Telekomunikācijas un IT ir nozares Latvijā, kur tiešām var atskatīties uz brīnumainām izmaiņām un zibenīgu attīstību. Tas, protams, viss notika globālu procesu kontekstā. 1990.gada 4. maija neatkarības atjaunošanas deklarācija un faktiskā neatkarības atjaunošana nedaudz vairāk kā gadu pēc tam atvēra Latvijai iespējas piedalīties pasaules telekomunikāciju un IT nozares attīstībā. Abās nozarēs valsts arī bija labi sagatavota vismaz inženiertehniskās izglītības ziņā. Modās arī uzņēmējdarbības gars un uz skatuves uznāca vēlāk labi pazīstami nozares uzņēmēji un vadītāji – Baltkom dibinātājs Pēteris Šmidre (kā pats stāsta, ar kabeļtelevīzijas montiera stangām rokās), vēlākais LMT prezidents Juris Binde, Gundars Strautmanis, kas ieņēma augstus amatus Lattelecom, Valdis Lokenbahs un citi.
1990. gadā Latvijā bija tikai daži mobilie telefoni (uz viena, puča laikā, kā Stokholmā strādājošs žurnālists sazvanīju toreizējo ārlietu ministru Jāni Jurkānu). Tagad mobilo sakaru lietotāju skaits pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu – vairāk nekā miljons katram no operatoriem Tele2 un LMT, ap 150 000 (?) Bitei. Arī personīgo datoru (PC) skaits bija niecīgs un tie faktiski bija ārzemēs saziedotie un pirktie Apple Macintosh datori, nevis klasiskie pīšļi.
Internets 1990. gadā tā īsti nekur nebija pazīstams, taču dažādas iezvanpieejas vides ar informācijas krājumiem, iekšējām sarakstēm un čatu eksistēja jau 80. gados, kad pats lietoju The Source un Compuserve. Tagad Latvija var lepoties ar teju ātrāko internetu pasaulē kopš Lattelcom piedāvā 500 megabitus sekundē (Mbps) vaur tiešo optisko pieslēgumu. Teorētiski šāds pieslēgums var darboties ar ātrumu līdz pat 10 gigabitem sekundē (Gbps), lai gan grūti iedomāties, ka kādai privātpersonai būtu tāda datu glabāšanas jauda (simtos terabaitu) vai datu apstrādes ātrums, kas tiktu galā ar šādu informācijas straumi.
Latvijas IT nozarē nav sava Skype, taču balstoties uz Latvijas speciālistu izstrādātā biznesa (tobrīd plānekonomikas) procesu apraksta rīkam GRADE, galvenokārt ar Latvijas IT speciālistu darba spēku strādājošais Exigen attīstīja savus biznesa procesu uzlabošanas un racionalizācijas rīkus. Latvijai ir arī savu speciālisti spokainā kvantu datošanas (quantum computing) nozarē. Pietiks teikt, ka datu apstrāde miljardiem paralēlās pasaulēs ir viens no parastam cilvēkam saprotamākiem izskaidrojumiem, kādēl kvantu datori spēj atrisināt “neizrēķināmas” problēmas acumirklī (piemēram, “atkost” kodus, kas balstās uz miljardiem iespējamu variantu katram burtam vai ciparam). Radušās arī specialitātes programmēšanā “senās datorvalodās”. Par to daudz neraksta, bet šādu speciālistu darbam ir liela nozīme globāliem uzņēmumiem, kuru IT sistēmu pamatkods ir rakstīts 60. gadu Cobol vai Fortran valodās.
Protams, varam padomāt par alternatīvām vēsturēm. Visus 90. gadus zināmās aprindās nesaudzīgi gānīja Lattelecom un tā tobrīd garo monopolu līdz 2013. gadam. Diez kā būtu bijis, ja telekomunikācijas attīstītu bez Lattelecom, pilnīgi atvērtā tirgū? Iespējams, ka vairāki zemu tarifu operatori strādātu Rīgā jau 15 un vairāk gadus, bet laukos (kur joprojām sūdzas par sakariem) diez vai kas būtu attīstījies. Visticamāk tur dominētu tikai mobilie sakari (kas balss tirgu dominē šā vai tā) un, iespējams, mēs būtu pāris soļu tuvāk spēcīga ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta tīkla izbūvei nekā esam šobrīd. Tas, protams, ir optimistisks redzējums par mobilo sakaru “alternatīvo vēsturi”. Savukārt diez vai trīs četras ārzemju kompānijas, kas sadalījušas no paša sākuma brīvo Rīgas fiksētā tīkla pakalpojumu tirgu, varētu katra atļauties lēcienu uz optiku līdz mājām un superātru internetu.
Vēl, protams, ir atlikusi iespēja eksperimentēt. 2013. gadā beigsies Lattelecom tiesības veikt virszemes ciparu apraidi. Jautājums – vai rīkojot konkursu uz turpmāko gadu virszemes apraides tiesībām, nebūtu iespējams tirgu pārdalīt uz pusi un rīkot paralēlus konkursus par divām kanālu grupām, radot divus konkurējošus virszemes televīzijas piedāvājumus kurus varētu skatīties, teiksim, tikai nomainot karti dekoderī vai televizorā. Tad vairs nebūs ko sūdzēties par monopoliem u. tml.
Katrā ziņā telekomunikāciju un IT nozarēm Latvijā ir bijusi daudz lielāka veiksme, nekā pašai Latvijas valstij. Tā ir tēma pati par sevi, bet 1990. gada 4. maijā iesāktais eksperiments ir vaiņagojies ar pamatā failed state lite (tas ir, neveiksmīgu valsti vieglā formā, jo te ielās vēl netrako bandas, kas braukā pikapos/technicals ar ložmetējiem un granātmetējiem ) kura nespēj politiski savākties – ja nu tikai dažādās valsts izmantotāju bandās aiz politisko partiju plīvuriem. Šīs politikas rezultātā valsts un sabiedrība ir iedzīta ekonomiskā bezdibenī, no kura šajā desmitgadē diez vai izķepurosies.
16 komentāri
-
nevis “GREID”, bet “GRADE” (http://www.gradetools.com)
autors: Ingus 3 Maijs, 2010, 22:55
-
‘’ 20 gadi kopš 4. maija deklarācijas bijuši veiksmīgi telekomunikācijām un IT ‘’ - UZ TO MUMS atkal ..Kam ko…, tam jāielej !
p.s.
Un kas būs vēl pēc 20-it gadiem ?autors: Edge 4 Maijs, 2010, 01:02
-
Edge,
Nozares, kas balstās uz zinātni, inovāciju un uzņēmību vienmēr attīstīsies, arī pie nelabvēlīgiem politiskiem apstākļiem. Tātad pēc 20 gadiem viss būs OK, būs hologrāfiskā teleklātbūtne, 1 Tbps pieslēgums kā standarts. Tīklam lielāks mākslīgais saprāts nekā cilvēkiem…oops, Skynet became self-aware…autors: Juris Kaža 4 Maijs, 2010, 01:48
-
Juri, nu par 1990. gadu “Arī personīgo datoru (PC) skaits bija niecīgs un tie faktiski bija ārzemēs saziedotie un pirktie Apple Macintosh datori, nevis klasiskie pīšļi.”, ir nedaudz greizi. Esmu tajā laikā uz “pīšļiem” gan strādājis, gan tos tirgojis…
autors: Valdis 4 Maijs, 2010, 14:57
-
Piekrītu Valdim. Pat RPI (kurā tolaik strādāju) caur kooperatīviem iepirka pirmos IBM PC AT 286 tipa datorus. Un jau pāris gadus lietoja PSRS ražotos (nokopētos) IBM XT tipa datorus.
autors: Smic_ 4 Maijs, 2010, 21:27
-
Vienmēr noder zinātāju komentāri :). Paldies.
autors: Juris Kaža 4 Maijs, 2010, 21:49
-
[…] Topsy Retweet Button topsyWidgetPreload({ “url”: “http://blogi.nozare.lv/kaza/2010/05/03/20-gadi-kops-4-maija-deklaracijas-bijusi-veiksmigi-telekomunikacijam-un-it/”, “title”: “Juris Kaža » 20 gadi kopš 4. maija deklarācijas bijuši veiksmīgi telekomunikācijām un IT - Nozare.lv”, “order”: “count,badge,retweet” }) Add Topsy Retweet Button to your Blog or Web Site. WordPress Web Sites 1 tweet tweet […]
autors: Twitter Trackbacks for Juris Kaža » 20 gadi kopš 4. maija deklarācijas bijuši veiksmīgi telekomunikācijām un IT - Nozare.lv [nozare.lv] on Topsy.com 5 Maijs, 2010, 09:34
-
Varētu pat pafantazēt: kā būtu, ja mums pašiem tomēr būtu sava valsts, gan fiksētā, gan varbūt pat mobilo tīklu iekārtas ražotu uz vietas, un visi operatori piederētu ja ne varbūt valstij, tad vismaz īpašniekiem, kas peļņu neizved?
autors: Māris 5 Maijs, 2010, 10:07
-
20 gadus atpakaļ strādāju ESTI (Elektronikas un Skaitļošanas tehnikas institūtā). Tika aktīvi pētīti pirmie pieejamie ārzemju PC, Makintošus gan nemanīja. Bijām top’ā Padomijā PCB izstrādē un CAD risinājumos: viss, balstoties uz pašu radītu programmatūru un klonēto datortehniku. Pēc tam ražošana apstājās :(
Personīgi prieks par Ventspils tehnoloģisko centru(?): ir kaut kādas cerības atdzimšanai.autors: Ivars 5 Maijs, 2010, 16:29
-
@Māris:
drusku muļķīgi runāt par ražošanu “uz vietas”
Tāda ražošana gandrīz nekur pasaulē vairs nepastāv, jo vairums cenšas ražot globālam tirgum, nevis konkrētai vietai.
Vai nu mums bija jākļūst par vienu no līderiem mikročipu jomā, vai jārada apple līdzīgs dizaina un uzlīmju firmas fenomens, kas rūpniecisko(sakaru) iekārtu jomā nez vai ir iespējams… vai jāzaudē viss tas, ko arī pazaudējām.
Patriotisms ir jauka lieta, bet būsim objektīvi.
Vai no VEF+Alfa tajā laikā varēja uzķīlēt Nokia? Nu es kaut kā šaubos. Mēs jau tobrīd bijām gadus 10 iepakaļ IBM&Co. Kāds varbūt teiks, ka mazāk, bet nevajag aizmirst, ka tas, ko šajā jomā ieraugam tirgū, jau ir novecojis - tik dinamiska ir šī nozare. Nebūtu nekādas jēgas radīt to, kas jau bija, jo tas būtu solis pagātnē. Un ar pārejas laika ekonomisko bedri bez investīcijām un stabilitātes, tik liels vezums nez vai būtu bijis pavelkams. Ja nu vienīgi vienas personas ģēnijs, kāds brīnums būtu nostrādājis. Bet tā varbūtība ir tiklab no Force Major kategorijas :))autors: Aigars 5 Maijs, 2010, 16:33
-
Aigars tikpat labi varētu teikt, ka neatkarīgas valstis arī gandrīz vairs nepastāv, un, pats galvenais, būt ar to apmierināts…
Nav runa par to, ka mēs varētu līderēt pasaulē, bet par to, ko mēs varētu atļauties, ja domātu ilgtspējīgi. Kāpēc mums oblgāti jāizpārdod Latvijas zeme vai jāņem neatdodami kredīti no SVF, lai samaksātu Nokijai vai ārzemju cukura ražotājiem?
Vienā no pēdējiem VEF strādājošiem cehiem vēl 90-to beigās tikušas ražotas centrāles NVS tirgum, kas savietojamas gan ar Eiropas, gan padomju signalizācijas sistēmām…
Par Ivara teikto mums augstskolā mācīja, ka ļaušana PSRS nozagt amerikāņu datortehnoloģijas bija viens no uzvaras stūrakmeņiem aukstajā karā, jo tas, kurš kopē, diez vai jebkad varēs spert soli priekšā tam, no kā viņš kopē. Mēs studiju gados strādājām uz krievu skaitļotāja, kas bija, ja pareizi atceros PDP analogs un softs bija pus krieviski, pus angliski.
Pirms tam bijušas arī oriģināliestrādes.autors: Māris 5 Maijs, 2010, 22:42
-
Neaizmirsīsim, ka šodienas Nokia ir tikai optimizēta versija tai, kas bija 80os un šobrīd ražo gandrīz tikai telekomunikācijas produktus.
VEF/RRR,Alfa tika privatizēti (cik godīgi, var atstāt citai reizei), un turpina darboties pat šodien. Reducētā formā protams. Tos, kas interesējas par Latvijas rūpniecību tikai tad, kad vajag pagānīties, to droši vien nezin. Ne jau iekārtās vai tehnoloģijās bija padomju gigantu vērtība, bet gan cilvēkos (pareizāk sakot pavisam nelielā daļā no tiem vairākiem desmitiem tūkstošiem, kas tur strādāja) un daudzi esošie Latvijas uzņēmumi neradās tukšā tukšā vietā, par ko daudzi aizmirst. Lasot par to, kā daudzi giganti nīkuļo Krievijā un Baltkrievijā par spīti milzīgām valsts investīcijām, par spīti lielajiem tirgiem, neesmu drošs, vai kādu no mūsu lielajiem uzņēmumiem būtu bijis iespējams vai vērts glābt vecajā formā. Ilgus gadus droši vien būtu vēl papildus liekēži jābaro.Toties pēdējos 20 gados ir radušies vairāki mazāki un lielāki uzņēmumi, ar kuriem manuprāt var un vajag lepoties, piemēram, telekomunikācijās - SAF tehnika un Mikrotik. Tie varbūt ir lielākie, bet ir virkne mazāku, par kuriem ikdienā aizmirst, iespējams apzināti, jo citādi nevarētu kliegt “visa ražošana iznīcināta”.
autors: Cundurs 7 Maijs, 2010, 12:32
-
Kaža tikai aizmirsa pastastit, ka IT bizness un taja esosie atspogulo gan sabiedribu gan valsti sajos 20 gados. ar visu daudzo nodoklu maksataju naudas izsviešanu bezjedzigas koncepcijas, atkatos (atgriezeniska saite) izstradatajiem un pardevejiem, cik daudz sarunatu konkursu ir bijis, un cik ir uztapis bezjedzigu un zelta dargu sistemu (skat atgriezeniska saite).
IT ir viena no koruptivakajam nozarem LV. Lidz ar to ir palaists garam milzum daudz iespeju. Ta isti lepoties nav ar ko.autors: kolegis 7 Maijs, 2010, 14:42
-
@kolegis
Pupu mizas. Ne jau tikai valsts pasūtījumi ir mūsu IT nozares pamatā. Cik tad vispār to pasūtījumu ir? Jums, cienītais, liekas domāšana kā reiz iestrēgusi “valsts pasūtījums - kukulis” līmenī. Daudzi Latvijas uzņēmumi strādāt tikai un vienīgi ārzemju tirgiem un tieši tas ir tas, ka palīdz veiksmīgi pārvarēt krīzi, tā ka muļķīgi runāt par garām palaistām iespējām.autors: Budzis 8 Maijs, 2010, 12:07
-
No vienas puses taisnba ir Kažam - ir virkne ar interesantām izstrādnēm un arī vairāki zinātniskie virzieni ir pasaules līmenī - kvantu algoritmi ar prof. Freivaldu un prof. Ambaini, grafisko rīku būves platformas prof. Bārzdiņa grupā, bioinformātika, signālu apstrāde, skaņu apstrāde. Diemžēl, kā visā pasaulē (mums tas izspaužas nopietnāk), daudzas šīs izstrādnes varētu komercializēt un eksportēt, ienesot dzīvu naudu, bet tas notiek ļoti retos gadījumos. Ir Latvijā virkne ar firmām, kas darbojas ārvalstu pasūtītājiem un par kurām te uz vietas neviens neko nav pat dzirdējis.
Tanī pašā laikā valsts pasūtījumos dažādu valsts sistēmu izveidei ir tik daudz miljonu izplakarēts, ka ne saskaitīt. Un sliktākais, ka to veicināja gan e-ministrija, gan industrijas pārstāvji, kuriem šī nauda ienācās - visiem bija labi un neviens nebija ieintersēts šo sistēmu mainīt. Paskatoties, kādas naudas summas ir izplakarētas, cik daudz bezjēdzīgu brīnumu ir uzcepts (un pat pamests pusceļā) un no otras puses cik daudz jēdzīgu projektu ir nogriezts - nav brīnums, ka mums ir klibs e-paraksts, nav ID kartes, e-pārvalde klibo uz visām četrām kājām, vienas pieturas aģentūra ir kaut kas nesaprotams, LIIS (tagad IKTIK) ir sprāguša kaķa formātā un neviens nespēj pateikt, kādas funkcijas kura ministrija veic, un cik tas reāli maksā, nemaz nerunājot par to, kādi ir rezultāti un kurš reāli atbild par šo rezultātu sasniegšanu / nesasniegšanu (es nerunāšu par tādu neko neizsakošu jēdzienu kā politiskā atbildība).autors: Ģirts 8 Maijs, 2010, 20:01
-
Īsti nezinu kā uzbūvēta Lattelecom infrastruktūra, bet man ir aizdomas ka tā balstīta uz ITU-T G.984, jo cik saprotu ka IEEE 802.3av atbalstošu aparatūru vēl neražo. Ar to gribu teikt ka 10G šobrīd arī teorētiski nav iespējams.
autors: Oskars 13 Maijs, 2010, 17:15