Lasītāju izklaidei piedāvāju nelielu video no Lasvegasas, pilsētas kurā notika informācijas tehnoloģiju komference IBM Information on Demand (IOD 2009). Milzu Mandalay Bay viesnīcas un konferenču centra telpās tik pat kā nesanāk iziet ārpasaulē. Citreiz tas ir nedaudz frustrējoši, jo ārā ir saulains un, vismaz šajā gada laikā, parasti teju 30 grādi. Taču pēdējās dienās bija savādāk — ārā pūta liels vējs, faktiski bija vētra bez nokrišņiem un laiks bija samērā vēss, labi ja 14 grādi. Iespējams, ka laika apstākļi nospēlēja savu lomu, bet pilsētas ielas škita tukšākas, biežāk nekā pirms gada bija redzāmi klaidoņi, ubagi un bezpajumtnieki.
Piedodiet, ja skaņā manāms neliels aizsmakums, neesmu atkratījies no nelielas apsaldēšanās.

Šeit esmu apkopojis dažus interesantus brīžus no IBM Information on Demand (IOD 2009) konferences Lasvegasā otrās dienas. Runa ir par informāciju kā transformācijas rīku, taču Viljama Pulījblanka uzrunā arī bija ieskati pāris futuroloģiskos aspektos — eksperimentālā medicīnas literatūras (periodikas) atlases rīkā un iespējā ar datoru simulēt konkrēta pacienta sirdi līdz pat molekulāram līmenim.

Kādam lasītājam interesēja IBM jaunākais pirkums, t.s. prognozējošās analītikas risinājumu kompānija SPSS. Man izdevās sarunāt interviju ār SPSS produktu stratēģijas vadītāju Džeisonu Verlenu (Jason Verlen), kas īsi paskaidroja ko SPSS dara. Filmējot nepamanīju, ka stāvam tuvu zaļas gaismas avotam. Sākotnējo krāsu nobīdi iespēju robežās montējot koriģēju, tādēļ Dž. Verlens, cerams, izskatās kā vīrs no Čikāgas (kur viņš faktiski dzīvo un strādā) un nevis no citurienes…

Šeit videoblogs kur “vidējā” uzņēmēja (500 miljoni USD pārdošanas apjoms), modes nama Elie Tahari IT speciālists Nihads Aitamans stāsta par to, kā t.s. business intelligence sistēmas uzlaboja kompānijas darba efektivitāti.

Ja kaut kur no ezera vēl nelīdīs kāds 20 metrus garš viltus briesmonis, tad šī gada Zelta WTF?? mārketing anti-balva noteikti pienākas Tele2 (visticamāk Tele2 Zviedrijā?) par gonzo* murgos neiedomājamo meteorīta gājienu. Tā rezultāts, nezināma klientu skaita zaudējums aiz sašutuma, bada maizē nodzītās policijas un ugunsdzēsēju izāzēšana un 15 minūtes globālas slavenības brīdis Latvijai par vēl vienu “nelaimi” (meteorīts taču nebija no zelta) kuru, ja tas būtu bijis par īstam, varētu atnest tikai nejaušība un nekādi mūsu nopelni.
Pēc debīlās no Zviedrijas adaptētās Tele2 reklāmas, kur pieauguši cilvēki dzērumā(?) ārdās lecot ar skrituļdēļiem no jumta peldbaseinā, aizdomas krīt, ka arī šo ākstību inspirējuši halucinogēnas mušmires sarijušies svensoni. Katrā ziņā zviedri apstiprināja, ka meteorīta lieta bijusi publicitātes triks un daļa no kampaņas.
Tad jāvaicā– kas būs vēl, un vai to pašu darīs Zviedrijā? Meteorītiem vairs neviens neticēs. Varbūt nosēdīsimies ar helikopteri uz, teiksim, Handelsbanken ēkas Stokholmā plakanā jumta, un liksim vīriem laupītāju maskās bārstīt bezmaksas mobilos telefonus it kā no laupītāju maisiem?
Var jau rīkot visādus balagānus, kas nenodara citiem būtiskus kaitējumus (izņemot pārbiedēšanu?), bet jādomā, vai tiem ir jēga un vai no tiem būs kāds ieguvums. Latvijas mobilo sakaru tirgus ir piesātināts. Runa ir tikai par dažu tūkstošu (labākā gadījumā) pārvilināšanu no viena operatora uz otru. Tas ir izdevies Bitei (tā liecina statistika) neko vairāk nedarot, kā parādot izģērbtu (bet attiecīgi aizsegtu) vīrieti, kuram ļaunais esošais operators pat aiznes papagaili.
P.S. Rakstu no amerikāņu balagansitijas Las Vegasas, kur viss ir viltus :)

*pilnīgā aptrakumā (nevis citās nozīmēs, ko var atrast iekš Urban Dictionary)

Šeit daži spilgtākie brīži no IBM Information on Demand 2009 (IOD2009) konferences plenārsesijas prezentācijām. Konferences sākumu “iedziedāja” vēderrunātājs ar bruņurupuci, par to ceru vēlāk ielikt video :).

ASV Bostonas apkaimes latviešu dibinātais alus brūzis Blue Hills Brewery sācis uzņemt apgriezienus. Viens no līdzīpašniekiem un pārdošanas vadītājs Pēteris Auģis videointervijā stāsta, ka tiek ražoti apmēram 2000 litru alus nedēļā mucās un nesen sākta alus pudelēs ražošana.
Kopš nodevu LETA rakstu par brūzi, esmu dzirdējis viedokli, ka ar šādu ražošanas apjomu brūzis vēl īsti “nav izkūlies no meža” (not out of the woods, kā teiktu amerikāņi) un nav zināms, cik veiksmīgs būs šis drosmīgais pasākums.

Pēc neilga laika izlidošu no Frankfurtes uz Bostonu, tad svētdien uz IBM Information on Demand (IOD2009) konferenci Lasvegasā. Ceru no turienes sniegt ziņas (LETA/Nozare.lv ziņu lentā), arī videoblogus un videointervijas. Liekas, ka pats galvenais būs par biznesa analītikas programmatūru un risinājumiem. Mēģinu atcerēties, vai citos IOD ir uzstājies tas Mofats (Moffat), ko nupat paņema pie dziesmas par insaideru mahinācijām
OK, lidmašīnā jākāpj, nākamais ieraksts no tā krasta.

Apple varētu drīzumā prezentēt vairākus būtiski lētākus savus produktus kā iMac galda datorus, MacBook portatīvos datorus un iPod mūzikas un izklaides satura nesējus – tā secina nozares analītiķi pēc sarunas ar Apple finanšu direktoru Pīteru Openheimeri (Peter Oppenheimer)

Openheimers sarunājās ar analītiķiem pēc tam, kad Apple paziņoja, ka uzņēmuma peļņa saimnieciskās darbības ceturtā ceturksnī sasniedza 1.67 miljardus USD, kas ir 46 % vairāk, nekā gadu iepriekš. Viņš teica, ka turpmāk sagaidāma kompānijas bruto peļņas maržas (gross margin) samazināšanās, jo Apple taisoties piedāvāt „lielāku vērtību” klientam un samierināties ar pazeminātu maržu.

Kā vēsta portāls AppleInsider, analītiķi to sapratuši kā signālu, ka kompānija pazeminās cenas saviem jauniem vai atjauninātiem produktiem. To, visticamāk, darīs pirmssvētku pirkšanās laikā. Citviet internetā baumo, ka tuvākajās dienās tiks palaisti jauni iMac modeļi ar zināmām tehniskām izmaiņām un jaunu peli – Magic Mouse. Šie varētu būt tie modeļi, kuriem Apple plānojis „nomest” cenu.

Neskatoties uz reputāciju, ka esot vidēji dārgu ja ne dārgu datoru tirgotājs, Apple ziņojumā par ceturtā ceturkšņa finansu rezultātiem teica, ka pārdoti rekordskaiti Macintosh datoru (3.05 miljoni) un iPhone mobilo telefonu ( 7.4 miljoni).

Esmu jau 13 gadus interneta veikala Amazon.com klients, jo tas ir bijis ērtākais un parasti arī lētākais veids, kā nopirkt grāmatas angļu valodā un pēdējos gados arī elektroniku, DVD filmas u.tml. Kad pirms pāris gadiem, Amazon piedāvāja savu elektronisko grāmatu nesēju Kindle, papriecējos, jo redzēju tanī elektroniskā papīra ēras sākumu. Diemžēl Kindle ar savu unikālo grāmatu lejuplādes sistēmu caur mobilo sakaru tīklu Whispernet darbojas tikai ASV.
Amazon jau kādu laiku visur kladzinājis prieka vēsti, ka no 19. oktobra būs pieejams Kindle International Edition, ar kuru, tāpat kā ASV, varēs nopirkt un 60 sekundēs lejuplādēt jebkuru no vairākiem simtiem tūkstošu grāmatu elektroniskā formātā.
Pirms daļa manu lasītāju metās uz Amazon.com pasūtīt šo 279 USD vērto (132 LVL) brīnumrīku (un elektroniskā papīra lasāmvirsma esot brīnumaina), jāsaka, ka Amazon apgalvojumi, ka Kindle tagad ir starptautisks diemžēl ir bulšits. Latvijā un nevienā no pārējām Baltijas valstīm, arī Somijā, nav pieejama bezvadu lejuplāde (Whispernet ASV ir EV DO standarta bezvadu internet tīkls, tāpat kā Triatel Latvijā). Grāmatas var saņemt tikai pieslēdzot Kindle datoram, un vismaz par pieredzi ar Macintosh tehniku, internetā ir redzētas sūdzības un “šausmu un moku stāsti” sakarā ar autortiesību aizsardzības sistēmas nostrādāšanu ne tā.
Kamēr ASV Kindle lietotāji var lasīt blogus un saņemt avīžu un periodikas abonementus digitālā veidā, tas it kā nebūšot iespējams ar Kindle International (bet varbūt ar parasto, 20 USD lētāko Kindle viesabonešanas režīmā Eiropas valstīs, kur tas iespējams)
Elektronisko grāmatu kārotājiem iesaku pagaidīt 20. oktobri, kad lielais ASV grāmatu tirgotājs Barnes & Noble paziņos par savu, uz Google mobilo telefonu operāciju sistēmas Android balstīto grāmātu lasītāju. Tam it kā būšot divdaļīgs displejs – viens lielāks, melni balts grāmatu teksiem, un otrs mazāks, krāsains, kas kalpos kā skārienjūtīga ierīces vadības virsma. Iespējams, ka ar Barnes & Noble ierīces varēs bez maksas lasīt lielu daļu no Google grāmatu krājumiem, kas digitalizēti un pieejami bez problēmām ar autortiesībām, tostarp visādu 19. gadsimta un agrīnā 20. gadsimta literatūras klasiķu. Otra lieta ir, ka Google ar savu grāmatu digtalizēšanas projektu izmanto failu standartu, kas lasāms uz jebkādas digitālās lasīšanas platformas, kādas tirgū ir pieejamas vairākas (Sony Reader u.tml., arī iPhone). Tātad ar digitālām grāmatām pagaidam lēnam pa tiltu.
Ieteikums divām konkurējošām Dienām– kura pirmā piedāvās “ premium” abonementu – lasīšanas planšeti, satura piegādi bezvadu tīkla (runājiet ar Tritel vai kādu no GSM/UMTS standarta operatoriem) uz izdevīgu piekļuvi kāda no lielo starptautisko elektronisko grāmatu tirgotāju kolekcijām? Varbūt izdevniecība Santa arī var padomāt?