Man nācies papētīt kādu „virsnormas” mobilā telefona rēķinu (no Tele2, kuru noteikta limita robežās apmaksā darba devējs). Tā kā oktobrī biju ASV, iedomājos, ka pārtēriņš varētu būt radies no atzvanīšanas uz  neatbildētiem zvaniem no Latvijas  par  kādu „nagu maucēja” tipa viesabonēšanas tarifu. Pāris tādas sarunas atradās, taču apskatot sarunu izdruku, acīs dūrās virkne „darījumu” ar kādu Media Market LV.

Pārdomājot notikušo, sāk apskaidroties bilde – te ir darīšana ar rafinētiem puskrāpniekiem CellXL. Jau vairāk nekā mēnesi man nāk kaut kādas īsziņas no viņiem. Cēlonis, iespējams, ir cita ģimenes locekļa ziņkārība par uz savu telefonu saņemto īsziņu, uz kuru palūdza atbildēt caur manu telefonu. Tad arī sāka katru ceturtdienu nākt kaut kādi īsziņas s**di no CellXL. Tos ignorēju vai dzēsu Pēdējā laikā  tie pārvērtušies par konkrētiem piedāvājumiem lejuplādēt kaut kādus nelūgtus  ķiņķēziņus.

Vēl atceros, ka aiz gara laika, gaidot uz kāda ziņu avota atzvanu, knibinājos internetā ar t.s. inteliģences kvocienta testu. Lai saņemtu rezultātus, palūdza mobilo telefona numuru. Kā dakteris, kas neievēro pats savas profesijas labāko praksi un inficējās, arī esi iekritu.

CellXL īsziņas nāk no īsā numura 1802 un pēdējā laikā no 1890. Kompānijas gali ir Izraēlā un nav (vismaz skaidri redzami) uzrādīti kontakti Latvijā, kur izbeigt šādu nelūgtu elektronisku preču piegādi.

Mobilie izklaides ķiņķēziņi ir laba lieta tiem, kas tos skaidri un apzināti pasūta un ir gatavi apmaksāt. Ar maldu un viltu strādāt ir tas pats, kā tūristu apstrādāšana dažos Rīgas krogos, kur uzsmaidīšana dzersmes izmainītas uztveres izskaistinātai jaunkundzei ir tas pats, kā piekrišana apmaksāt 500 LVL šampanieša pudeli. Summas par mobiliem pakalpojumiem, protams, ir krietni mazākas. Turklāt Rīgas krāpniekkrogus, tūrisma vides uzlabošanai varētu apmeklēt kāds janvāriski noskaņots iedzīvotāju bariņš un veikt korekcijas, ja nu nevar atturēties no privātu biznesu iekļaušanas savās pastaigās pa Vecrīgu. To nevar izdarīt ar CellXL, taču viņu metodes liekas ne mazāk šaubīgas.

Dienvidkorejas elektronikas koncerns LG Electronics pagājušās nedēļas beigās bija sarīkojis pasākumu presei, kur galvenokārt rādīja jaunos mobilos telefonus — skārienjūtīgus un ar iespēju (piepērkot attiecīgu ierīci) tos uzlādēt ar mazu saules enerģijas kolektoru. Tā kā šodien pēc dienas, kad Rīgu apspīdēja blāva pelēka gaisma, jau plkst. 1600 sāk krēslot, domas nenesās uz mobilā lādēšanu saules gaismā  :) .  Arī pasākuma laikā aicināju LG Baltijas valstu mobilo komunikāciju atbalsta grupas (Dienvidkorejā) vadītaju Gi Sū Čo (Gi Soo Cho) pastāstīt par LG plāniem nākamās paaudzes (Long Term Evolution/LTE) superātrās (100 Mbps) mobilā interneta tehnoloģijas attīstībā.

Pagājušā nedēļā parādījās LETA ziņa, kurā Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis izteicās, ka mobilo sakaru operatora Bite dati par pārnesto numuru procentuālo pieaugumu ir mārketing līdzeklis, jo, tirgus piesātinājuma apstākļos, klientu pārvilināšana no cita operatora ir galvenais veids, kā jebkurš operators var audzēt savu klientu skaitu.

Bite mazliet satraucās par šo izteikumu un nosūtīja Nozare.lv sekojošo vēstuli:

Esam izbrīnīti, ka Latvijas Telekomunikācijas asociācijas (LTA) izpilddirektora Jānis Lelis kā vienas no nozares asociācijām pārstāvis ir sniedzis tendenciozu komentāru par operatoru darbībām, kaut LTA ir jābūt neitrālai un vienlīdzīgai pozīcijā pret visiem operatoriem. Turklāt vēlējāmies norādīt arī uz faktu kļūdu J. Leļa izteikumā, jo Latvijā nav 2.4 miljoni mobilo sakaru lietotāju – šis skaitlis vēl joprojām ir 2.2-2.3 miljonu robežās.

Tele2 norādītie skaitļi ir jau minētā spēle ar procentiem kā J. Leļa jau pieminētā anekdote par Ameriku. Jo runājot par pagājušās nedēļas portāciju datiem, vienalga kā tos izsaka, dati rāda, ka no Tele 2 ienākošo klientu skaits Bitei ir 11 reizes lielāks nekā aizejošo klientu skits. Tādēļ novēlam Tele 2 „Rociet tik tālāk”.

Vēstule faktiski neapgāž rakstā teikto, ka portācija ir galvenais veids, ka piesaistīt jaunus klientus un publicitāte par portāciju to savā veidā veicina. Vērtīga doma ir par portācijas procesa īsināšanu, jo tas nāktu par labu visiem operatoriem.

Rīga, Hotel de Rome atvērts, vai, pareizāk sakot, no Lāčplēša ielas pārvietots Bang & Olufsen (B&O)  mājas elektronikas veikals. B&O  izsenis pazīstami kā unikāla stila dažādu iekārtu tirgotāji, arī kā sava veida luksusu preču ražotāji. Veikals tapis sadarbībā ar kosmētikas veikalu un skaistumkopšanas tīklu Kolonna, taču tur pārdos tikai dāņu dizaina preces. Kādēļ atvērt luksus preču veikalu ekonomiskas depresijas laikā Latvijā — par to stāsta B&O nodaļas Expansion (kas darbojas Austrumeiropā un citos jaunos tirgos) menedžeris Jērns Sterups (Jorn Sterup).

Pirms kāda laiciņa bija izdevība sarunai ar Tele2 viceprezidentu (executive vice president) Niklasu Sonkinu (Niklas Sonkin), kurš stāstīja par jaunās mobilo sakaru tehnoloģijas LTE (Long-Term Evolution) iespējām. Lai gan intervija notika pirms manas aizbraukšanas uz IBM konferenci ASV, tā joprojam ir aktuāla, jo runa ir par gaidāmo nākamos pāris gados.

Jau pirms kāda laika man putniņš pačivināja, ka Lattelecom nopietni gatavojas ienākt superātrā mobilā interneta tirgū (vienlaikus arī mobilās balss tirgū) uzstādot ceturtās paaudzes (4G) jeb LTE (long-term evolution/LTE) tīklu.

Plāni., protams, ir agrīnā stadijā, jo Latvijā vēl nav atvēlētas frekvences LTE vajadzībām, lai gan Satiksmes ministrija pie tā piestrādājot un, visticamāk, nākamā gada gaitā tas tiks atrisināts. LTE ir tehnoloģija, kas piedāvā datu pārraides ātrumus līdz pat 100 megabiti sekundē (Mbps), lai gan faktiskais ātrums varētu būt nedaudz zemāks. LTE galvenokārt izmantos klēpjdatoru pieslēgšanai mobilam internetam, un balss sakari faktiski būs blakus funkcija.

Lattelecom un LMT  kopīgā māte (pusmāte Lattelecom gadījumā) jau nolēmusi 2010. gada gaitā sākt ieviest LTE Zviedrijā. To pašu darīs Tele2 kopā ar Telenor. Tas viss iederas zviedriem raksturīgos centienos būt vismaz Eiropas jauno tehnoloģiju līderiem.

Savukārt Lattelecom varētu būt savi iemesli gatavoties LTE pakalpojumu sniegšanai. Gan jau kaut kad pirms 2015. gada tiks risināts Lattelecom un LMT privatizācijas jautājums. Nākamgad dēļ kārtējā vēlēšanu balagāna diez vai kas notiks, un zviedru Sisifs (Sisyphus) TeliaSonera augstais vadītājs Kenets Kārlbergs (Kenneth Karlberg) turpinās nesekmīgi ripināt privatizācijas akmeni pret neatsaucīgo Latvijas Gaiziņu. Zviedri arī likuši saprast, ka, ja visi striķi trūkst, viņi samierināsies ar 100 % LMT pārņemšanu un ļaus Latvijas valdībai pašai izgudrot, ko iesākt ar Lattelecom.

Tā kā valsts pārvaldes aprindās joprojām cirkulē dažādi pusmurgi,  it kā abu kompāniju pārdošana zviedriem radīšot monopolmonstru (neskatoties uz ES direktīvām, kas prasīs Lattelecom sadalīšanu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumos), fiksēto sakaru kompānijai jārēķinās, ka tā var tikt atstāta viena.

Protams, nekāda liela draudzība un brālība nekad nav bijusi LMT un Lattelecom starpā, kaut vai vienam otra pakalpojumu pārdošana integrētās paketēs u.tml. Viens vidēji, ja ne mazticams scenārijs ir, ka abām kompānijām nonākot 100 %  TeliaSonera īpašumā, tās beidzot ar koku sadzītu kopā. Bet ar to Lattelecom nevar rēķināties, drīzāk ar iespēju palikt kā pliks fiksētā tīklā pakalpojumu sniedzējs, kas ir samērā bezperspektīva lieta…

Galīgi pliks Lattelecom nav, tam ir sadarbība ar Triatel bezvadu un mobilā interneta pakalpojumu sniegšanā. Taču ieviešot LTE vienlaikus, ja ne agrāk kā citi operatori, Lattelecom kļūtu par īstu state of the art (vismodernāko) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju (noteiktā  konfigurācijā, LTE var arī pavilkt augstas izšķirtspējas/HD televīziju), ieskaitot mobilo internetu un mobilos balss sakarus. Tad tas varētu arī konkurēt ar Tele2, kas neslēpj savus nodomus ieviest LTE līdz ko varēs (un zviedru mātes pasākums būs sevi pierādījis) kā arī eventuāli TeliaSonera piederošam LMT.

Nesen konstatēju, ka Ideju Foruma projekts www.e-biblioteka.lv, resp. digitāla bibliotēka, ir neparasti twitterjūtīgs pasākums. Svētdien, 1. novembrī pavēlu vakarā caur Twitter uzzināju, ka vietne sākusi darbu (par to arī bija sižets LNT ziņās, kurā pats „piedalījos” sniedzot īsu interviju pirms aizbraukšanas uz ASV). Nodomāju apskatīt e-bibliotēku un sadūros ar zināmām grūtībām piereģistrēties, resp., autentificēties caur savu  Swedbank konta paroli. Par šo čakari nolamājos Twitter. Dažas minūtes vēlāk, gan Twitter, gan uz manu e-pastu atnāca atvainošanās un skaidrojums no e-bibliotēkas.

Tas nozīmē, ka e-bibliotēkas veidotāji ir sapratuši Twitter nozīmi savai un citu uzņēmumu/pasākumu reputācijai. Iespējams, ka gūta mācība no elektronisko sakaru kompānijas IZZI „iztviterošanas” vasaras sākumā. Katrā ziņā ir saprasts, ka Twitter Latvijā pagaidam  ir sava veida viedokļu veidotāju (opinion leaders) kopiena, kuru nevajadzētu nokaitināt. IZZI gadījumā nepagāja ne pāris nedēļas no pirmiem lamu čiepstiem līdz LTV Panorāmas sižeta par nebūšanām ar pakalpojuma kvalitāti. Pavisam jaunam pasākumam ir vēl svarīgāk nosargāt savu reputāciju nekā daudzmaz stabilam uzņēmumam. Liekas, ka e-bibliotēka to ir apjēguši.