5. martā e-Prasmju nedēļas ietvaros un, bez šaubām, neo un Ceturtās Atmodas tautas armijas (4ATA) aktivitāšu ēnā, Eiropas Savienības mājā Rīgā notika diskusija par datu drošību. Šajā videoblogā centos izcelt šo diskusiju esenci (nemanot biju safilmējis veselas 38 minūtes!). Kopaina ir ne pārāk glaimojoša. 4ATA veiksme nav pārsteigums. Jautājums – kas vēl ir noplūdis un netiek publiskos, jo informācijas pievācējiem nav tādi paši mērķi, kā 4ATA. Skatāties un spriežat paši… Gaidu komentārus un papildinošu informāciju.

Būdams Stokholmā, 8. februārī intervēju TeliaSonera mobilo sakaru biznesa Mobility vadītāju Kenetu Kārlbergu (Kenneth Karlberg), kurš jau daudzus gadus ir vadījis sarunas ar Latvijas valdību par Lattelecom un LMT valsts daļu privatizāciju. Šī intervija latviešu tulkojumā ar zināmām redakcionālām izmaiņām ir lasāma www.nozare.lv, sadaļā Viedokļi, intervijas.

21. janvārī jaunaisTele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs tikās ar žurnālistiem neformālā atmosfērā. Izmantoju tikšanos, lai viektu īsu interviju ar Valdi (lielā intervija jau nopublicēta nozare.lv). Diemžēl Vecrīgas krogus “neformālā atmosfēra” ari skan videosižetā, bet, jācer, ka teikto var saprast.

Šis videoblogs ir uz off-topika robežas, tomēr to, ko dara Molport var uzskatīt par sava veida IT pakalpojumu, kuru sniedz caur internetu. Intervija ar Molport valdes priekšsēdētāju Jāni Ošleju ir “tīra” videointervija, lai gan tai pienāktos parādīties rakstveidā arī Nozare.lv portālā. Diemžēl pirmssvētku darba drudzī to nepaguvu atšifrēt. Interviju šifrēšana vispār ir darbs, ko žurnālisti-grēcinieki saņem ellē, vai vismaz tā to iedomājos…
Molport uz visa drūmā ekonomiskā fona ir uzņēmums, kas parāda iespējas Latvijā radīt tikai uz intelektuāliem produktiem (zināšanas par ķīmiju, datu bāzes uzbūve, piegādātāju pārbaude un uzticāmas tirdzniecības platformas izstrāde) bāzētu uzņēmumu.
To atstāju kā Jaungada dāvanu, jo 27. decembrī caur Londonu dodos uz ASV, no kurienes atgriezīšos (atkal darbā) 11. janvārī. Ja būs kas interesants, to blogošu, jo tādas lietas kā brīvdienas un atvaļinājumi manī nespēj apslāpēt šo instinktu :).

Šeit ir videoversija no intervijas ar Gati Kokinu, kas publicēta Nozare.lv interviju sadaļa.  Intervijas atšifrējumā veikti redakcionāli labojumi un īsinājumi, lai materiiālu būtu vieglāk lasīt.

Atzīšos, ka laika trūkuma un dažādu tehnisku ķibeļu ar montāžas programmu iMovie dēļ, man ir iekrājušies videomateriāli, kurus esmu pēdējā laikā safilmējis. Tagad ceru tos vēl pirms Ziemassvētkiem publicēt.
Sākšu ar neseno starptautiskās IT risinājuma kompānijas Novell Eiropas, Tuvējo Austrumu un Āfrikas (Europe, Middle East, Africa/EMEA) reģiona vadītāja Anderša Tērnkvista (Anders Törnqvist) interviju, kurā viņš galvenokārt skaidro tā saukto identitātes vadību. Tā ir sistēma, ko izstrādā Novell un citi, ko izmanto lai definētu, piešķirtu un no darba aizejot slēgtu uzņēmuma vai organizācijas darbinieka piekļuvi dažādām IT sistēmām un pat fizisko piekļuvi telpām.
A.Tērnkvists bija ieradies Rīgā uz Novell iekšēju pārdošanas konferenci, kas pulcēja pārdošanas speciālistus no visa reģiona un pirmo reizi notika Rīgā.

TeliaSonera lielais jaunums 14. decembrī bija pasaules pirmā „superātrgaitas” mobilā interneta tīkla iedarbināšana vienlaicīgi Stokholmā un Oslo (kur jauno ceturtās paaudzes/4G tīklu uztur meitas uzņēmums NetCom.). Tiekoties ar TeliaSonera mobilo pakalpojumu (Mobility Services) vadītāju Kenetu Kārlbergu (Kenneth Karlberg) Zviedrijas galvaspilsētā viņām pavaicāju par jauno tīklu un, protams, par never ending story – sarunām ar Latvijas valdību par Lattelecom un LMT valsts daļu privatizāciju.

Kopenhāgenā šinīs dienās sāksies pasaules līderu konference par klimata izmaiņām. Šīm izmaiņām jeb globālai sasilšanai cēlonis ir ogļu dioksīda izmeši, ko rada industrija un civilizācija – automašīnas, spēkstacijas un citas modernas, enerģiju patērējošas sistēmas. Precīzi mērot, uzskaitot un attiecīgi vadot klimatam potenciāli kaitīgus procesus, ir iespējams mazināt rūpniecības un citu cilvēku izraisītu procesu ietekmi uz klimatu un rīkoties maksimāli saudzīgi un ilgtspējīgi. Bez modernām IT sistēmām tas nav iedomājams.
Nesen bija iespējams Kopenhāgenā tikties ar globālā informācijas sistēmu izstrādātāja SAP vadītāju Ziemeļvalstīs un Baltijā Karenu Nilsenu (Karen Nilsen). Viņa kameras priekšā pastāstīja par veidiem, kā ar IT palīdzību var nodrošināt uzņēmumu, iestāžu un organizāciju maksimāli videi saudzīgu darbību kā arī darbinieku drošības noteikumu un tiesību ievērošanu.

Turpinot Zviedrijā veiktās intervijas, piedāvāju sarunu ar Aniku Englundu (Annica Englund), IT un elektronisko komunikāciju inovāciju klāstera Kista Science City komunikāciju vadītāju. Kista Science City apvieno simtiem kompāniju, kas darbojas Stokholmas rajonā Kista, kur sakoncentrēta liela daļa Zviedrijas IT un telekomunikāciju industrija. Viņa skaidro sadarbības un konkurences modeli, kas ļauj darboties klāsterim un nest zināmu labumu visiem dalībniekiem.

Nesen būdams Stokholmā, tikos ar zviedru kompānijas Appear pārstāvi, kas pastāstīja par uzņēmuma galveno produktu, informācijas izplatīšanas sistēmu ar mākslīga intelekta iezīmēm, kas piegādā un saņem sistēmas lietotāju vēstījumus vadoties no “konteksta” (saņēmēja amata, atrašanās vietas, kompetences, agrāk piefiksēto darbību u.tml.) Sistēma jau ieviesta vairākās pasaules lidostās (ārkārtas situāciju vadīšanai, apkopes darbiem) un to lieto Nīderlandes dzelzceļš ne tikvien saviem 10 000 darbiniekiem, bet arī pasažieru informēšanai. Kā pirmo soli Appear sistēmas ieviešanai Rīgas lidostai bija paredzēts izstrādāt sistēmu aviopasažieru ar īpašām vajadzībām apkalpošanas vadībai, bet uzvarētā konkursa īstenošana atlikta naudas trūkuma dēļ (par to bija arī mana LETA/Nozare.lv ziņa)