Tā kā līdz šim termini ‘inovācija‘ un ‘inovatīvs‘ ir lietoti daudz un dikti, es jau sagaidīju, ka būs kāda politiskā partija/apvienība ar nosaukumā iekļautu inovācijas terminu, vai vismaz lietos to skaļos lozungos. Taču nekā, pašreiz šis termins parādās vien divu partiju programmās, kuras apskatāmas Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā. Aplūkojot politisko partiju interneta mājas lapas, jāatzīst, ka vienas partijas programmā tiešām ir samērā detalizēti un precīzi izklāstīta paredzētā inovācijas veicināšana.
Es pilnībā piekrītu, ka līdz šim termins ‘inovācija‘ ir lietots vietā un nevietā. Izpratne par terminu, lielākoties, aprobežojas ar jaunu produktu, tehnoloģiju izstrādi vai ieviešanu, ar patentiem.
Lūk, man rodas jautājums – ja līdz šīm dažādos politikas dokumentos, politiķu paziņojumos šis termins tika plaši lietots, kāpēc partiju programmās tas praktiski neparādās? Inovācija tiešā mērā ir Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministriju ietekmē. Līdz šim šo ministriju pārstāvji regulāri pieminēja inovāciju. Partiju programmās nekā.
Vai iemesls varētu būt, ka sabiedrība inovācijas terminu neizprot, attiecīgi nav lietderīgi to akcentēt partiju programmās?
Pieņemsim, ka inovācija ir pārāk sarežģīts termins, lai to iekļautu partiju programmās. Taču termini kā: augsti pievienotā vērtība, zinātne, pētniecība un attīstība, augstās tehnoloģijas, arī ir plaši lietoti līdzās inovācijai.
Šie termini lietoti mazliet biežāk. Acīmredzot jomas speciālisti ir atzinušus, ka sabiedrībai tie būs vieglāk saprotami. Atbalsta izglītībai, zinātnei un ražošanai ir pausts vairāku partiju programmās.
Taču ir daži interesanti piemēri:
… Latvijas resursi tiktu izlietoti visaugstākās jaunās vērtības radīšanai…. (tiešām neizprotami)
… Ražošanas un uzņēmējdarbības pamatuzdevums- darbavietu un pievienotās vērtības radīšana. Ražošanai jākļūst par zinātnes pētījumu garantētu galamērķi.
(Uzņēmējdarbības procesā parasti rodas pievienotā vērtība kā tāda. Jautājums ir, cik lielā mērā tiek pievienota vērtība. Ja ražošanai ir jākļūst par zinātnes pētījumu garantētu galamērķi, tad noprotams, ka fundamentālā zinātne tiks likvidēta, nebūs pētījumu teoloģijas un reliģijas zinātnē (šis piemērs, jo dažām partijām teoloģijas un reliģijas joma tāda jūtīga)?
….Zinātnes attīstības pamats ir valsts pasūtījums un ar to saistīto izgudrojumu patentēšanas finansu nodrošinājums.
(Patents ir tikai viena no intelektuālā īpašuma aizsardzības alternatīvām. Piemēram, IKT jomā patentēšana ir maznozīmīga. Otra lieta, būtiskākās izmaksas ir saistītas nevis ar patenta iegūšanu, bet ar tā uzturēšanu, ja tas ir reģistrēts citās valstīs.)
…. Attīstīsim jomas, kur uzņēmējiem nopelnīt vairāk – ražošanu ar augstu pievienoto vērtību…..
(Arī šis solījums tāds visai interesants)
Kopumā izlasot gan programmas, gan paskatoties informāciju politisko partiju interneta mājas lapās, nav pārliecība, ka partijām (precīzāk to pārstāvošajām personām) būtu skaidra izpratne par inovāciju, augstas pievienotās vērtības radīšanu, augstākās izglītības un pētniecības nozīmību.
Viens komentārs
-
Tukši solījumi - ja politiķiem būtu svarīga inovācija, tad mums būtu iespēja piedalīties vēlēšanās elektroniski, internetā!


