Ko Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sagaida no jauninātā virtuālā e-paraksta? Vai tas beidzot pārvērtīs šo projektu no “darvas bērna” kuru LVRTC bija spiests adoptēt par pelnošu projektu kas nesīs labumu uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Un kā ir ar drošību? Par to aprunājos ar LVTRC valdes locekli Gintu Kiršteinu. Kameru veiksmīgi turēja kolēģe Elizabete Rutule.

Gints Miķelsons, Lattelecom direktors, kas atbild par mazo un vidējo biznesu, paskaidro kompānijas mākoņdatošanas plānus un kādēļ Lattelecom meklē ”mākoņcilvēku”, lai tos īstenotu.

Pagājušās nedēļas beigās likās, ka atkal sākas kārtējais mobilo sakaru operatori gāganu karš, cenšoties salīdzināt, kā parasti – kuram mazāks.
Runa šoreiz, dīvainā kārtā, bija nevis par tarifiem, bet par rādītāju, kuru nosacīti uzskata par mobilo sakaru uzņēmuma vienu no galvenajiem veselības rādītājiem. Runa ir par Zetcom (strādā ar zīmolu Amigo) salīdzinošo reklāmu, kurā salīdzina savus ieņēmumus no viena lietotāja ar Bite Latvija ieņēmumiem, kuri ir ievērojami augstāki.
Pat nedaudz nozari pazīstošai personai, šis salīdzinājums var tikai izraisīt smīnu. Mobilo sakaru operatorā vidējie ieņēmumi no viena lietotāja, jeb ARPU (average revenue per user) parasti tiek uzskatīti par uzņēmuma finansiālas veselības rādītāju. Zems ARPU parasti nav nekas labs, pārāk augsts arī var norādīt, ka tirgū trūkst konkurences. Taču salīdzinošus ARPU skaitļus ir jāsarēķina no salīdzināmiem ieņēmumu avotiem.
Amigo šajā gadījumā salīdzināja samērā vienkārša priekšapmaksas karšu pakalpojuma ieņēmumus ar operatoru, kas piedāvāja plašu spektru pakalpojumu, tostarp mobilo internetu un pēcapmaksas pakalpojumus biznesa klientiem, kuri, arī par visai izdevīgiem tarifiem, runā samērā daudz. Tātad salīdzināts faktiski nesalīdzināmais un, ļoti virspusēji salīdzinot šos skaitļus, gandrīz varētu sacīt, ka Amigo sevi parādījis kā vārguli.
Protams, tā nav. Katra kompānija (Zetcom ar savu Amigo ir Latvijas mobilā telefona/LMT meitas uzņēmums)ir dzīvotspējīga un Zetcom “atmaskojot” Bite Latvija solīto “nulles” tarifu faktiski neko šokējošu neatmasko. Skaidrs, ka kompānija ar vairāk nekā 300 000 klientiem var mierīgi atļauties “nulles” tarifu savā tīklā, jo daudzas sarunas notiks ar pārējiem 2 miljoniem mobilo sakaru lietotājiem par 3 santīmiem minūtē. Arī Tele2 atradis veidu, kā piedāvāt “nulles” tarifu savā tiklā , kam ir vairāk nekā miljons lietotāju. Par šo nulles tarifu plānu gan jāmaksā fiksēti 2 lati mēnesī. Arī ja visi Tele2 klienti kā viens pārietu uz šo plānu un nezvanītu nevienam ārpus Tele2 tīkla, kompānijas apgrozījums būtu virs 24 miljoni latu gadā.
Mobilie sakari nav labdarība nedz arī naudas notrallināšanas projekts. Visi cenšas nopelnīt un konkurence ir samērā asa, arī uz peļņas rēķina.
Arī šī konkurences cīņa, tāpat kā jau balagānam līdzīgais reklāmas “vīriņu karš” starp Tele2 Zelta zivtiņu un LMT Okarti, nonākusi līdz Patērētaju tiesību aizsardzības centram (PTAC), apsteidzot, cik saprotams, Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) centienus atrast veidus, kā izvairīties tieši no šādiem publiskiem skandāliem. To arī, nevienu par savu rīcību nenosodīdams, teica LTA izpilddirektors Jānis Lelis. Uzņēmumi, kas dodas uz PTAC meklēt savu taisnību to dara katrs ar savu juristu pulku. Viņu apjomīgā darbošanās var noēnot kādas vecmāmiņas sūdzibu par nekvalitatīviem zābakiem vai salūzušu kafijas vārītāju.
Manuprāt PTAC ir domāts kā tieši šāda parastu patērētāju sūdzību izskatīšanas un izmeklēšanas instance, nevis kā korporatīvu strīdu šķīrējs. Tomēr, cik saprotams, citu iespēju neesot, šādas lietas it kā neiederoties Konkurences pardomes (KP) jurisdikcijā.
Vēl būtu jāatgādina, ka Latvijas telekomunikāciju nozarē vispār valda briesmīgs kašķīgums un gatavība, gandrīz parodējot amerikāņu tiesātieskāri, tūliņ savu konkurentu vai netaisnīgo kritizētāju sūdzēt tiesā, PTAC vai KP. Arī Lattelecom ir meties tiesāties ar Baltkom dibinātāju Pēteri Šmidri par tipiski šmidriskiem dzēlieniem pret “monopolistu”, bet pats Šmidre Lattelecom nosūdzējis Eiropas Komisijai, ja vēl ne citur. Arī Lelis, kas ieminējies, ka Lattelecom varbūt zaudējis vērtību no zelta laikiem, kad TeliaSonera par abiem uzņēmumiem solīja maksāt pusmiljardu latu, saņēmis mājienus par tiesu darbiem.
Varbūt tiešām nozares uzņēmumiem ir laiks izbeigt trakošanu par muļķīgām pārestībām, uzaudzēt biezāku ādu, un tā vietā, lai barotu juristus un aizēnotu vecmāmiņas zābaciņu lietas, atbildēt uz aplamībām ar vēsu faktu izklāstu medijiem un reklāmās.
Vēl noslēgumā gribu atvainoties Jānim no LTA par viegli pārprotamā veidā rakstītu ziņu pagājušās nedēļas beigās, kuru dažās niansēs pielabojām. Nav tā, ka LTA izpilddirektors par kaut ko kritizētu Bite Latvija, to neizlasot visu stāstu tā varēja interpretēt.

PAPILDINĀTS ar Jāņa Leļa paziņojumu par, iespējams, pārprasto Nozare.lv ziņu

Es atsaucu savu iepriekš neprecīzi atreferētu un Nozare.lv 14.01.2011. publiskoto komentāru, jo kā parasti presē izskanētais nesakrīt ar komentējamo jautājumu pēc būtības, it īpaši ja jautājumus ir komplicēts. Bet situācijas būtība ir, ka uzņēmuma LMT piederošais uzņēmums SIA „ZetCOM”, kas strādā ar „Amigo”, vārdu savā reklāmā maldina patērētājus, jo salīdzinātas savstarpēji nesalīdzināmas lietas.

Telekomunikāciju operators SIA „Bite Latvija” piedāvā dažādus pakalpojumus gan privātajiem, gan biznesa klientiem - mobilo internetu, priekšapmaksas sarunu kartes, pēcapmaksas telefonsakarus, kā arī gala iekārtas. Savukārt, uzņēmums, kas strādā ar „Amigo” vārdu, salīdzinājuma veikšanas brīdī piedāvāja tikai priekšapmaksas un pēcapmaksas mobilos sakarus, līdz ar to šādu salīdzinājumu veikšana pašā pamatā ir absurda. Turklāt reklāmā salīdzināti operatoru ieņēmumi, nevis tas, cik reāli klienti maksā no sava maciņa.

Šis gadījums tiešā veidā maldina patērētāju un līdz ar to tas jāvērtē PTAC. Savukārt, jautājumi, kas saistās ar nozares attīstību un kopīgo interešu aizstāvniecību, jārisina visiem operatoriem kopā, vispirms skaidri un viennozīmīgi nosakot visus pieņēmumus un nosacījumus.

Panda Software Latvijas pārstāvniecības vadītājs Guntars Netenbergs bija ieradies, lai pastāstītu par kompānijas datu drošības risinājumu, kas darbojas no “mākoņa”. Pirmo reizi videoblogu filmēt palīdzēja Nozare.lv par informācijas tehnoloģijām atbildīgā redaktore un žurnāliste Elizabete Rutule.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) gadskārtējas konferences laikā sanāca iespēja intervēt Microsoft reģionālo tehnoloģiju vadītāju Eiropas Savienības (ES) valstīs Andreasu Ebertu un viņam pavaicāt par Microsoft maķoņdatošanas un datu centru piedāvājumu.

Te videoblogs:

Man bija izdevība apskatīt un nedaudz patestēt vismaz daļēji Latvijā izstrādātu (tā apgalvo tie, kas telefonu iedeva) “vienkāršo” mobilo telefoni Just5. Mans pirmais iespaids bija, ka kaut to tik fundamentālu un vienkāršu ir jānoliek blakus citai par telefonu sauktai ierīcei, kas parāda cik tālu mēs esam aizgājuši no pamatfunkcijas — vienkārši piezvanīt.
Starplaikā mazliet papētīju un konstatēju, ka Just5 faktiski sevi ir jau globāli parādījis ar pāris profesionāliem video, ar kuriem šis materiāls tā īsti nevar konkurēt. Šie profesionālie klipi noteikti “pielips” manam YouTube klipam, kas redzams šeit, un katram ieteicu arī tos apskatīt.

SAP konferences SAP Business Forum laikā Rīgā bija izdevība intervēt SAP izpilddirektoru Baltijas reģionā Kārlu Langhornu (Carl Langhorn) un biznesa pārdošanas kanāla vadītāju, Viktoru Džindzeleti (Viktoras Dzindzeleta) kura vārdu esmu diemžēl saputrojis titros.  Te video:

Dokumentu glabāšanas un apstrādes jeb korporatīvā satura vadības risinājumu ieviesējs Digital Mind nesen rīkoja semināru par saviem pakalpojumiem. Tur izdevās uz īsu videointerviju aicināt uzņemuma dibinātāju un vadītāju Rinaldu Slucki.

Te vienlaikus sniedzu dažus iespaidus par planšetdatoru iPad un testēju savu jauno, it kā augstas izšķirtspējas (HD) vebkameru, kuru arī nopirku nesen būdams ASV.

Man pirms kāda laika bija izdevība aprunāties ar Lattelecom optiskā biznesa direktoru Raivi Mackeviču par optiskā interneta attīstību un veidiem, kā var lietot tik lielus ātrumus.