Inovācijas
Matīss Neimanis
Matīss Neimanis
29 Septembris, 2009

Idejas sargāšana

Autors: matissneimanis @ 12:33 Kategorijas: Uncategorized

Nav jau tā, ka visi paranoiski baidās no ideju zagšanas. Taču par tiem, kuri izklāsta, attīsta un pārveido idejas daudz lielākas pūles velta realizācijai, kā nosargāšanai, ir dzirdams mazāk. Protams, lielākoties cilvēki atceras tos gadījumus, kad kāds kādu ir ‘uzmetis’, piemānījis, ‘nozadzis’ ideju utt. Kad jānosauc veiksmīgas sadarbības piemēri, tad cilvēki domā un nevar nosaukt piemērus, lai gan tādi ir, jo reti kurš absolūtā vienatnē ir realizējis kādu ieceri.

Maza piebilde, zemāk minētais attiecas uz idejām, kuru pamatā ir kāda tehnoloģija, tehnoloģiska izstrādne un tās realizācija tiek uzsākta no ‘nulles’.

Biznesa ideju, lai arī kāda būtu tās forma, tāpat kā jebkuru objektu ir iespējams nozagt un …. protams aizsargāt. Tikai jautājums – cik vērtīgs ir objekts, cik lielus resursus ir vērts ieguldīt zagšanā un aizsargāšanā?

„Uzmešana” – no šīs lietas diemžēl, nekas nevar pasargāt. ‘Paņems un uzmetīs!’ neskatoties nedz uz līgumiem, senu draudzību, pat radniecību. Šī lieta vienkārši jāpieņem kā dotais lielums, kas, manuprāt, mazināsies uzlabojoties uzņēmējdarbības kultūrai.

Patents – tiek uzskatīta par panaceju visām idejām pret visiem iespējamajiem ‘zagšanas’ veidiem. Piedevām, samērā daudzi patentu uzskata kā vienīgo intelektuālā īpašuma aizsardzības veidu. Taču patents kā tāds nepasargā no ‘zagšanas’. Intelektuālā īpašuma tiesības - autortiesības, patents, preču zīmes, jaunas augu šķirnes, u.c., ir aizliedzošas tiesības. Tikai tāds sīkums – īpašniekam pašam ir jārūpējas par savām tiesībām, jāseko līdzi kā tās tiek ievērotas. Un ko tad, ja maziņš Latvijas uzņēmums piefiksē, ka kāda lielā kompānija iespējams pārkāpj viņa patenta tiesības? Patenta iegūšana un uzturēšana ir laika un finanšu ietilpīgs process. Tāpēc ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādu intelektuālā īpašuma aizsardzības veidu izvēlēties – autortiesības, komercnoslēpums, patents, preču zīme, u.c. Detalizētāki par intelektuālā īpašuma aizsardzību citu reizi.

Līgumi. Piemēram, konfidencialitātes līgumus paraksta eksperti, kuri tiek pieaicināti biznesa ideju vērtēšanā dažādos ideju konkursos (piemēram, ideju kauss). Šāds līgums vairāk disciplinē iesaistītas puses, kā praktiski aizsargā. Īpaši, ja runa ir par idejām to agrīnā attīstības formā.

Jebkāda veida līgumi noteikti veicina idejas aizsargāšanu un palīdz izvairīties no dažādiem pārpratumiem nākotnē, īpaši, kad idejas realizācija sāk atmaksāties. Līguma sagatavošanas process kā tāds, liek skaidri definēt ideju kā objektu, iesaistīto pušu tiesības, pienākumus, sagaidāmo atdevi. Jo „smagāks” ir līguma slēgšanas process, jo vieglāk darboties pēc tam.

Sadarbības partnera izvēle. Par partneri vajag ievākt informāciju par viņa iepriekšējo darbību un pieredzi. Ja ir kādas aizdomas, tad labāk pārtraukt sadarbību uzreiz, nevis mocīties, līdz tiešam kaut kas slikts notiek. Investoriem, kuru pamatbizness ir investēt jaunos biznesos, nav mērķis kādam klajā veidā ‘nozagt’ ideju, tādējādi sabojājot savu biznesu pilnībā. Nevajag pirmajā tikšanās reizē ideju izklāstīt no A-Z, atklājot sīkāko niansi.

Idejas autora kompetences. Jo svarīgāka ir biznesa idejas autora loma biznesa realizācijā, jo lielāka pārliecība, ka „neuzmetīs” un otrādi. Ja ideja ir pārlieku vienkārša un to ir grūti aizsargāt, tad diemžēl autoram paša spēkiem ir jāattīsta ideja līdz tādai stadijai, kad to var kādā mērā aizsargāt, vai arī jārēķinās, ka visādi var gadīties.

Resumé – nav vienota risinājuma visiem gadījumiem un risks pastāv vienmēr, taču sargāšanai ir jāvelta samērīgi līdzekļi. Būtiski apzināties sargājamā īpašuma vērtību un atbilstoši tam arī ieguldīt sargāšanā. Lai nebūtu tā, ka tiek sargāta abs0lūta nulle, kura tāpat nevienam nav vajadzīga. Arī patentēšana var izrādīties ļoti liela kļūda komercializācijas procesā, jo tiek zaudēts laiks, izstrādne tiek publicēta un ir brīvi pieejama jebkuram.

5012 komentāri