Jahtu un laivu industrija
Kaspars Graudiņš
Kaspars Graudiņš

Piemēri

3 Februāris, 2009

Vakar izlasīju februāra Kapitāls numurā http://kapitals.lv/zurnala/kapitals-0209 publicēto rakstu (42.lpp.) „Pāvilostas izdzīvošanas cena – miljons latu”. Šajā sakarā atcerējos senu burātāju anekdoti.

Kāds no Latvijas burātājiem ar savu jahtu atgriežas no Roņu salas.
Draugs viņam vaicā, kā gājis, burātājs negribīgi atbild: „Nu, labi.”
Draugs turpina vaicāt:„Nu un kā tad igauņiem tur iet? Kā Roņu salas osta?”
Burātājs atbild: „Viņi atšķirībā no latviešiem gan absolūti par sevi nedomā!”
Draugs:„Kā tā?”
Burātājs:„Tu iedomājies - tie igauņi ir uztaisījuši ostas biznesa plānu, ieguvuši vietējo un starptautisko finansējumu un pilnībā atjaunojuši, paplašinājuši veco Roņu salas ostu tā, ka nevar pat pazīt, atbilstoši Eiropas līmenim!”
Draugs:„Nu un kas gan tur slikts?”
Burātājs: „Kā tu nesaproti - visu saņemto naudu igauņi patiešām ir ieguldījuši ostā un nekā nav nozaguši! Šie pat sev nav savrupmājas uzcēluši!”

Vēl pirms pieciem gadiem Roņu salā bija viena daļēji atklāta piestātne, kur viens blakus otram stāvēja gan jahtas, gan komerckuģi. Šodien tā ir lieliski aizsargāta no vētrām un padziļināta jahtu osta ar aptuveni 50 stāvvietām. Ostas attīstība tika sākta ar padziļināšanas darbiem, jaunu piestātņu izveidi, esošo vraku aizvākšanu un viļņlaužu pastiprināšanu vairāku miljonu eiro apjomā. Un ar to vēl visa attīstība nebeidzas. Kā pēdējais etaps pašreiz norit krasta atpūtas zonas infrastruktūras objektu celtniecība.

Salīdzinājumam - Latvijas ostas un to infrastruktūras elementi pēc neatkarības iegūšanas tapa strauji sadalīti ietekmes sfērās vai arī „prihvatizētas”. Savukārt pēdējos gados savu lomu arī nospēlēja nekustamo īpašumu „bums”. Dažām no mūsu mazajām ostām izdevās strauji izvērst koku eksportu – tās strauji auga un par burātājiem aizmirsa, – tas no sērijas „nekā personiska, tikai bizness”. Citām ostām tā nepaveicās – atlika vien zvejas kuģi un jahtu tūrisms.

Stāsta morāle?
- Kādēļ mazās Roņu salas (3×5 km un 40 patstāvīgie iedzīvotāji) pašvaldība varēja atrast Eiropas fondu līdzekļus vairāku miljonu eiro vērtu ostas hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas projektam?
- Vai tiešām Pāvilostas izdzīvošanas cena ir tikai miljons latu?

Par autoru

Kaspars Graudiņš, uzņēmuma "Ahoy" (ātrgaitas motorlaivu čarters, jūras taksometra pakalpojumi) valdes priekšsēdētājs. 30 gadu pieredzi dažādos jahtu un laivu industrijas virzienos guvis gan katamarānu būvē, gan piedaloties burāšanas sacensībās. Izglītību ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā beidzot Automātisko elektrosakaru inženieru fakultāti. 2006.gadā ieguvis jahtu kapteiņa diplomu. Izveidojis jūras ātrgaitas taksometra līniju starp Latviju un Igauniju. Bijis vadošos amatos tādās kompānijās kā "TeleMedia", "Rīgas Laiks", "Canon". Dzīves moto: Navigare necesse est (tulkojumā no latīņu valodas - kuģošana ir nepieciešamība)!

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Blogroll

Arhīvs