Satiksmes ministrija 16. oktobrī izplatīja paziņojumu (skat. http://www.sam.gov.lv/?cat=8&art_id=1276) par nodomu likumā paredzētajā kārtībā veikt izmaiņas „Noteikumos par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”, samazinot gandrīz visos Rīgas un tās apkārtnes ūdens ceļos pieļaujamo maksimālo kuģošanas ātrumu līdz 18 km/st (9.7 mezgli). Paredzētie ātruma ierobežojumi attieksies uz Lielupi, Buļļupi, Ķīšezeru, Juglas kanālu un kanālu starp Lielo un Mazo Baltezeru.
Patreiz ir spēkā kuģu kustības ātruma ierobežojumi 15 km/st (8 mezgli) Rīgas Brīvostas teritorijā (Daugava un tās pietekas no Vanšu tilta līdz jūrai).
Pēc augstāk minētā var secināt, ka glisējošu maza izmēra peldlīdzekļu (ūdens motocikli, motorlaivas, kuteri, motorjahtas) kustība, tiem konstruktīvi paredzētajā ātrumā, iespējama vienīgi Rīgas centrā (Daugavā no Doles salas līdz Vanšu tiltam), Baltezerā un jūrā - vairāk kā 300 metrus no krasta.
Ja uz 2008. gada 1. septembri CSDD reģistrēto motorlaivu (6681), ūdens motociklu (1112) kuteru (794) vēl pieskaitām Kuģu reģistrā reģistrētās vismaz 55 motorjahtas (dati uz 2008. gada 1.janvāri), tad varam redzēt, ka kopējais glisējošo peldlīdzekļu skaits Latvijā sasniedz 8642 vienības.
Ūdens „lēno” peldlīdzekļu grupā visā Latvijā reģistrēto airu laivu (5472) un buru jahtu (366) kopskaits sasniedz 5838 vienības.
Procentuālā attiecība visu peldlīdzekļu skaitu uzskatot par 100% vienkāršoti runājot ir:
40% „lēnie” peldlīdzekļi, 60% „ātrie” peldlīdzekļi.
Tātad vairums Latvijas maza izmēra peldlīdzekļu ir paredzēti ekonomiskam kustības ātrumam, kas ir augstāks par ierobežojumos minētajiem 15 km/st. un 18 km/st. (9.7 mezgli).
Braucot ar šādu zemāku ātrumu glisēšanai paredzētie peldlīdzekļi rada paaugstinātus viļņus, kas savukārt būtiski palielina degvielas patēriņu un izskalo ūdenstilpņu krastus.
Skandināvijas un Rietumeiropas valstu praksē aptuveni 80% peldlīdzekļu kā galvenais kustības avots kalpo motors, 20% buras.
Dotais likums noteikti ierobežos motorlaivu, kuteru un ūdens motociklu skaita pieaugumu Latvijā, kā rezultātā mazāks skaits ģimeņu gūs iespēju atpūsties uz ūdeņiem.
P.S. Kādēļ vajadzīgi šādi ierobežojumi?
1. Iepriekš uz ūdeņiem vispār nekādas „kārtības” nebija …To sāka ieviest pēc vairākiem smagiem negadījumiem uz ūdeņiem, kas notika pirms 2-3 gadiem.
2. Valdīja un joprojām valda likums „kurš lielāks, tam priekšroka”, respektīvi, kuram „krutāka” jahta tas brauc pirmais …
P.S. Pat prezidents bez tiesībām ar daktera un domnieka Zaržecka laivu vizinājās..
Tomēr atklāts joprojām ir jautājums – vai ātruma ierobežojums tiešām ir vienīgais ūdens satiksmes drošības paaugstināšanas veids?
7 komentāri
-
Ierobežojumus, protams, vajag, taču ko valdības ierēdņi darīs ar veikbordistiem un tml.? Viņi, ko turpinās “močīt” pa piekrasti?
autors: Anatolijs Supe 16 Oktobris, 2008, 16:33
-
Veikbordistiem un ūdensslēpotājiem ir jābrauc norobežotos akvatorijos aiz kutera, kuram pie stūres ir ja ne speciāli apmācīts, tad vismaz sportistu vilkšanā pieredzējis vadītājs. Citādi veikbordists, kas šodien uzkāpis uz dēļa aiz drauga laivas Lielupē no Buļļupes līdz dzelzceļa tiltam, ir tieši tik pat adekvāti, kā skijorings uz Brīvības ielas vai skeitbordists kā satiksmes dalībnieks uz braucamās daļas.
autors: Ieva 17 Oktobris, 2008, 12:14
-
pērciet buru jahtas!
autors: Anonymous 17 Oktobris, 2008, 13:05
-
Nāksies arī kaitotājiem samazināt ātrumu krasta tuvumā!
autors: Ēriks 17 Oktobris, 2008, 14:36
-
To Anonymous: aha, un kad ir liels vējš - sēdiet mājās, savādāk pārkāpsiet ātruma ierobežumus :D
autors: Tija V. 17 Oktobris, 2008, 17:06
-
Jebkura upe un ezers jāuztver savstarpēji nodalāmās daļās, kas uz zemes būtu saprotams kā IELA, PAGALMS, un SPORTA LAKUMS. Baidos, ka ātruma ierobežojumi patreizējā redakcijā centīsies „pagalma noteikumus” piemērot ielai.
IELA - ar zīmēm (bojām, stoderēm u.c.) ierobežots ūdens ceļš, paredzēts ūdens satiksmei, kurā nevajadzētu atrasties peldētājiem, un makšķernieku laivām kad tās makšķerē, kā arī legālajā komercdarbībā paredzētajiem zvejas tīkliem. Ūdens ceļš paredzēta dažāda izmēra un dažāda ātruma kuģu satiksmei un ātruma ierobežojums te vajadzīgi vienīgi lai novērstu krastu izskalošanu kanālos un nenodarītu ļaunumu piestātnēs stāvošiem peldlīdzekļiem.
PAGALMS – akvatorija krastu tuvumā – atvēlētas peldētājiem, makšķerniekiem un nemotorizētiem peldlīdzekļiem. Motorizētu peldlīdzekļiem braukšana noliegta izņemot pieiešanu krastam ar drošu ātrumu, kurš nepārsniegtu 5 km/h un nenoliedzama prioritāte te ir peldētājiem, pēc tam makšķerniekiem.
SPORTA LAKUMS - akvatorija ūdens slēpošanai, veikbordam un ūdens moto sporta cienītājiem – atzīmētas ar ierobežojošām zīmēm, kurās neatrodas makšķernieki, peldētāji un netraucē vispārējā kuģu satiksme.
Pastāvošie „Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” http://www.likumi.lv/doc.php?id=103963 jau paredz virkni speciālo zīmju un noteikumu. Atliek vien vispārēja ātruma ierobežojuma vietā veikt rūpīgu apsekošanu, viedokļu analīzi un attiecīgo atpūtas un sporta teritoriju iezīmēšanu.
Jautājums atkal paliek atklāts, kā vārdā veikta „vispārēja ātruma ierobežošana” un kādas būs sekas?
Atbildiet paši.
Vai jūs paši spētu ievērot līdzīgu 30km/st ātruma ierobežojumu visās Rīgas ielās braucot ar automašīnu?
- Cik policistu vajadzētu lai panāktu „dzelžainu kārtību”?
- Par vienīgo veikbordistiem un „ātrbraucējiem” „atļauto teritoriju” paliek Daugava no Doles salas līdz vanšu tiltam? Vai tas veicinās ūdens satiksmes drošību?
Cik ģimeņu tā vietā lai iegādātos motorlaivu vai kuteri no dotās ieceres atteiksies? -
Pie mums Latvijā kā vienmēr viss notiek ačgārni. Likumus pieņem cilvēki , kuriem par šo jomu nav ne mazākās nojausmas. Droši , ka no tiem valsts sekretāriem reti kurš vispār bijis uz ūdeņiem pēdējās desmitgades laikā. Tā vietā ,lai izliktu navigācijas zīmes pierīgas ūdeņos - labāk visu aizliedzam, jo kā gan citādi lai vērtēt šādus ierobežojumus. Kārtējo reizi ierēdņi pierāda savu nekompetenci. Ceŗība šādā veidā ar soda naudu palīdzību uzlabot valsts budžetu ir smieklīga. Ierēdņiem jābeidz traucēt dažādu jomu attīstība un jāpieņem likumi,kas veicinātu cilvēkiem doties atpūtā ūdeņos. Daudzi šķiet aizmirsuši, ka vispār dzīvo pie jūras un Rīga atrodas pie Daugavas. Piemēra pēc ,lai aizbrauc kaut vai līdz Igaunijai un apskatās kā tur ir attīstījušās mazās flotes lietas.
autors: searay 8 Novembris, 2008, 22:54