Sveicināti!
Kādu brīdi nebiju rakstījis, tāpēc centīšos šoreiz lakoniski pastāstīt interesentiem, kādi tad bija pagājušā - 2009. gada - spilgtākie notikumi jahtu un laivu industrijā, kā arī paraudzīšos nedaudz nozares „nākotnē”.
Un tā. 2009. gadā Latvijas jahtu un laivu industriju ciešā skāvienā satvēra globālās finanšu krīzes „cunami”, atstājot aiz sevis vien katastrofālu „nothing special”.
Spilgtākie piemēri.
Ap pusmiljona eiro (aptuveni 350 000 Ls) vērtas buru jahtas vienas stundas īres (frakta, čartera) cena nokrita līdz iepriekš neredzēti zemai cenai – 30 Ls/h, ieskaitot apkalpes „atalgojuma” un degvielas izmaksas! „Treknajos” gados līdzīgas jahtas stundas frakts sasniedza no divām līdz četrām reizēm lielākas summas.
Jāteic, ka daudzi no jahtu kapteiņiem tik zemas frakta cenas uzskatīja par ekonomiski nepamatotām un nespējīgām atlīdzināt „jahtas nolietojumu” brauciena laikā, dodot priekšroku palikšanai piestātnē.
Tomēr arī sensacionāli zemās jahtu īres cenas neglāba. Pat labākajos laika apstākļos jūrā saskatāmo peldlīdzekļu skaits 2009. gadā bija vērtējams vismaz divas reizes zemākā līmenī nekā iepriekšējos gados.
Kā apliecināja laivu degvielas uzpildes staciju darbinieku teiktais – laivās, jahtās un kuteros Latvijā degviela tika uzpildīta vismaz divas reizes mazākā apjomā, salīdzinot ar 2008. gadu. Par paradoksālu uzskatāms pat tas fakts, ka pagājušās vasaras sākumā „uzpildījās vairāk”, bet patiesajā atvaļinājuma sezonā un labākos laika apstākļos „uzpildījās mazāk”.
Laivošanas „sezonas plaukumā” apstaigājot jahtu un laivu piestātnes, varēja vērot arīdzan lielu ūdenī vispār nenolaisto peldlīdzekļu skaitu.
Par nosacīti stabilu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vien varētu saukt buru jahtu sacensību dalībnieku skaitu. Iemesls – fanātisks burātājs krīzes iespaidā drīzāk atteiksies no visām citām dzīves ērtībām ar vienu vienīgu mērķi – burāt. Stabili saglabājusies arī burāšanas un jahtu vadīšanas apmācību kursu auditorija.
Vasaras otrajā pusē, rudenī un šobrīd, ziemā - vērojama Latvijas automašīnu tirgum līdzīga tendence - totāla peldlīdzekļu izpārdošana un „eksports” uz ārzemēm. Bieži šie peldlīdzekļi „ūdeni pat nav redzējuši” un bijuši vien kā demonstrāciju modeļi pārdošanai.
Par paradoksālu vasaras un 2009. gada sezonas vidū varēja saukt situāciju peldlīdzekļu servisa jomā, kur „kvalitāte krita”, bet „cenas kāpa”. Jautājot servisa sniedzējiem, kādēļ tā, dzirdējām unikālas atbildes: „Mums tagad mazāk darba, tādēļ, lai segtu izmaksas – ceļam cenas…” Vienkārši bez vārdiem! Rudenī gan viss jau „tika salikts pa vietām”.
Peldlīdzekļu aprīkojumu un inventāra tirgū tendences līdzīgas – tiek izpārdots viss, jaunas preces netiek iepirktas. Secinājums – „izdzīvojošajiem” peldlīdzekļu īpašniekiem šogad viss nepieciešamais būs jāgādā pašu spēkiem.
Diemžēl 2009. gadā nozarē sajutām arī kriminālās un noziedzības pasaules ietekmi. Daudzās sīkās zādzības vainagojās ar Baltijas valstīs ātrākās, ekstrēmas vizināšanas pakalpojumus sniegušās, 10.5 metrus garās RIB laivas „Ahoy” zādzību no apsargātas jahtkluba piestātnes Rīgā. Zādzība tika veikta ar mērķi demontēt un pārdot ārvalstīs divus unikālus 300 Zs jaudas piekabināmos dzinējus. Kā man vēstīja policijas un izmeklēšanas pārstāvji - gaidāms, ka turpmāk zādzību apjoms tikai pieaugs un peldlīdzekļu īpašnieki to izjutīs arvien skaudrāk. Neesot jājautā, vai tas notiks, bet gan - kad.
Runājot par Latvijas maza izmēra peldlīdzekļu ražošanu, tad šobrīd tā pārdzīvo visai ražošanas nozarei raksturīgo „totālu iekšējā pieprasījuma kritumu”, kurš iekšējā tirgū ir katastrofāli krities un, kuru pagaidām nedaudz glābj ārvalstu pasūtījumi. Arī uzņēmumā „Enmar” radītā „miljonu vērtā” buru jahta-katamarāns devusies uz „siltākiem ūdeņiem” bez cerībām pabeigt nākamo - jau iesākto jahtu ražošanas procesu.
Tuvākajos pāris gados Latvijā paredzama laivu un jahtu nozares stagnācija un esošo peldlīdzekļu izpārdošana. Liekas, izskanējusi neglābjami grimstoša kuģa kapteiņa pēdējā pavēle: „Katrs par sevi, un, lai Dievs ir ar Jums!”
Eiropas ekonomiski attīstīto valstu jahtu un laivu industrija jau atguvusies no globālās finanšu krīzes radītā pieprasījuma krituma un jau atkal „uzņem apgriezienus”. Par tirgus jaunumu uzskatāmi vairāki ekonomiski, enerģiju taupoši un videi draudzīgi risinājumi. Tā kā atliek vien cerēt uz kādām pozitīvām pārmaiņām arī Latvijā. Tiesa, pēc vairākiem gadiem.
20 komentāri
-
Tie dzinēji nemaz tik unikāli nebija, kā toreiz tika rakstīts.
autors: plakanais 8 Janvāris, 2010, 10:37
-
Infa izsmeļoša. Vismaz beidzot kāds uzraksta, kas un kā.
Kā uzlabosies ekonomiskie apstākļi, tā arī loģiski uzlabosies arī situācija nozarē.autors: Indulis 8 Janvāris, 2010, 10:54
-
jaagaida labaaki laiki un jabut optimistiem cerez ne mogu
autors: andza 8 Janvāris, 2010, 15:06
-
Bet kaa tad savadak - ja taadi ir tie muusu dizieredni un politiskaa izvele absolutaa bezatbildibaa… Kadam tacu jamaksaa par visu to..
autors: Dainis V 8 Janvāris, 2010, 15:24
-
cereesim uz progresu. Jābūt. Loģiski.
autors: bunčiks 9 Janvāris, 2010, 02:37
-
un vēl, atceros, toreiz tā RIB laiva ziņās tika pasniegta kā bezmaz vai ātrākā Latvijā, taču vienā žurnālā redzēju foto, kur RIB laiva aprīkota ar četriem 300 zs dzinējiem.
autors: Oskars 9 Janvāris, 2010, 12:35
-
nu tad tā foto nebija no Latvijas. Jo ne pie mums, ne arī kaimiņvalstīs nav tāda aparāta ar četriem 300 Zs - tas 100%.
autors: Kārlis 9 Janvāris, 2010, 12:58
-
nu ja par kaimiņvalsti neuzskatām Somiju, tad jā :) lai gan vienalga nepiekrītu, ka šī RIB laiva ir ātrākā Baltijā. Tepat Andrejostā vasarā stāvēja pieklājīga off shore laiva ar iebūvēto motoru, vienam no apdrošinātāju kompānijas īpašniekiem bija pamatīga ātrlaiva, viņš bija pat izgājis tās vadīšanas kursus. mani vienkārši mazliet aizķēra, ka toreiz, kad šo RIB laivu nozaga, izplatītajā paziņojumā bija nu tādas slavas dziesmas sacerētas, ka pilnīgi jāpieturas pie sienas
autors: Oskars 10 Janvāris, 2010, 11:34
-
Nu ko lai saka - neslikts PR :D
autors: Andrameda 10 Janvāris, 2010, 12:16
-
Nu, Rīgā vienīga vieta, kur piebraukt uzpildīt degvielu jahtai ir Pildne. Diemžēl degviela tur ir dārgāka kā Statoilā vai Nestē un, kas pilnīgi nepieļaujami - nekvalitatīva, ar nogulsnēm un ūdeni. Man vienkāršāk ir ieliet kannā un pārliet jahtā, nekā 3,14sties ar aizsērējušiem filtriem vai nelecošu motoru.
autors: Buratajs 11 Janvāris, 2010, 13:18
-
Tvaikonim „Titāniks” bija 4 skursteņi …
Trīs no šiem skursteņiem bija īsti, viens tikai kā dekoratīvs elements. Kādēļ?
Jau 20. gadsimta sākumā tvaikoņa skursteņu skaits ļaužu, un tātad arī potenciālo pasažieru apziņā asociējās ar kuģa jaudu, varenību, komfortu un iespējām.
„Liekais” ceturtais dūmenis „Titānikam” bija vajadzīgs lai parādītu pārākumu pār pārējiem tā laika konkurentiem un sāncenšiem.
Dotā tendence šodien saglabājusies arī VIP klases automašīnu tirgū.
Kuram „vairāk un lielāki” izpūtēji, tam „krutāks” vāģis.Morāle – neskati laivu pēc dzinēju skaita, bet jaudas/masas attiecības.
autors: Kaspars 11 Janvāris, 2010, 15:29
-
Ja dzinēju skaits noteiktu laivas ātrumu, tad iespējams tieši šī laiva būtu ātrākā pasaulē! http://bp2.blogger.com/_06Ullvpu3xI/SCIXW7-LAhI/AAAAAAAAC5c/ib0GJkiY5_c/s1600-h/boat.bmp
…autors: Kaspars 11 Janvāris, 2010, 15:34
-
Labais :D
autors: Andis 11 Janvāris, 2010, 17:27
-
un kā ar tiesībām, to kārtošanās iespējām Latvijā un varbūt ārzemēs? un kādi jaunumi tajā sfērā?
autors: Valters 14 Janvāris, 2010, 09:10
-
Maza izmēra peldlīdzekļu „amatieru” vadītāju apliecības izsniedz CSDD.
Paralēli tam vēl eksāmenus pieņem Latvijas Zēģelētāju savienība.
Man ar doto „amatieru” dokumentu atzīšanu ārvalstīs problēmas nav bijušas.
Lai strādātu komerciālu darbu kā peldlīdzekļa vadītājs prasības pat dažādas ES valstīs ir atšķirīgas un kā pārliecinājos tās var būt pat atšķirīgas dažādās vienas valsts daļās!autors: Kaspars 14 Janvāris, 2010, 11:17
-
Paldies Kasparam par nozares apskatu. Nav ļoti izsmeļošs bet tomēr ir!
autors: Ģirts 14 Janvāris, 2010, 13:59
-
Detalizētu informāciju par “jahtu kursiem” līmeņiem un iespējām jums laipni sniegs Askolds Hermanis „International Yacht Training (IYT)” un portāla Nautica.Lv pārstāvis Latvijā. Plašāk sk. saiti internetā: http://www.nautica.lv/ .
autors: Kaspars 17 Janvāris, 2010, 14:56
-
Paldies! Aprakstā Nautica lapā ir daudz noderīgas informācijas un labi izskaidrots - kāpēc gan cilvēkam ir vajadzīgas jahtu kapteiņa tiesības - iespējams! Jo kamēr neesam pirmo reizi nobraukuši no kalna ar slēpēm, nesapratīsim, cik tā ir lieliska nodarbe, izklaide un atpūta. Tā pat ar burāšanu. Ja neesi to darījis, kā vari zināt, ka tas nav priekš tevis?!
autors: Valters 20 Janvāris, 2010, 09:56
-
Pastāvīga jahtu vadītāju apmācības skola “Miller Sailing School” darbojas Pilsētas Jahtklubā (Rīgā, Andrejostas iela 6 - 213.kab.). Kursu ilgums - 9 nedēļas. Kursi tiek organizēti arī krieviski runājošām grupām. Latvijas Zēģelētāju savienības eksāmens. Tiesības - starptautiski atzītas. Uz tuvāko kursu latviešu valodā sākumu vēl varat paspēt - sākas 28.janvārī plkst.18:00.
I-neta resursi : www.cyc.lv; www.miller-sailing-school.com, www.andrejsala.lv.
Informācija pa telefonu - 29223979autors: Didzis 27 Janvāris, 2010, 11:25
-
nu nu reklāma pašla :D
autors: neo 27 Janvāris, 2010, 18:52
