Ernst & Young datu drošības nodaļas projektu vadītājs Ivo Ivanovs nesen stāstīja par auditoru un konsultantu kompānijas veikto datu drošības pētījumu, kurā starp pasaulē aptaujātām firmām bija arī 20 Latvijas uzņēmumi. Aptauja liecina, ka pasaulē uzņēmumu satraucas par mākoņdatošanas riskiem, bet Latvijā to vēl neviens īsi nelieto. Drīzāk būtu jāsatraucas par datu zudumiem un datu klasifikāciju un inventarizāciju, lai organizācijas un uzņēmumi vispar zinātu kādus datus glabā un, pēc incidentiem, lai saprastu kas ir zudis vai zagts.

Vai IBM jaunākais “mākslīgā intelekta” radījums Watson, kas uzvarējis televīzijas attapības spēlē Jeopardy, spēs nolikt ASV ārsta sertifikācijas eksāmenu un vai nākotnes “vatsonu” savā “uzvedībā” līdzināsies īstiem cilvēkiem? Un kādas ir Watson attiecības ar Apple jaunākā iPhone iebūvēto virtulo palīdzi Siri? Par to videointervijā ar IBM pārstāvi Robertu Talbotu (Robert Talbot)

Biju domājis rakstīt dažus vārdus pieminot „Apple” dibinātāju Stīvu Džobsu, bet citi notikumi to apsteidza. 5.oktobrī, tieši Džobsa nāves dienā, Rīga ielās policija mazdrusciņ nonāvēja vārda, pulcēšanās un izteiksmes brīvību. Protams, ka pāris stundas pavadīt, cik saprotams, pieklājīgu un korektu policistu kompānijā nav nekas traks. To pat nevar salīdzināt ar masu arestiem Ņujorkā pret nedaudz juceklīgo „okupēsim Volstrītu” kustību, kur, cita starpā, cilvēki sisti ar stekiem un apsmidzināti ar piparu gāzi.  

Tomēr mediju ziņām izriet, ka šo „laipno policistu” misija ir izdevusies, vismaz attiecībā uz trīs demonstrantiem (no kopumā sešiem aizturētiem), jo šie cilvēki ir iebiedēti un atturēti turpmāk kaut ko līdzīgu darīt, proti, iziet neatkarīgas, demokrātiskas valsts ielās un, nevienam netraucējot, spontāni izteikt savu neapmierinātību ar politiskajiem procesiem. Rīgā, tātad, policija tiešā tēmētā trāpījumā ir nogalinājusi nelielu daļu visu mūsu brīvības.

Pret visiem sešiem īslaicīgi aizturētajiem ierosināta administratīva lieta, kas, ja aizmirstam iespējami maksimālo 15 dienu ieslodzījumu, it kā nebūtu nekas. Bet faktiski visas sešas lietas ir nekas cits, ka politiski represīva procesa atsākšana Latvija – otra „demokrātijas nonāvēšana lite (vieglā formā)” pret kuru sabiedrībai pienāktos asi protestēt. Bet diez vai kāds to darīs. Represīvo orgānu patvaļa neiebrauks ar tankiem, tā ienāks ar sīkiem viegliem solīšiem, nemanot…

Un tagad par otru nāvi. Nav ko piebalsot lielam globālam sēru un piemiņas korim par „Apple” dibinātāja aiziešanu mūžībā. Tur jau pateikts viss, un Džobss jau paguvis nonākt uz šīs nedēļas „The Economist” vāka.

Es vienīgi gribu atgādināt, ka Džobsa un „Apple” radītie pirmās paaudzes „Macintosh” datori piedalījās Latvijas neatkarības atgūšanas procesā. Ar „Macintosh” datoriem salika Tautas frontes avīzi „Atmoda”, arī sākotnēji „Diena” un dažādus neformālus izdevumus. Jau 1985.gadā, kad notika „Baltijas brīvības un miera kuģa” brauciens, kuru organizēja Stokholmā, preses materiāli un cits tika gatavots ar „makiem”. Savu personīgo „Macintosh” pat biju uznesis uz kuģa, rakstījām relīzes pārdesmit žurnālistiem, kas pavadīja „kuģotājus”.  Džobsa vīzija ar glītām, viegli lietojamām tehnoloģijām „mainīt pasauli” izpaudās arī Latvijā. „Macintosh” datori nedaudz palīdzēja atgūt to noplukušo neatkarību un demokrātiju, kuru baudām šodien, un kuru drupina policija un varas iestādes, jo mēs viņiem to ļaujam darīt.

Dažreiz uz „sīkās planētas Latvija” palaižam garam visai būtiskus notikumus planētas „Zeme” informācijas tehnoloģiju (IT) industrijā, kas, kā nekā, var arī ietekmēt mūs. Jo kuram gan nav kāds „Hewlett-Packard” (HP) printeris, dators, vai klēpjdators?

Diemžēl Latvijas  ziņu plūsmā kā neliels sausu faktu apkopojums palidoja garām notikums, kas bija viena no galvenajām IT nozares un biznesa ziņām uz kaimiņu  Zemes – proti, kārtēja pasaules lielāka datortehnikas ražotāja HP kārtējā vadības maiņa. HP gada apgrozījums bija 126 miljardi dolāru (63 miljardi latu). Tas ir teju četras reizes Latvijas IKP, proti, četras reizes viss, kas Latvijā saražots, pirkts, pārdots un ievest. Tātad nekāda triviāla firmele.

HP nupat piedzīvoja savu astoto augstākā vadītāja maiņu kopš 1999.gada. Vadības grožus pārņēma bijusī interneta „tirgus plača” „eBay” vadītāja Mega Vitmane (Meg Whitman). Viņa stājās Leo Apotekera (Leo Apotheker)  vietā, kurš savukārt pārņēma HP stūri no Marka Herda (Mark Hurd), kurš savukārt aizstāja Kārliju Fiorīnu (Carly Fiorina). Apotekers atnāca no biznesa vadības programmatūras ražotāja SAP un HP amatā noturējās tikai nepilnus 11 mēnešus, pagūdams vēl vasarā paziņot, ka vēlas pārstāt datoru un klēpjdatoru ražošanu un pārvērst HP par programmatūras un pakalpoju koncernu (apmēram pēc IBM modeļa). Tas bija kārtējais šoks investoriem un kopumā Apotekera vadīšanas laikā HP akciju vērtība biržā noslīdēja par vairāk nekā 40%. Skaidrs signāls, ka lietas jāmaina.

Jaunā HP vadītāja, kas amatā stājās tikai šinīs dienās, izteikusies, ka viņa pārskatīšot Apotekera lēmums par „dzelžu” ražošanas pārtraukšanu. Tie, kas Latvijā satraucās par to, kas notiks ar viņu HP galda un portatīvajiem datoriem var nomierināties. Viņi arī varētu nomierināties, ja viss notiktu pēc IBM modeļa, kur biroja un mājas datoru ražošanu pārdeva ķīniešiem un turpināja ar citu zīmolu „Lenovo”.  Nekas traks nenotika.

Trakumi, protams, var notikt, ja kuģim, kas ir četras reizes lielāks naudas izteiksmē nekā Latvija un daža laba cita valsts, ik pa brīdim mainās stūrmaņi un tie stūrē nevis pēc rūpīgi izplānotas okeāna kartes, bet drīzāk pēc „fiksām idejām”. Daudzi par tādu uzskatīja Apotekera lēmumu (kā nekā nācis no programmatūras pasaules) un citi atcerējās Fiorīnas lēmumu apvienoties ar lielo datoru ražotāju „Compaq”, kas izraisīja nopietnus „gremošanas traucējumus” HP, sagremojot atšķirīgu un spēcīgu svešu korporatīvo kultūru. Tomēr viss beidzās labi pēc dažiem gadiem, bet Fiorīnu pēc skandāliem ar dibinātāja Hjūleta dēlu Valteru Hjūletu (Walter Hewlett), kas centās apturēt apvienošanos,  un citām nesaskaņām ar valdi tika pieklājīgā veidā padzīta 2005.gadā. Savukārt viņas pēcteci Herdu patrieca pēc it kā nepiedienīgiem sakariem ar kādu sievieti, kas izrādījās nepatiesa apsūdzība, bet vienalga bija saistīta ar HP reprezentācijas tēriņu politikas pārkāpumiem. Herds, kā raksta IT mediji, visai laimīgi devās strādāt pie sava vecā drauga, uzņēmumu vadības programmatūras koncerna „Oracle” vadītāja Lerija Elisona (Larry Ellison), kamēr HP no „Oracle” niknākā konkurenta SAP savāca Apotekeru.

Kā raksta vairāki IT portāli, Vitmanes galvenais uzdevums būs atjaunot investoru un klientu uzticību HP un nospraust nepārprotamu un ilgtermiņa (IT nozare ilgtermiņš ir labi ja trīs gadi) stratēģiju. Viens komentētājs pat ieteicis viņai panākt visas HP valdes atlaišanu un atrast citus cilvēkus, jo uzskata, ka no esošās valdes noplūdusi informācija prese. Šis valdes sastāvs arī bija amatos, kad HP vadības aprindās valdījis „bardaks”.  Vēl cits komentētājs, no cienījamā portāla „News.com” pat ieteica Vitmanei nepieņem HP piedāvājumu. Citi skeptiķi rakstīja, ka talantīga menedžere varbūt prata  sakārtot „eBay”, bet diez vai viņas pieredze pietiks, lai vadītu HP, kas pamatā ir augstu tehnoloģiju ražošanas koncerns.

Latvijā par to visu varbūt īsti nav jānervozē. Printerus un datorus varēs joprojām nodot vietējā HP servisā, viss turpināsies kā ierasts. Bet nevajag aizmirst provinciālā pusmiegā, ka varam arī mācīties no šādiem procesiem lielā biznesa augstienēs.

Maksājumu terminālu distributora Point Transaction Systems pakalpojumu nodaļas vadītājs Atis Kļavis nesen tikās arNozare.lv, lai pastāstītu par maksājumu ierīču attīstības vēsturi un, lai dotu nelielu ieskatu nākotnes attīstībā.

Stokholmā 23.maijā tikos ar Stokholmas pilsētas finansētā IT un citu augsto tehnoloģiju klāstera Kista Science City mārketinga direktoru Oki Lindstrēmu (Åke Lindström), kas paskaidroja, ko dara šī organizācija un stāstīja par gatavību sadarboties arī ar Latvijas un Baltijas uzņēmējiem.

 Konferencē IBM Impact 2011 brīžiem likās, ka esmu vidē, kas atrodas gaismas gadus priekšā caurmēra Latvijas uzņēmuma IT pielietojuma līmenim. Tomēr, visticamāk, Latvijā ir daži uzņēmumi, kas ar abām kājām stāv 21.gadsimtā un izmanto vienu vai otru elektronisku uzņēmumu vadības un sakaru platformu, tostarp arī Websphere.  Konkrēti,  ārpus kameras ar intervējamo IBM  pārstāvi Maiklu Kariju (Michael Curry) parunāju par lielo Latvijas IT preču un komponentu vairumtirgotāju Elko, ar filiālēm vairākās valstīs, kuram šāds risinājums vismaz teorētiski noderētu. Tas ir arī intervijā minētais (bez nosaukuma)  “distributors”.

Diemžēl man nesanāca apmeklēt manu mīļāko “skvēriņu” Lasvegasā, kur parasti uzstājās ansambļi kolorītas publikas priekšā, lai tur safilmētu kārtējo “balagāncity” video. “Balagānsitija” nav mainījusies, iebraucot pat nakts vidū, pie Venecijas pils garā būvētās viesnīcas stāvēja bariņš 20 gadīgu, tipisku amerikāņu “beibju” kokteiļkleitiņās. Viņas, pēc visa spriežot, gaidīja kādu no nenormāli gariem limuzīniem, lai brauktu izklaidēties naksnīgā “Vegasā”. Kazino viss gāja pilnās burās, “vienroču bandītu” raustītājiem (faktiski tos darbina ar pogām) nebija ne rīta, ne vakara. Citviet viesnīcā klīda divainas kompānijas — dzidrā amerikāņu izloksnē runājoši aziātiska izskata jaunieši, kas svinēja kāda drauga kāzas, lielģimenes –vecmāmiņa riteņkreslā, abi vecāki un meitas, skaļas “gaisa kazas”, liela izmēra amerikānietes, kuras reiz, citā braucienā uz ASV, kā sugu iesaucu par “bifeļmātēm”.
Pašas konferences labākā diena bija trešdiena, 13. aprīlis, kad vairāki IBM vaditāji savilka visus galus kopā, ieskicējot kā var darboties pilnīgi elektronizēts, nemitīgi mainīties spējīgs uzņēmums, kas burtiski no sekundes sekundē var sekot, kas notiek tā iekšienē un arī apkārtējā biznesa vidē — savos tirgos un starp saviem klientiem. Tas ir uzņēmums, kas ir ne tikai optimizējis un padarījis “gudrus” savus iekšējos procesus, bet arī var pastiept savu procesu “taustekļus” līdz pat tā pakalpojumu gala lietotājiem un preču pircējiem, nodrošinot maksimāli ātru un drošu transakciju saikni.

Tuvākajā laikā ceru nopublicēt pāris videointervijas ar IBM speciālistiem — bet vispirms jāpārkuļās atpakaļ uz Latviju. Bet tagad mani spontānie iespaidi:

Finanšu tirgus satrauca  Apple dibinātāja un vadītāja Stīva Džobsa (Steve Jobs)  paziņojums, ka viņš pagaidām pārtrauc darbību firmā, lai koptu veselību. Šī ir jau trēša reize, ka Džobs pamet Apple vadītāja krēslu veselībs dēļ. Pirms dažiem gadiem viņš devās, cik saprotams, veiksmīgi ārstēt aizkuņģa dziedzera vēzi. Pēc tam vairāku mēnešu prombūtnes laikā izrādījās, ka Džobsam pārstādītas aknas. Kopš pirmās saslimšanas Džobs publiskos pasākumos izskatījies kārns, ja ne izdēdējis. Šī ziņa „nogāza” Apple akcijas un tās zaudēja vērtību par summu, kas, kā raktījā kāds Twitter lietotājs, atbilst pusei Latvijas IKP.

Sīkāk par Džobsu var lasīt šeit.

Un šeit. 

Tomēr Apple akcijas atguvās pēc kompānijas 2011. finanšu gada pirmā ceturkšņa iespaidīgiem rezultātiem, ar iPad un iPhone pārdošanu priekšgalā.

Par to šeit.

Vienlaikus Microsoft un Hewlett Packard paziņoja, ka piedāvāšot trīs tā sauktās „biznesa mašīnas” (appliances), kuras piegādās gatavas lietošanai ar visu programmatūru. Tās domātas „mazam un vidējam biznesam” ASV izpratnē. Rīki maksāšot starp 28 000 un 2 miljoniem dolāru. Kas ir mersis, ja var plātīties ar business decision appliance?

Lasīt šeit. 

Lielbritānijā šogad trūks 100 000 augsto tehnoloģiju nozaru darbinieku, raksta parasti ērverģēlīgais portāls TheRegister.  Ja šo nevar izlasīt angliski – nav ko sapņot par pieteikšanos.

Martā uz planšetdatora iPad būs pieejams žurnāla Playboy amerikāņu versija ar „necenzētiem”plikumiem, raksta tehnoloģiju portāls Gizmodo un pazobojas, ka tas nostrādāts zinot, ka Stīvs Džobs dosies slimības atvaļinājumā.

Sīkāk par to šeit.

Seit blogā nedaudz pievērsīšu uzmanību ārzemju telekomunikāciju un IT notikumiem.

Tulkošanas un pārrakstīšanas vietā piedāvāju īsu kopsavilkumu un norādi uz informāciju internetā angļu valodā.

Goldman, Sachs ļaus tikai ārzemniekiem investēt Facebook

ASV investīciju banka piedāvās tikai saviem ārzemju klientiem investēt sociālā tikla Facebook kapitāla daļās. Tā ir atkāpe no kompānijas agrākā centiena atrast veidu, kā pārdot Facebook kapitāla daļas visiem saviem klientiem, arī ASV rezidentiem, lai nenonāktu konfliktā ar ASV investīciju un akciju tirdniecības likumdošanu. Kā ziņots, sakarā ar Goldman, Sachs lēmumu investēt Facebook tika novērtēts par 50 miljardiem dolāru (ap

Lasi šeit.
Zviedrijā policija notur jaunāko konsoles spēli par ģimenes kautiņu

Viens no manis visiecienītākajiem IT portāliem, TheRegister, ziņo, ka Zviedrijas pilsētā Uddevalā . kaimiņi, pamanot dūru vicināšanu caur logu, noturējuši vairāku cilvēku piedalīšanos spēļu konsoles Xbox360 boksa spēlē, izmantojot kustību detektoru Kinect par ģimenes kautiņu. Izsaukta policija, kas noskaidrojusi, ka trauksme ir pārpratums.

Lasi šeit.
Un vēl no The Register:

Vai Apple prasīs bezmaksas avīžu sīkrīku izplatītājiem dalīties naudas plūsma no sava maksas satura?

Ir pazīmes, ka Apple grasās mainīt savu politiku iepretīm avīžu un citu drukas mediju sīkrīkiem (apps) kas tiek izplatīti par velti bet bieži piedāvā piekļuvi maksas saturām. Vai Apple cenšas aizsargāt savu un britu News Corporation kopēju projektu, elektroniski dienas avīzi The Daily, kas lasāma uz planšetdatora iPad.

Lasi šeit.
Microsoft Dynamics piedāvā klientu attiecību vadības sistēmu nomā “no mākoņa”

Microsoft uzņemumu vadības sistēmas Microsoft Dynamics piedāva klientu attiecību vadības sistēmu (CRM-customer relations management) kā nomas produktu “mākoni”. Risinājums nodots tirgum pēc samēra plašas “beta” versijas testēšanas ar 11 500 testa lietotājiem.

Lasi šeit.