gmail pārgāju pagājušā gada nogalē tikai tad, kad Yahoo! e-pasta pakalpojums man, esot tobrīd ASV, veselu nedēļu čakarējās. Tomēr privāto un sīkbiznesa lietotāju neērtības nav pats galvenais sakarā ar  šogad jau otru globālu Gmail avāriju. Lielās nepatikšanas var rasties Gmail saimniekam Google.

Kā raksta vairākos portālos, atsaucoties uz nozares analītiķiem, galvenais kaitējums varētu būt Google centieniem sevi pārdot kā biznesa platformu, kas integrē e-pastu, Skype-līdzīgus balss un čata sakarus (Google Voice) , kā arī dokumentus un lietojumprogrammas „mākonī” (cloud computing), kas ir  izmantojamas caur interneta pieslēgumu.

Jāpiebilst, ka Gmail pārrāvums neietekmēja šo pārējo Google pakalpojumu darbību, nedz arī daudzu Gmail kontu darbību caur citām e-pasta programmām (ar IMAP vai POP)

Šāda avārija, kas gan bija īsāka par 15 stundu ilgo Gmail nobrukšanu agrāk šogad, var likt aizdomāties jebkuram uzņēmējam, kam pāris stundas bez e-pasta var radīt zaudējumus vai kaitēt firmas reputācijai. Tas, piem., attiecas uz uzņēmumiem, kas apsola darba dienas gaitā apstiprināt jebkuru pasūtījumu. Pēc ASV laika, Gmail sabrukums skāra uzņēmumus tieši darba dienas otrajā pusē, kad uzņēmuma darbinieki centās atbildēt uz dienas e-pastiem. Latvijā jau bija nakts.

Google ir skaidrojis Gmail nobrukšanu ar nepareizu savas serveru un maršrutieru kapacitātes aprēķināšanu brīdī, kad daži serveri tika atslēgti no darba režīma, lai veiktu to apkopi. Kad inženieri pamanīja samazinātās kapacitātes pārslodzi, datu plūsmas tika pārslēgtas uz pārējiem, milzu Google tīkla resursiem. Tomēr jāatceras, ka viens no cloud computing pakalpojumu sniedzēja kvalitātes rādītājiem ir t.s. slodzes izlīdzināšana (load balancing), lai neviens mākoņa lietotājs nezaudētu sajūtu, ka visi viņa dokumenti, dati un aplikācijas ir tik pat momentāni pieejami kā ja tie būtu uz datora cietā diska vai vietējā servera.

Interesanti, cik  lasītāju ir apmierināti ar vietējiem bezmaksas e-pasta pakalpojumiem, piem., inbox, one.lv  un Apollo (kas gan iekļauts Lattelecom komplekta maksā). Kolēģis, žurnālists Kārlis Streips savā laikā savos blogos sūdzējās par Apollo.Kā ar citiem?

Pagājušās nedēļas beigās visā pasaulē sāka izplatīt Apple operāciju sistēmas Mac OS X jauninājumu Snow Leopard. Rīgā to prezentēja Apple produktu tirgotavā iDeal, kur arī tapa šis videoblogs: