Pēdējo dienu notikumi saistībā ar zvejas kuģa Beverīna bojāeju radījuši kārtējo ažiotāžu par cilvēku drošību uz jūras, un katrs sevi cienošs plašsaziņas medijs uzskata par pašsaprotamu to iztirzāt. Arī man pēdējo dienu laikā tiek uzdoti gan tieši, gan visbiežāk tendenciozi jautājumi.

Man gribas klusēt.

Kādēļ?

Katrs jūrnieks zina, ka jūra ir stiprāka par mums. Nav mūsu spēkos to uzveikt, mēs varam vienīgi iemācīties paredzēt stihiju un sadzīvot ar to.
Bieži notikumu attīstība uz jūras ir daudz straujāka un neparedzamāka, un tā pārsniedz pat visprofesionālākās apkalpes iespējas.
Jebkura glābēja pirmais pienākums ir nepieļaut apdraudējumu pašam glābējam, jeb citiem vārdiem, nepieļaut cietušo skaita palielināšanos pašas glābšanas operācijas laikā, kad jāglābj pats palīdzības sniedzējs.
Un, protams, – krastā visi gudri.

Visbeidzot- fināla jautājums. Vai jūrā ir droši?
Atbilde. Jā - jūrā ir droši un bieži vien pat drošāk nekā uz sauszemes.

P.S. Izsaku līdzjūtību zvejas kuģa Beverīna apkalpes piederīgajiem.