A rose is a rose is a rose (roze ir roze ir roze), rakstīja Parīzes bohēmā pēdēja gadsimta sākumā dzīvojošā amerikāņu dzejniece Gertrūde Šteina (Gertrude Stein). Atstāšu angļu literatūras kritiķiem interpretēt šo bieži citēto pantu, taču mūsdienu televīzijas pakalpojumu tirgū tik pat labi varētu rakstīt „ciparu ir ciparu ir ciparu.”
Par iedvesmu rakstīt šo ierakstu ir Viasat paziņojums, ka „pastiprinās interese par digitālās televīzijas pieslēgšanu reģionos – 87% no jaunajiem klientiem dzīvo ārpus Rīgas un tās reģiona.” Bet tik pat labi varētu atsaukties uz Baltkom reklāmu, kur kāds pāris, it kā pēc analogās apraides izslēgšanas, skatās kā apaļā stundā kūko pulkstenis ar mehānisku dzeguzi.
Abos gadījumos tiek piedāvātas risinājums pēc analogās apraides izslēgšanas. Tas notiek uz „lielo notikumu” fona, proti, ka valsts līdz 1. jūnijam pilnībā pāries uz ciparu virszemes apraidi. Tātad šajos piedāvājumos ir cipari, kas ir cipari, kas ir cipari. Tomēr tas būtu jāpaskaidro sīkāk, lai cilvēki zina, ko pērk un kā tas atšķiras.
Pirmkārt, ir „parastās” kabeļtelevīzijas skatītāji, kas atrodas pilsētās un skatās n-tos televīzijas kanālus caur to pašu pieslēgumu kā kopš 90 – sausā gada. Viņiem ar pāreju uz ciparu virszemes apraidi nekas nemainīsies. Viņu saņemtais saturs – sevišķi ārzemju kanāli, iespējams, jau sen nāk kā ciparu datu plūsma (faktiski 0 un 1 virkņu kombinācijas). Viņiem dekoderi nevajag, jo kabeļoperatora gala stacijā ir viens liels dekoderis visiem klientiem. Ja cena un sortiments apmierina, par visiem pārējiem piedāvājumiem principā var klapēt ar ausi.
Digitālas kabeļtelevīzijas skatītājiem arī nekas nemainās. Tie caur savu pieslēgumu saņem digitālo jeb ciparu plūsmu līdz savam dekoderim. Ciparu signāls ir savā ziņā blīvs un bagāts. Tas satur pašu attēlu un visu satura piegādātāja iekļauto papildu informāciju – skaņu celiņus dažādās valodās, subtitru izvēli un programmas gidu. Ar dekoderi skatītājs var ieslēgt vai izslēgt šīs funkcijas – skatīties filmu oriģinālvalodā bez murmuļa latviešu vai krievu valodā, „joka pēc” uzlikt zviedru subtitrus u. tml.
Digitālās satelītpaketes pamatā piedāvā to pašu, tikai bez kabeļiem. Protams, ir vajadzīga vieta, kur legāli uzstādīt satelītuztvērēju jeb šķīvi. To nevar visur piekārt pie palodzes vai izlikt uz lodžijas, jo uztvērējam jāatrodas pareizā debespusē, nemaz nerunājot par ēkas estētikas bojāšanu u.tml.
Ciparu virszemes televīzija ir sava veida inde visiem konkurentiem jo piedāvā konkrēta satura skatīšanās pielāgošanu (skatīšos ar franču oriģinālskaņu, bet ar latviešu subtitriem), tāpat, ka digitālais kabelis un satelīts, bet bez vajadzības pēc pieslēguma kabeļu infrastruktūrai (kādas nav dažos jaunos savrupmāju rajonos) vai pienācīgas vietas šķīvim. Tie, kuriem ir tikai un vienīgi pieejama analogā televīzija, tātad, būs spiesti pāriet uz ciparu virszemes televīziju maksājot 39 Ls par dekoderi vai 1,98 Ls mēnesi par dekodera īri, bet par 3,50 Ls jau saņems 16 programmas.
Interesanti, ka ar 3,50 Ls mēnesī sava veida iepazīšanās cenu, „apdāvinot” ar dekoderi un šķīvi, nācis Viasat, bet Baltkom jau par 2,75 Ls mēnesī piedāvā, cik saprotams, analogo kabeļtelevīziju.
Visi piedāvājumu pamatā ir „ciparu” televīzija. Jautājums tikai, vai jāpārvar inerce un jāpiemaksā (vai arī jāietaupa), lai saņemto ko savādāku
22 komentāri
-
Principā, man kā TV skatītājam ir pilnīgi pie d… vai tā ir ciparu, analogā, kabeļu, digitālā, virzemes, interneta, mpeg2, mpeg4, DVBT, satelītu, vai pavadoņu utt. utjp televīzija. Man interesē tikai un vienīgī TV pakalpojuma saturs, t.i kanāli, cena un attēla kvalitāte.
Man ir viens secinājums, ka pie visas šīs jezgas, kad tagad katrs kurš māk reklamē savu TV pakalpojumu kā vienīgo “parezo ciparu TV ar dekoderu” ir vainīgā mūsu valsts institūciju nespēja šo vienkāršo procesu noorganizēt un iedzīvotājiem visu paskaidrot.
autors: l70 26 Janvāris, 2010, 18:54
-
Jā un vēl vēlos paplidināt, ka ciparu TV tā ir tikai kādā posmā no TV studijas līdz Jūsu TV aparātam, jo lielākā daļa skatītāju tāpat to signālu no dekodera uz TV aparātu saņem ANALOGĀ formātā.
autors: l70 26 Janvāris, 2010, 18:56
-
J.Kaža:'’Jautājums tikai, vai jāpārvar inerce un jāpiemaksā (vai arī jāietaupa), lai saņemto ko savādāku'’ - KĀDI vēl jautājumi ? Jāvelk mugurā t-krekliņš ar saukli ‘’Sasildīsim Latviju!’, un jāpērk vēl lielāks plazmas TV ar vēl plānākām tumbām. U-ū-ū ražotāji/reklāmdevēji - var kāds Kažas kungam T-shirts nosponsorēt ? Kāpēc tie virtuālās sildīšanas spečuki iz ‘Santa’s (??)’ kavējas ??
autors: Edge 26 Janvāris, 2010, 22:36
-
Ir arī cilvēki, kuriem jau tagad liels LCD televizors ir datora monitora vietā un skatīts pārsvarā tiek saturs no interneta …
autors: Valdis 26 Janvāris, 2010, 23:34
-
“vainīgā mūsu valsts institūciju nespēja šo vienkāršo procesu noorganizēt un iedzīvotājiem visu paskaidrot”
Ja jau tas ir tik vienkāršs process, varbūt ir vērts Tev doties pie valsts institūcijām un pastāstīt kā to izdarīt?
Diemžēl valstij ar komunikāciju ar sabiedrību ir vienmēr bijis pašvaki. Padomju laikā bija vienkāršāk, centralizēti kanāli gan radio, gan TV, vajadzības gadījumā visiem ziņa nonāk. Tagad vairs tas nav tik vienkārši, jo kanālu ir daudz un dažādi, bet komunicēt visos šajos kanālos ir dārgi un valstij jau tā naudas nav, tapēc viņi izvēlas tikai sabiedriskos kanālus kuros sniegt kādu informāciju, bet komerckompānijas kā viasat, baltkom vienkārši izmanto situāciju, lai šo jezgu padarītu vēl nesaprotamāku, jo mani vecāki man jau prasa vai viņiem baltkomu slēgs kāds nost vai nē, un ir pārliecināti ka Lattelecom TV tagad ir vienīgais obligātais TV pakalpojumu sniedzējs, kas jāizvēlas lai turpmāk redzētu savus mīļos TV kanālus, pateicoties šīm viasat un baltkom reklāmām kurās viņi iebaida tautu ar TV atslēgšanu.Tā kā atliek vien pašiem, kas kaut ko no tā sajēdz savus paziņas un draugus informēt par to kā patiesībā ir. Malacis Juris, ka to jau dara savā blogā.
autors: Jānis 27 Janvāris, 2010, 10:50
-
Viasat tas ir reklāmas triks, pēctam kāsīs pa polnam :))
autors: asdfg 27 Janvāris, 2010, 11:15
-
Ļaužu vidū valda daudzi mīti:
minimālā maksa mēnesī 3.50 (jo 0 Ls mēnesī uzņēmējs nav ieinteresēts reklamēt);
analogā decimetru antena jānomaina pret ciparu antenu utt.
Dekodera īre esot domāta maznodrošinātiem? Bet īrēt var tikai slēdzot abonēšanas līgumu uz 24 mēn, savukārt par bezmaksas pakas skatīšanos līgumi netiek slēgti un nekādu dekoderu īrēt nevar.
Man ir zināmi vairāki TV skatītāji, kuru televizoriem nemaz nav video ieejas.
Tiem atliek vai nu meklēt dekoderi ar AF modulatoru (par daudz lielāku cenu kā 35-39 Ls) vai jaunu televizoru. Latvijas veikalu šobrīd piedāvāto televizoru lielākā daļa h264 neuztur.
Bezmaksas kanālu skatīšanai (televizorā ar video ieeju) esmu pircis Opticum FT14p. Nav iebūvēta Conax vai ligzdas tā vēlākai iespraušanai (pastāv risks mest miskastē, ja reiz nolems visas programmas par maksu). Uztur ierakstu uz ārēja USB nesēja. Spēlē savus dvr, kā arī jpeg un mp3. Nespēlē mkv, divx.avi, mpeg2.mpg, h264.ts. Uztveršanas kvalitāte laba (no mobilā telefona darbošanās tuvu antenai nejūtas traucēts pat 60 km attālumā no Zaķusalas). Iespējama pastiprinātāja barošana caur antenas fīderi.
Lielveikalu vietā es lētos dekoderus krautu kaudzē pircēju plūsmas biezākajās vietās.autors: Māris 27 Janvāris, 2010, 11:59
-
Uzminiet, cik ilgi bus jāgaida uz nodokli par sabiedrisko TV?! ;)
Uzreiz pēc vēlēšanām, domājot par budžetu 2011.gadam…?autors: Lauku vecis 27 Janvāris, 2010, 12:21
-
Viss jaunais ir labi aizmirts vecais:
До 1961 года каждый телевизор в обязательном порядке регистрировался, почти как автомашина. Правда, не в милиции, а в ателье по ремонту аппаратуры. И счастливые собственники платили налог на телевидение – 10 рублей в месяц. В 1961-м году этот налог отменили.
Līdz abonentmaksai par TV un Radio vēl tālu, Rīgas Balss 24.10.2001.
Projekts par sabiedrisko raidorganizāciju abonentmaksas ieviešanu dzīvē aizvien iesprūst Saeimas varas gaiteņos, un, visticamāk, tas netiks kustināts līdz nākamajām vēlēšanām. NRTP vēl joprojām uzskata, ka pats optimālākais veids, kā uzlabot sabiedriskās televīzijas un radio darbu, nenoliedzami, ir iedzīvotāju abonentmaksas ieviešana.
Kots: kādudien TV var apstāties, Latvijas Avīze 17.02.2004.
Ieviešot abonentmaksas, iegūstam neatkarību.autors: Māris 27 Janvāris, 2010, 12:52
-
Viss jaunais ir labi aizmirts vecais ?- iedomājās tā ‘bāleliņi-shēmotāji’, kad pirmoreiz iecerēja TV digitalizācijas projektu, - sasteidza, likumsakarīgi ‘uzrāvās’ - alkatība iegāza. Otrajā piegājā izshēmojuši gudrāk - pagaidām iet kā pa sviestu,jo Valsts Kontroles revīzijas nevar aizkavēt procesu. Liels nopelns te stratēgam ‘MelnajamGailim/Bostonietim’ - un viņa intelektuālā līmeņa kaldinātājam skolas gados ( Latvijas vēstures pasniedzējam ‘Svētdienas skolā’).
autors: Edge 27 Janvāris, 2010, 14:41
-
Edge - žults nav kompetences aizvietotājs.
Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, arī licenze DVB-T ir izsniegta tikai 5 nevis 10 gadiem. Nav attaisnojums protams, bet vismaz daļēji izskaidro turbotempus tās ieviešanā un steigu analogās TV atslēgšanā. Investīcijas atpelnīt ta gribas…
Stagnātisma lielvalsts Latvijas vadošie TV speciālisti joprojām pērk SD aparatūru ar 4:3 formāta atbalstu.
Latvijas komentētāji vaino slikto igauņu operatoru darbu Eiropas daiļslidošanas čempionāta laikā, nezinot ka nevis “operators neseko slidotājiem, kuri visu laiku izslido no kadra”, bet gan operators filmē ar 16:9 formāta kameru. Tāpēc uz 4:3 televizoriem sanāk “izslidošana no kadra”.
TV3 speci “Bez Tabu” laikā demonstrējot Kamerona filmas “Avatar” fragmentus neprot tos saspiest atbilstoši stagnātisma lielvalsts kvadrāttelevizoriem, iegūstot vēl garākus Pandoras iezemiešus nekā viņi bija kino…Esam lepni par savu stagnātismu, lielamies ar to. Un vienlaicīgi čīkstam ka igauņi un leiši ir mums priekšā. Nav citas tautas, kura pretotos jebkuriem jaunievedumiem tik vājprātīgi kā latvieši.
Tas, ka zināma daļa tagad skatās nevis sniedziņu bet daudz ciešamāku bildi, protams paliek ārpus Edge uzmanības loka. Tirgotāji ir tirgotāji visos laikos - vienmēr gribēst noplēst ekstra. Bet mēs jau ļaujam sevi pierunāt un tad čīkstam pēc fakta. Pirms fakta visu paši zinām labāk par labu.
Un protams, noliekam līdz ar zemi tos, kuri cenšas pārējos kaut mazliet izglītot, lai viņi nemaksātu par to, par ko nevajag maksāt - kaut vai tos 3.50 mēnesī par 20 kanāliem ja vajag tikai 5 par 0.0 mēnesī. Tikai kastīte jānopērk, kā agrāk:
Pēdējā TV “revolūcija” Latvijā notika 90-to vidū. Kad tika pāriets uz PAL apraidi. Vai kā tad TV tehniķi pelnīja uz PAL bloku uzstādīšanu. Sen tas bija…
Šī ir būtiskākā TV tehnikas maiņa pēdējos 15 gados. Vai manu…
Vienkārši 90-to vidū gandrīz nevienam nebija interneta kur gausties.Vēl pirms tam bija decimetru apraides ieviešana, ja nu kāds to atceras. Arī vajadzēja vai nu TV likt iekšā decimetru bloku vai piepirkt ārējo. Nez, kā to vairums pārdzīvoja, nedeva tās kastītes nevienam par velti. Laikam jau Partija teica, ka vajag un visi paklausīja…
P.S. Plazmas televizori ir sen noiets etaps. Savukārt LCD televizoru galvenā sāpe ir nespēja kvalitatīvi demonstrēt materiālus izšķirtspējā zem viņu nominālās. Proti, ne-HD materiālus.
P.P.S. Man nebūtu pretī maksāt kādu 0.5-1 Ls mēnesī LTV1 un LTV7, ja es zinātu ka par to pretim saņemšu televīziju bez reklāmām un kvalitatīvus nekomerc- raidījumus. Nevis reklāmu pārbāztību un garumā stieptus šovus.
autors: Taka 27 Janvāris, 2010, 15:56
-
Situācijā ,kad visi konkurē savā starpā uz izdzīvošanu, nabaga cilvēks ir tik apjucis, tik apjucis, ka atkal labrāt grbēto vecos labos laikus…
Konkurence taču ir laba lieta!!!:)autors: P..S. 27 Janvāris, 2010, 17:26
-
Starp citu, vai kautkur ir normēta, piemēram, skaņas vidējās kvadrātiskās vērtības attiecība “vidējai parastai pārraidei” un reklāmai?
autors: Māris 27 Janvāris, 2010, 18:08
-
MĀRIS:'’Starp citu, vai kautkur ir normēta, ….'’ - NORMĒTA ?- sen aizmirstais ir jaunais ? NRTP kaut ko kaut kad ieminējās saistībā ar TV skatītāju sūdzībām (nejaukt ar žulti ), taču nekas vairāk nav dzirdēts.
Ko ta godātais - reklāmas skatās vai pults podziņu (silence) slinkums nospiest ?autors: Edge 28 Janvāris, 2010, 02:13
-
Maris te jau izsakas ka tads geeks kas nezin ka eksiste ss.lv latgalite pta un citas vietas kur tv var jau sakot no 1 ls iegadaties.
http://www.ss.lv/msg/lv/electronics/tvs/colour/copim.html
http://www.ss.lv/msg/lv/electronics/tvs/colour/gohbb.html
http://www.ss.lv/msg/lv/electronics/tvs/colour/cjdfp.html
Pie tam nevajag jau video tulpes pietiek ar scart izeju kas ir lielakajai dalai so tv pie tam nav jau problemas nopirkt parveidotaju kas maksa dazus ls.autors: mr hmm 28 Janvāris, 2010, 12:36
-
Vienam no manis pieminētajiem televizoriem ir kautkāda jocīga liela apaļa ligzda ar kādiem 7 piniem, par kuru nedz es, nedz TV īpašnieki neko nezin.
Domāju, ka šis varētu būt viens no gadījumiem, kad tomēr jēga pirkt jaunu TV ar DVB-T un h264 jau iekšā.
Argus lētākais modulators maksā Ls 24.50.
Pēdējo mēnešu laikā (kopš paziņas interesējas par turpmāko uztveršanu) esmu redzējis 2 televizorus ar tulpītēm bet bez SCART, bet nevienu otrādi.autors: Māris 28 Janvāris, 2010, 16:14
-
Televizoriem ar “tulpītem” nav problēmas saslēgt to ar dekoderi. Jebkuru. Eksistē arī SCART-RCA kabeļi.
Modulators vajadzīgs tikai televizoriem kuriem izņemot antenas izeju nekā cita nav.
“Jocīgā apaļā ligzda ar 7 piniem” visticamāk ir veca padomju TV videoieeja. Vai nu Latgalīte, vai salodējam RCA-DIN kabeli. Tur viss ir.
Televizoriem SCART ir aizmugurē, RCA tad ir priekšā.autors: Taka 29 Janvāris, 2010, 13:35
-
Tiem, kam SCART ir, tieši tas droši vien arī jāizmanto, jo tā sastāvā acīmredzot ir signāls, kas automātiski piespiež televizoru pieslēgties video ieejai. Citādi jau likās, ka būs jāmāca mammai, kā rīkoties vienlaicīgi ar 2 pultīm, par ko jau Panorāmā tantes pauda sašutumu.
autors: Māris 1 Februāris, 2010, 08:54
-
Klau, vai kads var apskatit sho tematu drusku no citas puses?! Vai tad politikhi tiesham ir gatavi atslegt no publiskas telpas lielu dalju veletajus?!
autors: Gatis 2 Februāris, 2010, 19:26
-
Man šķiet, ka taisnības labad autors varēja piezīmēt dažus faktus, kas zināmi auditorijas datu patērētājiem. Gan tiem, kas izvieto reklāmu, gan tiem, kas domā par saturu, tā sakomplektēšanu un izmaksām.
Pirmām kārtām, vidējais TV skatītājs nepatērē vairāk par 3 vai 4 TV kanāliem. Ja runājam par ģimeni, tad šis skaits varētu būt ne vairāk par 4 vai 5 kanāliem kopā. Vidējais rādītājs gan paliek 3. (Vairums skatītāju, kuriem ir vairāk par 10 kanāliem, nekad pat nav “izsvapojuši” cauri visiem piedāvātajiem kanāliem.)
Otrām kārtām, priekšroka tiek dota kanāliem, kas visvairāk laika rāda dzimtajā valodā (dzimtajā valodā nozīmē, ka saturs ir dublēts, nevis tam ir pievienoti titri).
Tādējādi ir diezgan vienkārši (vismaz, tā noteikti nav nekāda “raķešzinātne”) sakomplektēt 3-4 piedāvājumu pakas, kas reāli derētu vismaz 80% auditorijas. Vienīgi, vēl ir jāņem vērā, ka patērētājam ir zināma “cerība”, ka kādreiz sanāks vēl vairāk laika skatīties citu sagatavoto saturu, tāpēc ir vēl 2-3 “rezerves kanāli” - tos vēlētos savu kanālu pakā, turklāt būtu ar mieru par tiem piemaksāt. Citiem kanāliem ir vienīgi “latentā vērtība” - nav slikti, ka ir daudz kanālu, bet par tiem papildus naudu nemaksātu. Lai gan tieši “rezerves kanāli” ir tie, kas ievieš daudzveidību starp pieprasītajām TV kanālu pakām - tā ir vienīgā TV kanālu un paku “mārketologu” cerība. ;)
Pašu izvēlēts saturs arī ir nepamatoti pārvērtēts. Vidējais patērētājs pilnīgi paļaujas uz “pavāra gaumi” un ņem “dienas piedāvājumu”. Turklāt, tam nav sakara ar tehnikas vai satura pieejamību vai nepieejamību. Pašu izvēlēta satura % īpatsvars ir ļoti neliels (statistiskās kļūdas diapazonā) arī tajās grupās, kam ir pieejami visi nepieciešamie rīki. Tāpēc, arī LTC DTV pārdevēji apmierina “cerību” par vajadzības izmantošanu, nevis pašu vajadzību. :D)autors: Salvis 2 Februāris, 2010, 21:01
-
Paldies, Taka, atradu informāciju par 6 pinu DIN konektoru:
http://www.planetomni.com/images/CABLE_SCART_scart28b_SCH.gifautors: Māris 6 Marts, 2010, 12:10
-
Diemžēl,tas ko reklamē telekoms ir pilnīga tufta,bāž cilvēkiem batonus ausīs 30 dienas izbaudiet kanālus bez maksas,bet rāda tikai vienu kanālu,tad vismaz tā arī lai reklamē,sak izbaudiet vienu kanālu20 dienas un pēc tam skatieties par3,50 mēnesī šo vienu kanālu un priecājieties apkrāptie ļaudis.Lai slava'’ttelekomam'’,šitādu krāpšanu reklamējiet visai Latvijai,kā nekā par dekoderiem ietirgota nauda var priekšnieki atpūsties kanārijsalās,bet apkrāptā tauta priecājieties par3,50mēnesī lai nabadzīgie priekšnieki varētu izbaudīt atpūtu siltajās zemēs.Tātad;PIEPRASU,tad kad dosiet visus kanālus,tos pilnībā notestēt30dienas,pēc tam redzēšu ja nebūs vēl joprojām visi izreklamētie kanāli,vai būs vērts pieteikties uz ‘’telekoma'’ pakalpojumu.Priekšnieki liekēži sūtiet atbildi uz manu E-pastu,pieprasu konkrētus paskaidrojumus.Ļoti ceru ka sapratīsiet un sniegsiet atbildi.06.03.2010.
autors: Janis 6 Marts, 2010, 13:59
