Lūk, līdz 22. martam visiem (rīdziniekiem) ir iespēja piedalīties biznesa ideju konkursā ‘Atspēriens’, kuru rīko Rīgas dome sadarbībā ar Swedbank. Manuprāt, viena no labākajām grantu programmām, kur iespējams saņemt ne pārāk lielu, taču tomēr būtisku finansiālu atbalstu - max 6000Ls, un galvenais, birokrātiskais slogs ir mināls.
Sīkāk ar grantu programmas nosacījumiem var iepazīties www.atsperiens.lv un gan jau būs vēl informējoši pasākumi.
Bet nav runa par to, cik šī programma ir piemērota potenciālajiem un esošajiem mazajiem uzņēmējiem. Runa ir par to, cik daudzi pieteiksies?
Tādos pasākumos kā ‘Ideju kauss’, ‘Pirmssēklas atbalsta instruments’, ‘Atspēriens’, nevarētu teikt, ka balva/paredzamais atbalsts būtu mazs – no 3000 – 6000 Ls. Reklāma par šiem pasākumiem ir bijusi samērā plaša. Īpaši jau ‘Ideju kauss 09’ tika reklamēts un tika pieteiktas vairāk kā 500 dažādas idejas.
Ik pa laikam ir iespēja savās zināšanās padalīties ar citiem lasot lekcijas par inovāciju un parasti viens no maniem jautājumiem ir, vai kāds ir dzirdējis un ir izmantojis pieejamo atbalstu biznesa ideju uzsākšanai?
Lielākoties cilvēki ir dzirdējuši par minētajiem atbalstiem, taču nav mēģinājuši piedalītos konkursos un arī pat neplāno piesaistīt šāda veida finansējumus. Kāpēc? Tāpēc, ka pašiem ir pieredze, vai ir dzirdēti nostāstiJ, utt, par pieejamajiem valsts „atbalstiem”, par kuriem nevar teikt: „… nāc, ņem un ej!” Nu, lūk, un kāpēc, lai cilvēki domāti, ka šoreiz būs savādāk? Zinot dažādu, galvenokārt, struktūrfondu līdzfinansējumu nosacījumus, pieci līdz seši tūkstošie tiešām nav to vērti, lai veltītu pūles to dabūt.
Bet te jau trakums, ka par ‘Ideju kauss’, ‘Atspēriens’ ‘Pirmssēklas atbalsts’, gandrīz var teikt: „Tu nāc, ņem un ej!”. Labi, tik viegli nav, bet katrā ziņā ieguldāmais darbs ir adekvāts paredzamajam atbalstam, taču cilvēki to nezin.
Nedēļas nogalē lasīju lekcijas par inovāciju un studentiem tiešām bija foršas idejas. Varbūt nebija pārāk inovatīvas, taču vienkārši saprotamas, realizējamas ar nelieliem resursiem un vienlaikus ar kaut kādu jauninājumu un līdz šim nebijušu lietu. Kā reiz tādas idejas, lai mēģinātu piesaistīt ārējas naudiņas.
Ja sākotnēji īsti neviens negribēja piedalīties uz ‘Atspērienu’, tad izklāstot sīkāk kas un kā, domas mainījās.
Manuprāt, būtu vērts dažādu skolu (augstskolas, koledžas) studentiem, kuriem ir uzņēmējdarbības, inovāciju kursi, brīvprātīgi piespiedu kārtā likt piedalīties tādos konkursos kā ‘Ideju kauss’, Atspēriens un ‘Pirmssēklas atbalsts’. Tāpat šādos mācību kursos ir jāsagatavo biznesa plāni dažādās sarežģītības pakāpēs, tad kāpēc neapvienot praktisko ar lietderīgo?
6 komentāri
-
Esmu 2 gadus pamēģinājis piedalīties šajos konkursos - secinājums ļoti triviāls, tie nav “mazo” izgudrotāju atbalsta pasākumi. Paanalizē lūdzu iepriekšējo gadu uzvarētājus - visi ir daudztūkstošu vērti projekti, vai arī ar milzīgu “atsitiena” prognozi. Mani tikai pēc tam pamācīja, ka projektu ir jāzīmē maksimāli rožaini (biši piemelojot), nevis paškritiski kā to darīju. Atbalsta saņēmēju loks arī ir ļoti šaurs, kā arī vērtēšanas kvalitāte ir tāda pazemināta un subjektīva, tādēļ nākamos gados prognozēju ka ar vien mazāk sāks piedalīties ļaudis šais pasākumos. Vēl viens arguments - ir ļoti ierobežots laiks sagatavot kvalitatīvu projektu starp pirmo kārtu un otro kārtu. Lai arī tiek sludināts, ka naudu iedos - realitāte ir cita, tev sponsorēs kautkādu daļu, i ta tikai pakalpojumu formās. Vēl viens arguments - piemēram Atspērienā tev kā uzvarētājam ekskluzīvi savs laiks jāvelta tikai šai iecerei - a tas ir milzīgs risks, iet no algota darba prom nezinot vai spēsi pabarot ģimeni.
Ceru ka neesu kādam atņēmis interesi izgudrot, vienkārši dalos pieredzē … Ceru saņemt pretargumentus :)
autors: Gunārs Rodins 8 Marts, 2010, 11:55
-
ok, katram ir sava pieredze. Man ir ļoti pozitīva attiecībā uz LIAA organizēto Pirmssēklas atbalstu. Es pats piedalījos šajā konkursā un saņēmu atbalstu. Taču….es uz šo atbalstu pretendēju ar domu - būs baigi forši ja dabūšu, bet ja nedabūšu, tad jebkurā gadījumā es realizēšu savu ieceri. Šis atbalsts man nekalpoja kā stratēgiski svarīgs finanšu avots. Protams, tas bija nozīmīgs, bet ne kritisks. Manuprāt, tas attiecas uz visa veida atbalsta projektiem - pasākumu nevar balstīt 100% uz ārējo finansējumu, tad tas 99% ir lemts neveiksmei. Arī manā gadījumā, ja es būtu paļāvies tikai uz Pirmssēklas atbalstu, tad nekas nebūtu sanācis.
Daži pretargumenti:
1) Visos šajos konkursos ir ļoooooti maz tiešām cerīgu ideju ar potenciālu,ka tās varētu arī realizēties. Papildus, ir tādas,kurām ir potenciāls komercializēties, taču tās ļoti vāji atbilst prasībām, piemēram - inovatīva ideja. Resultātā, dažas idejas ir tiešam ok, bet daži no uzvarētājiem ir tā teikt “labākie no sliktākajiem”.2)Kas ir domāts ir “mazo izgudrotāju” un “vairākktūkstošu projektu”?
Es pietiekami daudz pats esmu peidalījies dažādās vērtēšanās un redzējis virknēm “mazos izgudrojumus” ar to saprotot visāda veida ierīcītes, kuru praktiskais pielietojums noderīgs ir vienīgi pašam izgudrotājam. Protams, ir izņēmumu. Bet tas ko gribu teikt, pietiekami bieži paši biznesa ideju autori ļoooti pārvertē savas idejas komerciālo potenciālu, nekad nav runājuši ar potenciālu lietotāju/pircēju un visbeidzot - idejas presentācija ir ļoti nepārdomāta un grūti uztverama. Gribu uzsvērt, ka pilnīgi nepareizi ir domāt, ka vajag “bišķi piemelot”, lai tik dabūtu atbalstu. Sorry, lai arī gribas domāt, ka vērtētāji ir nekompetenti, to vai idejas autors blefo vai stāsta taisnību, ļoti viegli var just.3)Vērtēšana vienmēr ir subjektīva. Vērtēšanas komisijās parasti ir cilvēki ar naudiņu un vēlmi investēt. Attiecīg, ja viņš tavu ideju nenovērtē un nesaskata tajā potenciālu, tad kāda nozīme objektivitātei/subjektivitātei? Domājam vienmēr tie, kuru ideja netiek novērtēta kā laba esam, jutīsies apbizoti.
4) par riskiem, ka var nesanākt. “Visdrošāk ir nedarīt neko, jo tad tiesām arī nekas nesanāks”. Kāda ir Jūsu vēlme - lai konkursa rezultātā Jums dotu naudu tāpat vien, lai varat rušināt savu ideju? sorry, taču tāda attiexme būtu pilnīgi nelietderīga. Bizness ir skarbs, ja nevari pietiekami ātri sagatavot nepieciešamo informāciju, uzņemties risku, tad nekā. Jāsēž algotā darbā, un nav ko čīxtēt.
autors: Matīss 8 Marts, 2010, 15:10
-
ir kādaprāt labas un sliktas idejas.skraida,ņemās,enerģijas daudz.kāds nav mēģinājis pņemt kādu nerealizētu ideju.tādas ir daudz.nekas nav jāizzīž no pirksta.
autors: juris 8 Marts, 2010, 23:17
-
Raugoties uz Rīgas iedzīvotāju potenciālu, manuprāt tas šobrīd nav augstāks kā provinču izdzīvotājiem. Tomēr šķiet, ka saskanīgs komandas dabs tūrisma sevisa atbalstīšanai ir it kā mazumiņš, no kura patreiz sārtākās un lielāās ogas gaidīt. Un lielākais potenciāls uz sitiena būtu sasniedzams orientējoties uz suvenīru un prezentpriekšmetu lauciņā, varbūt arī pārtikas dekoros. Tiem apskaužamu daudzveidību varētu nodrošināt. Saskatāms gan iekšējais gan ārējais tirgus. To šādi konkursi vismaz var lieliski pabalstīt. Bet tostarp tomēr jebkurš konkurss mērķauditorijā vienmēr ir veiksmīgāks. Arī no atkārtošanās ieciklojies ēdināšanas serviss vēl joprojām gaida spožus un spožākus darboņus, bet daudz pamanāmāki un vērtējamāki būtu ja viņu varēšanu Rīdzinieki varētu novērot kādā īstermiņā īrējamā “Brīvvirtuvju kompleksā”. Kas attiecas uz nopietnākām lietām, tad ar šo naudu var vien ārišķīgu troksni pataisīt. Inovācijām nepieciešama pašmāju riskētāju apvienota iniciatīva, saliedētība. Inovāciju ir daudz, bet pareizi organizētu atbalstu tām spētu sniegt vien punkts punktā paklausot viņu prasībām.
autors: Jānis 10 Marts, 2010, 15:20
-
kas tā tāda,pašmāju riskētāju apvienota iniciatīva.ar inovācijām šeit daudzi nodarbojas.varbūt vēlaties viņus apvienot.
autors: juris 11 Marts, 2010, 22:13
-
[…] www.nozare.lv Mūsu resursi […]
autors: Patriotiem.lv » Blog Archive » Atbalsts inovatīvām idejām 7 Jūnijs, 2010, 08:09