Pirms došanās uz ASV izdevās intervēt Lattelecom e-darījumu biznesa daļas vadītāju Alvi Ērgli par jauno mākoņpakalpojumu prototipu. Cerams, ka veiksies to ielikt blogā šeit no Mineapolisas lidostas, pēc Latvijas laika, nakts vidū .

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiljevs nesen tikās ar Nozare.lv redaktoriem Juri Kažu un Elizabeti Rutuli, lai pastāstītu par jauno produktu Tildes Birojs 2011 un dažiem interesantiem nākotnes plāniem.

 YO!! ŠIS IR APRĪĻA JOKS!!! VISĀDAS IZĀZĒŠANAS VARĒJA PANEST GOOGLE UN CITAS GLOBĀLAS KOMPĀNIJAS, TAČU NE MŪSU ESD, KURAS VĀRDS NELIETĪGU VELTI VALKĀTS UN TAI PIEDĒVĀTI NEPIEDIENĪGAS (???!!) BURTU KOPAS (WTF??).  F**KING SORIJ, KA IEMETU AKMENI PĪĻU DĪĶĪ: ) . FIKTĪVI IZMANTOTO ĪSTU PERSONU VĀRDI IR NOMASKĒTI!

Latvijā, pēc vairākiem incidentiem, kur zagti telekomunikāciju kabeļi un metāla kabeļu kanalizācijas aku vāki, fiksēta pirmā telekomunikāciju radiofrekvences zādzība, ziņo Valsts policija un Elektronisko sakaru direkcija (EDS).

Kā informē policija, zagļi tikuši pie 450 megahercu (MHz) frekvences, kas bijusi atstāta novārtā pēc neveiksmīgas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotas šīs frekvences izsoles pirms vairākām nedēļām.

Par zādzību Rīgas lidostā aizturēti divi vīrieši,  kas frekvenci centušies elektromagnētiski hermatizētā somā aizvest ar “Ryanair” reisu uz Īriju, kur tos gaidīja frekvences uzpircējs, kāds Īrijas lauku interneta pakalpojumu sniedzēja pārstāvis.

Kā informē policija, par zādzību aizturēti divi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radiosakaru fakultātes studenti, Silvestrs Spuldze un Dmitrijs Filaments.

Vienlaikus Īrijas policija aizturējusi kādu Pediju Oslīziju, kas darbojies kā starpnieks iecerētā zagtās frekvences tirgošanā.

Preses konferencē Valsts policijas kibernoziegumu pārvaldes izmeklētājs Binārs Baitovičs informēja, ka zādzība veikta izmantojot tā saukto “apgriezto elektromagnētiskā pulsa ģeneratoru”, kur abi studenti sameistarojuši sakarā ar pētniecisko darbu RTU.

Ierīces prototips tika izstrādāts Aizsardzības ministrijas vajadzībām kā aizsarglīdzeklis pret tā sauktajiem elektromagnētiskā pulsa (EMP) ieročiem, kas ar spēcīgu starojumu radiospektrā iznīcina visu elektroniku vairāku simtu metru rādiusā. Spuldzes un Filamenta izstrādātais rīks dara pretējo - ievelk sevī visu elektronisko starojumu rīka apkaimē, taču šis projekts tika apturēts budžeta konsolidācijas ietvaros.

“Zēni redzēja, ka 450 MHz vienkārši mētājās, neviens to nelietoja, neviens it kā negribēja, un viņi to vienkārši “izsūca” no elektromagnētiskā spektra,” skaidroja Baitovičš.

Zādzība būtu izdevusies, ja “robu” Latvijas elektromagnētiskā spektrā nebūtu pamanījuši EDS speciālisti kārtējā rīta sapulcē.

“Viņi reiz nedēļā pārskaita visas frekvences, palūko, kā tās tiek izmantotas, kā tām klājas, un pēkšņi pie 450 MHz, ka moderni saka, iestājās lielais WTF!!??,” par nozieguma pamanīšanu stāsta EDS pārstāve L*** D*****.

D*****  teica, ka EDS juristi tagad apspriežas ar policiju un prokuratūru, lai noskaidrotu, vai frekvenci var atbrīvot no īpašās somas un atkal ievietot elektromagnētiskā spektra, vai arī tā jāpatur kā lietišķs pierādījums, ja nolems apsūdzēt un tiesāt Spuldzi un Filamentu.

“Tas nav tas pats, kā, ja nozog “Lattelecom” vai “Izzi” kabeli, tad vienkārši ieliek citu. Te to robu tā nevar aiztaisīt,” skaidroja D******.

No savas puses varu tikai atgādināt tiem, kam vēl ir papīra kalendāri, pašķirt lapu un divas reizes skaļi nolasīt, kā sauc šo jauno mēnesi.

15.martā tiesai jālemj “Daugavas vanagu” lietā, kas pārsūdzēja Rīgas Domes lēmumu aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus pie Brīvības pieminekļa. Grūti iedomāties, ka tiesa tulkos Satversmes 100.pantu, kas nodrošina vārda brīvību savādāk, nekā atceļot aizliegumu, tāpat kā rīkojās antifašistu pārsūdzības gadījumā.
Tātad kārtējo reizi atkārtosies melnā humora balagāns – Dome (agrāk tās politiskais sastāvs bija savādāks, bet vienalga) aizliedz 16.marta pasākumus, tiesa atceļ, pretējās puses pulcējās vienalga. Trakākais gadījums bija 2006.gadā uzceltā sēta ap Brīvības pieminekli, padarot Rīgu bezmaz par Eiropas vārda un pulcēšanās brīvības “galvaspilsēta”. Varbūt tad, nevis 2009.gada 13.janvārī, būtu pienācies ar tautas tiešu rīcību noārdīt šo autoritārisma simbolu un “atstiklot” kādu varas ēku, tā sakot, varas vīriem par piemiņu. Premjers Ivars Godmanis 14.janvārī pamodās “citā Latvijā”, bet pilsēta ar žogu ap Brīvības pieminekli, lai apspiestu pulcēšanās brīvību, ne tik man vien bija pamošanās “citā Latvijā”. Toreiz arī tiesa nestāvēja vārda un pulcēšanās brīvības pusē.
Protams, jebkādu sabiedrisku vai politisku kaislību laikā miermīlīga pulcēšanās var pārtapt nekārtībās, un priekš tam ir policija, nevis aizliegumi, kurus jebkurā gadījumā būs jāīsteno ar policejisku spēku. Griezies kā griezdamies, aste pakaļā, un Rīgas Domes gadījumā, arī galva tur līdz šim bijusi iebāzta.
Jācer, ka tiesa kārtējo reizi labos situāciju un visām pusēm leģionāru piemiņas pasākuma jautājumā būs atļauts pulcēties un miermīlīgi, pat skaļi, paust savu viedokli. Tas, ko dažādas puses dara var daudziem likties nepieņemams. No vienas puses, leģionāru piemiņas pasākumu pēdējos gados ir stabili izmantojuši gadus jaunāki –un tas ir mans viedoklis – politiski “kreizīši”. Dažādu nacionālradikāļu izdarības (nav runa, protams, par Visu Latvijai) pat apstiprināja pārmetumus, ka leģionāru gājiens ir kaut kā saistīts ar fašismu, bet ne jau ar teju 90-gadīgo vīru iedomātu pārliecību (leģionāri nebija nacionālsocialisti), bet tieši ar dažu jauniešu uzskatiem. Tas, ka šie uzskati ir aplami un pretīgi (tāpat kā daudziem pretīgs šķiet viss 9.maija “balagāns”) to nepadara par uzskatu, kuru nesargā vārda brīvība. Diemžēl Latvijas politiķu un arī lielas daļas sabiedrības apziņā vēl nav iesakņojies jēdziens, ka vārda un pulcēšanās brīvība vistiešāk attiecas uz uzskatiem, kas daudziem šķiet pilnīgi nepieņemami.
Manuprāt, bīstamāka par nacionālradikāļu murgainiem uzskatiem un “antifašistu” vienpusējo un neniansēto latviešu leģiona vēsturiskā stāsta interpretāciju, ir reāla varas rīcība pret cilvēku pamatbrīvībām. Pret šādu varas rīcību ir jāvēršas ar visiem līdzekļiem – pirmā kārtā, caur tiesu, bet “pēdējā instancē” kaut vai uz ielas, nepaklausot autoritārai varai un tās aizliegumiem.

Starptautiskā uzņēmumu resursu vadības programmatūras ražotāja HansaWorld izplatītājas Latvijā HansaWorld Latvia veicis uzņēmēju aptauju ar samērā satraucošiem rezultātiem. Par to videointervijā stāsta HansaWorld Latvia vadītājs Edmunds Sprūdžs.

Pēc skandāla par autorizēšanos tautas skaitīšanai ar personas kodu un pases datiem, sekoja jauni atklājumi par apdraudējumu personas datiem, kas pieejami CSDD datu bāzē un, vēl trakāk, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskā deklarēšanas sistēma (EDS). Tas viss gadu pēc tam, kad “Neo” (kas tika atklāts kā IT speciālists Ilmārs Poikāns) izmantoja ļoti vienkāršu nepilnību EDS, lai lejuplādētu virkni ministriju, valsts iestāžu un valsts un pašvaldības uzņēmumu algu sarakstus.
Personīgi uzskatu, ka šis “alguleaks” bija pozitīva akcija, kas atmaskoja, kā patiešam rīkojas vara šajā valstī (bet arī to, ka daļa iestāžu pildīja valsts taupības politiku). Faktiski manu un daudzu citu personas dati dažādos apjomos jau ir plašā apritē un caurumi vienā vai otrā valsts sistēmā neko lielu nemainīs. Taču ne par to ir lieta – Centrāla statistikas pārvalde (CSP), CSDD un VID visi solīja aizsargāt šos datus un savas informācijas sistēmas pilnībā vai lielā mērā būvēja par nodokļu maksātāju naudu (CSDD arī ir ieņēmumi no iedzīvotāju maksājumiem) un šo solījumu nepildīja. Citos vārdos, mūsu naudu piespiedu kārtā savāca āži un lielā mērā izniekoja.
Bet tas arī nav trakākais. Par nepiedalīšanos tautas skaitīšanā draud līdz 250 latu naudas sods. Citos vārdos, valsts, kas paņem nodokļu naudu un uztaisa nedrošu informācijas sistēmu, par nepaklausību nesniedzot informāciju šai sistēmai (ar nezin vēl kādiem caurumiem) vēl mums piedraudēs! Tā ir tā pati valsts, kas dažus mūs, iedzīvotājus un namsaimniekus, arī sodīs ar naudas sodu ja, par savu naudu pirktu valsts karogu neizkārsim dienā, kad šīs valsts varas vīrus oficiāli apciemos kāds Bungustānas suņu labturības ministrs.
Kā jau rakstīju agrāk, varētu saprast bet ne attaisnot vēlmi ar soda draudiem no iedzīvotājiem izspiest informāciju, ja no tā būtu kāda “labums”. Pēc loģikas, protams, valsts, kam ir labi dati par saviem iedzīvotājiem teorētiski var tos labāk pārvaldīt un arī pati izvērtēt savu darbību. Taču ir skaidrs, ka krasās un šķietami nebeidzamās valsts budžeta “konsolidēšanas” laikos, nav bijusi, nav un nebūs līdzekļu nekādai pārvaldības uzlabošanai. Strukturālās reformas turpinās kā līdz šim, pa tādām “struktūrām” kā izglītībai, veselības aprūpei u.c. vienkārši uzdodot ar cirvi.
Būtu labāk nezinājis, ka nepiedalīšanos tautas skaitīšanā draud sods, resp., ka tā ir piespiedu pasākums. Jo tagad vismaz teorētiski izspēlēju izvēli – dalīties ar datiem, kas daudzviet jau vispār zināmi un no kur nodošanas lieku reizi ne silts, ne auksts – vai nepadoties kā paklausīgai aitai kārtējam valsts autoritāram piegājienam un mājienam par to, kurš te kungs, kurš kalps un vergs. Citas valstīs (cita starpā ASV), kur arī draud sods par nepiedalīšanos tautas skaitīšanās (ASV gan it kā neviens par to nav tiesāts) ir parādījušās pretestības kustības piespiedu tautas skaitīšanai. Dažas ir ar visai sakarīgiem anti-autoritāriem argumentiem (tiesības nepakļauties valsts draudiem un spaidiem), citas – nedaudz “apdauzītas” un paranojas caurvītas. Varbūt tiešām laiks pienāks ar karogu nepiespiesti paust savu attieksmi – ar melno, anti-autoritāro karogu.

Komentējot gandrīz neticami sačakarēto tautas skaitīšanu internetā, „Neo” jeb Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns jokodams teica, ka policijai nebūs kapacitāte tikt galā ar visiem, kuri, atrodot kāda sveša cilvēka pases datus un personas kodu, izmantos šo „caurumu” lai aplūkotu šī cilvēka izpildīto anketu.

Tas, protams, vairs nav iespējams. Beidzot kūts durvis ir aizslēgtas, bet lopi jau bietēs. Kādi lopi, izgudrojiet paši, bet šo kūti gan taisījuši auni. Un tas viss aptuveni gadu pēc tam, kad sākas jautrība ar „Neo” un mūsu pašu mazo „alguleaks”.  Viens no iemesliem kādēļ tas notika bija likumdevēju prasības informācijas sistēmās ieviest nodokļu likumu izmaiņas, neprasot, ko tas praktiski nozīmē un cik maksā to izdarīt droši un pareizi. Tā vieta to izdarīja ātri un kā nu sanāca.

Centrāla statistikas pārvalde (CSP) arī izdomāja, ka cilvēkus būtu jāmotivē izpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā un process jāpadara iespējami vienkāršs. Tā ietaupīs naudu, nebūs jāsūta tik daudz skaitītāju mājās pie iedzīvotājiem. Un katram, arī tiem, kas nelieto interneta bankas un kuriem nav e-paraksta, taču ir pase un pasē rakstītais personas kods.

Diemžēl pases dati un personas kodi ir atrodami arī citviet. Savus datus esmu iedevis šur un tur, lai man varētu samaksāt par pāris haltūrām, tulkojumiem un kādas konferences diskusiju vadīšanu. Pat strīdīgi vērtēta Aivara Lemberga personas kods esot nesen publicēts kādā ziedotāju sarakstā. Visu nepieciešamo taču var atrast ar Lerija un Sergeja rīku (nu, Google, protams).

Kas īstenība noticis, kamēr CSP vadītāji nebija attapušies, diez vai uzzināsim, jo tie, kas vispār nesajēdza ko dara, diez vai aprīkoja www.tautasskatisana.lv ar audita rīkiem, lai uzskaitītu un pārbaudītu „aizdomīgas” pieslēgšanās. Vismaz daļa no aptuveni 100 000 internetā izpildītām skaitīšanas anketām būtu jāuzskata par šaubīgām. Nekas jau nesargāja parastu pilsoni, kas ar pases datiem un personas kodu ziņojis, ka dzīvo dzīvoklī ar ģimeni un bērniem, no kāda jokdara, kas viņu pārceltu uz bomža būdu, kur viņš mitinās kopā ar piecām pīlēm un Mikijpeli.

Datorikas pasniedzēja un drošības eksperte Ilze Murāne brīdina, ka notikušais var sagraut uzticību e-pakalpojumiem un e-pārvaldei kopumā. Spriežot no interneta portālu komentāriem (kas varbūt nav tas labākais tautas spogulis), tas jau ir sācies. Turklāt ir izskanējuši komentāri, kam vispār tāda skaitīšana vajadzīga un vai skaitītājus, kad tie ieradīsies, nevajadzētu triekt ratā.

Šādas domas nav pilnīgi irracionālas. Vairākās valstīs – ASV un, ja nemaldos, Vācijā, bijušas kustības, kas uzskata, ka valstij nav nekāda darīšana cik mēs iedzīvotāju esam, ko mēs darām un kādi mūsu dzīves apstākļi. „Pretskaitītāju” kustībām, protams, bija savs, kā amerikāņi teiktu, crackpot jeb tērēto piemaisījums, bet arī veselīga skepse un veselīga anarhisma deva.

It sevišķi to var attiecināt uz tautas skaitīšanu Latvija. Anarhists prasa (un ne tikai to) – priekš kam mums valsts, kas mums no tās? ASV un Vācijā tautas skaitīšanas skeptiķiem varēja atbildēt, ka valstij jāvāc dati, lai savus iedzīvotājus labāk pārvaldītu un aprūpētu. Latvijā jau sen ir skaidrs, ka esošā valsts pārvalde šīs funkcijas – labu pārvaldību un aprūpi – izpilda minimāli (ja vispār) un paredzamajā nākotnē nevarēs atļauties un varbūt arī pēc savas būtības nespēs to  jūtami uzlabot. Tātad tautu skaita, mēra un klasificē tikai zināšanai. Neko daudz ar šiem datiem nevarēs iesākt, jo tam nav un nebūs naudas un pat būs mazāk naudas. Un tos resursus, kas būs, visticamāk, nespēs racionāli un efektīvi izmantot (jo faktiski tas nav darīts visus šos 20 neatkarības gadus).

Tautas skaitīšanas dati vienīgi varētu kalpot iedzīvotājiem pašiem, lai padziļināti zināšanas par pašu stāvokli (vai stāvokli, kāds tas bija skaitīšanas brīdi, nezina jau cik ilgi tos datus gremos un muļļās). Tas var dot zināmu pamatu nevalstiskām, pašorganizētām kustībām un akcijām, lai tiktu galā ar problēmām, kuras šī valsts nespēj un nespēs risināt.  Bet tā ir cita tēma pati par sevi.

Latvijā jau kopš pagājušā gada septembra tiek gatavots likumprojekts “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” Tas teju pusgadu pirms Ēģiptes gāzta Hosni Mubaraka režīma interneta atslēgšanas paredzēja iespēju valdībai Latvijā izslēgt internetu un visus pārējos elektroniskos sakarus. Pietiek apskatīties likumprojekta 16. panta attiecīgas daļas.

16.pants
(1) Izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinetam ir tiesīgs noteikt:
1)    apturēt masu informācijas līdzekļu izdošanu vai uzlikt arestu to produkcijai, izdošanas un pavairošanas līdzekļiem, apturēt elektronisko informācijas līdzekļu darbību, ierobežot informācijas atklātības normatīvo aktu darbību;
2)    apturēt politisko partiju, sabiedrisko un reliģisko organizāciju darbību, ja tās liek šķēršļus izņēmuma stāvokļa īstenošanai vai veic propagandisko darbību, kas apdraud valsts drošību;
….
7)    veikt korespondences un sakaru kontroli noteiktajās teritorijās;
….

10) bloķēt televīzijas un radio programmu retranslāciju; aizliegt pārraides staciju un elektronisko sakaru līdzekļu darbību; atslēgt internetu un citas datu pārraides sistēmas;

Pa vidu ir vairāki apakšpanti, kas skar dažādu fiziski un materiālu resursu izmantošanu ārkārtas stāvokļa laika, arī iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu un darbu. Likumprojektu pilnībā var izlasīt Minstru kabineta mājas lapā.
Šie panti ir visbīstamākie, jo tie dara iespējamu pārtraukt jebkādu informāciju vai kritiku, kas skar valdības rīcības jēgu un samērīgumu izņēmuma stāvokļa laikā vai to pasludinot. Tas arī dod valstij iespēju nogriezt jebkādu informāciju no ārpuses, kaut vai raidstacijas Weather Channel prognozes, kas var apstrīdēt valdības pamatojumu izsludinot izņēmuma stāvokli kādas vētras vai plūdu tuvošanās laikā. Taču pats bīstamākais ir tas, ka nogriežot iedzīvotājiem jebkādas iespējas sazināties ar ārpasauli, tas dod valstij iespēju vismaz uz laiku pasaulei nemanot veikt jebkādas represijas pret saviem iedzīvotājiem vai arī izdarīt nejēdzības, kas apdraud Latvijas kaimiņus.
Tieši to, nogriežot internetu un terorizējot žurnālistus, darīja Ēģiptes autoritārais režīms pirms sava šķietamā sabrukuma. Latvijas varas cilvēkiem šādas iespējas nav jādod.
Intersanti, ka šī likuma anotācijā atzīmēts, ka likumprojekts, kas varētu dot pamatu Latvijā ieviest diktatūru pēc zemestrīces Kuldīgā, nav atzīts par sabiedrībā apspriežamu. Likumprojekts ir baiss un šādi rakstīti likumi un likumprojekti ir baisi jebkurā valstī. Citu valstu aizsteigšanās mums priekšā represiju iespēju legalizēšanai nav iemesls Latvijai to darīt.
Antiautoritārai rokgrupa Rage Against The Machine ir teksts: “war within a breathe” (karš, kas sākas elpas vilcienā). Šaja likumprojektā slēpjās “dictatorship within a breathe” - dikatūra elpas vilcienā.

Ko Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sagaida no jauninātā virtuālā e-paraksta? Vai tas beidzot pārvērtīs šo projektu no “darvas bērna” kuru LVRTC bija spiests adoptēt par pelnošu projektu kas nesīs labumu uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Un kā ir ar drošību? Par to aprunājos ar LVTRC valdes locekli Gintu Kiršteinu. Kameru veiksmīgi turēja kolēģe Elizabete Rutule.

Gints Miķelsons, Lattelecom direktors, kas atbild par mazo un vidējo biznesu, paskaidro kompānijas mākoņdatošanas plānus un kādēļ Lattelecom meklē ”mākoņcilvēku”, lai tos īstenotu.