Šo tekstu saņēmu no Edmunda Zālīša, kurš ir kompromat.lv sistēmadministrators. To publicēju kā viesa blogu. Bloga virsraksts ir mans, bet rakstā atstāju Edmunda virsrakstu, kas nav tik skarbs. Tomēr, kamēr spēka struktūras jebkuram var atņemt darbam un komunikācijai nepieciešamos līdzekļus uz aizdomu pamata un šīs aizdomas klīdināt mēnešiem ilgi, valsts rokās ir nepārsūdzams iebiedēšanas un šantažas ierocis. Varbūt domātu savādāk, ja dators saturētu plānotu banku laupīšanas sarakstu vai darbotos kā krāpnieciska robottīkla “komandieris” bez citām būtiskām funkcijām. Uzskatu, vienalga, ka vajadzētu pirmām kārtām izmantot drošu (pret “pierādījumu” sagrozīšanu) datu kopēšanas metodi, bet arī paredzēt sava veida habeus corpus procesu, ja datu nesēju vai datu iekārtu aiztur ilgāk par noteiktu laiku. Habeus corpus ir process anglosakšu tiesībās, kas piespiež varas iestādes pierādīt nepieciešamību aizturēt kādu personu, vai arī to nekavējoties atbrīvot. Tas attiecas uz cilvēkiem. Vajadzīgs, tātad, habeus computerus. :)
Vai tiešām uz gadu jāsavāc dators, lai nokopētu pāris failus?
Pēdējo desmitgažu laikā strauji pieaug to noziegumu skaits, kuri tiek veikti izmantojot datoru un interneta datu apmaiņas vidi. Arī saistībā ar pārējiem noziegumiem aizvien biežāk figurē vārdi – dators, datu nesēji, internets, e-mail.
Policija, veicot konkrētā nozieguma izmeklēšanu, datoru klasificē kā nozieguma veikšanas rīku vai kā iespējamās noziedzīgās informācijas atrašanās vietu, un uz izmeklēšanas laiku aiztur, lai veiktu ekspertīzi.
Diemžēl tikai dažās valstīs policija ir sapratusi, ka ne jau pats dators vai datu nesējs kā fiziska vienība ir pierādījums nozieguma veikšanai (izņēmums, protams, ir situācija ja ar datoru kā materiālu ķermeni kādam ir iesists, vai uz datora atrodamie pirkstu nospiedumi ir liecība par noziegumu), bet gan tikai konkrētie dati tajā. Šajās valstīs policija nevis konfiscē datorus, bet gan veic nepieciešamo datu precīzu 1:1 kopēšanu uz saviem datu nesējiem ar pēcāku to izpēti un ekspertīzi.
Modernās tehnoloģijas nodrošina nokopēto datu kontrolsummas fiksāciju un/vai ciparu parakstīšanu, kura izslēdz iespējamo datu izmaiņu izmeklēšanas gaitā. Datora paņemšanas gadījumā šādas darbības netiek veiktas, un teorētiski, negodprātīgu policistu vai ekspertu gadījumā dati var tikt izmainīti par labu kādai no pusēm.
Trūkums datoru paņemšanai ir arī aizdomās turamās personas darba spēju samazināšana un tātad zaudējums tautsaimniecībai un valstij kopumā, kuru valsts ir spiesta kompensēt gadījumos kad aizdomās turamā persona ir izrādījusies bez vainas.
Pat gadījumos, kad datoru paņemšana tiek pamatota ar, piemēram, nelegāli iekopētu filmu vai dziesmu, nodarījums un atbilstoši sods par nodarījumu ir daudzas reizes mazāks nekā zaudējumi no datora dīkstāves, un tātad datora paņemšana ir sabiedriski nelietderīga.
Latvijā spēkā esošais operatīvās izmeklēšanas likums pieļauj datora un citu datu nesēju paņemšanu ekspertīzei, piedevām vēl nereglamentējot ekspertīzes veikšanas termiņus.
Tā rezultātā Latvijas tautsaimniecībai nevajadzīgi un nesamērīgi radīto zaudējumu apjoms, pēc aptuveniem aprēķiniem, ja pieņemam, ka katrā desmitajā no gadā ierosinātajām krimināllietām tiek paņemts dators, sastāda vismaz miljonu latu, neskaitot daudzkārt lielāko neiegūto peļņu, jo dators ir darba līdzeklis, un morālos zaudējumus, jo cilvēks bieži izrādās nevainīgs.
Novecojusī izmeklēšanas norma arī ļauj izdarīt nelikumīgu spiedienu uz procesā iesaistītajām pusēm. Ir dzirdēti gadījumi kad policija izmanto šis savas paņemšanas tiesības lai iebiedētu pilsoņus ar tekstu “iespējams ka uz jūsu datora arī nav meklējamie faili, bet mēs tomēr paņemsim to un apskatīsimies”, un tādejādi piespiež pilsoni atzīties pat neizdarītā pārkāpumā, jo datora atņemšana viņam būtu lielāks zaudējums. Arī konkurenti izmanto iespēju nosūdzēt otru par nebūtisku pārkāpumu lai policija tam atņemtu datorus un traucētu biznesam.
Nesamērīgi mazi resursi ir piesaistīti arī ekspertīzes veikšanai, jo rindā ir jāgaida līdz pat gadam, kas savukārt rada vēl vismaz miljonu latu zaudējumus.
Uzskatu, ka ir laiks mainīt operatīvās izmeklēšanas likumu un aizvietot datoru un datu nesēju paņemšanu uz to satura kopēšanu, tādējādi atvieglojot visu iesaistīto pušu dzīvi.
Jo vairāk – ka internetā veiktā aptauja par pieredzi ar policiju datoru paņemšanas jomā rāda, ka policija dažos gadījumos rīkojas samērīgi izmeklējamajai lietai un veic datu kopēšanu, un tas nozīmē, ka policija var, ja vien grib. Mūsu uzdevums ir panākt, lai policija vienmēr rīkotos sabiedriski optimālā veidā un nevajadzīgi netraucētu uzņēmējdarbību un neierobežotu vārda un citas brīvības.
Šī raksta tapšanas laikā viens mans paziņa palūdza pārvietot divus viņa interneta serverus no Latvijas uz Norvēģiju, jo nejūtoties šeit droši. Tādejādi Latvijas ekonomika ir zaudējusi vismaz 200ls mēnesī, kurus turpmāk saņems Norvēģija, jo ir labāk sakārtojusi savu likumdošanu.
15 komentāri
-
Tikko mans biznes būs nopietnāk attīstījies noteikti datu ziņā emigrēšu no Latvijas. Mūsu policijai ir saglabājušās bandītiskās milicijas metodes. Dīvaini ir dzirdēt policijas šefu gaudas par “pieredzējušu” darbinieku aizplūšanu. Kaut ātrāk milicijas bandīti ar visu savu “pieredzi” aizvāktos no Latvijas policijas. Policijā jānāk ir jaunai paaudzei ar demokrātiskai sabiedrībai atbilstošu domāšanu. Varbūt likumīgi strādāt ir grūtāk, toties sabierdības acīs būs cieņa un godājamus likumsargus neapsaukās par MENTIEM.
autors: Mārtiņš 29 Decembris, 2011, 12:54
-
Autors kaut ko jauc - kas ir “operatīvās izmeklēšanas likums”? Latvijā tāda likuma nav. Ir Operatīvās darbības likums, kas uz šādiem gadījumiem neattiecas, jo šajā procesā ekspertīzes neveic, un ir Kriminālprocesa likums.
autors: Imants 29 Decembris, 2011, 13:24
-
Un kas ‘klientam’ neljaava visus datus glabaat Lattelecom, DEAC vai aizokeaana ‘maakonii’?
autors: trakais purva aazis 29 Decembris, 2011, 14:02
-
Pārkopēšu arī šeit savu komentāru, ko vakar ierakstīju pie šī raksta pietiek.com:
Principā raksta autoram taisnība. Vienīgā nianse - pastāv iespēja atgūt pilnībā izdzēstus datus, ja tie glabāti uz magnētiska datu nesēja, taču diezi vai mūsu policija to dara, tas nav tik triviāli. Un arī tad nepieciešamība būtu tikai pēc paša datu nesēja, nevis visa datora, konfiskācijas.
Starp citu, savulaik pēc Lato Lapsas iesnieguma kādam IPS atņēma uz ekspertīzi visu hostinga serveri ar neskaitāmām mājaslapām un e-pastiem tikai tāpēc, ka viens klients tur bija izvietojis vienu Word dokumentu. http://www.vipi.lv/idn21487/lapsa-parkaptas-autortiesibas-bez-vienosanas-publiskojot-tiesasanas-ka-kekis/
autors: Kristaps K. 29 Decembris, 2011, 14:31
-
Dēļ šādas iespējas, kad viena klienta dēļ var atņemt hostinga kompānijas serveri, nodarot zaudējumus vairākiem citiem klientiem, Latvijā bīstami taisīt mākoņus. Viena klienta dēļ policijai var ienākt prātā konfiscēt visas mākoni uzturošās iekārtas, kavējot dažu tūkstošu klientu biznesu.
autors: Marks 29 Decembris, 2011, 15:45
-
Man arī aizturēja 1998 gadā 486 PC uz gadu, neko nepierādot un pat PC nevienu reizi neieslēdzot - atdeva, bet pēc brīža jau atradās gruškastē, jo par to pirms gada biju nobriedis izdarīt.
Es jau sen datus neturu uz PC, pat DVD ar datiem nerakstu jau gadus 6.
Bet par datu atjaunošanu, es pat nesen atjaunoju 500Gb disku kas bija noformatēts, un to pašu lieliski varēja izdarīt jau 1995 (ar FAT un Fat32).
Kamēr nav ar speciālu softu uz cieto disku pārrakstīts par “0″ vai “trokšņiem” (lai nepiešuj par ļaunprātīgu datu iznīcināšanu), tikmēr var datus atjaunot. Bet laba lieta ir skriptēšana, bet dažās valstīs ja neiedosi paroli tad lieta ir oficāli piešūta (pat ja pie faila ticis netīšām). Bet kad atradīšu kaut kādu hibrītdatucryptdiska softu, kas pie dažādām parolēm uzrāda dažādus datus (es tādu meklēju), tad noteikti sākšu lietot.autors: renuar 29 Decembris, 2011, 16:11
-
renuar, TrueCrypt (http://www.truecrypt.org/) jau ilgāku laiku piedāvā Hidden volume un Hidden operating system (jaunāka funkcija), kas nodrošina “plausible deniability”, ja Tu atklāj paroli kriptētiem datiem, nav iespējams pierādīt vai tur iekšā ir/nav vēl citu kriptētu datu vai pat veselas OS ar citu paroli
autors: artūrs 29 Decembris, 2011, 19:55
-
Marks - 1998 Latvija vispar nebija dator-ekspertīzes sertificetus ekspertus.
1. Izskatās kas tavā gadījumā dators bija izņemts bet ko darīt tālāk nevens nezinaja.
2. Ekspertīzes laika dators netiks startēts/ nebūtojās. tiek kopēti tikai dati no cietā diska.
3. Kā strādāt ar datoru nesējiem un operatīvi atjaunot informāciju bija zināms un bija izmantots.To: Trakais - iespējams tas bija BSA. jau daudz reizes bija minēts, ka viņi pārkāp likumus. pirmais vini ir ieinteresēti un nevar veikt ekspertizes.
autors: SysMan 29 Decembris, 2011, 20:46
-
Renuar, magnētiskajiem nesējiem (tieši magnētiskajiem, ar solid-state diskiem tas nestrādās) var atjaunot arī datus, kas pārrakstīti ar nullēm. Bet tas nav triviāli.
Kad formatizē partīciju, ja neliec full format, tiek pārrakstīta tikai daļa sektoru (FAT’am tas ir boot sektors, paši FAT (failu izvietojuma tabulas), kā arī saknes direktorija), pārējie paliek kādi ir.
autors: Kristaps K. 29 Decembris, 2011, 21:30
-
Magnētiskajiem nesējiem nav iespējams atjaunot datus, kuri ir pārrakstīti. Tā ir tipiska pilsētas leģenda. Savā laikā (kad apgrozībā bija 8 collu flopy diski ar milzu izmēru celiņiem) viens pētnieks izvirzīja šādu teorētisku pieņēmumu (bez jebkādas praktiskas izpētes) un no tā šī leģenda radās. Tīri praktiski kā informācijas atjaunošanas variants tas nav iespējams pat ar elektronu mikroskopu.
Reāli pietiek ar abu failu tabulu pilnīgu nowaipošanu. Jebkādas informācijas atgūšanas no tāda diska tiesā netiks uzskatīta par pierādijumu, jo tās var būt tikai pielasītas baitu sakritības.autors: plakanais 2 Janvāris, 2012, 12:12
-
Varbūt kāds var labi noformulēt un organizēt parakstu savākšanu, lai būtu likumiski noteikta kārtība kā konfiscēt datoru (veikt datu kopēšanu ar ļoti limitētu datora aizturešanu), lai nenograutu cilvēku darbu, īpaši, ja tas saistīts un tikai atkarīgs no darba ar datoru (kā tas ir jau ļoti daudziem) - šajā parakstu vākšanas iniciatīvu lapā: http://manabalss.lv/
autors: Kinta 6 Janvāris, 2012, 22:18
-
ir tāda civilizētu valstu arī es sociāla programma outsideriem world wide home based business lv valdošā mafija ar visiem saviem specdienestiem apzog outsiderus bloķē epastkastes atņem pierādījumus vajadzības gadījumā arī parastā pasta sakarus nolaupa
neviena valsts iestāde vismaz gadus 10 nereaģe uz prasībām tehnoloģiski un juridiski sakārtot vidi tur pc ar savu raž nr ir ļoti liela nozīme visiem datiem ko piem. us automātiski reģistrē kad kāds iesaistās us departamenta kontrolētā world wide home based business jomā ir nozīme arī parastajai mājas adresei visam un to ļoti labi zina latvijas valdošā mafija, kuras sastāvdaļa ir policijaautors: x 11 Janvāris, 2012, 17:31
-
mierīgi varēja glabāt datus uz kāda vps!
-
VERSACE BRIGHT CRYSTAL 9.5Ls GUCCI GUILTY 9.95Ls
Smaržas par jums pieejamu cenu, pavisam vienkārši… http://vienkarsi.lv
autors: vienkarsi.lv 1 Februāris, 2012, 15:05
-
Meklējot drošāko un ērtāko veidu kā droši glabāt datus savā laptopā atradu http://compactsecure.eu/lv/registracijas-princips.html Šodien datu drošībā Fujitsu PalmSecure ir panākusi zināmu progresu, proti, visi dati tiek kriptēti/šifrēti ar biometrisko datu atslēgu - plaukstas vēnu karti, kura kā pats Fujitsu norādijis ir pats drošākais veids kā pasargāt savus datus, turklāt šī sitēma esot veinīgā, ko vēl ne vienam neesot izdevies apmanīt.
Ja ir vajadzība pēc vislabākā, tad par šo PalmSecure tehnoloģiju pārliecinos katru dienu. Lasīju, ka pamazām, bet visos līmeņos rietumvalstu bankas nomaina esošās drošības sistēmas uz šīm. Būdams Vācijā pats redzēju, cik ātri un ērti klienti Deutsche Bank izņēma naudu no bankomātiem. Te vēl rakts par bankām http://www.treideri.lv/finansu-zinas/fujitsu-palmsecure-advancetaka-drosibas-sistema-pasaule
Ceru ka pie mums ar drīzumā būs pieejamas šādas sistēmas.autors: Martins 2 Februāris, 2012, 14:35