(Ieliku apakšvirsrakstus, lai viss būtu vieglāk lasāms –J.K. 11. oktobrī)
8.oktobrī piedalījos diskusijā Stradiņa universitātē par medijiem, to nākotni un, protams, arī jaunajiem medijiem kā blogiem, sociāliem tīkliem, tviteriem u.tml. Diskusijas gaitā man pašpruka, iespējams, jauns izteiciens, proti, ka tieši Latvijā blakus blogsfērai un ķibetelpai (cyberspace) arī ir murgosfēra – dažādu konspirāciju teoriju, aizdomu un izkliedētu bet sīkstu tumsonības metastāžu ģenerēta migla nācijas kolektīvajā apziņā.
Avīze Diena daudzus gadus ir bijusi sava veida mirdzoša galotne virs murgosfēras slāņa, kas – gan pakāpeniski un lēnam retinoties – ir klājis Latviju pēdējos teju 20 gadus. Murgosfēra, protams, tika ģenerēta ilgos padomju noslēgtības un cilvēku apziņas apstrādes gadu desmitos, atstājot sabiedrību ar daudziem homo postsovieticus, kas nebija sagatavoti saprast viņiem pēkšņi atvērto 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma mulsinoši krāšņo, izaicinošo, nesaprotamo, pretrunīgo, bezgala sarežģītu un daudziem viņu agrākajiem priekšstatiem pat pretīgo globālo sabiedrību. Bet ne par to ir runa.
Runa ir par virkni kļūdu, pārpratumu, komunikācijas avāriju un, visticamāk, arī par iekšējiem procesiem, kas tikai tuvākajā laikā tiks atklāti, kuru gala rezultāts ir avīzes Diena šķietamais ne gluži noriets, bet ievērojams tās saulītes spīduma satumsums. Un te, manuprāt, savu lomu ir spēlējusi šīs jau no vasaras izstieptās drāmas radītā murgosfēra lite.
Neizskaidroja “nesaprotamo”
Pirmais klupiens bija daudzu nesaprašana, ka reāli biznesa darījumi bieži ir “nesaprotami” kaut vai tādēļ, ka juridisko personu pirkšanas un pārdošanas darījumi veicot savu biznesa misiju, tāpat arī pašu šo juridisko personu pārpirkšanas darījumi nav tas pats, kā Rimi veikalā ar pāris latu noskaitīšanu pie kases padarīt lielveikala īpašumā esošo pienu un kartupeļus par pircēja īpašumu. Nevienam neienāk prātā piena paku norakstīt brālēnam Īrija pret pilnvaru to izdzert Latvijā, bet kartupeļus ieķīlāt igauņu līzinga kompānijai.
Taču bieži vien privātajos korporatīvos darījumos šādas lietas notiek, un ne jau ar kartupeļiem. Negribu sameloties par situāciju šodien, bet ilgus gadus lielākā investorvalsts Latvijā bija Dānija, jo caur Dānija reģistrētu holdingkompāniju Tilts Communications tika investēti visu dažādo ārvalstu investoru– britu un zviedru, pēc tam zviedru-somu TeliaSonera – simtiem miljonu LVL līdzekļi Lattelecom attīstībai. Izpētot smalko druku var arī konstatēt, ka daudzām pasaules aviosabiedrībām nepieder neviena lidmašīna, tās viņas tikai nomā no mazpazīstamiem globāliem līzinga koncerniem. Arī vairākiem slaveniem viesnīcu zīmoliem pieder tikai dažas vai pat neviena ēka, uz kuras rakstīts prestižais vārds, jo šīs kompānijas ir tikai operatori, kas atbild par visu, kas notiek pavisam citam īpašniekam piederošajās četrās lepnās ēkas sienās.
Sākumā man likās, ka Dienas un Dienas biznesa pārdošana bija no šīs, ikdienā mazpazīstamās un tādēļ viegli murgosfērā ievelkamās darījumu kategorijas. Proti, darījuma starpnieki un virzītāji Aleksandrs Tralmaks un Kalle Norbergs saprata, ka zviedru puse steidzās tikt vaļā no abiem medijiem, tādēļ bija steidzami jāaizņemas nauda, lai “objektu” pārņemtu no zviedriem un to noturētu līdz nākamam Tralmaka un Norberga plāna solim – atvērta investīciju fonda dibināšana, kam turpmāk piederētu Diena un Dienas bizness. Savas domas par to jau uzrakstīju jūlijā.
Noslēpumainība bija uzticības kaprace
Kopš vasaras darījuma mazredzamā daļā notika lietas, kas, visticamāk, padziļināja neuzticības grāvi starp Dienas redakcionālo vadību un pircēju pārstāvjiem. Nav skaidrs, vai a/s Diena korporatīvā vadība un daži redaktori zināja, bet nedrīkstēja stāstīt kas ir pircēji, vai varbūt īsti neko nezināja. Katrā ziņā avīzē, kas sevi turēja par caurspīdīguma un godīguma etalonu, sākās un pastiprinājās cepšanās par neskaidrību un noslēpumainību.
Vienlaikus jāsaprot, ka Diena un Dienas bizness netika izprecinātas un bildinātas kā pievilcīgākās meitenes mediju tēvu Bonjeru (Bonnier) ģimenē. Abi mediji nesa zaudējumus un bija nopietni jādomā par to biznesa modeļu maiņu. Kaut vai tādēļ, ka visā pasaulē mainās mediju darbības modeļi – drukātos medijus gan papildina, gan kanibalizē šo informācijas platformu pāreja uz internetu. Veiksmīgs piemērs – zviedru Dagens Nyheter godalgotais un populārais dn.se.
No otras puses, ir bezmaksas projekti, kurus sāk apšaubīt un pārformēt. Nesen paziņots, ka daļu bezmaksas Economist.com saturu piedāvās tikai žurnāla vai portāla abonentiem. Arī citi runā par zināma satura pārdošanu par mikromaksājumiem, bet vēl citi apgalvo, ka maksāt desmit centus par 600 vārdus garu rakstu vai piecu minūšu video ir smieklīgi.
Par šādām lietām arī noteikti bija pārrunas un strīdi un viena vai otra modeļa aizstāvji jutās izaicināti vai apdraudēti. Zinu, ka Dienā jau pirms pārdošanas procesa sākšanās bija domstarpības un personāla maiņas sakarā ar avīzes elektroniskās “ sejas” turpmāko attīstību.
Visu šo diskusiju (vai ne-diskusiju) un procesu notikšana vienlaicīgi, visticamāk, radīja stresu visām iesaistitajām pusēm. Lietas arī paildzināja – ja var ticēt neoficiālai informācijai – K. Norberga iekļūšana (auto?) avārijā, kas viņu uz ilgāku laiku izsita no spēles. Par to, ko kopš vasaras Dienas iekšienē darījis A. Tralmaks nezinu, bet acīmredzot viņš tur atgriezās kā pretrunīgs “ savējais” ar priekšvēsturi no strādāšanas Dienā.
Arī “pēdējam cietoksnim” būtu bijis jāmainās
Dienas aizejošā redakcijas vadība, iespējams, arī dzīvoja nelielā murgosfērā lite, sevi lielā mērā pamatoti, bet, iespējams, uz citu faktoru fona tomēr pārspīlēti turot par zināmu žurnālistikas standartu pēdējo cietoksni. Protams, ka jebkuram medijam ticamība un integritāte ir ļoti svarīgi tā ilgtspējas elementi. Pat Vakara Tenku lasītāji būs vīlušies, ja izrādīsies pilnīga nepatiesība, ka florbolistam un krodziņu lauvam Benam Bambālim bijis romāns ar dejotāju Barbaru Pupenieci. Tomēr visi mediji, kurus nesponsorē kāda labdarības organizācija, konfesija vai valsts ir biznesi, kam saprātīgā veidā jāpielāgojas tirgus pieprasījumam.
Viena no Dienas problēmām, iespējams, bija samierināties savā prātā ar to, ka būs jānokāpj nedaudz no kalna, kurā dievi akmens plāksnēs gravē žurnālistikas baušļus, vienlaikus nepiebiedrojoties plebejisko mediju dejām ap zelta teļu. Tas nenozīmē ka medijos pārstāstītais it kā A. Tralmaka biznesa modelis samazināt Dienu (resp. Dienas izmaksas) uz pusi bija reāls un pieņemams risinājums. Un it kā viņa teiktais, ka kvalitatīva žurnālistika nav ilgtspējīgs bizness arī būtu kvalificējams – nav ilgtspējīgs masu tirgum. Cits jautājums par elitāru, mazu izmaksu un mazas drukātas tirāžas un ierobežotas interneta auditorijas informācijas un viedokļu platformu (kuru 20. gadsimtā sauca par avīzi). Iespējams, ka kaut kas tāds radīsies, teiksim, Rīgas Laiks with News stilā veidotā Citā Dienā.
Nav jau noticis trakākais (?)
Bet kādas tad ir Dienas īpašnieku epopejas beigas? Tāds kā nothing special, ja atfiltrē visas ar nedaudz melnā humora piegaršu epizodes (Skype dibinātāji, WTF?, Aleksandr!) un ASV lielo korporatīvo atlaišanu imitācijas– ar atlaisto/atlūgušo tūlītēju eskortēšanu no darba vietas apsardzes pavadībā un citām drāmām. Nu izrādās, ka avīzes, visticamāk, pieder fondam kur riska kapitālists un avantūristiskais investors Džonatans Rouland (Jonathan Rowland) iegrūdis sākumā aizdoto (Kalles un Sašas izgaunerēto) naudu. No skapja nav izkritis ne Lembergs, ne Šķēle, ne krievu naudas/laimes lācis. Murgus, ka Roulandus, kam ir sava 700 miljonu mārciņu ģimenes bagātība, salīdzis kāds tumšais spēks varam arī mest pie malas. Tādos prātuļojumos sāk izpausties murgosfēras pieņēmums, ka Latvija un avīze, kuras tirāža nepārsniedz kādas ASV lauku pilsētas avīzes tirāžu, būtu vērts visādos bizantīniskos darījumos iepīt šos angļu bagātniekus.
Tāpat Delfi komentāru gudrinieku prātojumus – kādēļ pērk zaudējumus nesošus uzņēmumus, gan jau kas… arī varam norakstīt kā daļu no murgosfēras. Ja mazliet paskatās kas rakstīts par Dž. Roulanda kā finansista darbības mērķiem – tie ir pirkt lielās grūtībās nonākušus uzņēmumus, tos sakārtot un tādējādi nopelnīt vēl lielāku bagātību. Galu galā, nopērkot a/s Skrandumaiss par 1 LVL par akciju un pacelt tā vērtību (pārvēršot zaudējumus peļņā) uz 100 LVL par akciju ir daudz ienesīgāk, nekā (un šī ir izdomātā cena) pirkt superveiksmīgo Apple par 1000 un pārdot par 1025. Ar šādu investīciju un biznesa modeli – gan ar augstu risku – nodarbojas daudzviet pasaulē, kādēļ arī ne šeit?
Labā ziņa par Dienu, kas diemžēl izpalika un kuru nekad nedzirdēsim ir – avīzi nopirka bagāts brits, kuram interesē atpelnīt XX % uz savas investīcijas N gados. Viņš mūsu lietās nemaisīsies, bet, lai sasniegtu mērķi, ir jāstrādā krietni efektīvāk izmaksu ziņā un jāpaplašina mērķauditorija, taču bez ekscesiem. Kas un kā, lielā mērā mūsu rokās. Un tad viss vienkārši rullētu…ja šādas lietas nekārtotu murgosfērā.
26 komentāri
-
Vai arī Dienas kolektīvs grib sev piederošu uzņēmumu, žurnālistu sazvērestība ar mantkārīgu mērķi! :D
autors: anonīms 10 Oktobris, 2009, 18:37
-
Un kāpēc tad Tralmakam vismaz piecas reizes būtu vajadzējis melot un izgudrot neesošus investorus, ko? Brits ta brits, bet kādi ir Tralmaka mērķi?
autors: Ivo 10 Oktobris, 2009, 19:25
-
Ļoti sakarīgs viedoklis un labi izklāstīts, Juri!
autors: tiri-piri 10 Oktobris, 2009, 19:53
-
[…] Juris Kaža » “Murgosfēra” un darījums ar Dienu (offtopiks) - Nozare.lv blogi.nozare.lv/kaza/2009/10/10/murgosfera-un-darijums-ar-dienu-offtopiks – view page – cached Nozare.lv Jura Kažas blogs — From the page […]
autors: Twitter Trackbacks for Juris Kaža » “Murgosfēra” un darījums ar Dienu (offtopiks) - Nozare.lv [nozare.lv] on Topsy.com 10 Oktobris, 2009, 20:10
-
Raksts par tēmu. Es teikšu tā - ļoti žēl, ka Gastons Neimanis, lai gan solīja, tomēr neieradās uz publisko diskusiju par mediju paradigmas maiņu. Tur būtu izveidojusies interesanta saruna. Bet nu labi - skatamies nākotnē. Es ticu Rainim - pastāvēs, kas pārmainīsies. Taču diemžēl vai par laimi - pārmaiņas un pārmaiņu vadība - ir pati grūtākā lieta. To neizdomāju es - to ir formulējuši daudzi citi guru šajās tēmās. Es šo saku no pieredzes - tās, kāda bijusi - redzot, cik ļoti cilvēki ir nobijušies no jaunā un nezināmā. Un te neviens nevarēs palīdzēt - tikai paši. Es ticu, ka vislabākais soģis ir laiks - viņš rādīs - kas izprot pārmaiņu būtību un kas - nē.
autors: Ansis Egle 10 Oktobris, 2009, 20:15
-
aizmirsu iemest publiskās diskusijas pilnu audio ieraksta linku - lūk šeit http://ansisegle.lv/publiska-diskusija-par-mediju-paradigmas-mainu-pilns-audio/
autors: Ansis Egle 10 Oktobris, 2009, 20:16
-
neko nesapratu
autors: Anonymous 10 Oktobris, 2009, 20:37
-
Ļoti labs komentārs.
-
Nez. Es iesaku palasīt Ritas Rudušas rakstu par to, kā viņa mēģināja dabūt rokā to pašu Roulendu. Baigi jau izskatās, ka tur ir kaut kādi nesaprotami zemūdens akmeņi (sk. http://citadiena.wordpress.com/2009/10/09/meklejot-dzonatanu-roulandu/ ).
autors: Reinis 10 Oktobris, 2009, 22:25
-
Pievienojos, it īpaši šīm rindkopām: “Cits jautājums par elitāru, mazu izmaksu un mazas drukātas tirāžas un ierobežotas interneta auditorijas informācijas un viedokļu platformu” Uz to arī iesim, un ne tikai paputinātās Dienas gadījumā. Kaut gan - ar patiesu interesi gaidīšu oktobra un novembra Dienas abonēšanas rādītājus.
autors: Tiina 10 Oktobris, 2009, 22:39
-
Reini,
OK, bet Rouvlandi vienalgai ir īsti, jāmeklē tikai Google. Protams, viņu attieksme pret Rudušu ir PR katastrofa, taču, ja viņi nebūtu īpašnieki, būtu jāsteidzas to noliegt un atmaskot kā blefu ar viņu labo reputāciju. Un tas nav noticis.autors: Juris Kaža 10 Oktobris, 2009, 22:42
-
par garu, par mazu burti, bez bildēm un bez atstarpēm…. neizlazsīju
autors: eliks 11 Oktobris, 2009, 01:14
-
Manuprāt tīri reālistisks komentārs.
autors: Miks 11 Oktobris, 2009, 02:05
-
Gribētos jau ticēt, ka tur viss ir tīrs. Tomēr:
- Tralmaks apgalvo, ka Roulendi jau pašā sākumā finansēja darījumu. Roulends datumos jaucas, un Bonjeri to vispār (neoficiāli) noliedz. Tralmaks tagad saka, ka pašā sākumā izskanējušais stāsts, ka finansētāji esot saistīti ar Skype, esot bijusi tikai pasaciņa, jo Roulendi neesot bijuši ar mieru sevi atklāt. Tātad Tralmaks vismaz vienā punktā melo. Ja vienā melo - tad kāpēc uzskatīt, ka nemelo vēl kādos?
- Stāsts, ka Ločmele esot atradusi kādu citu investoru ar labu reputāciju, kuru Tralmaks esot noraidījis. Cik noprotams, tad šis cits investors nav pati Ločmele & co.Ceru pēc iespējas drīzāk uzzināt, kā tur īsti viss bija. Pie tam, vislabāk būtu, ja šo jautājumu izmeklētu kāda neitrāla puse, piemēram, Nekā personīga.
autors: Reinis 11 Oktobris, 2009, 14:01
-
Bils Geits nopirka Lattelecom. Tam ir jātic, jo to teicu es, un Bils Geits ir īsts !!!!!
autors: losthighway 11 Oktobris, 2009, 20:28
-
Šķiet diezgan skaidrs, kāpēc Tralmaks sākotnēji nevarēja atklāt investorus:
a) tie tika sameklēti lielā steigā,
b) to bija vairāki desmiti,
c) daudzi nevēlējās sevi nodot žurnālistu izķidāšanai un saplosīšanai.
Kamēr optimizēja īpašnieku/investoru sarakstu, varēja jau paciesties, jo “Dienas” saturu neviens, šķiet, neietekmēja, vismaz neviens nav sūdzējies. Un to savā blogā norāda arī Streips. Tagad smieklīgākais, ka ir tādi, kas NETIC, ka Roulandi ir īpašnieki. Vienkārši netic, un cauri.
Piekrītu Jura piezīmei, ka pēc “atfiltrēšanas” viss neizskatās nemaz tik slikti. Vienīgi daudzi ir saniknoti, ka īpašnieks ir pazīstams un cienījams, nevis netīrs un ienīstams. Vilšanās.
Šis gadījums bija laba pārbaude Latvijas žurnālistiem par spēju analizēt notikumus un objektīvi tos aprakstīt. Daudziem liela izgāšanās, piem., Jaunalksnes “analīze” šāvakara “Nekā personīga”.autors: skeptiks 11 Oktobris, 2009, 21:51
-
ok, tikai kā šie mistiskie investori uzzināja, ka latvijā ir kaut kāda tur diena, kas būtu jāpērk kā ienesīgs investīciju objekts, ja viņi mediju sfērā nekad nav darbojušies. un kāda gan interese būtu tāda mēroga investoriem, par kādiem viņus uzdod, ķēpāties ar tādu sīkumu kā divas avīzes vienā mazā valstiņā. tam ka visa baltija vēl varētu interesēt, vēl varētu noticēt. un kāpēc zviedri nepārdeva baltiju pilnā paketē. nez vai igaunijā un lietuvā situācija ir daudz savādāka nekā latvijā.
bet tautai jau viss tāpat ir skaidrs - šito nopirka šķēle, jo lembergam jau viena avīze ir.autors: outsider 12 Oktobris, 2009, 00:14
-
no murgosfēras: gan jau ka ne brits nopirka, bet britam kāds naudu uzticēja, lai brits kalpo par izkārtni
autors: Helasie 12 Oktobris, 2009, 00:47
-
Juriic - Labs raksts!
El Reeca par SIA Skrandumaiss un ljoti patieso Dienas tiraazhas saliidzinaajumu ar mazpilseetas izdevumu ieksh US.
El Veelvairaak reeca ka Dienas baalelinji meegjinaaja zvaniit Rolandu vai Raulandu (Whatever) gjimenes paarstaavim, like he fu..ng cares..;) Var tikai apbriinot latvijas vadoshaa mediju zhurnaalistu augsto veerteejumu savai noziimei Pasaules meerogaa. Anyway - redzees, El veel atminas kaa Bankas Baltija sponsoreetais Labriits nogaaja pa burbuli. Well..shis vareetu buut cits staasts, ja vien nebuutu krievisks uzvaards Trumlaks iejaukts :)autors: Elisa 12 Oktobris, 2009, 00:59
-
Lai kas ar tur nebūtu kļuvis par Dienas īpašnieku, šo stāstu var mācīt visās biznesa skolās kā neveiksmīgāko uzņēmuma pārņemšanu no PR viedokļa. Šitā iedragāt uzņēmuma reputāciju, melot jeb stāstīt pasakas, nemācēt tikt galā ar uzņēmuma vidējo menedžmentu, nemācēt eleganti nokārtot šī menedžmenta aiziešanu/atlaišanu, ļaut izmantot “preses brīvību un neatkarību”, lai sev piederošā avīzē un portālā trīs mēnešus apzināti tiktu grauts uzņēmuma tēls. Kronis visam, manuprāt, ir sestdienas Diena, kur četras!! lapas veltītas aprakstam par to, kāds Tralmaks ir nelietis. Kurš vēl sev piederošā avīzē ap 30% aprakstāmā laukuma var atļauties piešķit sevis zākāšanai. Es neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, vairāk gan izskatās, ka jaunais cilvēks nu nemaz nav piemērots būt par vadītāju pārmaiņu procesam. Ja viņš vairs nav īpašnieks, tad jācer, ka jaunie saimnieki viņu par šādu darbošanos drīz palūgs aiziet.
autors: Vigo 12 Oktobris, 2009, 02:57
-
1) Jau sākumā bija skaidrs, ka Tralmakam nebija naudas. Tomēr, kā struktūrā strādājis, viņš bija ticis pie info, ka avīzes tiek tirgotas un gribēja nopelnīt sev kaut ko. Tad nu tipa aizņēmās, varbūt neko neaizņēmās un sākumā tikai vekseli iedeva Bonjeriem …. Pēc tam sāka grabināt piķi. Ar dažādām metodēm.
2) Dienas biznesa modelis bija piemērots treknajiem gadiem un tas nebija ilgtspējīgs. Diemžēl. To bija grūti saprast tādiem žurnālistikas “guru” kā Dienas “zieds”. Bonjeri saprata, ka viņi negrib plēsties ar esošajiem par izmaksām, bet maksāt par to visu arī negrib. Uz vietas viņiem nebija menedžeru komandas un vienīgais variants bija pārdot.
Rezumējums - laikrakstu nācās pārdot vietējās vadības nespējas dēļ. iespējams, viņi bija labi speciālisti un žurnālisti, bet menedžmentā pilnīgi nejēgas. Kur nu vēl runāt par krīzes menedžmentu.autors: plakanais 12 Oktobris, 2009, 10:55
-
Diena bija vienīgais no preses, ko bija interesanti lasīt no a līdz z. Bet esmu dzirdējusi viedokli, ka daudz kas Dienā ir pārāk “gudri” sarakstīts. Daudziem nepatīk domāt, spriest, veidot savu viedokli. Daudziem patīk ķengas un baumas jebkādas bez analīzes. Vai avīzes veidotāji vainīgi, ka publika nevelk līdzi? Mums taču visi sludina, ka jāinvestē izglītībā. Diez vai Rowlendi to darīs. Tātad Diena jau drīz būs neDiena man, jo nebūs interesanta(vērtējot 1. neDienas numuru).
autors: elzza 12 Oktobris, 2009, 14:42
-
“ķengas un baumas jebkādas bez analīzes” = tipisks ikdienas ozoliņa komentārs dienā :)
autors: plakanais 12 Oktobris, 2009, 16:10
-
Vigo,
To varētu formulēt kā “pārmaiņu vadība vai sad**satons? “autors: Juris Kaža 12 Oktobris, 2009, 16:18
-
Es gan domāju, ka Ansim ir zināma daļa taisnības - Dienas neveiksmju cēlonis daļēji meklējams nespējā mainīties līdzi laikam. Daļēji pie Dienas auditorijas samzināšanās un attiecīgi reklāmdevēju samazināšanās ir vainojams reklāmas kritums presē un daļēji arī redakcijas nespēja savu auditoriju noturēt ar avīzes saturu. Pēdējos piecos gados no Dienas ir aizgājuši arī daudzi labi žurnālisti, kas atraduši sev darbu citās izdevniecībās vai interneta medijos. Acīmredzot Dienā īsti labi nebija ar darbinieku motivāciju un lojalitātes veidošanu. Un vēl runājot ar cilvēkiem par Dienu, daudzi man teica, ka atteikušies avīzi abonēt, tāpēc, ka zaudējuši ticību laikraksta objektivitātei un žurnālistu profesionalitātei. Domāju, ka attiecībā uz pēdējo gan neviens ārējs spēks nav vainojams, kā vien līdzšinējais Dienas kolektīvs.
autors: milda 12 Oktobris, 2009, 17:40
-
Sveiki
Mums ir pilnībā reģistrētas un sertificētas ar aizdevumu, mēs piedāvājam nodrošinātos un nenodrošinātos aizdevumus privātpersonām un uzņēmumiem procentu likmi 2%
ilgtermiņa un īstermiņa kredītu, mūsu kompānija ir reģistrēta daudz atklājumus, nodrošinot klases finanšu pakalpojumus mūsu klientiem, jo īpaši sindikācijas un kapitāla sniegšanu privātpersonām un companies.you var brīvi sazināties ar mums pa: robortloanfirm2010 @ hotmail.com
Mūsu aizdevuma summa biznesa attīstībai, konkurētspējas priekšrocības un biznesa svārstās paplašināšanās no 10.000 (GBP) 300 miljoni (GBP),
Ja Jūs interesē laipni aizpildiet veidlapu datus silfona aizņēmējiem. un saņemtu atpakaļ pie mums.AIZŅĒMĒJU datu veidlapa
Pilns nosaukums :……….
SEX :…………
ADRESE ………..
Ģimenes stāvoklis …….
AGE :…………..
VALSTS :………..
PROFESIJAS :…………..
Mobilā tālruņa numurs :……………
Aizdevuma mērķim :……………
Summa, kas nepieciešama :……………..
Aizdevuma termiņš :……………….autors: robort 31 Janvāris, 2012, 01:10