Jahtu un laivu industrija
Kaspars Graudiņš
Kaspars Graudiņš

Arhīvs: Maijs, 2010

14 Maijs, 2010

2.jpg

Ūdens un cietzeme rada atšķirīgas ātruma izjūtas. Uz ūdeņiem neformāli eksistē tā sauktais „dubultā ātruma” fenomens, proti, brauciena ātrums ar jahtu vai kuteri sajūtu ziņā pielīdzināms divtik lielākam brauciena ātrumam uz sauszemes. Ūdens virsma „apslēpj” peldošus priekšmetus, sēkļus un akmeņus, piedevām viļņošanās apgrūtina ātrlaivas vai ūdens motocikla savaldīšanu, „lidojot” no viļņa uz vilni.

Zviedri ar ātrlaivu „savaldīšanu” nopietni sāka saskarties pirms gadiem desmit. Iemesls tam bija tehniskais progress, kā rezultātā tika radīti „plaša patēriņa” peldlīdzekļi ar spēju sasniegt 70 un vairāk kilometru stundā ātrumu uz ūdens „demokrātiskā” cenu diapazonā.

Atgādināšu, ka Zviedrijā, salīdzinot ar Latviju, maza izmēra peldlīdzekļu satiksmes intensitāte ir vismaz desmitkārt intensīvāka.

Arvien biežāk presē parādījās sauszemē, uz klintīm vai piestātnēm un pat ēkās ieskrējušu laivu un kuteru fotogrāfijas. Vēl tas, ka Zviedrijā ir tūkstošiem klinšainu salu, un ātrlaivu drošas vadīšanas problēma bija skaudri aktuāla, līdz 2005. gadā Zviedrijā tapa pieņemti īpaši noteikumi ātrlaivu vadīšanai.

Lai uzzinātu detalizētāku informāciju par ātrlaivu vadīšanai nepieciešamo apmācību un sertifikāciju, iztaujāju specializētās vadītāju apmācības kompānijas SPECTRE MARINE AB pārstāvi Pēteru Aksebornu (Peter Axeborn).

Uzņēmums SPECTRE MARINE AB radies vienlaicīgi ar ātrlaivu vadīšanas noteikumu ieviešanu Zviedrijā 2005. gadā, un to izveidojuši bijušie Zviedrijas kara 1.jpgflotes virsnieki ar lielu praktisko pieredzi personāla apmācībā un ātrlaivu vadīšanā ekstremālos apstākļos. Šobrīd par uzņēmuma galvenajiem klientiem uzskatāmas Zviedrijas, Norvēģijas, Holandes un Indonēzijas kara flotes, policijas un glābšanas dienesti un liels daudzums uzņēmumu un privātpersonu.

Pēters Akseborns paskaidro, ka Zviedrijas liberālā likumdošana un gadsimtos attīstītās kuģošanas tradīcijas neprasa īpašu individuālā ūdens transporta līdzekļa, jahtas, kutera vai laivas vadītāja apliecību iegūšanu – izņemot „ātrlaivas” vadīšanas apliecību.

Par ātrlaivu tiek uzskatīta laiva, jahta vai kuteris, kura ātrums pārsniedz 35 mezglus jeb 65 kilometrus stundā. Šāda peldlīdzekļa vadīšanai vajadzīgi divi sertificēti „piloti”, no kuriem viens atrodas pie stūres, bet otrs – blakus, pildot novērotāja, navigatora un laivas vadības palīga funkcijas. Abiem pilotiem parasti ir pieejams „gāzes sektors” laivas ātruma regulēšanai vai ārkārtas apstādināšanai.

SPECTRE MARINE AB izstrādājis īpašu saziņas frāžu sistēmu TSDC starp abiem pilotiem, kas rada iespēju straujai un nekļūdīgai lēmumu pieņemšanai mainīgajā navigācijas situācijā. Apmācības kurss līdzvērtīgās daļas ietver teorētisko un praktiskās braukšanas apmācību un ilgst aptuveni nedēļu. Mācību kursa mērķis panākt drošu un ātru peldlīdzekļa vadību sarežģītos ģeogrāfiskos, laika un kuģu satiksmes apstākļos, būtiski nesamazinot brauciena ātrumu.

Zviedrijā šis apmācības kurss uzskatāms par obligātu visiem policijas un glābšanas dienestu peldlīdzekļu vadītājiem. Savukārt Latvijas robežsardzes, policijas un glābšanas dienestu ātrlaivu vadītāji nav apguvuši specializētu ātrlaivu vadītāju praksi - pēc sarunā atklātā zviedru speciālista viedokļa, viņi  ir uzskatāmi par „bīstamiem”.

Kad man jautāja, kādi pasākumi ātrlaivu braukšanas drošībai veikti Latvijā, vien nācās atzīt daudzos kuģošanas ātruma ierobežojumus Rīgas un tās apkārtnes iekšējos ūdens ceļos. Sarunas partneris Pēters Akseborns vien pasmaidīja!

Kurp tu dodies, Latvija? Ja atceramies - vienu policijas laivu kuģītis jau „pārbrauca”. Kas būs tālāk? Varbūt ir laiks ātrlaivu vadīšanas praksi ieviest arī pie mums?

Secinājums – Latvijā problēmas risina ar administratīviem ierobežojumiem, Zviedrijā - attīstot peldlīdzekļu vadītāju prasmes un izglītošanu!

3.jpg 4.jpg 5.jpg

6.jpg  7.jpg 8.jpg

Par autoru

Kaspars Graudiņš, uzņēmuma "Ahoy" (ātrgaitas motorlaivu čarters, jūras taksometra pakalpojumi) valdes priekšsēdētājs. 30 gadu pieredzi dažādos jahtu un laivu industrijas virzienos guvis gan katamarānu būvē, gan piedaloties burāšanas sacensībās. Izglītību ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā beidzot Automātisko elektrosakaru inženieru fakultāti. 2006.gadā ieguvis jahtu kapteiņa diplomu. Izveidojis jūras ātrgaitas taksometra līniju starp Latviju un Igauniju. Bijis vadošos amatos tādās kompānijās kā "TeleMedia", "Rīgas Laiks", "Canon". Dzīves moto: Navigare necesse est (tulkojumā no latīņu valodas - kuģošana ir nepieciešamība)!

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Blogroll

Arhīvs