Šajā nedēļa LNT (Latvijas Neatkarīgā Televīzija) katru vakaru varam vērot samērā interesantu raidījumu – „Tautas deklarācija”. Daudzas interesantas lietas tiek pateiktas, un tāpat ir virkne neargumentētu viedokļu.

Taču ziņa, kuru es uztvēru gandrīz katru vakaru – Latvijas nākotne ir eksports, augstas pievienotās vērtības radīšana, ražošana.

Neapšaubāmi, tas ir ilgtermiņa stabilas ekonomikas pamats. Tas nav nekas jauns un jau pašreiz virknē valsts plānošanas dokumentos šie ekonomikas balsti ir iestrādāti.

Zemāk esmu uzskaitījis dažus statistikas faktus un jautājumus:

• 160 500 personas (kumulatīvais apjoms laika periodā 1997 – 2006.mācību gads), ir ieguvušas izglītību (augstskolās, koledžās) saistībā ar dabas zinātni un ir potenciāli ražotāji;
• 516 000 personas, kuras ieguvušas izglītību saistībā ar sociālo un humanitāro zinātni un ir potenciāli pakalpojumu sniedzēji;

Jautājums: Vai Latviju no krīzes izvedīs šie aptuveni 160 tūkstoši cilvēku? Un kā ‘atlikušie’ 516 tūkstoši, lai saista savu nākotni ar Latviju?

• Līdz šim Latvijas IKP (2009.) struktūra ir šāda: pakalpojumu joma veido 72,4%; ražojošā 24%, lauksaimniecība 3.6%. Eiropas Savienībā kopējā IKP struktūra ir līdzīga - pakalpojumu joma 71,8%, bet ražojošā 25.2% no kopējā IKP.

Jautājums: vai tas ir prātīgi ignorēt pakalpojumu jomu? Kādai ir jābūt ražojošā sektora produktivitātei, lai tā spētu nodrošināt IKP strauju pieaugumu?

Tā kā ir zināms aptuvens pieejamais cilvēkresurss, būtu ļoti interesanti redzēt aprēķinus, kāda pievienotā vērtība ir jārada ražojošā sektorā iesaistītam vienam cilvēkam? Kāds ir kritērijs, lai produktu varētu uzskatīt augstas pievienotās vērtības produktu?

• Pēc SIA „Lursoft” datiem atbilstoši EK definētajiem diviem mikrouzņēmuma kritērijiem 2008.g. atbilst 80,94 % uzņēmumu.
• GEM 2007^* veiktā pētījumā identificēja, ka 74% MVU uzskata, ka viņu produkts nav jauns un nepilni 75% norāda, ka viņu izmantotās tehnoloģijas ir vecākas par 5 gadiem.

Jautājums: Vai Latvijas MVU sektora pārstāvji ir pietiekami zinoši, atvērti jaunajam, lai nodrošinātu strauju attīstību tuvāko gadu laikā? Vai MVU sektoram ir tāds potenciāls, lai tuvāko gadu laikā akumulētu gan finanses, gan zināšanas un īstenotu augstas pievienotās vērtības ražošanu?

Pēdējā laikā sanāk runāties ar uzņēmējiem (mikro un mazie) Cēsīs, Ventspilī, Tukumā, vēl šur un tur. Ir gūts priekšstats, kādas ir šo uzņēmēju problēmas, kādi ir viņu mērķi, kā tiek izprasti plaši lietotie jēdzieni – inovācija un augsta pievienotā vērtība.ek struktūra ir līdzīga.

Būtu interesanti zināt, ko domā tāds vienkāršs un maziņš mēbeļu ražotājs, NVA programmas atbalstītais jaunais uzņēmējs, viesu mājas īpašnieks, bioloģiskās lauksaimniecības vadītājs, amatnieki, nemaz jau nerunājot par darba ņēmējiem, dzirdot, ka:

 Latvijas nākotne ir eksports, augstas pievienoto vērtības produkcija ražošana, IT, biotehnoloģija un farmācija, inovācija? Latvijai nepieciešama sava Nokia, Skype un pēdējais dzirdētais salīdzinājums – iPhone**.

Vai manis iepriekš minētie personāži sevi asociē ar valsts nākotnes realizēšanu šādos scenārijos?

Cik daudzi cilvēki vecumā no 45 – 50 gadiem ir ceļojušo pa pasauli, vismaz pa Eiropu un paši savām acīm redzējuši Eiropas tirgu? Cik daudziem ir pietiekamas zināšanas un resursu uzņēmējdarbības uzsākšanai? Bet tieši sākot ar šo vecuma grupu, cilvēkiem ir labas tehniskās zināšanas un ir teorētiski ir potenciālie ražotāji. Vismaz mani novērojumi rāda, ka lielākoties ražojošu uzņēmumu vadībā ir cilvēki vecumā vismaz no 45 gadiem.

 Resumē: Diskusijas dalībnieki izsaka pārmetumus politiķiem par viņu sarežģīto komunikāciju ar sabiedrību, ka procesi netiek izskaidroti tā, lai tos saprastu visi, arī jomas nespeciālisti. Protams, diskusijas dalībnieki ir ļoti kompetentas personas, taču, man nav pārliecības, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju iedvesmojas klausoties šīs runas par eksportu, augstas pievienotās vērtības ražošanu un inovāciju. Ļoti ceru, ka es kļūdos savā novērojumā un diskusijas vērotāji ir iedvesmojušies līdzdarboties valsts attīstībā!!! 

Un visbeidzot tāds pragmatisks jautājums – vai tajā brīdī, kad Latvijā būs dzimusi Nokia, iPhone, vai, kāds cits bizness simtos miljonu, pat miljardu vērtībā, biznesa īpašniekiem būs patriotiskas jūtas pret valsti, lai biznesu „neiznestu” ārpus Latvijas, lai, piemēram, mazinātu nodokļu slogu? Vai valsts izrāda un izrādīs pietiekamu pretimnākšanu, lai ‘neaizbaidītu’ nākamos iPhone utt?

Tā netīšām atcerējos, ka a/s Grindex (viens no Latvijas uzņēmējdarbības flagmaņiem) daļa akciju portfeļa tika pārdota ārvalstu kompānijai. Tas nozīmē, ka pat teorētiski dividendēs izmaksātā nauda aizplūdīs no Latvijas.

a/s Grindex runā par ražotnes attīstīšanu Slovākijā, pateicoties Latvijas nodokļu politikai. Lidsabiedrības “airBaltic” savus pilotus pārformēja darbā uz citu valsti nodokļu optimizācijas nolūkā.

* - Uzņēmējdarbības globālais monitorings, Latvijas ziņojums 2007.gads)

** -  www.db.lv Gulbis: Latvijas vienīgā iespēja ir eksports, jārada savs iPhone