2010.gada otrajā pusē tika veikts pētījums (manuprāt, viens no labākajiem šāda veida dokumentiem), kur ekspertu grupa definēja būtiskākos izaicinājumus inovācijā, kā arī iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai, piemēram - Tehnoloģiju inkubatora izveide*.

Rīgas Zinātnes un tehnoloģiju parks – šāds vārdu salikums jau bija manāms ap 2003.gadu, kad vairākas universitāte, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrija un citas organizācijas vienojās par parka izveidi ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību, inovāciju.

Kopš šī laika ir bijušas vairākas iniciatīvas, taču … ne pārāk veiksmīgas. Neskatoties uz to, ka Rīgā ir vērojama zināšanu koncentrācija – universitātes, vairāki pētniecības institūti; finanšu resursi, uzņēmumi un visbeidzot gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem, joprojām šeit nav tehnoloģiju un zinātnes parka.

Pagājušā gadā nejaušu sakritību rezultātā grupiņa cilvēku (rektori, uzņēmēji) sanāca kopā un kārtējo reizi iniciēja veidot šādu parku. Tā kā viens no šīs grupas dalībniekiem savā laikā ir darbojies pie Ideon zinātnes parka izveides Zviedrijā Lundā, tad lielā mērā ir vērojama Zviedru pieredzes pārņemšana. Nav šaubu, ka daudzviet (Somijā, Nīderlandē, Vācijā, Anglijā, Izraēlā un citviet) ir vērojami veiksmīgi piemēri kā attīstīt tehnoloģiju un zinātnes parkus. Taču Zviedrija kā labais piemērs ir izvēlēts vairāku iemeslu dēļ.

Ideon zinātnes parks ir viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem zinātnes parkiem Eiropā, kurš ir palīdzējis attīstīties ap 700 augsto tehnoloģiju uzņēmumiem sasniedzot to apgrozījumu ap 400 miljonu latu un radītas ap 10 000 jaunu darbavietu. Taču, tas nav panākts vienā dienā. Tikai mērķtiecīgas universitāšu un vietējā reģionā administratīvās pārvaldes sadarbības rezultātā ir radītas modernas ēkas 110 000 kvadrātmetru apjomā. Taču 80to gadu sākumā Ideon parka vietā bija burtiskā nozīmē bija klajš lauks un ‘zinātnes parka’ vietā bija pāris koka būdas. Zviedrijas dienvidu daļā valdīja pamatīga ekonomiskā krīze un bezdarba līmenis bija vairākas reizes augstāks kā vidēji Zviedrijā.

Ir pašsaprotams jautājums, kāpēc šī iniciatīva varētu būt veiksmīga, ja iepriekšējās ir cietušas neveiksmi? Protams, nesanākt var vienmēr. Taču, ir bijusi iespēja mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām gan universitātēm, gan atbildīgajām valsts iestādēm (Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). Iespējams tiks pieļautas jaunas kļūdas J, taču šoreiz ideja par parka izveidi nav saistīta ar vērienīgu nekustamā īpašuma projekta attīstību un infrastruktūra izveidi drīzāk pētniecības, nevis komercvajadzībām.

Zinātnes un tehnoloģiju parks, izņemot atsevišķus gadījumus, nevar būt pelnošs bizness, bet atdeve tiek nodrošināta ilgā laika termiņā nodokļu un radīto darbavietu veidā. Tāpēc parka izveide un darbība nav iespējama bez aktīvas valsts līdzdalības. Paredzams, ka šoreiz Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra definēs tādus kritērijus, kas motivēs parku veikt tā tiešos pienākumus, nevis meklēt radošus risinājumus, lai interpretētu noteikumus, tādējādi sarežģījot ‘dzīvi’ visiem.

*Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) 01.06.2010. informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamo atbalstu jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem”