5. martā e-Prasmju nedēļas ietvaros un, bez šaubām, neo un Ceturtās Atmodas tautas armijas (4ATA) aktivitāšu ēnā, Eiropas Savienības mājā Rīgā notika diskusija par datu drošību. Šajā videoblogā centos izcelt šo diskusiju esenci (nemanot biju safilmējis veselas 38 minūtes!). Kopaina ir ne pārāk glaimojoša. 4ATA veiksme nav pārsteigums. Jautājums – kas vēl ir noplūdis un netiek publiskos, jo informācijas pievācējiem nav tādi paši mērķi, kā 4ATA. Skatāties un spriežat paši… Gaidu komentārus un papildinošu informāciju.

Radot jauno biznesa portālu  www.nozare.lv ir ievērojami paātrināts darba temps un kāpināta intensitāte, salīdzinot ar nozares ancien regime (veco režīmu), kur tas bija savādāks. Tādēļ arī ieraksti šahā blogā kļuvuši nedaudz retāki. Diemžēl dažas lietas ir palikušas novārtā.

TeliaSonera zaudē šķēpnesi Baltijā

 Lasot starp rindām var saprast, ka līdzšinējais sarunu vadītājs ar Latvijas valdību par Lattelecom un LMT privatizāciju, TeliaSonera lielākās un pelnītspējīgākās nodaļas Mobility vadītājs Kenets Kārlbergs (Kenneth Karlberg) ir, lasot paziņojumu presei starp rindām – vienkārši padzīts. Tas notika pagājušās nedēļas vidū

 Angliskā paziņojumā teikts:

In order to develop the company further, however, we need to change certain behaviors and act more like one company. In such a process, you sometimes have to change leadership profiles.

 WTF? Var saprast, ka Kenets ar savu uzvedību (behavior) bijis šķeltnieks? No lasītāju komentāriem zviedru presē izriet, ka ,visticamāk,  bijušas domstarpības ar TeliaSonera koncerna vadītāju Larsu Nībergu (Lars Nyberg), kurš prasījis lielāku vienprātību, nevis, viņaprāt, liekas debates par kompānijas attīstības virzienu.

 Bet, kā sacīt, štrunts par zviedru iekšējiem konfliktiem. Lielākais zaudējums ir, ka Kenets aiziet ar visu zināšanu un pieredzes krājumu par līdzšinējām gadiem garām sarunām ar Latvijas pusi par abu mūsu telekomunikāciju uzņēmumu privatizāciju, kā arī zināšanām par Baltijas telekomunikāciju tirgu, par kuru atbildēja pirms TeliaSonera reorganizācijas. Keneta Kārlberga vietā nāks kāds cits, kas, sliktākā gadījumā,  stāvēs pie sasistas siles vai arī visu dabūs apgūt no nulles.  

Nav „neierobežota” mobilā interneta

 Tagad visi, kam nav slinkums, piedāvā „neierobežotu” mobilo internetu telefonus un/vai datoros. Diemžēl, izmantojot publiskos mobilo sakaru tīklus, ir tehniskas robežas, kas nosaka cik daudz lietotāju var vienlaikus darboties ar liela apjoma datu pārraidi iekams bāzes stacija tiek pārslogota. Tādēļ operatori visā pasaulē uzliek bremzes vai limitus. Lietojot tikai telefonu, ar pāris gigabaitiem (Gb) var pietikt. Arī jaunākais „neierobežotais” Tele2 piedāvājums XL  piesaka „bremzi” pēc 2 Gb limita pārsniegšanas:

Lai saglabātu augstu pakalpojuma kvalitāti, Tele2 patur tiesības līdz tekošā mēneša beigām samazināt datu pārraides ātrumu līdz 64 Kb/s, ja tiek izmantoti vairāk par 2 GB mēnesī.

Patiesi neierobežotu mobilo internetu teorētiski var ierīkot uzņēmumiem un organizācijām noteiktā vietā uzstādot atsevišķu bāzes staciju – picocell – kurai pieslēgties var tikai noteikti telefoni un modemi, piemēra, vienā ēkā vai pat stāvā. Šo staciju nevar izmantot garāmgājēji uz ielas. Iespējams, ka operatori nāks ar šādu piedāvājumu kā individuālu korporatīvo klientu risinājumu

 Latvijas Valsts radio un televīzijas centra  (LVRTC)  sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne uzrakstījusi apceri, kuru uzskatu  par pārpublicēšanas vērtu.

————

Ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušos dažādos, brīžiem pat ļoti pretrunīgos viedokļus saistībā ar ciparu TV tehnisko nodrošinājumu, VAS ‘’Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs’’ kā ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs vēlas publiskot savu skaidrojumu.

Mīts nr. 1 – virszemes ciparu TV ir tikai maksas televīzija

Virszemes ciparu TV pēc analogā signāla atslēgšana būs vienīgais apraides veids, kas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju visā valsts teritorijā nacionālās TV programmas skatīties BEZ MAKSAS. Pārējie apraides veidi (kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzija un interneta televīzija) ir tikai un vienīgi par maksu.

Valsts pienākums (ar LVRTC starpniecību) attiecībā uz sabiedriskajām TV programmām ir nodrošināt bezmaksas signāla pieejamību, taču par uztverošajām gala iekārtām katram iedzīvotājam ir jāparūpējas pašam.

Tas attiecas ne tikai uz televīzijas signāla apraidi, bet arī uz citām infrastruktūrām, piemēram, uz radio signālu (kāds radio uztvērējs ir katra mājās, ir paša ziņā) vai bezmaksas ceļiem (automašīna tomēr jānopērk pašam un arī degvielu bākā tomēr jālej pašam).

Mīts nr.2 – līdz ar dekodera iegādi jāmaina uztverošās iekārtas (televizors, antenas, vadi)

Absolūtā vairākumā gadījumu analogās televīzijas skatītāju esošā uztverošā infrastruktūra ir atbilstoša  ciparu TV uztveršanai un ir nepieciešams tikai dekoders vai televizors ar jau iebūvētu MPEG-4 uztvērēju. Tas ir tāpēc, ka iedzīvotāji jau analogās TV vajadzībām iegādājās decimetru antenas, kuras pārsvarā gadījumu uztver signālu visā decimetru viļņu diapozonā. Ja antena ir labā stāvoklī, tā var uztvert arī ciparu TV. Līdzšinējā praktiskā pieredze liecina, ka 99% cilvēku, kas iegādājas dekoderus, der līdzšinējās antenas.

Mīts nr. 3 – antena būs jānovieto 10 metru augstumā

Ciparu TV uztveršana notiek praktiski identiski kā analogās apraides gadījumā, kas nozīmē, ka nevienam nekur augstāk jākāpj nebūs. Ja iedzīvotājs jau šobrīd uztver analogo signālu, viņš var būt drošs, ka uztvers arī ciparu signālu.

Savukārt tiem, kuri iepriekš signālu uztvēra vāji vai vispār neredzēja Latvijas kanālus, Virszemes ciparu TV apraide nu nodrošina iespēju uztvert šos kanālus. Virszemes ciparu TV signāls tiek nodrošināts 99,6% teritorijas agrāko 49% (TV3), 55% (LNT) un 87%(LTV7) vietā.

Jārēķinās, ka zemes ciparu TV, tāpat kā analogā, signāla uztveršanu, var traucēt arī dabiski un/vai mākslīgi šķēršļi, ja tie aizsedz uztverošo antenu, atrodoties starp to un raidošo staciju, taču risinājumu antenas pareizai novietošanai var atrast vienmēr un tai nevajadzētu būt problēmai, lai skatītos TV.

Mīts nr.4 - Latvijā ir daudz balto plankumu jeb vietu, kur nevar uztver ciparu TV signālu

Šobrīd 1.tīkla pārklājums (kurā tiek raidītās visas bezmaksas programmas) tiek nodrošināts 99.6% Latvijas teritorijas. Ja mājsaimniecība nacionālās programmas iepriekš varēja redzēt analogajā apraidē, tad to noteikti varēs izdarīt arī ciparu apraidē. Plus – liela daļa iedzīvotāju, kas līdz šim vāja vai neesoša signāla dēļ Latvijas kanālus nevarēja redzēt, nu to varēs.

Latvijā, tāpat kā jebkurā pasaules valstī, ir atsevišķas vietas, kurās var būt apgrūtināta ciparu TV uztveršana (uzstādot antenu augstāk vai antenu ar pastiprinātāju, arī šādās vietās ciparu TV signāla uztvere var notikt bez traucējumiem ), tomēr jāuzsver, ka tieši jaunās ciparu apraides dēļ nacionālo TV programmu pieejamība kopumā palielinājusies par 20%, īpaši pierobežas reģionos.

Mīts nr. 5 - Notiek neatbilstoša un sasteigta pāreja uz CTV

Ciparu TV apraide paralēli analogās TV apraidei Rīgas apraides reģionā tiek nodrošināta jau no 2009. gada pavasara, bet visā Latvijā – kopš 2009. gada nogales, līdz ar to pārejas periods ir bijis pietiekami ilgs. Šajā laikā iedzīvotāji ir tikuši un joprojām tiek informēti par nepieciešamajiem pārkārtojumiem, kas saistīti ar pāreju uz ciparu TV. Līdz ar Virszemes TV parādīšanos TV pakalpojumu tirgū ir saasinājusies konkurence, kas ir laba ziņa iedzīvotājiem, taču konkurenti uz to diemžēl reaģē, sniedzot dezinformējošus paziņojumus.

Tā kā Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kura uzsāka pāreju no analogās uz ciparu TV, mums ir iespēja mācīties no citu valstu pieredzes un kļūdām. Dati liecina, ka lielākā daļa (līdz pat 80%) iedzīvotāju pāriet no analogās uz ciparu apraidi 2 mēnešus pirms un 1 mēnesi pēc analogā signāla izslēgšanas termiņa, neatkarīgi no tā, cik ilgs ir bijis pārejas periods. Mēs redzam, ka tieši tas šobrīd notiek arī Latvijā. Līdz ar to ir skaidrs, ka lieka līdzekļu tērēšana un ilgstoša abu apraides formātu uzturēšana būtu absolūti neracionāla – gan no valsts, gan arī raidorganizāciju viedokļa, jo MK noteikumi nr.714 (2008. gada 2. septembris) paredz, ka izmaksas pārejas periodā sedz pašas raidorganizācijas.

Kas ir Ceturtā Atmodas tautas armija (4.ATA)? Neviens īsti nezin, bet mans minējums ir, ka tie ir sava veida nacionālie kiberpartizāni. Lai gan 4.ATA strādā ar kiberanarhistu un tiešās rīcības (direct action) metodēm (tas ir, viņi rīkojās pret netaisnību un nejēdzībām nerēķinoties ar likuma formalitātēm), anarhisti viņi nav. Šķiet, ka 4.ATA runas cilvēks tomēr tic valstij un iespējām šīs valsts, Latvijas, valsts varu iegrožot, reformēt un padarīt taisnīgu.
Neo retorikā parādās salīdzinājums 4. maija (1990. gadā) un 18. novembra (1918. gada) Latvijas. No vienas puses, tas ir smelts no labēji nacionālas, pat nacionālradikālās pozicījās dzirdēto pretstatojumu, kura pamatā ir argumenti, ka 1990. gadā iesāktai Latvijas neatkarības atjaunošanai trūkst leģitimitātes un šodienas Latvija ir tikai “ 4. maija republika” kuru radījuši čekisti, oligarhi, zagļi, nelieši dažādos šī argumenta griezumos. “ Īstā Latvija” esot tikai un vienīgi 18. novembrī dibinātā republika.
Neiedziļinoties šajā, bieži līdz sektantiskai matu skaldīšanai novestā strīdā, jāsaka, ka otra interpretācija ir, ka 4.ATA vēlas likvidēt iespējami daudz no korumpētā un nejēdzīgā, kas raksturojis to Latviju, kas radusies pēdējo 20 gadu procesu gaitā, šodienas valsti negatīvi pretstatojot “Latvijas laika” Latvijai. Viņiem 18. novembra Latvija ir ideāls un etalons, uz ko tiekties.
Protams, tam visam pienākas vēsturiskas piebildes. Korupcijas iedīģļi jau bija redzami pirmajā Latvijas neatkarības posmā. Nezinu, vai kāds ir apkopojis tā laika skandālus un padomājis, vai tomēr nav zināmas līdzības. Par tiem var mazāk satraukties, jo tā ir sena pagātne, tāpat kā ASV leģendārā Čikāgas “politiskās mašīnas” korupcija, vai Ņujorkas “Temanija nams” (Tammany Hall), kur piedūmotās istabās, tāpat kā mūsu zvēru dārza kafejnīcā, lēma par augstiem politiskiem amatiem. Turklāt, Latvija kā demokrātiska republika pārstāja eksistēt 1934. gada 15. maijā. Tātad varbūt jābūt piesardzīgākiem ar “18. novembra Latvijas” realitāšu idealizēšanu.
Tātad ko īsti 4.ATA var piedāvāt Latvijas politisko cīņu, strīdu, konkurences un, iespējams visprecīzāk – balagāna – saturam? Es teiktu – daļēji apstrādātus, līdz šim slēptus datus par to, kā tiek izmantota piespiedu kārtā atņemtā nodokļu maksātāju nauda (valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu algas un tēriņi). Iespējams, ka arī būs dati par to, kā tiek izmantota samaksa par precēm un pakalpojumiem, ko saņemam no privātiem un pusprivātiem uzņēmumiem. Tas ir, vai lats, ko maksājam lielveikalā pēc preces pašizmaksas aizplūst tālāk kā saprātīga un taisnīga samaksa par darbu, kas rada pievienotu vērtību un nodrošina efektivitāti? Tomēr ar šādiem “plikiem” datiem būs jāprot rīkoties un tos analizēt.
Vēl vairāk analītiskas spējas prasīs datu publicēšana, kas varētu liecināt par amatpersonu, to tuvinieku un darījumu partneru saitēm un no tām izrietošām sekām un secinājumiem. Kam, piemēram, ir doti dažu amatpersonu dāsnie aizdevumi un kuriem (ja tās nav bankas) šīs amatpersonas ir personīgi parādā? Ko varam secināt, ja politiķis A ir aizdevis tūkstošiem latu (un kur tie iegūti?) radiniekam-plencim, bet politiķe B ir parādā tūkstošus kādam šaubīgam uzņēmējam?
Te nepietiks ar 4.ATA solīto no VID iegūto datu pirmapstrādi. Varbūt jāsauc palīgā kāds sabiedriski-ekonomisko tīklu analīzes speciālists, kaut vai ASV latvietis Valdis Krebs, kurš, lietojot savas analītiskās metodes, pēc 2001. gada 11. septembra pierādija, ka no pirms terora akta pieejamās publiskās informācijas par personām, kas piedalījās terora aktā, varēja skaidri redzēt, ka tiek gatavots kas nelabs.
Katrā ziņā 4.ATA, vienalga kāda viņu politiskā pārliecība (anarhismu piedēvēju viņiem no izteicieniem, ka apkarošot korupciju, ar kuru saistot visas partijas), padarīs šo 2010. gada vēlēšanu procesu daudz jautrāku. Vai tas ko būtiski mainīs – redzēsim.

Kabeļu un satelīttelevīzijas komersantiem, kam  Nozare.lv blogs izsūtīja jautājumus par Lattelecom ciparu virszemes televīzijas ienākšanu tirgū  ar savu viedokli piebiedrojies arī Latvijas vecākais un, visticamāk, lielākais kabeļtelevīzijas operators Baltkom. Uzņēmuma viedokli pauda Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņs. Kā zināms, blakus televīzijai,. Baltkom arī piedāvā internetu un mobilos balss sakarus.

Kādi ir jūsu  ”digitālie produkti” mājsaimniecībām?

Baltkom ir Digitālās TV (DTV) operators ar vislielāko pieredzi, DTV piedāvājam jau kopš 2003.gada. Īpaši populāri ir kompleksie digitālo komunikāciju pakalpojumi DUO, TRIO, kas ietver gan TV gan interneta un telefonsakaru vienotu pieslēgumu. Pie Digitālās TV jāpievieno arī iespējas, kādas paveras klientiem – mūsu piedāvājumā ir HighDefinition  (HD) programmu bloks, kā arī pay-per-view, jeb maksas filmu kanāli.

 Kāda ir sākumcena par vienkāršu pieslēgumu (nacionālie kanāli un daži starptautiskie)?  Kāda tā bija pirms 6 mēnešiem? 

Kabeļtelevīzijas pakalpojuma  cena (nacionālie kanāli un daži starptautiskie), atkarībā no teritorijas un kanālu skaita, ir robežās no 2,90 līdz 5,49 Ls/mēn. Pēdējo 6 mēnešu laikā cenas uz viena pakalpojuma abonēšanu nav mainījušās. Pieslēgums tiek veikts bez maksas.   

DTV mikro programmu bloks (21 programma) – abonēšana 5,90 Ls/mēnesī, cena nav mainīta pēdējā pusgada laikā. Aktuālais piedāvājums nodrošina klientiem bezmaksas pieslēgumu un bezmaksas dekodera lietošanu visu pakalpojuma abonēšanas periodu. 

Kas ir iekļauts piedāvājuma (dekoderis, satelītantena, pieslēgšana, kā  nu kuram)? Cik garas līgumsaistības tiek prasītas? 

Izmantojot akcijas piedāvājumu, klients slēdz 24 mēnešu līgumu un bez maksas, šādā gadījumā pakalpojuma pieslēgšana tiek veikta bez maksas. Šo piedāvājumu izvēlas absolūtais vairākums klientu.

Milzu zviedru galds vai ķīniešu ēdienkarte– resp. vai labāk piedāvāt 100 kanālus, ieskaitot visus Reptile Channel, Golf Channel u.tml., ko retais skātās, vai izvēli tik un tik no saraksta A, tik un tik no saraksta B  (kā pie ķīniešiem un IZZI :) ). Te varētu izteikties gan Baltkom, gan IZZI (kuram vairāk tā diferencētā pieeja).

Ilgstošā pieredze abonenttelevīzijas sfērā ļāvusi Baltkom  izveidot ciešu un sekmīgu sadarbību ar daudzām vadošām televīzijas kompānijām un to pārstāvjiem, kas ļauj piedāvāt plašāko programmu apjomu saviem klientiem. Jāievēro, ka programmu tiesību īpašnieki parasti nosaka cenu par skatītāju, kā arī vēlas noteikt – cik skatītājiem tā būs pieejama un kādās paketēs. Ja pilns programmu komplekts nozīmē, ka tajā ietilpst visas piedāvātās programmas, tad kombinējot pa atsevišķiem nelieliem blokiem vai pat kanāliem izmaksas uz vienu programmas vienību pieaug.  Tāpat jāatgādina senais teiciens, „pērc 2, maksā par 5” – tas nozīmē, ka izdevīgāk ir izvēlēties lielākus iepakojumus, tas ir sena patērētāju gudrība. Līdz šim esam gājuši patērētājam izdevīgāko ceļu – programmu kopumu dalām vairākos „soļos”, piedāvājot nepilnu, pilnu un paplašinātu programmu bloku. Tas, kā rīkojas citi operatori, liek vērtēt Baltkom izvēlēto stratēģiju kā veiksmīgu, jo ar to īpaši necenšas konkurēt citi TV operatori.

Cik daudz šīs pēdējā laika kampaņas (komiskās Baltkom reklāmas televīzijā, dažādi pētijumi, ka teju visi grib digitālo/tikai kādā nozīmē?/  un,  ka skatītāji ir  pieradināti pie maksas TV) ietekmējas no ciparu virszemes apraides tuvošanās, resp. analogā izslēgšanas? 

Baltkom pieredze digitālās televīzijas jomā ļauj piedāvāt visaugstāko kompetenci un eksperta statuss nav tukši vārdi. Uzņēmuma speciālistu ikdienā jau daudzus gadus ikdienā ir visi posmi no signāla uztveršanas un pirmās apstrādes līdz pat piegādei klientam un visa veida servisam.

Pārmaiņas, ko rosinās apraides formāta maiņa, lielos vilcienos ir paredzamas, un tās ir par labu kabeļoperatoriem. Diemžēl digitālās apraides ieviešanā pie mums iztrūkst tik svarīgā sabiedrības informēšana, kā  vietā tiek veikta masīva reklāmas kampaņa. Šajā situācijā ir dabiski, ka arī citi pakalpojumu sniedzēji piedāvā alternatīvu informāciju un virza savu pakalpojumu klientiem. Baltkom bija pirmais, kurš veica plašu digitālās TV skaidrošanu, šim nolūkam izveidojot grafiskus reklāmas video ar uzskatāmu TV pārmaiņu skaidrojumu.

 Vai Lattelecom projekts visvairāk neapdraud kabeļoperatorus pilsētās, jo faktiski piedāvā  “bezvadu kabeļtelevīziju” par konkurētspējīgu samaksu?

Lattelecom piedāvājums pirmkārt konkurē ar VIASAT pakalpojumu, jo pilsētās jau pašlaik ir augsta kabeļtīklu intensitāte. Zināmu konkurenci var prognozēt attālākos kabeļtīklos, kuros netiek nodrošināts pilns programmu skaits, tomēr Baltkom neorientējas uz attālu reģionu apgūšanu, turklāt uzņēmuma restrukturizācijas gaitā ir gandrīz pilnībā unificēts piedāvājums visā darbības teritorijā.  

Par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu bāzes noplūdi ir dzirdēta šāda versija:

Pamatā visam ir VID par IT atbildīgo personu loka nevīžība, sešu mēnešu laikā nepamanot „caurumu” pa kuru tika burtiski izvazāti EDS dati. Caur vaļējām durvīm visādas lietas tika elektroniski iznestas uz IP (interneta) adresēm Krievijā, Ukrainā un citās pasaules malās

 Atvērtās durvis pamanīja sistēmas izstrādātājs Exigen veicot testus. Tad steidzami slēdza šo caurumu. Citos vārdos, izstrādātājs ar nokavēšanos pamanījis paša kļūdas. Savukārt auditorfirmas KPMG  EDS sistēmas audits neesot pamanījis „caurteci”.  Ir cita versija, ka auditoru slēdzieni par sistēmas ievainojamību netika ņemti vērā.

 Ir cerības, ka milzu ļembasts ap šo notikumu beidzot sapurinās ne tikvien VID, bet citas valsts iestādes veikt informācijas sistēmu auditus un attiecīgi rīkoties. Dzelžainas drošības sistēmas, kur katra izmaiņa dokumentos un datu bāzes ierakstos tiek dokumentēta un automātiski, pēc stingriem kritērijiem autorizēta (vai arī iezīmēta ar sarkanu karogu un trauksmes zvanu) ir pieejamas. Tās ir dārgas, bet, iespējams, lētākas par grūti aprēķināmo valsts reputācijas graušanas cenu.

 Visbeidzot ir versija, ka 4. Atmodas tautas armija (4.ATA), kas dižojās ar 120 gigabaitu VID datu nosmelšanu savām vajadzībām (dažādu shemotāju un negodīgu cilvēku atmaskošanai), ir vietējie bāleliņi, kas izmantojuši Lielbritānijas un Īrijas IP adreses lai dotu ticamību pašu radītam imidžam, ka ir sava veida kiberanarhisti, kas vēršas pret, viņuprāt, esošo korumpēto iekārtu.

 Pēc man zināmas versijas,  kiberbālēliņi tika pārsteigti, tāpat kā klejojošs suns, kas vienmēr tiek barots kādās mājās, bet pēkšņi vairs ne. Tad sāk riet un gaudot.

Protams, personīgi gribētu ticēt, ka ir tāda nedaudz ideālistiska, revolucionāra un anarhistiska 4.ATA, kas beidzot izaicina šo valsti un sabiedrību, kurā tiek pieciesta ļurbība svarīgās valsts iestādēs, kur valsts amatpersonas rīda neo-VDK (Drošības policiju) pret žurnālistiem un dažam labam Saeimas deputātam trūkst demokrātijas izpratnes, lai neapkārtu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar murgainiem vārda brīvības ierobežojumiem, kuri, pa laimi, noņemti (pagaidām).

Būdams Stokholmā, 8. februārī intervēju TeliaSonera mobilo sakaru biznesa Mobility vadītāju Kenetu Kārlbergu (Kenneth Karlberg), kurš jau daudzus gadus ir vadījis sarunas ar Latvijas valdību par Lattelecom un LMT valsts daļu privatizāciju. Šī intervija latviešu tulkojumā ar zināmām redakcionālām izmaiņām ir lasāma www.nozare.lv, sadaļā Viedokļi, intervijas.

LMT jaunais viceprezidents sarunā ar Nozare.lv stāsta par saviem plāniem vadot mobilā interneta mārketingu.

Turpinot sēriju par to, kā Lattelecom ciparu virszemes televīzija , piedāvāju e-pasta sarakstes interviju ar VIASAT vadītāju Latvijā Valtu Ermansonu.

Kādi ir jūsu “digitālie produkti” mājsaimniecībām?
VIASAT atbilstoši katra TV skatītāja interesēm un finansiālajām iespējām piedāvā  kopskaitā trīs dažādas digitālās televīzijas paketes – VIASAT Zelta, Sudraba un Starta. Kopš pagājušā gada ir iespēja izvēlēties arī digitālās televīzijas un mobilā interneta komplektu – VIASAT Connect –, kura darbība, tāpat kā satelīttelevīzijai, tiek nodrošināta jebkurā Latvijas vietā.

Kāda ir sākumcena par vienkāršu pieslēgumu (nacionālie kanāli un daži starptautiskie)?  Kāda tā bija pirms 6 mēnešiem?
Šobrīd VIASAT piedāvājumā ir digitālā televīzija par abonēšanas maksu Ls 3,50 mēnesī (Starta pakete), kurā ietilpst visi Latvijas kanāli un vairāk nekā 20 ārzemju kanāli. Atšķirībā no citiem šobrīd esošajiem piedāvājumiem, VIASAT piedāvājumā ir stabili nokomplektēts visu sešu Latvijas kanālu (LTV1, LTV7, TV3, LNT, TV6 un TV5) klāsts un neviens no kanāliem no TV skatītāju ekrāniem nepazudīs. Turklāt Ls 3,50 piedāvājums paredz pirmos trīs mēnešus skatītājam iepazīties un izmēģināt vairāk nekā 50 kanālus. Parasti Starta paketes abonēšanas maksa mēnesī ir Ls 5,90.

Kas ir iekļauts piedāvājuma (dekoderis, satelītantena, pieslēgšana, kā nu kuram)? Cik garas līgumsaistības tiek prasītas? 

Piedāvājumā Ls 3,50 bez atsevišķas maksas ir iekļauts viss nepieciešamais aprīkojums – uztvērējs un satelītantena. Līgums par Ls 3,50 tiek slēgts uz 36 mēnešiem.

Cik daudz šīs pēdējā laika kampaņas (komiskās Baltkom reklāmas televīzijā, dažādi pētijumi, ka teju visi grib digitālo/tikai kādā nozīmē?/ un, ka skatītāji ir pieradināti pie maksas TV) ietekmējas no ciparu virszemes apraides tuvošanās, resp. analogā izslēgšanas?
2010. gads ir izšķirošs, jo digitālajai televīzijai ir jākļūst par katras mājsaimniecības ikdienu. Līdz ar to analogā televīzijas signāla izslēgšana nenoliedzami ir šī gada izaicinājums un dzinējspēks nozarē. VIASAT Latvija, kā viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem, to saskata kā iespēju paplašināt tirgus daļu. Neslēpjot savas ambīcijas, mēs jau kopš janvāra uzsākām kampaņu ar Ls 3,50 piedāvājumu, kas tapis tuvojoties analogā signāla izslēgšanai. Pieļaujam, ka arī mūsu konkurentu reklāmas aktivitātes rosina tieši analogā signāla atslēgšanas datuma tuvošanās, iesaistoties cīņā par analogās televīzijas skatītājiem.
Vērtējot pašreizējo situāciju, jāsaka, ka šobrīd iedzīvotājiem netiek pietiekami izskaidrots virszemes televīzijas ieviešanas process un līdz ar to veidojas negatīvs un nepareizs priekšstats par to. Turklāt joprojām tiek radīts maldīgs priekšstats, ka nekas nemainīsies un iedzīvotāji varēs redzēt visus Latvijas kanālus kā līdz šim, lai gan bez maksas visā Latvijā būs vien trīs kanāli. Virszemes televīzijas ieviesējs valsts mērogā Lattelecom šobrīd daudz lielāku vērību pievērš savu maksas pakalpojumu virzīšanai, nepietiekamu uzmanību veltot iedzīvotāju informēšanai, līdz ar to radot sajukumu TV skatītāju vidū. Lai gan LTV7 kanāls pārtrauks rādīt analogajā apraidē jau pēc mēneša, pieļauju, ka joprojām daļa sabiedrības visticamāk pilnībā neizprot virszemes digitālās televīzijas ieviešanas procesu un tā nepieciešamību, saistot to ar tā saucamajām digitalizācijas afērām un tiesvedībām. 

Vai Lattelecom projekts visvairāk neapdraud kabeļoperatorus pilsētās, jo faktiski piedāvā “bezvadu kabeļtelevīziju” par konkurētspējīgu samaksu?
Kompānija VIASAT nopietni izturas pret ikvienu tirgus dalībnieku un rēķināmies ar pieaugošo konkurenci. Vienlaikus jāsaka, ka VIASAT jūtas stabili, jo darbojas digitālās televīzijas apraidē jau astoņus gadus un izveidojis stabilu tehnoloģisko bāzi, kas jau šobrīd ļauj nodrošināt ne tikai kvalitatīvu signālu visā Latvijas teritorijā, pat tālākajās mājsaimniecībās, bet arī vienādu pakalpojuma piedāvājumu neatkarīgi no reģionālā novietojuma – lai kuru no VIASAT digitālās televīzijas paketēm vai interneta piedāvājumu klients izvēlētos tas būs iespējams. Balstoties uz mūsu ilggadējo pieredzi digitālo tehnoloģiju jomā, apzināmies, cik ikviens jaunu tehnoloģiju, kā tas šobrīd ir ar virszemes televīziju, ieviešanas process ir sarežģīts un cik garš ceļš ejams, lai visas tehnoloģijas strādātu stabili.

Vai VIASAT skaidri pasvītro, ka viņu piedāvājums nav piemērots visiem pilsētniekiem, jo prasa kaut kur pakārt satelītantenu? Vai ir jēga šo piedāvājumu izplatīt daudzdzīvokļu mājās? Cita lieta – VIASAT programmas kā kabeļoperatoru piedāvājuma sastāvdaļa.  
Kompānijas VIASAT darbība galvenokārt ir orientēta divos virzienos. Viens no tiem ir digitālās televīzijas pakalpojumu piedāvājums privātpersonām, kur likumsakarīgi lielākais klientu īpatsvars veidojas tieši reģionos un ārpus lielām pilsētām un rajonu centriem. To nosaka mūsu pakalpojuma būtiskākā priekšrocība – pārklājums visā Latvijas teritorijā. Protams, arī daļa daudzdzīvokļu māju iemītnieki, izvēlas satelīttelevīzijas pakalpojumus. Lai cik neierasti tas neizklausīties, mūsu praksē ir piemēri, kad arī pilsētā dzīvojošiem digitālā satelīttelevīzija ir vienīgais risinājums kvalitatīva televīzijas pakalpojuma saņemšanā.
Otrs VIASAT darbības virziens, kurš tiek mērķtiecīgi un spēcīgi šobrīd attīstīts, ir sadarbība ar kabeļtelevīzijas operatoriem, kā arī citiem maksas televīzijas operatoriem. Tas ļauj nodrošināt VIASAT piedāvātos kanālus, kuru vidū pieprasītākie ir VIASAT Sport Baltic, TV1000 filmu kanāli, kā arī dokumentālie – VIASAT History un VIASAT Explorer, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kas kādu apsvērumu dēļ nevar izmantot satelīttelevīziju. 

Vai VIASAT cer tikt iekļauts kādā Lattelekom pakā pēc tam, kad uzstādīs un iedarbinās jaunos multipleksus (izmantojot analogās apraides pamestās frekvences)?
VIASAT labprāt sadarbojas ar TV pakalpojumu sniedzējiem, kas spēj nodrošināt VIASAT producēto kanālu pārraidi, protams, pie nosacījuma, ka tas atbilst abu pušu biznesa interesēm.

Ar šo sāku īsu e-pasta interviju sēriju ar kabeļtelevīzijas un satelītelevīzijas operatoriem par to, kā viņi gatavojās mainīgiem konkurences apstākļiem, kas rodas darbību sākot Lattlecom ciparu virszemes televīzijai, kuru varētu arī saukt par bezvadu ciparu kabeļtelevīziju. Vai efekts būs tāds pats, kā uzrodoties bezvadu/mobiliem sakariem un krasi pārdalot tirgu ar fiksētā tīkla telefonijas operatoriem? Ne gluži..

Kā pirmo publicēju saraksti ar IZZI attīstības direktori Sandru Kraujiņu. Drīzuma — Viasat, un vēl gaidu atbildes no Baltkom. Sākotnēji domāju visu apkopot kādā palagā priekš Nozare.lv ziņu lentes, bet tad padomāju, ka varu materiālu pasniegt pa tiešo.

Vēl jāpiebilst, ka šāds formāts varētu patikt tiem, kam nav izdevības rūpīgi noskatīties manas biežās videointervijas.

Kādi ir jūsu  “digitālie produkti” mājsaimniecībām?

 IZZI klientiem piedāvā digitālo kabeļtelevīziju – kopumā klientiem piedāvājam vairāk kā 100 kanālus, kas sadalīti Bāzes paketē un 12 interešu paketes. Tiem klientiem, kuri īpašu uzmanību pievērš attēla un skaņas kvalitātei, tiek piedāvāta augstas izšķirtspējas (HD) televīzija. Patlaban strādājam pie tā, lai jau tuvākajā laikā padarītu HD kanālu piedāvājumu vēl pievilcīgāku.

Kāda ir sākumcena par vienkāršu pieslēgumu (nacionālie kanāli un daži starptautiskie)?  Kāda tā bija pirms 6 mēnešiem?

 Analogās kabeļtelevīzijas mazākajā programmu paketē Rīgā – Ētera plus – ir 13 kanāli (7 Latvijas TV programmas un 6 starptautiskie kanāli), abonēšanas maksa ir 5.50 mēnesī un pēdējo sešu mēnešu laikā tā nav mainījusies. Digitālās televīzijas Bāzes pakai un 1 tematiskā pakai abonēšanas maksa ir 8 lati mēnesī (Bāzes paka -6 lati, tematiskā paka – 2 lati mēnesī) un arī šajā ziņā cena nav mainījusies.

IZZI televīzijas abonentiem pastāvīgi piedāvā īpašus akcijas piedāvājumus, jaunākais no tiem jaunajiem klientiem piedāvā pirmos sešus mēnešus abonēšanas maksu mazākajai programmu paketei kabeļtelevīzijā un Bāzes paketei digitālajā kabeļtelevīzijā– 3 latus mēnesī. Akcijas laikā tiek nodrošināta 100% atlaide visiem standarta pieslēguma veikšanai nepieciešamajiem materiāliem klienta telpās, inženiera darbam pieslēguma punkta izveidei un pieslēguma maksai.

Papildus, pensionāriem, bezdarbniekiem, daudzbērnu ģimenēm tiek nodrošināta 20-30% atlaide viena pakalpojuma abonēšanas maksai.

 Cik garas līgumsaistības tiek prasītas?

 Izmantojot akcijas piedāvājumus, līgumsaistību termiņš ir 24 mēneši.

Pieslēdzot digitālo kabeļtelevīziju, ciparu dekoders tiek piedāvāts nomā vai to ir iespēja iegādāties savā īpašumā. Pēdējā pusgada laikā dekodera nomai tiek piešķirta 100% atlaide (iekārtas tiek nodotas lietošanā bez maksas). Arī pieslēgums tiek nodrošināts bez maksas.

 Kāda ir jūsu pieeja programmu paketēšanai? Dažiem operatoriem ir pamata, liels un vēl lielāks, aptverot pat 100 + kanālus, no kuriem krietnu daļu dažs skatītājs nemaz nevēlas.

 Labāk ir nodrošināt liela kanālu skaita pieejamību, tai pat laikā ļaujot klientam pašam izvēlēties, ko skatīties. Kopš pagājušā gada sākuma vairāk nekā divas reizes ir palielinājies to televīzijas skatītāju skaits, kas izvēlas tematiskās digitālās televīzijas pakas atbilstoši savām interesēm. Tendenci apstiprina arī IZZI veiktais pētījums par TV skatītāju paradumu maiņām, kurā iezīmējas vēlme ierobežot pie televizoriem pavadīto laiku, to veltot tikai vērtīgām un interesantām pārraidēm. Ir pagājuši tie laiki, kad televīzijas skatītājiem bija nepieciešami 100 un vairāk televīzijas kanāli. Izmaiņas patērētāja uzvedībā nozīmē, ka kabeļtelevīzijas operatoriem jāmaina pieeja kanālu paketēšanā – nepietiek ar kvantitatīviem uzlabojumiem, kanāliem jābūt saturiski interesantiem un pieejamiem tematiskās paketēs.

Nākotnē piedāvājumi kļūs vēl individualizētāki, kaut gan maz ticams, ka tiks ieviests princips, kad visu paketi klients var sastādīt pats, ko gan būtiski apgrūtinātu programmdevēju prasības par kanālu iekļaušanu konkrētās paketēs vai minimālo abonentu skaitu garantēšana.

Cik daudz šīs pēdējā laika kampaņas ietekmējas no ciparu virszemes apraides tuvošanās, resp. analogā izslēgšanas?

Nevar noliegt, ka analogās apraides pārtraukšana paver būtiskas izaugsmes iespējas kabeļtelevīzijas operatoriem. Virszemes televīzijas dekodera un televīzijas antenas iegāde un ar to uzstādīšanu saistītās salīdzinoši augstās izmaksas būs papildu finanšu slogs jebkurai Latvijas mājsaimniecībai. Prognozējam, ka finanšu apsvērumu dēļ lielākā daļa iedzīvotāju, kuri līdz šim izmantoja parastās antenas, izvēlēsies kabeļtelevīziju. Patlaban IZZI jau pieder 25,4% no kabeļtelevīzijas tirgus Rīgā. Tā kā IZZI ir operators ar plašāko tīkla pārklājumu, pateicoties pārejai uz digitālo apraidi, uzņēmums 2010.gadā plāno palielināt televīzijas klientu skaitu.  Mājsaimniecības, kas līdz šim izmantoja kolektīvās uztveršanas sistēmas, būs spiestas izvēlēties citu signāla saņemšanas veidu un IZZI piedāvās cenas ziņā pievilcīgu iespēju, bez papildus aprīkojuma iegādes.

Vai Lattelecom projekts visvairāk neapdraud kabeļoperatorus pilsētās, jo faktiski piedāvā “bezvadu kabeļtelevīziju” par konkurētspējīgu samaksu?

Par kabeļoperatoru “apdraudēšanu” var runāt tikai nosacīti. Protams, ka tas saasainās konkurences ciņu, jo klientam paveras jaunas izvēles iespējas. Tai pat laikā, kabeļtelevīzijas operatoru iespējas konkurēt ar Lattelecom būs tieši atkarīgas no elastīgas pieejas un spējas piedāvāt patērētājam izdevīgu produktu. Viasat pagājušajā nedēļā publiskotie dati liecina, ka vērtējot izvēles kritērijus, respondenti norāda, ka noteicošais faktors ir cena, aiz kuras uzreiz seko piedāvātā pakalpojuma kvalitāte un kanāli.  IZZI veicis interneta lietotāju aptauju, kas parāda, ka tikai nepilni 25% respondenti iegādāsies dekoderi, lai uztvertu digitālo televīziju, bet 15% vēl nav pieņēmuši lēmumu. Par šo patērētāju segmentu arī norisināsies cīņa starp operatoriem. Tiem, kuri plāno iegādāties dekoderi, būtu nepieciešams izvērtēt, vai nav iespējas pieslēgt kabeļtelevīziju, samazinot pieslēguma izmaksas