Šobrīd esmu Amerikā un varbūt ne pilnīgi lietas kursā. Bet skaidrs ir tas, ka 1. jūlijā tiek rīkots visai nevienozīmīgs pasākums, lai pieminētu Hitlera armijas ierašanos Latvijā un Rigā 1941.gada 1. jūlijā, padzenot Staļina sarkanās armijas okupācijas spēkus. Grūti saprast kā, pēc teju 70 gadiem, ir iespējams atražot to naivo, psihisko traumu (tūliņ pēc deportācijām) ietekmē radīto sajūsmu par Latvijas “atbrīvošanu” no sarkanā terora. Nepagāja ne pāris mēneši iekams bija skaidrs, kādā virzienā strādā jaunās Ostlandes (nekāda Latvija!) okupācijas vara. Latvieši, līdz brīdim kad Trešam Reiham pietrūka lielgabalu gaļas, bija otrās šķiras cilvēki, bet Mozus ticīgie Latvijas pilsoņi, kurus toreiz sauca par žīdiem – fiziski iznīcināma zemāka rase.
Varbūt kļūdos, bet, ja saskaitām Latvijas tautām nodarīto postu laikā starp 1940. gada 17. jūniju un 1945. gada 8. maiju, tad ilgāk un ar lielākiem upuriem starp Latvijas pilsoņiem plosījās Hitlera Vācijas okupanti. To, ko Staļins plānoja darīt pēc 4. jūnija varēja nojaust pēc pamestiem dokumentiem – bija paredzēts izvest arī manu vecotēvu, Rīgas dārzu direktoru Andreju Zeidaku, viņa sievu Mariju un meitu Austru, manu māti. Viņus izglāba vēstures nejaušība. Savukārt mana nelaiķa tēva paaudzi mobilizēja vācu okupācijas karaspēkā un krietnu daļu šī “brīvprātīgā ieroču SS” izkāva dažādos Krievijas, Austrumprūsijas un citos mežos un purvos Bija, protams, arī Kurzemes katls. Abu iekarotāju un okupantu izraisītais karš ļoti smagi maksāja Latvijas tautām un tā sekas manām vēl šodien.
To pateicis, es gribu deklarēt, ka pēc visiem dažkārt nepieciešamiem, visbiežāk nejēdzīgiem un svešu murgainu spēku uzspiestiem asinsupuriem un garām Latvijas tautu ciešanām, visdārgākais ko esam ieguvuši ir brīvība. Brīvība nozīmē, ka mūs, ka suverēnus indivīdus neapdraud ne ārēji iebrucēji, ne cita (arī pašu) vara, kas mums diktēs to, ko būs vai nebūs dzirdēt, lasīt, diskutēt. Brīvība šāda nozīmē nešķiro ākstus, tumsoņus un ģeķus no uzskatiem, kas veidoti balstoties faktos un loģikā. Visiem ir tiesības izteikties, visiem ir tiesības oponēt un kritizēt. Ar kādām tiesībām man, ja būtu 1. jūlijā Rīgā, kāds var liegt klausīties ļaundabīgu ākstu murgos? Es pats varu izvēlēties viņus neklausīties, bet tagad iznāk, ka manas tiesības dzirdēt šos uzskatus var aizliegt kāds cits.
Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš joprojām izskatās pēc prātīga zēna, tagad uzdevis policijai novērtēt, vai pasākumā pie Brīvības pieminekļa netiek slavēts nacisms, kurināts tautību naids un antisemitisms u. tml. Ko tas nozīmē? Vai ap Brīvības pieminekli stāvēs spicaušu bars, kas ieklausīsies katrā publiski pateiktā vārdā, lai izvērtētu, kad Vācijas karaspēka ienākšanas slavētāji pārkāpuši “sarkano līniju” un jāizdzenā un jāņem ciet? AR KĀDAM TIESĪBĀM?
Piedodiet, tagad publiskas, iespējams, vēsturiski muļķīgas un daudziem nepatīkamas runas vērtēs tā pati policija, kas nesaprata neveiklu joku no viegli iereibuša pazīstama režisora puses, kurš devās mājup savas sievas un ģimenes draudzenes pavadībā?? Kā teiktu amerikāņi –WTF?? Vai kāds iedomājās, ka šī trijotne nenonāks savās dzīves vietās nedarot neko, kas publiski kaitēs viņu cilvēku cieņai? Šie policisti nospraudīts vārda brīvības robežās brīvā, demokrātiskā Latvijā?
Vai nebūtu labāk, ja policija vienkārši darītu to, ko viņi labi prot, proti, pamanīt situācijas publisku pasākumu laikā “kur var sākties klope” un to novērst. Un ja kas sākas, tad to pārtraukt un saukt nekārtību izraisītājus pie atbildības? Mani par pāris neonacistiem, kas rīko murgainus pasākumus, daudz nopietnāk rūp valsts vara, kas, nobijusies no kārtējiem valsts tēla izākstītājiem, sāk pati rīkoties it kā būtu atšķaidītas tās totalitārās ideoloģijas, kuru grib aizliegt, piekritēja. Ar vārdu sakot, cenzūra pret pretīgiem uzskatiem viņuprāt ir – OK. NAV!! Un tādēļ jāatbalsta šī melnā humora pilnā pasākuma rīkotāju tiesības to rīkot. Kā rakstīja kādreizējais avīzes New York Times juridisko lietu žurnālists Entonijs Luiss (Anthony Lewis) brīvība ir brīviba uzskatiem un runai, ko mēs pašī ienīstām. Freedom for the Thought That We Hate , kā nosaukta Luisa grāmata par vārda brīvības grūto cīņu šeit ASV.
10 komentāri
-
[…] Juris Kaža » Brīvība ir arī brīvība pretīgiem uzskatiem, mēra un premjera kungi! - Nozare.lv blogi.nozare.lv/kaza/2010/07/01/briviba-ir-ari-briviba-pretigiem-uzskatiem-mera-un-premjera-kungi/ – view page – cached Nozare.lv Jura Kažas blogs Tweets about this link […]
autors: Twitter Trackbacks for Juris Kaža » Brīvība ir arī brīvība pretīgiem uzskatiem, mēra un premjera kungi! - Nozare.lv [nozare.lv] on Topsy.com 1 Jūlijs, 2010, 08:14
-
Nu bet vai nepietiek, ka atrodas paliels dauņu bars kas slavina padomju okupācijas spēku ienākšanu Rīgā? Tagad vajag arī lai slavina brūno mēri. protams aizliegt jebko ir stulbi, bet … nu kamon, ignorēt vajag vienkārši
autors: Janka 1 Jūlijs, 2010, 09:18
-
Lai arī es tomēr nepiekrītu Jurim, ka atļaujams būtu pilnīgi viss, tomēr šis nelielais pasākums jau nu arī nav tādas brēkas vērts. Es vairāk domāju, ka asā Latvijas amatpersonu reakcija uz šo pasākumu nav tik daudz pārliecības jautājums, cik reālpolitikas piemērs. Vienkārši iedomājieties, kā izskatītos Latvijas krievvalodīgo, Krievijas ārlietu ministrijas un ES reakcija, ja VZ, VD uc. tūlīt nemestos pasākumu nosodīt. Diemžēl reālpolitikas popularitāte mūsdienās aug.
Bet paldies Jurim par rakstu. Latvijai tas bija vajadzīgs.
autors: Reinis 1 Jūlijs, 2010, 10:04
-
Jāsaka, ka RD atbildīgajām amatpersonām un arī valsts amatpersonām ir izdevies sagrozīt 1. jūlijā plānotā pasākuma būtību. Lai saprastu, kas bija iecerēts 1. jūlijā, lūk organizētāja paziņojums, kurš mani sasniedza 14. jūnijā:
“Paziņojums
Sakarā ar manis Rīgas Domē pieteikto gājienu šī gada 1. Jūlijā pulksten 19.00 par godu 69. Gada dienai kopš Rīga atbrīvota no PSRS okupantiem paziņoju sekojošo:
Gājiens ir paredzēts vienīgi, lai godinātu tos latviešu patriotus – partizānus, aizsargus un bijušos Latvijas armijas karavīrus, kuri bruņotā cīņā ar padomju okupantiem, pirms vācu karaspēka ienākšanas, atjaunoja uz dažām dienām Latvijas republiku Rīgas priekšpilsētās – Bolderājā, Daugavgrīvā, Buļļos, Mīlgrāvī un Jaunciemā, sešās apriņķa pilsētās (Cēsīs, Jelgavā, Talsos, Valkā, Valmierā un Ventspilī). 13 mazpilsētās – Ainažos, Alūksnē, Apē, Kandavā, Limbažos, Ogrē, Salacgrīvā, Saldu, Siguldā, Slokā, Smiltenē, Strenčos un Valdemārpilī kā arī daudzos pagastos kā arī tiem nacionāliem partizāniem, kuri turpināja cīņu pret padomju okupantiem 1944 – 1956 gados, bet, diemžēl, Latvijā valdošā prokremliskārežīma dēļ nav saņēmuši LR militāros apbalvojumus.
Sakarā ar VVF 2005. Gada un Zatlera 2010. Gada 9. Maija braucieniem uz Maskavu, lai svinētu noziedzīgā komunistiskā režīma veikto Latvijas okupāciju un, sakarā ar Hitleriskās Vācijas sakāvi doto iespēju turēt verdzībā Krievijas federācijas tautas, kritušie par Latvijas brīvību ir kopā apgriezušies otrādi un, cerams, ka pēc viņu godināšanas 1. Jūlijā, atgriezīsies normālā stāvoklī un valdošā vara apbalvos tos, kuri ir piedalījušies bruņotā cīņā pret padomju okupantiem. Pasākuma organizatori vienādi nosoda gan padomju, gan Hitleriešu noziegumus pret latviešu tautu kā arī ebreju un čigānu iznīcināšanu un jebkuri mēģinājumi publiski paust viedokli, ka pasākums ir domāts hitleriešu okupācijas slavināšanai tiks vērtēts kā melīgs un tiks nodots DP izvērtēšanai. Tā kā līdz 1. Jūlijam nenotika nekādas represijas pret ebrejiem visādi ebreju un promaskavisko organizāciju mēģinājumi veikt akcijas, lai protestētu pret Latvijas brīvības cīnītāju godināšanu, tiks uzskatītas par provokācijām pret Latvijas valsti un latviešu tautu. Aicinu visus latviešu patriotus godināt 1. Jūlijā tos latviešu karotājus, kuri ar savu piedalīšanos bruņotā cīņā pret padomju okupantiem nomazgāja no Latvijas sejas kauna traipu sakarā ar 1939.-1940. gados pieļauto Latvijas okupāciju bez bruņotas pretošanās!Uldis Freimanis”
RD liedza rīkot pasākumu, tiesa šo aizliegumu atcēla, jo jebkurš pilsonis ir tiešigs Latvijā godināt tos notikumus, kuros Latvijas patrioti cīnījušies par Latvijas neatkarību. Un 1., 2., un 3. jūlijā šī cīņa nebija zem svešiem karogiem, kā 16. martā pieminētā. Necila, dažas dienas ilgusi uzvara dažos Latvijas novados un pilsētās, tomēr uzvara, kura iedvesmoja un iedvesmo.
Bet tas, ka izmantoja tā brīža situāciju ar nacistu uzbrukumu komunistiem ir tikpat kā izmantot vēju burām.
Jo arī 1919. gadā uzvara Brīvības cīņās un vēlāk uzvara novembrī tika izcīnīta pateicoties situācijai un Latvija kļuva neatkarīga no Krievu impērijas pateicoties komunistu apvērsumam impērijā.1991. gadā Latvija kļuva neatkarīga arī pateicoties padomju komunistu savstarpējiem ķīviņiem par varu.
Vai tagad noliegsim Latviju tāpēc, vai arī tāpēc tie, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību mazāk pieminami un godināmi? Un kāpēc vienā gadījumā notikumi, kas vērsti uz Latvijas neatkarību ir vairāk cienījami, nekā citi?
Vai te nav skatāms atkal kāds Latvijai nedraudzīga režisora rokas pieskāriens?
autors: Vlnis 2 Jūlijs, 2010, 04:25
-
Šī brīvās izteikšanās lieta ir ļoti kutelīgs jautājums. Kur beidzas brīvība un kur sākas pašcentrēta visatļautība… daži lieto vārda brīvību kā aizsargvalni no kurienes darīt pāri, degradēt citus. Vai Freimanis tā darijis apzināti, slēpies aiz “brivības” vārda, vai nē, varu tikai spekulēt … bet kad saliek spēles kauliņus kopā uz cīņas dēļa, paliek spilgtas aizdomas, ka šeit notiek kautkas nepavisam patīkams, organizēts, lai darītu pāri Latvijas latviskajam, vai nekremliskajam tēlam… dubļu mētāšana uz sagatavotas skatuves. Zurofs gatavs, reportieri sagatavoti, sūtniecības jau prasa pēc paskaidrojumiem. Šajā gadijumā “vārda brīvība” šķiet kā ierocis ar kuru kādu citu ievainotu… tā kā ar austrālijas seno iedzimto kaulu … “pointing the bone” lai upurs kļūtu nevarīgs, nesmuks, sakropļots, nespēcīgs, pat nomirtu. No šādas vārda brīvības ir jāaizsargājas, kā nu vien var. Vai mēs gribam vilkt paralēles ar Hitlera, Stalina vai pat kādām Meksikas vai citām tiesām… . Būtu jācer, ka nē, bet mēs visi redzam, kā Latvijas tiesas mums rāda visādus brīnumus un tad rodas pavisam saprotama neuzticības sajūta.
Tiesneši ari ir tādi paši cilvēki, kā es un Tu ar visām stiprām un vājām īpašibām, nemaz nerunājot par kompetencēm. Tas nemaz nav pārsteidzoši, ka Ušakovs var parādīties, kā demokrātijas aizstāvis … un latvieši valdībā sākot ar Valsts prezidentu kā trulie aprobežoti sliktie kuri ari vēl pie tam necien elementāro vārdu brīvību. Bet mūsu aizlieguma atcelošam tiesnesim vajadzēja zināt daudz, daudz labāk. Viņam vajadzēja zināt kas šis Freimanis un kas viņa sabiedrotie putni ir, kāda viņiem vēsture, ko viņi citreiz ir darijuši ar kādām iespējamām sekām. Man liekas, ka tieši tādēļ, ka tiesnesis zināja, un zināja kas no Freimaņa Pandoras kastes taisās izlidot, viņš šim aizliegumam nocēla vāku… lai citiem tad šausmās to būtu jāgrūž ciet. Visai šai lietai ir tāda skatuviska apgaismošana ar režiju kaut kur pavisam citur… No vienas puses, mums pastāv tāda krouvleijiska visatļautība ” Let do what thou wilt be the whole of the law”, kas slēpjas aiz vārda brīvības plānā plīvura… no otrās puses, mums ir automašīnā jāvalkā drošības jostas… mūsu izteiksmes brīvība ir ierobežota, netikvien lai paši aizsargājamies no nelaimes, bet lai kaimiņiem ari par mūsu pašcentrēto izklaidību nebūtu tik smagi jāmaksā.Ar cieņu
Jānis B.
autors: Jānis B 3 Jūlijs, 2010, 21:41
-
Juris drīkst visu, jo šis ir viņa blogs un visi, kas runās viņam pretī, tiks izbanoti…
autors: it 5 Jūlijs, 2010, 04:04
-
Eiropa ir pārāk politkorekta un mēs vēl kā mazie teimcamnieciņi ejam visiem pa priekšu un gribam nolaizīt pakaļu katram skolotājam.
Taču nevajag domāt, ka muļķības notiek tikai Latvijā. Māsasdēls, kurš kopš 16 gadu vecuma dzīvo un mācās Vācijā, stundā kādu apzīmējumu pierakstos saīsināja tikai sev saprotami kā SS. Viņš nebija diez ko centīgi mācījies vēsturi Latvijā un viņam, jaunam puikam, kam galvā meitenes, nebija ne jausmas, ko tas nozīmē, taču tas notika Vācijā un skolotāja ejot garām to pamanīja - viņu, apstulbušu latvieti, “izņēma” ar pamatīgu troksni pa visu klasi un gandrīz aizveda pie direktora. Lūk tādi pīrāgi :Dautors: Aigars 6 Jūlijs, 2010, 09:38
-
Jūlij,
Es “banoju” tikai reklāmas spamu, ne pretējus uzskatus.autors: Juris Kaža 6 Jūlijs, 2010, 20:15
-
Iesaku, atrodoties ASV, izmantot iespēju un pēc savas izvēles sarīkot kādu svinīgu gājienu sakarā ar: 11. septembri, Pērlhārboras sabombardēšanu vai Hirltera nākšanu pie varas. Ja kādam kaut kas nepatīk, vienkārši izskaidrojiet šo savu tēzi par pretīgo uzskatu brīvību.
autors: Jurim Kažam 9 Jūlijs, 2010, 14:56
-
gribēju tikai, lai valdība pievēŗš uzmanību, ka nav apbalvots neviens partizānis, kaut varoņi ir tie,kas 4. maijāpareizi nobalsoja- šādu rezultātu negaidīju. 22, jūlijā protesta pikets pie Domes., juriste I. Nikuļceva kārto dokumentus, lai sāktu krimināllietas pret roni, ušakovu, dombrovski (zatleram ir imunitāte), tiek celtas prasības pret medijiem, EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESAI arī pienāks laiks- neļaušuņņirgāties par latviešiem!
autors: uldis freimanis 13 Jūlijs, 2010, 18:17