Satiksmes ministrija 16. oktobrī izplatīja paziņojumu (skat. http://www.sam.gov.lv/?cat=8&art_id=1276) par nodomu likumā paredzētajā kārtībā veikt izmaiņas „Noteikumos par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”, samazinot gandrīz visos Rīgas un tās apkārtnes ūdens ceļos pieļaujamo maksimālo kuģošanas ātrumu līdz 18 km/st (9.7 mezgli). Paredzētie ātruma ierobežojumi attieksies uz Lielupi, Buļļupi, Ķīšezeru, Juglas kanālu un kanālu starp Lielo un Mazo Baltezeru.
Patreiz ir spēkā kuģu kustības ātruma ierobežojumi 15 km/st (8 mezgli) Rīgas Brīvostas teritorijā (Daugava un tās pietekas no Vanšu tilta līdz jūrai).
Pēc augstāk minētā var secināt, ka glisējošu maza izmēra peldlīdzekļu (ūdens motocikli, motorlaivas, kuteri, motorjahtas) kustība, tiem konstruktīvi paredzētajā ātrumā, iespējama vienīgi Rīgas centrā (Daugavā no Doles salas līdz Vanšu tiltam), Baltezerā un jūrā - vairāk kā 300 metrus no krasta.
Ja uz 2008. gada 1. septembri CSDD reģistrēto motorlaivu (6681), ūdens motociklu (1112) kuteru (794) vēl pieskaitām Kuģu reģistrā reģistrētās vismaz 55 motorjahtas (dati uz 2008. gada 1.janvāri), tad varam redzēt, ka kopējais glisējošo peldlīdzekļu skaits Latvijā sasniedz 8642 vienības.
Ūdens „lēno” peldlīdzekļu grupā visā Latvijā reģistrēto airu laivu (5472) un buru jahtu (366) kopskaits sasniedz 5838 vienības.
Procentuālā attiecība visu peldlīdzekļu skaitu uzskatot par 100% vienkāršoti runājot ir:
40% „lēnie” peldlīdzekļi, 60% „ātrie” peldlīdzekļi.
Tātad vairums Latvijas maza izmēra peldlīdzekļu ir paredzēti ekonomiskam kustības ātrumam, kas ir augstāks par ierobežojumos minētajiem 15 km/st. un 18 km/st. (9.7 mezgli).
Braucot ar šādu zemāku ātrumu glisēšanai paredzētie peldlīdzekļi rada paaugstinātus viļņus, kas savukārt būtiski palielina degvielas patēriņu un izskalo ūdenstilpņu krastus.
Skandināvijas un Rietumeiropas valstu praksē aptuveni 80% peldlīdzekļu kā galvenais kustības avots kalpo motors, 20% buras.
Dotais likums noteikti ierobežos motorlaivu, kuteru un ūdens motociklu skaita pieaugumu Latvijā, kā rezultātā mazāks skaits ģimeņu gūs iespēju atpūsties uz ūdeņiem.
P.S. Kādēļ vajadzīgi šādi ierobežojumi?
1. Iepriekš uz ūdeņiem vispār nekādas „kārtības” nebija …To sāka ieviest pēc vairākiem smagiem negadījumiem uz ūdeņiem, kas notika pirms 2-3 gadiem.
2. Valdīja un joprojām valda likums „kurš lielāks, tam priekšroka”, respektīvi, kuram „krutāka” jahta tas brauc pirmais …
P.S. Pat prezidents bez tiesībām ar daktera un domnieka Zaržecka laivu vizinājās..
Tomēr atklāts joprojām ir jautājums – vai ātruma ierobežojums tiešām ir vienīgais ūdens satiksmes drošības paaugstināšanas veids?
