Hewlett-Packard (HP) Latvijas filiāles izpilddirektore Daina Kārkliņa nesen pastāstija par pētījumu, ko HP veicis par ofisa paradumiem.

Jau pirms kāda laiciņa man bija saruna ar Latvijas IT kompānijas, Microsoft partneri DPA, vadītājiem,  kurā runājam par mākoņdatošanu jeb cloud computing.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) 14. jūlijā rīkoja diskusiju par IT nozares nākotni, pieaicinot visu lielāko politisko partiju pārstāvjus. Man izdevās diskusijas, manuprāt, būtiskākās daļas nofilmēt. Video samontēju vēlas nakts karstumā, tādēļ ir dažas rakstības (Ģirts Lapiņs)  un tehniskas kļūdas – skaņa varēja būt labāka. Varbūt vienkārši uzgriezt atskaņotāju uz maksimālo. Montējot uz Macbook videologs iMovie ir tik maziņš, ka var nepamanīt kļūdas titros.  Ja sanāks laika nogalē, varbūt pārmontēšu un paņemšos ar skaņas pastiprināšanas iespējām.

Jūnija vidū biju Stokholmā, kur tikos ar drošo mobilo maksājumu risinājumu kompānijas Accumulate izpilddirektoru Stefanu Hultbergu (Stefan Hultberg). Ar zināmu nokavēšanos (saspringti darbi, pēc tam brauciens uz IT konferenci ASV) tagad varu publicēto nofilmēto videointerviju. Jāpiebilst, ka Accumulate ir minēta IT nozares interneta portāla Red Herring inovatīvo  tehnoloģiju kompāniju topā.

Mans kolēģis, žurnālists Māris Zanders, par dažiem valstī interesantiem procesiem mēdza šo to nosapņot. Sapņi bija saistīti ar politiskiem notikumiem un politiķiem. Tas ir Māra, bet tā īsti nav mans laucinš.

Tā kā rakstu par telekomunikācijām un IT, smadzeņu noslodze ar šiem jautājumiem dienas gaitā arī izraisa sapņošanu par šīm lietām.

Tātad pāris sapņi par to, kā Latvijā varētu atrisināt ātrgaitas mobilam internetam vajadzīgo frekvenču jautājumu. Kā zināms, šīs frekvences 2,6 gigahercu (Ghz) diapazonā līdz iespējamam atjaunošanas datumam 2013. gadā ir Baltkom lietošanā, bet zemākās frekvences tiek gaidītas kā “ciparu dividende” pēc ciparu virszemes televīzijas ieviešanas un attiecīgām frekvenču pārbīdēm, dažām regionālām raidorganizācijām pārejot uz ciparu apraidi ar saviem spēkiem vai caur Lattelecom un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) risinājumu.

Baltkom jau ilgāku laiku izmantojis 2,6 Ghz frekvences Rīgā un apkaimē kabeļtelevīzijas signāla pārraidei ar MMDS (Multichannel Multipoint Distribution Service) tehnoloģiju. Tas nozīmē, ka signāls no Baltkom galvas stacījas zināmus klientus sasniedza caur MMDS antenu uz daudzdzīvokļu ēkas jumta un tika ievadīts mājas kabeļtelevīzijas tīklā. Klients par šādām lietām parasti neko nezināja un saņēma “kabeļtelevīziju” tāpat, kā citi iedzīvotāji, kas saņema Baltkom signālu no zemē ierakta vai gaisvadu kabeļa.

Tagad izskatās, ka Baltkom MMDS pakalpojuma klientu skaits ir sarucis, resp. pārgājis uz zemes vai gaisvadu kabeļu pieslēgumiem un 2,6 Ghz diapazons šādām pielietojumam īsti vairs nav vajadzīgs. To varētu, ar Baltkom piekrišanu, izmantot citām vajadzībām, resp., ātrgaitas mobilā interneta (4G) tīklam blīvi apdzīvotās pilsētās. Turklāt, 2,6 Ghz diapazons, pareizi sadalīts, varētu pietikt, lai apkalpotu līdz pat četrus operatorus.

Sapnī, lai izbūvētu 4G tīklu vismaz Rīgā un pāris citās blīvāk apdzīvotās pilsētās, ap Baltkom tiek pulcēts 4G vai LTE (Long Term Evolution, kā šo tehnoloģiju arī sauc) “konsorcijs” kurā piedalās visi mobilo sakaru operatori – LMT, Tele2 un Bite. Konsorcijs kopēji uzstāda infrastruktūru un/vai saskaņo bāzes staciju lietošanu, sagraujot līdzšinējo tradīciju, kas visspilgtāk redzama ārpus Rigas, kur no vienas pilsētas braucot uz otru, nākamo var redzēt nevis pēc baznīcas torņa, ka senāk, bet pēc diviem, trīs mobilo sakaru torņiem.

Savukārt Baltkom, paturot sev vajadzīgo daļu no 2,6 Ghz diapazona, to izmantotu bezvadu ātrgaitas internetam un bezvadu interneta standarta (IP) televīzijas pārraidei (tādējādi aizstājot MMDS pieslēgumu tiem namiem un klientiem, kuriem vēl nav iespējams ievilkt vadus). Baltkom LTE tīkls tiktu veidots kā tieš konkurents Lattelecom optiskiem interneta pieslēgumiem, nodrošinot aptuveni tādu pašu ātrumu – 100 Mbps, kā vairumam Lattelecom optikas pieslēgumu. Iespējams, ka šādi ātrumi caur radio saikni var tikai rādīties sapņos, bet, vērā ņemot, ka šāds “sapņu Baltkom” interneta pieslēgums faktiski būtu “nomādisks”, ja ne mobils, klienti varētu samierināties ar nedaudz svārstīgiem ātrumiem apmaiņā pret iespēju lietot “savu” internetu visā Baltkom pārklājuma zonā. Tas nav iespējams ar Lattelecom optiku, kas nesniedz tālāk par “vada galu” vai mājokļa WiFi zonu.

Bezvadu “teju optika” ir “nomādiska” tādā nozīmē, ka lietotājs var pieslēgties gan no stacionārā datora mājās, gan, uz astoņam stundām pārceļoties uz biroju ar portatīvo vai galda datoru. Lattelecom par šādu ērtību prasītu divus pieslēgumus, Baltkom pietiktu ar vienu abonamentu.

Bet… ir vēl viena lieta, kā teiktu Stīvs Džobss (Steve Jobs). Lattelecom klusi un mierīgi attīsta savu 4G vai LTE projektu. Tam ir pāris iemeslu. Pirmkārt, tas ļautu veidot pakalpojumu paketi optika plus “gandrīz optika” — 4G. Otrs iemesls – agrāk vai vēlāk Lattelecom varētu privatizēt atseviški no “māsas” uzņēmuma LMT. Tā kā starp Latelecom un LMT (pretēji zviedru TeliaSonera piederošai Telia Zviedrijā) nenotiek gandrīz nekāda mārketinga sadarbība, Lattelecom vajadzēs attīstīt savus mobilais pakalpojums.
Patlaban pie LMT dīlera nevar nopirkt optisko pieslēgumu un neesmu pamanījis Lattelecom klientu apkalpošanas centros mobilos telefonus. Zviedru Telia veikalos var pasūtīt visu. Jā Lattelecom kā Ansīti (sagrozot pasakas fabulu) atdos jauniem audžu vecākiem bez savas ne sevišķi draudzīgās Grietiņas (kas paliks pie zviedriem), Ansītim būs vajadzīgs spēcīgs mobilais bizness. Tāds, cik noprotams, tiek plānots jebkurā gadījumā.

Protams, man, kā sapņu tulkotājam jāpiemin, ka Baltkom parādīšanās sapnī ar savu “bezvadu optiku” balstās uz Baltkom vadītāja ilggadīgu konkurenci un ķīviņiem ar Lattelecom, kuru viņš uzskata par uzņēmumu, kas pārtiek no īpaša statusa un privilēģijām. Kopā ar konsorciju uzcelt 4G tīklu un savākt kopā “trejtorņu” būvētājus visos Latvijas nostūros uz racionālāku sadarbību būtu sava veida P. Šmidres revanšs Lattelecom. Bet šādi “uzņēmējpsiholoģiski” secinājumi arī var tikai rādīties sapņos.

Pirms kāda laika Rīgā viesojās PricewaterhouseCoopers (PwC) informācijas sistēmu efektivizācijas speciālists Dagless Daunings (Douglas Downing). Ar viņu bija saruna par to, kas nosaka IT projektu veiksmi vai neveiksmi.

Droši vien, ka nē. Bet Latvijas Pasts izplatīja paziņojumu presei, kas nevarēja neizsaukt, moderni izsakoties, tādu maigu WTF?. Jo izskatās, ka profesionāliem aptaujātājiem ir samaksāts, lai konstatētu, ka cilvēki parasti iet uz tuvāko pasta nodaļu lai saņemtu pasta pakalpojumus.

Kas to būtu iedomājies? Ja dzīvo Rīgas centrā, kādēļ doties uz tuvāko nodaļu, ja var iet garā un veselīgā pastaigā uz Āgenskalnu, iepazīties ar jauniem, iespējams kolorītiem cilvēkiem pa ceļam un vēl bez visa tā nopirkt pastmarku?

 Preses materiālos burtiski teikts:

Vairāk kā trešdaļa aptaujāto respondentu Latvijas Pastu apmeklē reizi mēnesī un labprātāk izvēlas pasta nodaļu, kas ir vistuvāk klienta dzīvesvietai. Biežāk izmantotie pasta pakalpojumi ir rēķinu apmaksa, preses abonēšana un pasta sūtījumu nosūtīšana/saņemšana.

 Ar vārdu sakot, ejam uz pastu lai lietotu pastu. Bet jokus pie malas, šādi pētījumi notiek ik gadus un ievāc pārsvarā  derīgus datus. Izrādās, ka iedzīvotāji nemaz nav tik naidīgi noskaņoti pret „fiziskās pasaules mēstulēm” jeb reklāmas pastu, kas Latvijas Pastam ir nozīmīgs bizness. Tāpat tikai 15 % pasta klientu ir sastapušies ar problēmām lietojot pasta pakalpojumus, kas varbūt ir samērā, tā sakot, OK.

Lai tik pēta tālāk un attīstās, kamēr vēl visa korespondence nav „virtuāla”.  Un labi, ka gadās kāda lieta, par ko var pasmieties.

Bet laikam jāiet uz pastu….pēc pasta?!!

SAP Baltics izpilddirektors Kārls Langhorns kameras priekšā pastāstīja par jaunā produkta (Business by Design) izredzēm Baltijas valstīs, arī ja šo uzņēmumu vadības sistēmas nomas pakalpojumu Latvijā un kaimiņvalstīs vēl nepiedāvā. Dažiem komentētājiem zināšanai — tika lietots intervējamam/runātājam piespraužams mikrofons.

Nozare.lv SAP konferencē SAPPHIRE NOW 2010 izdevas satikt Latvijas uzņēmeju, SIA Datu eksperts vadītāju Māri Svilānu, kura firma pārdod un konsultē par SAP piederošo Business Objects datu analīzes rīkiem.

Piedāvāju videosarunu ar Svilānu:

Know Your Enemy!!
Pēc kratīšanas izmeklējošās žurnālistes Ilze Naglas mājās un pēc nebūšanu atmaskotāja “Neo” jeb IT speciālista Ilmāra Poikāna (vismaz policija viņu uzskata par “Neo”) apcietināšanas ir skaidrs, ka ienaidnieks ir šīs valsts varas iestādes un tā sauktie tiesībsargi. Vēršoties pret žurnālisti un personu, kuru uzskata par “Neo”, faktiski tiek aizstāvēta melu sistēma, kuru “Neo” atmaskoja publicējot informāciju, kas liecināja, ka ne visās valsts iestādēs tiek samazinātas lielās algas un ieviests taupības režīms. Bija arī gadījumi, kur “Neo” dati apstiprināja pretējo, proti, ka iestāde vairāk vai mazāk rīkojās ar nodokļu maksātāju naudu tā, kā vajadzēja.
Vēl to, kas ir ienaidnieks apstiprina pat no valsts iestādēm tuvu stāvošām aprindām dzirdētais, ka “Neo” faktiski nav izdarījis noziegumu, jo liela daļa publicētās informācijas, pat ar vārdiem (kurus “Neo” pārsvarā nepublicēja) ir iegūstama no atvērtiem avotiem, tikai ar daudz vairāk pūlēm. Nekāda ielaušanās arī nenotika, jo VID dievojās, ka nebija jāzvana Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienībai (DDIRV), jo notikušais nebija klasificējams kā kiberuzbrukums. Par ko tad ir lietā? Par ko vandās žurnālistes mājās un prasa, lai viens no valsts samērā gaišiem IT speciālistiem tiek turēts cietumā?. Iemesls varētu būt – lai iebiedētu, lai novilku sarkano līniju ap vietām, kur labāl nerakt ne žurnālistiem, ne apzinīgiem pilsoņiem – trauksmes cēlājiem (whistleblowers, kā saka amerikāni, kas ASV vietām arī sargā šādus informācijas sniedzējus par nebūšanām). Vienalga kā tas viss beigsies, Poikāns, arī ja viņu izlaidīs pēc pāris dienām, būs atradies aiz restēm ilgāk nekā jebkurš, kas uz nebēdu maksāja lielas prēmijas un trekno gādu pārbarotās publiskā sekora algas pēc tam, kad bija nolemts tās apcirpt.
Ko darīt? Žurnālistiem, kas darbojas ar “pēlēkās zonas lietām” (un tagad visa izmeklējošā žurnālistika ir iedzīta pēlēkā zonā) ieteicams savus datus turēt kādā mākoņdatošanas (cloud computing) resursā ārpus Latvijas , piemēram, Google Docs, jo diez vai šejienes varas iestādes ies spēkoties ar Google un ASV konstitūcijas pirmo papildpantu (First Amendment). Otrs ir kriptēt informāciju. Pagaidām vēl nevienu fiziski nespīdzina, tātad piespiest atdot kriptēšanas paroli diez vai izdosies. Protams, ir precedenti (lielu skandālu pavadībā), piemēram, kā New York Times žurnāliste Džudita Milera (Judith Miller) nosēdēja trīs mēnešus cietumā, jo neatklāja izmeklēšanas tā sauktia Lielai žūrijai (Grand Jury) savu avoti sakarā ar stāstu par kādās ASV spiedzēs atmaskošanu. Un diez vai Ilze Nagla gribēs būt Latvijas Dž. Milera, lai gan nekad nevar zināt ko varas iestādes izgudros.
Vēl viens paņēmiens ir regulāri uztaisīt sava datora “spoguļattēlu”. To daru, ne pārāk regulāri, ar savu MacBook izmantojot rīku Time Machine. Ja man būtu kas interesants Latvijas žiķerdienestiem, tad vismaz vienu Time Machine cieto disku varētu atstāt pie paziņām vai noslēpt ārpus mājokļa. Kad būs 100 Mbps internets, var sarunāt, ja tas tehniski iespējams, datora satura kopēšanu uz ārzemju diska. Tad, ja dators krīt ienaidnieku rokās, var nopirkt vai aizņemties citu un pārkopēt visu, kas aiznests un, iespējams, bojāts vai dzēsts.
Latvijā atkal (pēc Drošības policijas izrīkošanos ar Dmitriju Smirnovu) tiek piegrieztas skrūves un ir laiks papētīt kā, izmantojot modernas tehnoloģijas un “virtuālu elektronisku trimdu” var aizsargāties un turpināt pretestību valsts nebūšānām un represījām. Labprāt gaidu ieteikumus, kā sargāt žurnālistu un informācijas sniedzēju elektroniski uzkrāto informāciju – par kriptēšanu, ārzemju resursiem u.tml. Vēl pāris soļu no valsts varas puses, un jāsāk arī domāt par to, ko sauc active countermeasures…

Gribēju te ielikt saikni uz vienu Rage Against The Machine video, bet pietiks citēt būtisko:

Something must be done
About vengeance, a badge and a gun
‘Cause I’ll rip the mike, rip the stage, rip the system
I was born to rage against ‘em

Fist in ya face, in the place
And I’ll drop the style clearly
Know your enemy…Know your enemy!