4 Februāris, 2010

Ciparu torņa ēnā I — intervija ar Sandru Kraujiņu, IZZI attīstības direktori

Autors: Juris Kaža @ 18:21 Kategorijas: Latvijas IT/telekom jaunumi un baumas

Ar šo sāku īsu e-pasta interviju sēriju ar kabeļtelevīzijas un satelītelevīzijas operatoriem par to, kā viņi gatavojās mainīgiem konkurences apstākļiem, kas rodas darbību sākot Lattlecom ciparu virszemes televīzijai, kuru varētu arī saukt par bezvadu ciparu kabeļtelevīziju. Vai efekts būs tāds pats, kā uzrodoties bezvadu/mobiliem sakariem un krasi pārdalot tirgu ar fiksētā tīkla telefonijas operatoriem? Ne gluži..

Kā pirmo publicēju saraksti ar IZZI attīstības direktori Sandru Kraujiņu. Drīzuma — Viasat, un vēl gaidu atbildes no Baltkom. Sākotnēji domāju visu apkopot kādā palagā priekš Nozare.lv ziņu lentes, bet tad padomāju, ka varu materiālu pasniegt pa tiešo.

Vēl jāpiebilst, ka šāds formāts varētu patikt tiem, kam nav izdevības rūpīgi noskatīties manas biežās videointervijas.

Kādi ir jūsu  “digitālie produkti” mājsaimniecībām?

 IZZI klientiem piedāvā digitālo kabeļtelevīziju – kopumā klientiem piedāvājam vairāk kā 100 kanālus, kas sadalīti Bāzes paketē un 12 interešu paketes. Tiem klientiem, kuri īpašu uzmanību pievērš attēla un skaņas kvalitātei, tiek piedāvāta augstas izšķirtspējas (HD) televīzija. Patlaban strādājam pie tā, lai jau tuvākajā laikā padarītu HD kanālu piedāvājumu vēl pievilcīgāku.

Kāda ir sākumcena par vienkāršu pieslēgumu (nacionālie kanāli un daži starptautiskie)?  Kāda tā bija pirms 6 mēnešiem?

 Analogās kabeļtelevīzijas mazākajā programmu paketē Rīgā – Ētera plus – ir 13 kanāli (7 Latvijas TV programmas un 6 starptautiskie kanāli), abonēšanas maksa ir 5.50 mēnesī un pēdējo sešu mēnešu laikā tā nav mainījusies. Digitālās televīzijas Bāzes pakai un 1 tematiskā pakai abonēšanas maksa ir 8 lati mēnesī (Bāzes paka -6 lati, tematiskā paka – 2 lati mēnesī) un arī šajā ziņā cena nav mainījusies.

IZZI televīzijas abonentiem pastāvīgi piedāvā īpašus akcijas piedāvājumus, jaunākais no tiem jaunajiem klientiem piedāvā pirmos sešus mēnešus abonēšanas maksu mazākajai programmu paketei kabeļtelevīzijā un Bāzes paketei digitālajā kabeļtelevīzijā– 3 latus mēnesī. Akcijas laikā tiek nodrošināta 100% atlaide visiem standarta pieslēguma veikšanai nepieciešamajiem materiāliem klienta telpās, inženiera darbam pieslēguma punkta izveidei un pieslēguma maksai.

Papildus, pensionāriem, bezdarbniekiem, daudzbērnu ģimenēm tiek nodrošināta 20-30% atlaide viena pakalpojuma abonēšanas maksai.

 Cik garas līgumsaistības tiek prasītas?

 Izmantojot akcijas piedāvājumus, līgumsaistību termiņš ir 24 mēneši.

Pieslēdzot digitālo kabeļtelevīziju, ciparu dekoders tiek piedāvāts nomā vai to ir iespēja iegādāties savā īpašumā. Pēdējā pusgada laikā dekodera nomai tiek piešķirta 100% atlaide (iekārtas tiek nodotas lietošanā bez maksas). Arī pieslēgums tiek nodrošināts bez maksas.

 Kāda ir jūsu pieeja programmu paketēšanai? Dažiem operatoriem ir pamata, liels un vēl lielāks, aptverot pat 100 + kanālus, no kuriem krietnu daļu dažs skatītājs nemaz nevēlas.

 Labāk ir nodrošināt liela kanālu skaita pieejamību, tai pat laikā ļaujot klientam pašam izvēlēties, ko skatīties. Kopš pagājušā gada sākuma vairāk nekā divas reizes ir palielinājies to televīzijas skatītāju skaits, kas izvēlas tematiskās digitālās televīzijas pakas atbilstoši savām interesēm. Tendenci apstiprina arī IZZI veiktais pētījums par TV skatītāju paradumu maiņām, kurā iezīmējas vēlme ierobežot pie televizoriem pavadīto laiku, to veltot tikai vērtīgām un interesantām pārraidēm. Ir pagājuši tie laiki, kad televīzijas skatītājiem bija nepieciešami 100 un vairāk televīzijas kanāli. Izmaiņas patērētāja uzvedībā nozīmē, ka kabeļtelevīzijas operatoriem jāmaina pieeja kanālu paketēšanā – nepietiek ar kvantitatīviem uzlabojumiem, kanāliem jābūt saturiski interesantiem un pieejamiem tematiskās paketēs.

 

Nākotnē piedāvājumi kļūs vēl individualizētāki, kaut gan maz ticams, ka tiks ieviests princips, kad visu paketi klients var sastādīt pats, ko gan būtiski apgrūtinātu programmdevēju prasības par kanālu iekļaušanu konkrētās paketēs vai minimālo abonentu skaitu garantēšana.

Cik daudz šīs pēdējā laika kampaņas ietekmējas no ciparu virszemes apraides tuvošanās, resp. analogā izslēgšanas?

Nevar noliegt, ka analogās apraides pārtraukšana paver būtiskas izaugsmes iespējas kabeļtelevīzijas operatoriem. Virszemes televīzijas dekodera un televīzijas antenas iegāde un ar to uzstādīšanu saistītās salīdzinoši augstās izmaksas būs papildu finanšu slogs jebkurai Latvijas mājsaimniecībai. Prognozējam, ka finanšu apsvērumu dēļ lielākā daļa iedzīvotāju, kuri līdz šim izmantoja parastās antenas, izvēlēsies kabeļtelevīziju. Patlaban IZZI jau pieder 25,4% no kabeļtelevīzijas tirgus Rīgā. Tā kā IZZI ir operators ar plašāko tīkla pārklājumu, pateicoties pārejai uz digitālo apraidi, uzņēmums 2010.gadā plāno palielināt televīzijas klientu skaitu.  Mājsaimniecības, kas līdz šim izmantoja kolektīvās uztveršanas sistēmas, būs spiestas izvēlēties citu signāla saņemšanas veidu un IZZI piedāvās cenas ziņā pievilcīgu iespēju, bez papildus aprīkojuma iegādes.

Vai Lattelecom projekts visvairāk neapdraud kabeļoperatorus pilsētās, jo faktiski piedāvā “bezvadu kabeļtelevīziju” par konkurētspējīgu samaksu?

Par kabeļoperatoru “apdraudēšanu” var runāt tikai nosacīti. Protams, ka tas saasainās konkurences ciņu, jo klientam paveras jaunas izvēles iespējas. Tai pat laikā, kabeļtelevīzijas operatoru iespējas konkurēt ar Lattelecom būs tieši atkarīgas no elastīgas pieejas un spējas piedāvāt patērētājam izdevīgu produktu. Viasat pagājušajā nedēļā publiskotie dati liecina, ka vērtējot izvēles kritērijus, respondenti norāda, ka noteicošais faktors ir cena, aiz kuras uzreiz seko piedāvātā pakalpojuma kvalitāte un kanāli.  IZZI veicis interneta lietotāju aptauju, kas parāda, ka tikai nepilni 25% respondenti iegādāsies dekoderi, lai uztvertu digitālo televīziju, bet 15% vēl nav pieņēmuši lēmumu. Par šo patērētāju segmentu arī norisināsies cīņa starp operatoriem. Tiem, kuri plāno iegādāties dekoderi, būtu nepieciešams izvērtēt, vai nav iespējas pieslēgt kabeļtelevīziju, samazinot pieslēguma izmaksas

17 komentāri

  • Žēl, ka mediju intervijās netiek prasīts kāpēc IZZI neeksistē klientu serviss salīdzinot to ar LTK. Viņu pārdevēji te skraida pa dzīvokļiem, bet kas vienreiz ir uzķēries tas zin - pārdevēji ir viena lieta, reālais produkts ir pavisam cita.

    autors: kas 4 Februāris, 2010, 18:30

  • Vismaz twitter konts ir :D

    autors: asdfg 4 Februāris, 2010, 21:42

  • Vai Sandra ir tā pati, kas kādreiz Baltkomā strādāja? Kažoku nomainījusi? :)

    autors: inglish 5 Februāris, 2010, 01:57

  • Izzi nevienam neiesaku..Pusgadu nacas saskarties un atteicos…Kā arī klientu seviss ir gandrīz nesazvanaams.

    autors: Bee bee 5 Februāris, 2010, 11:11

  • Esmu jau spēris soļus, lai tikai dažas ētera brīvprogrammas skatošos radiniekus atslēgtu no Baltkom/izzi analogo kabeļtelevīziju visminimālākajām pakām par 4.50 Ls/mēn.

    autors: Māris 5 Februāris, 2010, 11:21

  • Viss ir ok ar Izzi. Tik vienreiz, kad sabojājās tv, meistars bija jāgaida nedēļu, jo ātrak nebija iespējams sarunāt viņu meistaru.

    autors: parasts 5 Februāris, 2010, 12:26

  • “Par kabeļoperatoru “apdraudēšanu” var runāt tikai nosacīti”
    Tik nez kapēc jau kādas 4 ģimenes, ko pazīstu no izzi atsakās un izvēlas tieši Virszemes TV. Pārējie vispār ir sabaidīti ar viasata un baltkoma reklāmām par to ka drīz tumšu vai trokšņainu bildi redzēs, un ir pilnīgi pārliecināti ka obligāti jāizvēlas Lattelecom, pat ja lieto viasatu vai baltkomu
    Nesen bauskas avīzē lasīju iedzīvotāju jautājumus par šo un tieši prasīja, kapēc viasat visiem cenšas ieskaidrot ka drīz TV vairs nerādīšot un ka palikušos mēnešus piedāvājot skatīties par kaut kādiem 3.5Ls, kas ir tik pat cik Lattelecom TV. Izskatās ka ar tām iebaidīšanas reklāmām šauj paši savā kājā un panāk pretējo efektu.

    autors: Jānis 5 Februāris, 2010, 13:51

  • “3.5Ls, kas ir tik pat cik Lattelecom”
    Lattelecom virszemes mazākā paka ir 0 Ls.

    autors: Māris 5 Februāris, 2010, 15:21

  • Finanšu apsvērumu un vēl citu dēļ kā reiz atslēgšu pilsētā kabeli un ņemšu LTC paku. TV tornis pa logu redzams.

    autors: plakanais 5 Februāris, 2010, 16:57

  • Patiesi laimigs, kad esmu prom no izzi. Klientu apkalposana ir vienkarsi “izzi”.

    autors: ! 5 Februāris, 2010, 23:22

  • Es arī esmu viens no tiem laimīgajiem, kas ir ticis prom no IZZI.
    Paņēmu LTC optiku ar Interaktīvo TV un esmu ļoti apmierināts.
    Klientu apkalpošana IZZI ir nekāda.
    A Sandra te muld par elastīgām paketēm. Ko dod jūsu elastīgā pieeja, pa pakalpojuma kvalitāte nekā un klientu apkalpošana ir vēl katastrofālāka???

    autors: Jānis 6 Februāris, 2010, 15:53

  • izzi kvalitātes esmu atbaudījies līdz mielēm. Pats vairs nelietoju un citiem neiesaku.

    autors: R27 7 Februāris, 2010, 19:13

  • www.artetv.lv

    autors: D 8 Februāris, 2010, 12:15

  • Ar IZZI internetu vienas vienīgas problēmas! Nestabils, vakaros ātrums 10x mazāks, pakešu zudums. Cik saprotu, uz visu viņi taupa, neiegulda tīkla modernizācijā, jo īpašnieki nav vietējie(cik dzirdēts no Vāczemes) un viņiem tikai intresē peļņa, neviss nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un ieguldīt modernizācijā lai gūtu peļņu ilgtermiņā. Drīz atteikšos no viņu pakalpojuma (interneta un TV) un slēgšu Lattelecom Interaktīvo TV.

    autors: KABO 8 Februāris, 2010, 14:18

  • Slikts klientu serviss spēj nogalināt jebkuru labu produktu. Kāpec Izzi tā pēdējā laikā neveicas? Vācu menedžments nerullē?

    autors: lauku vecis 15 Februāris, 2010, 11:45

  • To # Māris 5 Februāris, 2010, 15:21 ““3.5Ls, kas ir tik pat cik Lattelecom”
    Lattelecom virszemes mazākā paka ir 0 Ls”

    –> Tikai vispirms jānopērk dekoderis un kaut kāda tur karte lai varētu bezmaksas skatīties tās LV programmas..

    autors: anirias 16 Februāris, 2010, 10:56

  • Nē, karte nav jāpērk - tā nepieciešama tikai maksas pakalpojumu izmantošana, bet dekoders jau vajadzīgs jebkurā gadījumā un pie jebkura pakalpojuma sniedzēja - LTC nav izņēmums.

    autors: Digitālā televīzija 14 Marts, 2010, 05:00

Pievienot komentāru


Par autoru

Juris Kaža ir pieredzējis Latvijas telekomunikāciju un IT nozares žurnālists. Strādājis Dienas biznesā, savā laikā rakstījis The International Herald Tribune un citiem ārvalstu laikrakstiem. Iesīkstējis Apple Macintosh lietotājs un fāns.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs