Sestdien, 9. maijā, Rīgā, Andrejsalas ziemeļos pulcējās prāvs daudzums ļaužu un jahtu. Iemesls - burāšanas sezonas atklāšana, kā arī „Pilsētas jahtkluba” dzimšanas dienas svinības formālā un neformālā gaisotnē.

Arī es piedalījos „Pilsētas jahtkluba” dzimšanas dienas pasākumos, kaut mani par burātāju klasiskā izpratnē vairs saukt nevar - ātrgaitas RIB motorlaivu īre ar burāšanu saistāma tikai nosacīti. :)

Jahtklubs nepārprotami uzskatāms par sava veida „magnētu” pilsētas vides attīstībai. Rietumu pieredze rāda, ka, izveidojot publisku jahtu un sporta centru, tas vienlaikus kļūst par kultūras un sabiedrisko pasākumu norises vietu un piesaista dažādus vides attīstības projektus un investīcijas, sākot nu jau no bēdīgi slavenās nekustamo īpašumu sfēras līdz zināma veida „biznesa inkubatoram” un „smadzeņu centram” sabiedriski nozīmīgu projektu attīstībai.

Mūsu, nebaidīšos šī vārda - „provinciālajā” sabiedrībā daudzus gadus burāšana un atpūta ar jahtām un kuteriem tika kultivētā kā „augstākās šķiras” privilēģija, pretstatā modernās Skandināvijas principam, kur katram septītajam iedzīvotājam ir kāda jahta vai laiva.

Vēlu jaunajam „Pilsētās jahtklubam” būt burātāju sabiedriskās dzīves centrā. Tāpat arī novēlu tiem aktīva dzīvesveida piekritējiem, kas vēl nav burātāji, par tādiem kļūt.