Nav iespējams apmeklēt Lasvegasu neredzot kādu kuriozu, jo visa pilsēta ir viens kuriozs. Lai apskatītos to, kas notiek ielās ir tikai jāsaņemas un jāiziet 30 -35 grādīgā sausā karstumā. Bet vispirms, ja atrodas kādā no lielām viesnīcām ar visu lielo konferenču telpu ēku un kazino, ir jāatrod ceļš uz “ārpasauli”. Es sameklēju kādu sieviete viesnīcas apsardzes formā un prasīju:

“Where is the door to the real world?”

Viņa pasmējās un pamāja noteiktā virzienā.

“Thank you, but it is not really the real world, is it?” es sacīju, un devos prom, atkal sasmīdinājis jauno afro-amerikāņu sievieti.

Ko citu var teikt, ja pārsimt metrus aiz durvīm atrodas viesnīca Ēģiptes piramīdas izskatā ar sfinksa reprodukciju priekšā, aiz tās, halucinogēnu vielu apreibināta arhitekta zīmēta viduslaiku fantāziju pils Excalibur, bet tālāk, Brīvības statuja un viesnīca-Ņujorkas debeskrāpju panorāma. Eifeļa tornis arī tālumā rēgojās, turpat arī Ķeizara pils (Ceasar’s Palace).

Kārtējo reizi (esmu Lasvegasā bijis vairākas reizes uz IT nozares konferencēm) iegriezos mazā skvēriņā kur bieži spēlē dzīvu mūziku, kur atrodas pāris āra krogi un virkne būdiņu un ratu, no kuriem tirgo t-kreklus ar nepiedienīgiem uzrakstiem, tur arī tapa šī filmiņa.