Mans kolēģis, žurnālists Māris Zanders, par dažiem valstī interesantiem procesiem mēdza šo to nosapņot. Sapņi bija saistīti ar politiskiem notikumiem un politiķiem. Tas ir Māra, bet tā īsti nav mans laucinš.
Tā kā rakstu par telekomunikācijām un IT, smadzeņu noslodze ar šiem jautājumiem dienas gaitā arī izraisa sapņošanu par šīm lietām.
Tātad pāris sapņi par to, kā Latvijā varētu atrisināt ātrgaitas mobilam internetam vajadzīgo frekvenču jautājumu. Kā zināms, šīs frekvences 2,6 gigahercu (Ghz) diapazonā līdz iespējamam atjaunošanas datumam 2013. gadā ir Baltkom lietošanā, bet zemākās frekvences tiek gaidītas kā “ciparu dividende” pēc ciparu virszemes televīzijas ieviešanas un attiecīgām frekvenču pārbīdēm, dažām regionālām raidorganizācijām pārejot uz ciparu apraidi ar saviem spēkiem vai caur Lattelecom un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) risinājumu.
Baltkom jau ilgāku laiku izmantojis 2,6 Ghz frekvences Rīgā un apkaimē kabeļtelevīzijas signāla pārraidei ar MMDS (Multichannel Multipoint Distribution Service) tehnoloģiju. Tas nozīmē, ka signāls no Baltkom galvas stacījas zināmus klientus sasniedza caur MMDS antenu uz daudzdzīvokļu ēkas jumta un tika ievadīts mājas kabeļtelevīzijas tīklā. Klients par šādām lietām parasti neko nezināja un saņēma “kabeļtelevīziju” tāpat, kā citi iedzīvotāji, kas saņema Baltkom signālu no zemē ierakta vai gaisvadu kabeļa.
Tagad izskatās, ka Baltkom MMDS pakalpojuma klientu skaits ir sarucis, resp. pārgājis uz zemes vai gaisvadu kabeļu pieslēgumiem un 2,6 Ghz diapazons šādām pielietojumam īsti vairs nav vajadzīgs. To varētu, ar Baltkom piekrišanu, izmantot citām vajadzībām, resp., ātrgaitas mobilā interneta (4G) tīklam blīvi apdzīvotās pilsētās. Turklāt, 2,6 Ghz diapazons, pareizi sadalīts, varētu pietikt, lai apkalpotu līdz pat četrus operatorus.
Sapnī, lai izbūvētu 4G tīklu vismaz Rīgā un pāris citās blīvāk apdzīvotās pilsētās, ap Baltkom tiek pulcēts 4G vai LTE (Long Term Evolution, kā šo tehnoloģiju arī sauc) “konsorcijs” kurā piedalās visi mobilo sakaru operatori – LMT, Tele2 un Bite. Konsorcijs kopēji uzstāda infrastruktūru un/vai saskaņo bāzes staciju lietošanu, sagraujot līdzšinējo tradīciju, kas visspilgtāk redzama ārpus Rigas, kur no vienas pilsētas braucot uz otru, nākamo var redzēt nevis pēc baznīcas torņa, ka senāk, bet pēc diviem, trīs mobilo sakaru torņiem.
Savukārt Baltkom, paturot sev vajadzīgo daļu no 2,6 Ghz diapazona, to izmantotu bezvadu ātrgaitas internetam un bezvadu interneta standarta (IP) televīzijas pārraidei (tādējādi aizstājot MMDS pieslēgumu tiem namiem un klientiem, kuriem vēl nav iespējams ievilkt vadus). Baltkom LTE tīkls tiktu veidots kā tieš konkurents Lattelecom optiskiem interneta pieslēgumiem, nodrošinot aptuveni tādu pašu ātrumu – 100 Mbps, kā vairumam Lattelecom optikas pieslēgumu. Iespējams, ka šādi ātrumi caur radio saikni var tikai rādīties sapņos, bet, vērā ņemot, ka šāds “sapņu Baltkom” interneta pieslēgums faktiski būtu “nomādisks”, ja ne mobils, klienti varētu samierināties ar nedaudz svārstīgiem ātrumiem apmaiņā pret iespēju lietot “savu” internetu visā Baltkom pārklājuma zonā. Tas nav iespējams ar Lattelecom optiku, kas nesniedz tālāk par “vada galu” vai mājokļa WiFi zonu.
Bezvadu “teju optika” ir “nomādiska” tādā nozīmē, ka lietotājs var pieslēgties gan no stacionārā datora mājās, gan, uz astoņam stundām pārceļoties uz biroju ar portatīvo vai galda datoru. Lattelecom par šādu ērtību prasītu divus pieslēgumus, Baltkom pietiktu ar vienu abonamentu.
Bet… ir vēl viena lieta, kā teiktu Stīvs Džobss (Steve Jobs). Lattelecom klusi un mierīgi attīsta savu 4G vai LTE projektu. Tam ir pāris iemeslu. Pirmkārt, tas ļautu veidot pakalpojumu paketi optika plus “gandrīz optika” — 4G. Otrs iemesls – agrāk vai vēlāk Lattelecom varētu privatizēt atseviški no “māsas” uzņēmuma LMT. Tā kā starp Latelecom un LMT (pretēji zviedru TeliaSonera piederošai Telia Zviedrijā) nenotiek gandrīz nekāda mārketinga sadarbība, Lattelecom vajadzēs attīstīt savus mobilais pakalpojums.
Patlaban pie LMT dīlera nevar nopirkt optisko pieslēgumu un neesmu pamanījis Lattelecom klientu apkalpošanas centros mobilos telefonus. Zviedru Telia veikalos var pasūtīt visu. Jā Lattelecom kā Ansīti (sagrozot pasakas fabulu) atdos jauniem audžu vecākiem bez savas ne sevišķi draudzīgās Grietiņas (kas paliks pie zviedriem), Ansītim būs vajadzīgs spēcīgs mobilais bizness. Tāds, cik noprotams, tiek plānots jebkurā gadījumā.
Protams, man, kā sapņu tulkotājam jāpiemin, ka Baltkom parādīšanās sapnī ar savu “bezvadu optiku” balstās uz Baltkom vadītāja ilggadīgu konkurenci un ķīviņiem ar Lattelecom, kuru viņš uzskata par uzņēmumu, kas pārtiek no īpaša statusa un privilēģijām. Kopā ar konsorciju uzcelt 4G tīklu un savākt kopā “trejtorņu” būvētājus visos Latvijas nostūros uz racionālāku sadarbību būtu sava veida P. Šmidres revanšs Lattelecom. Bet šādi “uzņēmējpsiholoģiski” secinājumi arī var tikai rādīties sapņos.
12 komentāri
-
Vispār jau loģiski būtu sadarboties nekā katram operatoram būvēt savu torņu tīklu. Vai arī - nodot torņus kādai atsevišķai kompānijai, kurai katrs maksātu apkalpošanas maksu.
-
Un kā tad operatori “sadalītu” klientus? Līdzīgās daļās ar slepenu vienošanos? Ja tīkla izmaksas, pieejamība un iespējas ir vienādas, tad nekāda konkurence nesanāktu …
autors: Sandijs 16 Jūnijs, 2010, 21:56
-
Sandij.
Zviedrijā pakalpojumu sniedzēji pērk tīkla jaudu vairumā no Skanova, arī Telia pērk. Ir konkurence.autors: Juris Kaža 16 Jūnijs, 2010, 23:12
-
[…] Juris Kaža » Sapnis, kā varētu attīstīt 4G Baltkom pieškirtās frekvencēs - Nozare.lv blogi.nozare.lv/kaza/2010/06/16/sapnis-ka-varetu-attistit-4g-baltkom-pieskirtas-frekvences/ – view page – cached Nozare.lv Jura Kažas blogs Tweets about this link Topsy.Data.Twitter.User[’orlovs’] = {”photo”:”http://a3.twimg.com/profile_images/953372215/41a167ee-4de1-470e-9fde-8b22efb8163a_normal.png”,”url”:”http://twitter.com/orlovs”,”nick”:”orlovs”}; orlovs: “Interesants sapnis par telekomunikāciju nākotni LV http://bit.ly/aVmpxZ ” 6 hours ago retweet Topsy.Data.Twitter.User[’juriskazha’] = {”photo”:”http://a1.twimg.com/profile_images/834992738/twitterProfilePhoto_normal.jpg”,”url”:”http://twitter.com/juriskazha”,”nick”:”juriskazha”}; juriskazha: “Jauns ieraksts — Sapnis, kā kopā ar Baltkom attīstīt 4G Latvijā http://bit.ly/9ajR9y ” 6 hours ago retweet Filter tweets […]
autors: Twitter Trackbacks for Juris Kaža » Sapnis, kā varētu attīstīt 4G Baltkom pieškirtās frekvencēs - Nozare.lv [nozare.lv] on Topsy.com 17 Jūnijs, 2010, 03:09
-
Mobilais internets nevarēs īsti konkurēt ar fiksēto pieslēgumu, jo tie 100Mbps ir nevis vienam pieslēgumam, bet visiem konkrētās šūnas pieslēgumiem, un jo vairāk aktīvu lietotāju vienā punktā, jo zemāks ātrums katram. Sākumā varbūt ar to pietiks, bet pēc kāda laika, kad attīstīsies HD un 3D TV, cloud computing, streaming un citi lielo ātrumu pielietojumi, kur norma būs pārsūtīt dažus gigabaitus lielus failus, lielo optikas ātrumu dēļ 100Mbps skaitīsies jau lēns pieslēgums, līdz ar to 4g būs jūtami par maz normālai lietošanai, jo vidējais ātrums būs kādi 5-10Mbps. Kā piemērs paskatieties kā tagad 3G solītais 7-10Mbps max ātrums knapi velk 1-2Mbps Rīgas centrā, kur ir daudz 3G staciju, un zem 0.5Mpbs ārpus centra, kur to ir daudz mazāk.
Pie tam visdrīzākais 4G pakalpojumu sniedzēji piedāvās internetu uz quoting principa kā to dara LMT jau šobrīd samazinot ātrumus, kad sasniedz 10Gb patēriņu.
4G būs tikai, kā vāja alternatīva optiskajam internetam vietās, kur optiku nevar pievilkt, bet nosaukt to par gandrīz optiku ir biku pārspīlēti. Pie tam diez vai mobilie operatori baigi skries dziļos laukus nosegt ar 4G tīklu, jo tas nebūs rentabli. Būs līdzīgi kā tagad ar 3G, kas pieejams tikai blīvi apdzīvotākās vietās.autors: Māris 17 Jūnijs, 2010, 09:46
-
Vai pareizi noprotu, ka runa skar tēmas “national roaming” un jauna “netco” veidošana (šķiet, ka attiecībā par Lattelecom jau agrāk ir dzirdētas idejas kā nodalīt tīklu no operatora)? Diez vai operatoriem šādas idejas šķistu pievilcīgas…
autors: Edgars 17 Jūnijs, 2010, 16:33
-
A) Baltkoms kā kopēja 4G konsorcija turētājs - tas ir tīrs sapnis.
4G attīstībā galvenais ir labi attīstīts savienojošo līniju tīkls, kas LTC un LMT ir pašiem gatavs, bet Tele2 būs līdz gada beigām (kopā ar Latvenergo) (pieņemam, ka šis projekts nav iesaistīts esošajā skandālā). Attiecīgi nevienam no Lielajiem puikām konsorcijs nav vajadzīgs.
B) Māris - mobilā interneta un fiksētā pieslēguma konkurence.
Līdz 1995. gadam neviens neticēja, ka mobilais telefons konkurē ar fiksēto… Līdzīga situācija ir patlaban ar datu pakalpojumiem. Nebūtu LMT uzsācis spiedienu datu pakalpojumos (Triatelu LTC ignorēja..), nesāktu LTC tempā dzīt optiku pa dzīvokļiem.
Par max ātrumiem - esošā relīze nodrošina līdz 100 Mbps, kaut ieviešana nav sākusies, pēc pāris gadiem teorētiksi pieejamie ātrumi būs līdz 1Gbps, attiecīgi praktiskie - līdz 100 Mbps… Un lietotājiem būs izvēle starp 500 Mbps istabas stūrī un 100 Mbps daudz kur…autors: TX 17 Jūnijs, 2010, 17:01
-
Sandij, konkurence jau kādu laiku ir nosacīta. Operatoru biznesa modeļi pamatā balstās uz galvas jaukšanu ar dažādiem plāniem un imidžiem. Pēdējo pāris gadu laikā izmaiņas ir bijušas dramatiskas un jaunu tarifu plānu skaits tāds pats. Bet reālie izcenojumi un iespējas tiekušās izlīdzināties. Smieklīgākais gan, ka vismaz pie LMT var atrast arī pavisam vecos tarifu plānus ar lielajiem izcenojumiem, kurus neviens pie pilna prāta vairs neņemtu, bet teorētiski - nav problēmu :D
Savukārt par interneta ātrumiem - tik ātra un vienlaikus lēta interneta kā Latvijā nav gandrīz nekur pasaulē. Tā ka nevajag čīkstēt par Mbit dalīšanu un pārējo. Teiksim vai mājas lietotājam vajag daudzviet reklamētos 500Mbit/s? Lai pastaipītu izaugumu kājstarpē? Bez kārtīga RAID disku masīva vai krutiem SSD diskiem(kuru uzbūve faktiski arī nodrošina paralēlu rakstīšanu) to ātrumu nemaz reāli nav kur likt :D
Es personīgi tajā brīdī, kad mans provaiders palielināja ātrumu virs 100Mbit/s, izmantoju izdevību un nomainīju pieslēgumu uz lētāku. Šobrīd par kabeļtv un internetu kopā maksāju mazāk, nekā pirms gada par katru no tiem.Būsim reāli ;)
autors: Aigars 17 Jūnijs, 2010, 17:11
-
Utopija, protams ka.
Baltkomam tagad, šķiet, ir daudz citu svarīgāku rūpju. Piemēram, kā izdevīgāk un nepazaudējot savu seju apvienoties vai pārdoties Izzi. Tā melš.autors: lauku vecis 18 Jūnijs, 2010, 22:51
-
Licenzes ir jāizsola. Šmidrem tiesības uz frekfencēm beidzas 2011 vai 2012 (īsti neatceros).
Tad valstij jārīko izsole.
Vācijā operatori par 4G samaksāja 2 miljardus EUR. Latvijā var dabūt pāris desmitus miljonus, bet arī tā ir nauda.
Pārējie mēģinājumi ir nožēlojama vēlme pashēmot, kā tikt pie siles par velti.autors: P.S. 19 Jūnijs, 2010, 10:22
-
Būtu vērtīgi piebilst, ka LTE nav 4G. LTE drīzāk ir kā starpposms starp 3G un 4G. Latvijā, Zviedrijā un citur pasaulē PR līmenī tiek runāts par 4G, tomēr 4G patiešām būs tikai tad, kad pa gaisu varēs padot 1 Gb/s un braucot ar auto, interneta ātrums arī varēs sasniegt 100 Mb/s. 4G nav un nebūs pieejams publiski pat testa režīmā vēl vairākus gadus. Savukārt, tagad visur testē LTE, kur maksimālais ātrums uz vienu bāzes stacijas raidītāju ir līdz 100 Mb/s, kas arī ir ļoti teorētisks ātrums ideālos apstākļos un sadalās uz lietotāju skaitu. Kā jau Māris teica LTE (vai tas, ko tagad PR līmenī nekorekti dēvē par 4G) nevar konkurēt ar 100 Mb/s optiku, bet 4G nākotnē pēc dažiem gadiem gan varēs konkurēt ar optiku.
autors: Kā tad tur ir ar to LTE vai 4G? 19 Jūnijs, 2010, 10:36
-
Internets laukos !? 3G vai 4G tikai pilsētās un lauki ir aizmirstie !!!!!!!! viss labākais internets ir latelekomam pa vadiem!!!!!!!!!
autors: Dream 30 Jūnijs, 2010, 21:34