Inovācijas
Matīss Neimanis
Matīss Neimanis
15 Septembris, 2009

Ideju zagšana!

Autors: matissneimanis @ 14:30 Kategorijas: Uncategorized

Ideju nozags!

Pieredze rāda, ka šī ir viena no pirmajām domām, kura ienāk prātā idejas autoram brīdī, kad nepieciešams izklāstīt ideju - investoram, sadarbības partnerim, citam interesentam, vai iesniegt kādā konkursā. Nav svarīgi vai idejas autors ir zinātnieks gados, pirmā kursa students, vai uzņēmējs, bailes visiem ir līdzīgs.
Par šo tēmu var runāt daudz un plaši, taču ļoti šaubos, vai pie vienota slēdziena šajā jautājumā var nonākt.

Mans uzskats - ja ļoti baidies, ka Tavu ideju nozags, tad nestāsti to, vēl vairāk - nerealizē. Tas ir visdrošākais veids, kā nosargāt idejuJ! Ja ideju nenozags tās attīstības posmā, tad noteikti nozags, kad tā būs pieejama tirgū pakalpojuma, vai produkta veidā. Vai ir kāds pakalpojums/produkts, kam nebūtu konkurentu, kam nebūtu līdzīgu risinājumu un pakaļdarinājumu? Nav! Tātad, ideju nozog vienmēr! :)

Taču, šeit vietā ir jautājums - kā tiek interpretēta ‘zagšana’? Gadījumi, kad tiešām tiek veikta sodāma darbība - nozagti rasējumi, vai formulas u.c., nav nemaz tik daudz. Pārsvarā idejas autors no brīvas gribas ir izklāstījis informāciju ar vēlmi pārdot ideju, jo pats to nespēj realizēt. Pārsvarā par ideju zagšanu tiek runāts tad, kad starp idejas realizētājiem rodas nesaskaņas un viedokļu atšķirības. Zemāk esmu uzskaitījis vairākas diskutablas situācijas, kad idejas autors uzskata, ka it kā tiek apzagts.

  • Ideja tiek izmantota kā bāze citai idejai. Pamatideja tiek attīsta, pārveidota, pilnveidota un realizēta savādāk kā autors iecerējis. Piemēram, profesionāliem nolūkiem paredzēts IT risinājums tiek pielāgots izklaides industrijas vajadzībām.
  • Ideja tiek realizēta citādā apjomā, kā autors ir iecerējis. Idejas autors cenšas realizēt komplicētu un liela apjoma projektu, taču kāds cits šo pašu ideju īsteno nelielā apjomā. Piemēram, produkta ražošana rūpnīcā vai nelielā ražotnē.
  • Ideja “mētājusies” atvilktnē, līdz kāds ir saskatījis biznesa iespēju. Idejas autors ir strādājis pie idejas attīstības, taču dažādu iemeslu dēļ to nav realizējis un pat atzinis par nederīgu.
  • Idejas autoram nav loma idejas realizācijā. Idejas autoram nav resursu, vai kompetenču, kuras būtu svarīgas idejas attīstīšanā un realizācijā. Bieži šādas situācijas rodas, kad bizness aprobežojas ar idejas copy/paste variantu no ārvalstīm.
  • Idejas vērtība un cena. Idejas autors saņem nelielu atlīdzību attiecībā pret idejas realizētāja gūtajiem ienākumiem. Pārsvarā situācija ir otrāda – idejas autors prasa nesamērīgi augstu cenu par ideju, kuras attīstībā vēl jāinvestē būtiski resursi. Taču, tas neliedz idejas autoram justies, ka viņu plāno apzagt.

Resumé - ja pats nevari ideju realizēt, vai ir iemesls dusmoties, ka cits šo ideju var realizēt? Vai ir vērts sēdēt kā sunim uz siena čupas? Pirms pārmest kādam enerģiskam cilvēkam idejas zagšanu, vajag padomāt – kādi ir iespējamie risinājumi iepriekš minētajās situācijās, lai visas iesaistītās puses būtu apmierinātas, lai viss būtu godīgi?

3908 komentāri

Pievienot komentāru


Par autoru

Matīss Neimanis, Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītājs. Uzskata, ka inovācijas procesa pamatā ir sadarbība, runāšana, apspriešanās un “dalīšanās” ar idejām, rezultātā kombinējot visneiedomājamākās lietas, kas pēkšņi var pārvērsties veiksmīgā rezultātā.

Šajā blogā rakstīs par novēroto un pieredzēto praktiskajā darbā ar inovācijām no dažādiem – tehnoloģiju pārneses speciālista, ideju autora, investora un uzņēmēja – skatupunktiem.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs