Kā jau iepriekšējos blogos esmu minējis, Latvijā padomju gados braucieni ar maza izmēra peldlīdzekļiem – jahtām, motorlaivām un kuteriem kā ģimenes atpūtas veids tika likvidēti. Vienlaikus zuda Rietumeiropai un, jo sevišķi, Skandināvijas valstīm raksturīgās ģimenes peldlīdzekļu tradīcijas, krasta, piestātņu un atpūtas vietu infrastruktūra.
Kādēļ padomju vara centās iznīcināt jahtu un laivu kultūru?
Pirmkārt – jahta vai laiva kā ģimenes īpašums neatbilda kolektīvā īpašuma ideoloģijai. Jahtas un kvalitatīva atpūta uz ūdeņiem drīkstēja būt vienīgi Kompartijas izredzēto prioritāte.
Fakts, ka padomju varas gados burāšana Baltijas valstīs neizzuda, lielākoties ir „turīgo” zvejnieku kolhozu nopelns, kuri jahtu iegādi un burāšanu spēja nosaukt par „jaunās zvejnieku un dzimtenes aizstāvju paaudzes sagatavošanu”.
Otrkārt – burāšanai kā jebkuram sporta veidam bija jākalpo padomju ideoloģijas propagandai -sākot ar „Padomju valsts” starptautiskā prestiža celšanu sporta sacensībās un beidzot ar DOSAAF „dzimtenes aizsardzības programmām”.
Paradoksāli, taču bieži vien tieši Padomju armijas un flotes „rezervju” sagatavošanas aizsegā izdevās saglabāt kaut nelielas burāšanas un ūdens motosporta tradīcijas Latvijā.
Treškārt – padomju varas paniskās bailes no iespējamās pilsoņu bēgšanas rietumu virzienā nepieļāva nekādu „spējīgāku” jūras peldlīdzekļu nekontrolētu būvēšanu vai izmantošanu.
Vienlaikus ar kontroli Padomju Savienības tirgū parādījās „ciešamas kvalitātes” piekabināmie laivu dzinēji „Vihrj” (20 Zs) un „Neptun” (23 Zs), kā arī „Kazaņas aviācijas rūpnīcas” alumīnija laivas „Kazanka”.
20. gs. septiņdesmitajos gados radās nosacīti plaša laivu kooperatīvu attīstība un motorlaivu braukšana kā demokrātisks un tautai pieņemams atpūtas veids. Populārāko preses izdevumu sarakstā blakus laikrakstam „Pravda” iekļuva tirāžas ziņā limitētais izdevums „Katera i Jahti”.
Pēdējais un varbūt pat galvenais iemesls „brīvības ierobežošanai” no padomju varas puses - jebkura jahta vai laiva brīdī, kad tā atstājusi krastu, rada „brīvības sajūtu”, kas neatbilda „komunisma cēlēju morāles kodeksam”.
Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu vairums pilsoņu prātus nodarbināja izdzīvošanas jautājumi, tāpat arī rūpnieciski izgatavoto peldlīdzekļu cenas tika uzskatītas par nereāli augstām. Tā rezultātā maza izmēra peldlīdzekļu flote Latvijā „apstājās” astoņdesmito gadu sākuma līmenī, kam raksturīgas Polijā ražotās buru jahtas un Padomju Savienībā ražotās motorlaivas.
Jaunu peldlīdzekļu iegāde ir atjaunojusies tikai pēdējo piecu gadu laikā, nepārprotami dominējot attīstītajās Rietumu valstīs rūpnieciski ražotajiem peldlīdzekļiem, kuri arvien biežāk tiek komplektēti ar Āzijas reģionā ražotiem dzinējiem un aprīkojumu. Tieša Āzijas peldlīdzekļu ražotāju ietekme Latvijā vēl pagaidām uzskatāma par vāju.
9 komentāri
-
toties bija augstā līmenī plostošanas kultūra ;)
autors: plakanais 10 Novembris, 2008, 16:12
-
Paldies autoram, ļoti interesants raksts!
autors: Inta S. 10 Novembris, 2008, 18:56
-
nav iisti skaidrs raksta tapshanas iemesls, seviskji shajaa pasaules ekonomiskajaa situaacijaa. un pat ja situaacija buutu ideaala, peldliidzeklji naak tikai aiz maajas, darba, gimenes, beerniemun auto, respektiivi 99.7% latviski saprotosho, kas sho rakstu var izlasiit - nekad.
autors: sas 10 Novembris, 2008, 21:03
-
Atbilde SAS. … 1. novembrī no piestātnes Rīgā savā otrajā pasaules apceļojumā devās buru jahta/ katamarāns KAUPO. Plašāk ar ceļojuma budžetu var iepazīties laikrakstā „Diena” http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/ja-vini-atkal-dodas-cela
Secinājums – nav jābūt miljoniem lai brauktu jūrā, jābūt vien pietiekami „trakam”.
Kino un masu saziņas līdzekļi Latvijas sabiedrībā rada pārspīlētu priekšstatu par burāšanu kā „elitāru miljonāru klubu”. Skandināvijā, kur buru jahta vai motorlaiva pieder gandrīz katrai otrajai vai trešajai ģimenei, vairums jahtu nebūt nav tās „lepnākās” un salīdzinot ar auto iederētos „Opelīšu” un „Žigulīšu” klasē. Skandināvi savu jahtu vai kuteri uzskata par lielisku, uz ģimenes vērtībām orientētu atpūtas veidu, kas pielīdzināms „ceļojošai” vasarnīcai uz ūdeņiem.
Manu rakstu mērķis ir parādīt, ka jahtas un laivas ir demokrātisks un pieejams sporta, atpūtas un tūrisma veids plašai Latvijas sabiedrības daļai. Atliek vien uzdrīkstēties.autors: graudins 11 Novembris, 2008, 09:41
-
To SAS:
Par tiem “99.7% latviski saprotosho”, gan nepiekristu. Manuprāt, tie ir tie paši stereotipi, kurus bloga autors minēja, ja nemaldos pirmajā rakstā (tipa bija statistika kaut kāda).autors: Intars 11 Novembris, 2008, 14:15
-
ironiju par 99.7% gan vareejaat detekteet. bet principaa neko liiku neuzrakstiiju. sausais atlikums - aizmirstiet savus peldliidzekljus, ja neesat bagaats un/vai traks. varat groziities kaa gribat, piesaukt skandinaaviju uz ziguljus, vienalga atlikums taads pats. Seviskji, ja meeginaat iestaastiit ka zigulji un opelji noripoja no konveijera saruuseejushi un tika tirgoti par ls 150 gabalaa. un vinjos nav jaaiegulda tikpat katru meenesi lai tie ripotu (nenosliiktu) un 3x vairaak lai izietu apskati. Aizmirstiet tos suudus. Vinneesiet loterejaa, brauksiet ar jahtu. Tagad nomierinaties un atpakalj pie darba!
autors: sas 11 Novembris, 2008, 22:51
-
SAS gan pesimists. Tad jau pavisam bēdīgi - nabadzība totāla, cerība tikai uz loterijām un azartspēlēm :D
autors: Intars 12 Novembris, 2008, 09:18
-
Piedod SAS, bet man liekas, ka mūsu pasaulē pirmais ir “kruts” auto un pēc tam vis pārējais … absolūts provinciālisms. Lai burātu nepieciešams brīvs gars … tas pie mums vēl jāizkopj, bet iespējas ir. Tikai, vai mēs viņas izmantojam?
autors: Kate 12 Novembris, 2008, 09:23
-
Kaa lai uzzina, cik Gailim tas “Kaupo” izmaksaaja? Par cik vinss to katamaranu nopirka? Man neskauzh, es gribu reaalo cenu uzzinaat. Ja jau par Riigas kanaalu braukaa 100 000 Ls veerts kugjiitis ar 12 seedvietaam, vai pa to naudinj’ nesanaaktu paaris okeaanaa izbraukt speejiigas jahtas?
autors: AAA 8 Decembris, 2008, 08:58