8. martā Latvijā un citviet post-padomju pasaulē sabiedrība atzīmē Starptautisko sieviešu dienu, kurai saknes ir kreiso feministu kustībā vairāk nekā pirms simt gadiem. Pēc lielā mērā no padomju laikiem pārmantotām tradīcijām, 8. martā sievietes apsveic ar ziediem un nelielām dāvanām. Dažviet, iespējams, notiek pasākumi, kur nopietnāk diskutē par sieviešu statusu sabiedrībā. Te Latvija faktiski var nedaudz lepoties ar sievietēm – vadītājām privātajā sektorā, ar sievieti – prezidenti astoņu gadu garumā un nosacīti ar sievietēm-politiķēm, cik nu vispār var šodienas apstākļos cienīt vai uzticēties Latvijas politiskai elitei.
Pats esmu audzis un izglītojies amerikāņu sabiedrībā, kur 8. martu nesvinēja, arī ja ASV 1909. gadā toreizējās sociālistiskās feministes pirmo reizi atzīmēja Starptautisko sieviešu dienu un tā tikai turpmākos gados pārnesās uz Eiropu. Dzīvojot Latvijā, šo svētku atzīmēšana man ir likusies kā mazliet kurioza postpadomju parādība, sevišķi tādēļ, ka tā dažkārt saistās ar traģikomisku “dzersmi” , kur viegli iereibuši vīrieši “sasvinās” un tad sniedz savām sievām, beibēm vai kolēģēm kādu aizlauztu tulpi.
Tā arī cerēju 8. martu pārlaist neko sevišķu nedomājot, iekams sestdien saņēmu jaunāko The Economist numuru. Tanī uz vāka lielos sarkanos burtos vārds GENDERCIDE – dzimuma genocīds – un jautājums, kur palikušas 100 miljons meitenītes? Izrādās, ka The Economist izpētījis, ka vismaz šāds skaits ieņemtu meiteņu nedzimst, jo vairākas sabiedrības pasaulē vienkārši viņas nevēlas. Vietām Ķīna un Indijā vīriešu un sieviešu disproporcija sasniedz 124 zēnus, kas dzimst uz katrām 100 meitenēm. Tur, kur tas noticis ilgstoši, tam jau ir redzamas demogrāfiskas sekas – sieviešu trūkums, liels skaits jaunu vīriešu bez iespējām atrast dzīves biedri un veidot ģimeni.
Kamēr mēs Eiropā varam satraukties, ka daudzviet sievietes privātajā sektorā atduras pret stikla griestiem karjeras kāpnēs, ka vīriešu un sieviešu algu “šķēres” neaizverās pietiekami ātri un citām lietām, ir vietas pasaulē, kur ar sonogrammas palīdzību vienkārši nolemj, ka meitenītei nebūs dzimt, jo meitenes ir mazvērtīgas. Sīkāk par to visu var izlasīt The Economist ievadrakstā.
Protams, no mazās un ekonomiskās depresijās nomāktās Latvijas diez vai ko varam darīt, lai mainītu situāciju attālās valstīs. Vienīgi varam gaidīt, ka kādreiz arī šeit ieradīsies precinieki no valstīm, kuru pašu tradīcijas un mentalitāte ir tā sasvērusi demogrāfisko laivu, ka citas izejas nav.
7 komentāri
-
Ieskats Sieviešu dienas vēsturē http://www.citavesture.lv/2010/03/06/ka-radas-8-marts/
autors: Z 7 Marts, 2010, 23:25
-
Un kādus risinājumus Tu piedāvā latvju bāleliņam, saistībā ar tiem 24 liekajiem indiešu večiem? :)
Šīs ir tā smieklīgās jomas(dzimumu līdztiesība, nacionālisms) Rietumu sabiedrībā, par kurām pat diskutēt atklāti nevar, bet viedoklis Obligāti ir un visiem pārsteidzoši vienāds… oficiāli. Nu gluži kā ar globālo sasilšanu.
Tikai, kad iejaucas citas kultūras, kurām šī “viena pareizā” viedokļa nav, tad neviens nevar saprast, kā tagad ar tiem baltajiem cimdiem lai uztaisa operāciju un neaptaisās :DBet par astoto martu - nu nezinu, jūtu līdzjūtību pret visiem, kuri nespēj nosvinēt sieviešdienu. Vakar sabučoju un apdāvināju ar ziediem tik daudz sieviešu, cik laikam nepaspēju gada laikā. Un, runā ko gribi, bet vismaz 3/4 tas patiesi patika. Tā ka visas tās idejas un kreisās feministes… ai, kuru tas reāli interesē? Svētkos taču necīnās, cīnīties vajag ikdienā :)
autors: Aigars 9 Marts, 2010, 10:46
-
Aigar,
Tie veči vēl nav pamanīti. Bet prieks dzirdēt, ka vakardien sagādāji prieku citiem :).autors: Juris Kaža 9 Marts, 2010, 11:07
-
Nekad neesmu sapratis visādus ievazātus ķirbjsvētkus un kautkāda mirušā mūka atceres dienu, taču es saprotu, ka ir cilveki, kam tas ir svarīgi un es to respektēju. Nav jēgas norādīt kuri ir slikti un kuri ir labi svētki. Katram tie var būt savi un savādāki. Tomēr nesaprotu, kāpēc domājot par 8. martu, cilvēki uzreiz iedomājas komunismu un feminismu. Nedomāju, ka tās sievietes, kuras vakar apsveicu piederētu pie kādas no grupām, vai arī būtu apvainojušās par kaut ko. Visi priecīgi un smaidīgi. :)
autors: Glupais 9 Marts, 2010, 11:11
-
Glupais,
Vēsturiski skatoties, sieviešu diena ir kreiso svētki, reāli, tā daudziem ir iespēja jauki apsveikt un patusēt ar kolēģēm un ofisa beibēm :).autors: Juris Kaža 9 Marts, 2010, 11:31
-
“tā daudziem ir iespēja jauki apsveikt un patusēt ar kolēģēm un ofisa beibēm :).” - pēc pasvinēšanas vīri ar sasārtušiem vaigiem dodās noskaidrot mūžseno jautajumu par to kurš kuru ciena, bet sievietes dodas mazgāt traukus un nokopt svinību vietu….
autors: Nemesis 9 Marts, 2010, 17:58
-
sievietes var pārdot par labu pūra naudu :) … tā teikt - bizness. labi, tas patiesībā nav smieklīgi. nenoliedzami, ka visi tie ķīnieši, indieši, turki un kas tik tur vēl ne (no offence) kaut kad patiešām šeit varētu arī ierasties līgavu meklējumos. kaut kādā minimālā mērā to var just jau tagad. var jau ciniski pret to visu izturēties kā pret biznesa plānu, bet es patiesībā esmu diezgan pesimistisks attiecībā uz latviešu nācijas izdzīvošanu. ņemot vērā visus tos spiedienus, kas mūsu tautai šajā globalizācijas laikā ir/būs jāiztur, sākot ar tautiešu došanos prom peļņas meklējumos un beidzot ar austrumu kaimiņa visa vieda spiedienu (gan ekonomisku, gan politisku, gan kultūras (tv utt)), man liekas, ka mēs esam no pēdējo mohikāņu dzimtas. :( vieta jau, protams, tukša nepaliks, bet latvieši kā tauta izmirs. piedodiet, bet tā man šķiet, ka tas ir tikai laika jautājums.
autors: Svins 16 Marts, 2010, 19:45