Otrdienas (2010. gada 27. aprīļa) tirdzniecības sesija daudziem investoriem atsauca atmiņā pēdējo divarpus gadu nepatīkamākos notikumus pasaules finanšu tirgos. Protams, viena negatīva diena nevar izmainīt fundamentālo tirgus tendenci, kas ir bijusi augšupejoša jau vairāk kā gadu. Drīzāk, vakardienas notikumus vajadzētu uztvert kā brīdinājumu, ka viss tomēr vēl nav kārtībā.

Ja pasaulē ir viena lieta, ko patiešām nevajadzētu ignorēt, tad tā ir vēsture, kurai ir tendence atkārtoties. Arī labākās ballītes bieži beidzās tad, kad vismazāk to gaidām. Līdzīgu analoģiju varētu pielietot arī pašreizējai situācijai akciju tirgos. Kad ballīte beigsies, visi dosies mājās, bet kādam būs jāsamaksā rēķins.

Ļoti īsā laikā daudzu uzņēmumu akciju cenas ir piedzīvojušas atkārtotu un iespaidīgu kāpumu. No februāra sākuma, kad pēdējo reizi tika novērota tāda nopietnāka akciju izpārdošana, Amerikas biržu indeksi ir pieauguši par aptuveni 15%. Gada griezumā S&P 500 ir pieaudzis par 38%. Savukārt S&P 500 P/E ir uzlabojies no 13.3x līdz 21.3x.

Baltijas valstīs situācija ir vēl satraucošāka, kur Baltic Benchmark GI ir pieaudzis par 38% kopš gada sākuma vien! Rodas jautājums: vai tiešām akciju cenas ir adekvātas reālajiem ekonomikas atlabšanas tempiem? Kā vienmēr, šeit viedokļi dalās, bet viens ir skaidrs – iemeslu, kas runā par, šobrīd kļūst arvien mazāk. Tāpat kā gadu iepriekš būtu grūti pārliecināt kādu pirkt akcijas, šobrīd būtu grūti kādu pārliecināt tās pārdot.

Bet tieši šie momenti ir parasti izrādījušies patiesie tendences pagrieziena punkti. Nepārprotiet mani, mans mērķis nav sacelt paniku un veicināt pesimistisku noskaņojumu. Manuprāt, pesimisms pie nekā laba nav noved.

Drīzāk es vēlos padalīties savos ieskatos par to, kur tirgi varētu virzīties turpmāk, jo galu galā mēs neesam šeit, lai apspriestu, kas būtu, ja būtu. Mēs esam šeit, lai pelnītu naudu ieguldot, bet vēl jo svarīgāk, lai nepazaudētu to. Tāpēc mums jācenšas rast atbildi uz vienkāršu jautājumu – ko darīt tālāk?

Nenoliedzami pēdējo divarpus gadu notikumi ir sašķobījuši ne tikai finanšu tirgus, bet arī investoru uzticību un to, kā turpmāk attīstīsies pasaules ekonomika. Daudzas no klasiskajām likumsakarībām tika izjauktas. Piemēram, gada sākumā zelta cena krita kopā ar akciju cenām, kas ir netipiski.

Tikpat netipiski ir redzēt dolāra un naftas cenas vienlaicīgu kāpumu, kas arī vēsturiski ir virzījušies pretēji viens otram. Visas šīs lietas liecina par to, ka ir notikušas izmaiņas fundamentālajos tirgus dzinējspēkos, bet jāpatur prātā, ka ilgākā laika posmā, tirgus spēki atkal visu varētu nolikt savās ierastajās vietās.

Manuprāt, akciju tirgus investoriem labvēlīgākais periods no pēdējā gada augšupejas (t.i. „vieglās” peļņas laiks) visticamāk ir beidzies un jāsāk rūpīgāk domāt par to, kā pareizāk pozicionēties, lai gūtā peļņa nepārvērstos zaudējumos.

Protams, vieglāk sacīts, nekā darīts. Ļoti tipiska kļūda, kas raksturīga daudziem investoriem, ir ļaut emocijām gūt virsroku pār racionalitāti. Tāpēc arī ir tā, ka no ieguldījuma visgrūtāk šķirties tad, kad tas nes peļņu. Tāpēc arī akcijas pirkt vienmēr būs vieglāk, nekā pārdot.

Turklāt, investoriem ir grūti samierināties ar to, ka katram ieguldījumam ir savs laiks. Lielākā daļa, kas redz savu peļņu pārvēršoties zaudējumos, vienkārši nespēj pieņemt to, ka akciju tirgus, kas agrāk ir bijis tik labs pret viņiem un nesis peļņu, tagad varētu sākt nest zaudējumus un likt pārorientēties uz citiem aktīviem.

Šie citi aktīvi ir parādzīmes, valūtas un izejvielas. Piemēram, kamēr uzņēmumu nākotne pirms gada bija miglā tīta negatīvo ekonomisko procesu dēļ, investori patvērumu meklēja parādzīmēs. Šodien varam vērot pretēju situāciju – debesis ir noskaidrojušās un atkal valda uzskats, ka uzņēmumu peļņas pieaugumam nav robežu.

Manuprāt, turpmākais attīstības scenārijs pasaules finanšu tirgos varētu būt šāds:

• Akciju cenas piedzīvos kritumu, jo pie pašreizējiem līmeņiem tās vienkārši nespēs nodrošināt investorus ar adekvātu atdevi, ko viņi sagaida, uzņemoties pašreizējo risku. Pieaugs volatilitāte (akciju cenu svārstīgums). Pie zemākiem cenu līmeņiem situācija atkal varētu nostabilizēsies, pieņemot, ka nebūs pārāk nopietnu negatīvo „pārsteigumu”.

• Parādzīmju cenas īslaicīgi pieaugs, jo investori meklēs patvērumu vēsturiski drošākos vērtspapīros. Priekšroka kārtējo reizi tiks dota Amerikas valdības parādzīmēm.
• Valūtu tirgū turpinās dominēt dolārs, kamēr Grieķijas radītās problēmas vēl kādu laiku zem negatīva spiediena turēs eiro. Savukārt ilgākā laika posmā investori dos priekšroku jaunattīstības valstu valūtām.
• Izejvielu cenas sākotnēji piedzīvos kritumu kopā ar akciju cenām, bet vēlāk atsāks atkal pieaugt, jo pieaugošajam pieprasījuma tempam līdzi nespēs tikt piedāvājums. Pieaugošās cenas atspoguļos arī inflācijas atgriešanos, kas pasaules centrālajām bankām liks atgriezties pie ierobežojošās monetārās politikas.

Līdz ar to izredzes turpmākam akciju cenu kāpumam vairs nav tās labākās.

Ļoti pozitīvi par Krieviju un Austrumeiropu savā ikmēneša pārskatā ir izteikusies Zviedrijas ieguldījumu fondu pārvaldes sabiedrība East Capital. Fondu pārvaldnieks uzskata, ka Krievijas tirgus ir nenovērtēts un oficiāli prognozētā 3.1% iekšzemes kopprodukta izaugsme 2010. gadam ir pārāk piesardzīga. Līdzīgi kā citi fondu pārvaldnieki un analītiķi, arī East Capital Krievijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi 2010. gadā prognozē 5-6% robežās.

Krievijas akciju tirgus sniegums pēdējo 3 gadu laikā

Turklāt, no salīdzinošās vērtēšanas viedokļa, ņemot vērā akciju cenas un sagaidāmās peļņas uz akciju (P/E) attiecību, Krievijas tirgus esot visnenovērtētākais no BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Prognozētais P/E rādītājs Krievijai 2010. gadam ir 8.8, kamēr Brazīlijā tas ir 13.7, Indijā 16.3, bet Ķīnā 19.2. Jo augstāks šis rādītājs, jo lielāku izaugsmi un peļņu sagaida investori. Vēsturiski P/E rādītājs attīstītajās valstīs ir bijis no 10 - 15, bet jaunattīstības valstīs bieži vien virs 15. Tātad no salīdzinošās vērtēšanas viedokļa, Krievijas akciju tirgu potenciāls dotajā brīdī ir novērtēts krietni par zemu.

Pieminēšanas vērts ir fakts, ka East Capital Krievijas fonds pēdējo 10 gadu laikā ir uzskatāms par labāko savā kategorijā, kurā kopumā ir ap 100 000 dažādu fondu - konkurentu. Atgādinām, ka šo fondu saviem klientiem piedāvā iegādāties arī LHV Banka.

Tuvojoties pirmajam deklarācijas iesniegšanas termiņam 15. februārī, Finanšu ministrija un Valsts ieņēmuma dienests ir nākuši klajā ar dažiem papildus skaidrojumiem attiecībā uz jaunā nodokļa aprēķināšanas un apmaksāšanas kārtību.

Dotajā brīdī ir skaidrs, ka:

1) Nodoklis jāaprēķina un jādeklarē pēc ienākumu veidiem (procenti, dividendes, kapitāla pieaugums), t.i., nav jāuzrāda katrs individuālais darījums;

2) Nodokļa aprēķināšanai var izmantot „pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) vai vidējās svērtās cenas metodes;

3) Izdevumos drīkst iekļaut tikai tās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz deklarētajiem darījumiem (ienākumiem);

4) Aprēķinātais nodoklis ne vēlāk kā 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas jāieskaita Valsts Kases kontā LV91TREL1060000110000.

5) Ieguldījumu fondu daļām, kas iegādātas līdz 2009. gada 31. decembrim, ar nodokli apliekas tikai tā peļņas daļa, kas sanāk izdalot visu kapitāla pieaugumu ar kopējo turēšanas periodu (mēnešos) un reizinot ar turēšanas periodu (mēnešos) no 2010. gada 1. janvāra. Tātad sanāk, ka realizējot savu kapitāla pieaugumu janvārī, fondu ieguldītāji maksā nodokli tikai no vienas vidējās mēneša peļņas;

6) Darījumi ar vērtspapīriem nav uzskatāmi par saimniecisko darbību;

Dotajā brīdī nav skaidrs:

1) Kāpēc darījumiem ar akcijām un depozītu procentiem nav līdzīgu pārejas noteikumu kā ieguldījumu fondiem, t.i., kāpēc tikai fondu daļām, kas iegādātas līdz 2009. gada 31. decembrim ar nodokli apliek tikai daļu no peļņas (vidējo mēneša peļņu reizinātu ar turēšanas periodu mēnešos no likuma spēkā stāšanās brīža)?

2) Gadījumā, ja pirmajā ceturkšņa mēnesī peļņa nepārsniedz 500 latu robežu, bet otrajā pārsniedz un otrādi, vai deklarācija jāiesniedz katru mēnesi, vai tomēr nākamajā mēnesī pēc ceturkšņa beigām?

3) Kādi pavadošie dokumenti jāiesniedz, iesniedzot deklarāciju?

Ar visiem maniem iepriekšējiem komentāriem attiecībā uz kapitāla nodokli var iepazīties:

Atgriežoties pie kapitāla pieauguma nodokļa

Turpinot par kapitāla pieauguma nodokli

Nodokļi Latvijā 2010. gadā

Vakar Reval Hotel Latvia norisinājās ikgadējā konference CEO Meets Investor, kurā investori, banku pārstāvji, studenti un citi interesenti varēja tikties ar Baltijas biržās kotēto uzņēmumu vadību.

Pirms konferences visiem bija iespēja apmeklēt LHV Bankas rīkoto semināru “Pirmie soļi investīciju pasaulē”. Semināra prezentācija atrodama šeit.

Šoreiz piedāvāju atskatu uz konferenci no tā skatpunkta, kādu vēlējāmies parādīt semināra apmeklētājiem.

Kaut arī semināra laikā dalībniekus iepazīstinājām ar pašām vienkāršākajām lietām, kas jāzina par ieguldījumiem akcijās, tā tomēr bija svarīga informācija un turpmākajos teikumos mēģināšu pastāstīt, kāpēc.

Kāpēc uzkrāt un investēt?

Seminārā stāstīju par to, kāpēc cilvēkiem vajadzētu domāt par uzkrāšanu un investēšanu. Protams, katram cilvēkam ir savi individuālie iemesli, taču visus mūs vieno tas, ka laika gaitā nauda zaudē savu vērtību vai nu inflācijas dēļ, vai arī tā dēļ, ka palaižam garām izdevīgas ieguldījumu iespējas.

Savukārt uzņēmumu pārstāvji savās prezentācijās parādīja, kāpēc svarīgi ir ieguldīt no uzņēmuma skatpunkta. Pirmkārt, tas var pavērt durvis uz jaunām peļņas iespējām un otrkārt, tas var būt finansiāli izdevīgi, t.i., izdevīgāk nekā iepriekš.

Piemēram, kāpēc Olainfarm un City Service neplāno iekarot tirgus, kas atrodas uz rietumiem? Tāpēc, ka dotajā brīdī ar mazākām investīcijām (t.i., lētāk) var panākt līdzīgu (ja ne pat labāku) efektu, orientējoties uz austrumiem.

Turklāt, ja uzņēmums neieguldīs, to vienmēr varēs izdarīt kāds cits un tādējādi uzņēmums riskē zaudēt savas pozīcijas tirgū. To ļoti labi parādīja un izskaidroja Olympic Entertainment Group prezentācija.

Kādas ir uzkrāšanas un investēšanas iespējas?

Mūsdienās ieguldīšanas iespējas ir ļoti plašas. Atliek tikai izvēlēties. Par visām pieejamām iespējām vienmēr var konsultēties ar savu banku vai ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. No uzņēmumu perspektīvas vislabākās iespējas vienmēr būs krīzes laikos.

Kas ir aktīvu klases un kas par tām mums jāzina?

Seminārā runāju par to, ka par aktīvu klasēm dēvē naudu (depozīti, valūtas), akcijas, obligācijas un alternatīvos ieguldījumus (hedžfondus, riska kapitālu, dabas resursus, u.c.). Respektīvi, ieguldījumi iedalās dažādās kategorijās un ir svarīgi atcerēties, ka dažādos laikos šo kategoriju ienesīgumi var atšķirties. Tas nozīmē, ka būs brīži, kad būs izdevīgāk ieguldīt akcijās un būs brīži, kad izdevīgāk būs uzticēt naudu bankai (ieguldīt depozītā). Šo faktu neslēpj arī uzņēmumi, runājot par savām akciju cenām.

Risks un ienesīgums

Vēsturiski akcijas ir bijušas viens no riskantākajiem, bet arī ienesīgākajiem ieguldījumiem. Piemēram, Olainfarm akciju cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir gandrīz četrkāršojusies.

Svarīgi ir atcerēties, ka pēdējo 75 gadu laikā, vidējais akciju ienesīgums ir bijis ap 12% gadā un tas parāda, ka mums jābūt reāliem. Mēs nevaram gaidīt brīnumus un astronomisku peļņu, bet mēs varam kā mērauklu izmantot vēsturiskos datus.

Diversifikācija

Diversifikācija (ieguldījumu dažādošana) palīdz samazināt risku. Protams, ja mēs ieguldām tikai viena uzņēmuma akcijās, mēs esam pilnībā atkarīgi no šī uzņēmuma veiksmēm un neveiksmēm. Savukārt, ja mēs ieguldām vairākās akcijās vai ieguldījumu fondā, mēs būtiski varam mazināt šo atkarību un tādējādi arī savu ieguldījumu vērtību svārstību, kas ne tikai palīdzēs naktīs labāk gulēt, bet arī pelnīt no dažādām tendencēm vienlaicīgi.

Akciju fondi

Akciju fonds ir vispiemērotākais ieguldījumu veids, ja vēlamies sākt ar mazām summām, ieguldīt ilgtermiņā un diversificēties. Ja mums ir 100 LVL, tad labāk ir sākt ar fondiem. Savukārt, ja mums ir 1000 LVL, varam domāt par ieguldīšanu akcijās.

Parādzīmes

Parāda vērtspapīri ir nedaudz savādāks ieguldījumu veids nekā akcijas. Parasti parādzīmes ir drošāks ieguldījums. Tas ir tāpēc, ka ar parāda vērtspapīriem mēs jau iepriekš zinām, cik mēs nopelnīsim. Savukārt ar akcijām mēs to nezinām. Viss ir atkarīgs no tā, vai uzņēmums strādās ar peļņu. Šeit arī ir skaidri redzams, ka parādzīmju investori parasti uzņemas krietni mazāku risku nekā uzņēmuma akcionāri. Vienīgais mīnuss ir tāds, ka parādzīmēm parasti nepieciešamas lielākas summas. Taču labs risinājums šai problēmai ir parādzīmju fondi.

Atvasinātie vērtspapīri

Seminārā stāstīju par to, ka atvasinātos instrumentus parasti izmanto uzņēmumi dažādu risku mazināšanai (pārnešanai), bet mūsdienās šie instrumenti ir pieejami arī mazajam investoram, kā spekulatīvie ieguldījumi. Savā prezentācijā Valmieras stikla šķiedra stāstīja, ka izmanto atvasinātos vērtspapīrus, lai mazinātu procentu likmju risku (jo uzņēmumam ir salīdzinoši lielas parādsaistības) un valūtu kursu risku (jo ražošanas izmaksas ir latos, bet ieņēmumi citās valūtās).

Savukārt mazais investors šos pašus instrumentus varētu izmantot spekulācijām, piemēram, uz procentu likmju vai valūtu krusu kāpumu/kritumu.

Vērtspapīru analīzes metodes

Seminārā iepazīstināju cilvēkus ar divām plaši lietotām metodēm vērtspapīru analīzē – fundamentālo un tehnisko analīzi. Fundamentālajā analīzē uzmanība tiek pievērsta uzņēmuma finanšu rādītājiem, biznesa modelim, menedžmentam, konkurētspējai un tml. Tehniskajā analīzē uzmanība tiek pievērsta tikai uzņēmuma akciju cenai biržā.

Ja plānojam investēt ilgtermiņā, svarīgāki būs fundamentālie faktori. Savukārt īstermiņā svarīgāki var izrādīties tehniskie faktori, t.i., akciju cenas dinamika, jo, pirmkārt, fundamentālie faktori diendienā nemainās un, otrkārt, vēsture mēdz atkārtoties. Tas nozīmē, ja akcijas cena ir no 8 LVL uzkāpusi līdz 10 LVL un tad atkārtoti nokritusi līdz 8 LVL, pastāv salīdzinoši liela varbūtība, ka cena varētu vēlreiz pieaugt līdz 10 LVL.

Fundamentālā analīze

Seminārā runājām par to, ka akcents fundamentālajā analīzē ir uz pašu uzņēmumu un salīdzinošo analīzi, t.i., kāpēc kāds uzņēmums varētu būt pārāks par otru. Salīdzinošo analīzi nepieciešams veikt tāpēc, ka, skatoties uz absolūtiem cipariem (piemēram, apgrozījumu, peļņu un tml.) mēs objektīvus secinājumus nevarēsim izdarīt.

Teorētiski, tas, ka Grindekam ir lielāks apgrozījums nekā Olainfarm liecina tikai par to, ka viena kompānija ir lielāka, otra mazāka. Savukārt, uz jautājumu, kurā akcijā ieguldīt, atbildēt palīdzēs tikai un vienīgi salīdzinošā analīze.

Piemēram, Grindeks 2008. gadā strādāja ar 62 milj. LVL apgrozījumu un 9 milj. LVL tīro peļņu. Savukārt Olainfarm tajā pašā laikā apgrozīja 20 milj. LVL un strādāja ar 1.4 milj. LVL zaudējumiem. Izdalot tīro peļņu ar apgrozījumu, mēs iegūstam salīdzinošu rādītāju, kurš parāda, ka Grindeka rentabilitāte ir bijusi 15%, bet Olainfarm - negatīva, jo uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. Tātad, mums jau ir kaut kas, ko varam salīdzināt.

Protams, ar to viss nebeidzas. Mums ir jāskatās arī uz citiem rādītājiem, piemēram, kāda ir abu uzņēmumu finansiālā struktūra, kuram uzņēmumam ir lielākas parādsaistības (ja tādu ir) un tml.

Turklāt, parasti jāskatās uz priekšu, jo tieši prognozes būs tās, kas noteiks akcijas cenas virzību. Lielos vilcienos, investoram, kas grib iegādāties Grindeka akciju šodien, neinteresē, kāda ir bijusi Grindeka peļņa vakar, bet interesē, kāda būs Grindeka peļņa rīt.

Ātrai uzņēmuma akcijas cenas novērtēšanai var izmantot populāro akciju cenas un peļņas uz akciju attiecības metodi, jeb P/E (Price Earnings Multiple). Šeit mēs veicam 7 darbības:

1. Prognozējam ieņēmumus nākamajam periodam
2. Prognozējam rentabilitāti
3. Aprēķinam tīro peļņu
4. Prognozējam akciju skaitu apgrozībā
5. Aprēķinam peļņu uz akciju (EPS)
6. Izvēlamies, mūsuprāt, atbilstošus P/E reizinātājus
7. Aprēķinam teorētiskās akcijas cenas

Piemēram, pieņemot, ka Grindeka ieņēmumi pieaug par 10% līdz 66 milj. LVL un rentabilitāte saglabājās pie 15%, tīrā peļņa sanāk 66 milj. LVL x 15% = 9.9 milj. LVL. Izdalot šo peļņu ar prognozēto akciju skaitu apgrozībā (pieņemsim, ka tas nemainīsies), iegūstam peļņu uz akciju (EPS) 1.03 LVL (9.9 milj. LVL / 9.6 milj. akciju). Ņemot vērā to, ka Grindeka vēsturiskais P/E rādītājs ir svārstījies no 6 līdz 7, varam aprēķināt to, cik Grindeka akcijai vajadzētu maksāt šodien, ņemot vērā visas augstāk minētās prognozes. Pie peļņas uz akciju 1.03 LVL, mēs iegūstam, ka Grindeka akcijai šodien vajadzētu maksāt no 6.18 LVL (6 x 1.03 LVL) līdz 7.21 LVL (7 x 1.03 LVL) par akciju. Akcijas cena tirgū uz 21/10/2009 bija 4.79 LVL.

Kas vēl būtu jāzina par fundamentālo analīzi?

Seminārā runājām arī par to, ka jāņem vērā sezonalitāte. Piemēram, var gadīties, ka ir mēneši, kuros uzņēmuma akcijas cenai veicas īpaši slikti, jo tas ir arī slikts laiks uzņēmuma biznesam.

Vienmēr jāpatur prātā arī biznesa specifika un biznesa modelis. Piemēram, Lietuvas nekustamo īpašumu apsaimniekotāja City Service biznesā tiek prasīts maz, bet prasīts no visiem. Savukārt prāmju operatora Tallink biznesā svarīgi ir ieņēmumi no prāmja veikaliem un restorāniem, jo tie sastāda lielāku daļu no ieņēmumiem nekā ieņēmumi no biļešu tirdzniecības.

Tajā pašā laikā Valmieras stikla šķiedra ražo gan gatavus, gan pusgatavus produktus un viņu biznesā klienti bieži nemainās – ja vienreiz ir iegūts klients, tad tā sadarbība ilgst vismaz pāris gadus. Tātad, šeit nosacīti ir lielāka stabilitāte, savukārt mazāka peļņa (to parāda zemā rentabilitāte). Visi šie faktori ietekmēs to, kā mums jāskatās uz konkrēto akciju, lai varētu to pareizi novērtēt.

Tehniskā analīze

Par tehnisko analīzi seminārā daudz nerunāju, jo lielākai daļai tomēr svarīgāka ir akciju un citu ieguldījumu vērtēšana, kas parasti ir fundamentālās analīzes uzdevums.

Ieguldījumu portfelis un stratēģijas

Nedaudz pieskāros ieguldījumu stratēģiju izvēlei un ieguldījumu portfeļa sastādīšanai. Lielos vilcienos, ieguldījumu stratēģijas var iedalīt trīs kategorijās – konservatīvās, sabalansētās un aktīvās. Pamatā stratēģijas atšķiras vienīgi ar sadalījumu pa aktīvu klasēm, kas savukārt ietekmēs risku un gaidāmo ienesīgumu.

Citas piezīmes

Interesanti bija noklausīties paneļa diskusiju (video būs pieejams tuvākajā laikā). Turklāt, nedaudz aizdomājos par to, kāda ir katra uzņēmuma, kas vakar uzstājās, stratēģija. Piemēram, City Service un Olainfarm orientējās uz austrumu tirgiem, jo abām kompānijām ir laba pieredze šajos tirgos un atsevišķos gadījumos, tas, kas jau ir noticis šeit Baltijas valstīs vēl tikai notiks tādos tirgos, kā Krievija.

Tajā pašā laikā Olympic Entertainment Group un Valmieras stikla šķiedra vairāk iet uz rietumiem. Olympic gadījumā ļoti svarīgi ir tas, cik tālu katrā no tirgiem ir attīstījusies likumdošana attiecībā uz azartspēlēm, savukārt Valmieras stikla šķiedrai svarīgi ir tas, lai noieta tirgos nebūtu pārāk liels pieprasījuma kritums un uzņēmums varētu turpināt ražot dažādus produktus. Tallink savukārt spēlē uz to, ka lielā mērā ir jau atjaunota prāmju flote, ko savukārt nav izdarījuši konkurenti un tieši ar šo uzņēmums plāno konkurēt tuvākos 3-5 gadus, kuros arī vairs nebūs jāveic tik ievērojamas investīcijas kā līdz šim.

Vēl viena interesanta lieta, par kuru aizdomājos, bija tā, ko raksta gudrās menedžmenta grāmatās par to, cik ļoti uzņēmumu var ietekmēt dažādu kultūru atšķirības. Piemēram, ja runa iet par gala patērētāju, diez vai Grindeks un Olainfarm, mēģinot realizēt savu produkciju Āzijā, varēs pielietot tādas pašas stratēģijas, kā Austrumeiropā. Būs interesanti!

Martā rakstīju par to, ka, manuprāt, pasaules akciju tirgi ir sasnieguši savu zemāko punktu un ilgstošajam cenu kritumam beidzot būs pienācis gals. Tagad ir laiks atskatīties, kas šajos piecos mēnešos īsti ir noticis un ar ko būtu jārēķinās tuvākajā nākotnē.

Sāksim ar to, ka martā tiešām tika sasniegts zemākais punkts un kopš tā brīža akciju cenas faktiski ir tikai kāpušas. No vienas puses patīkami – daudzi ilgtermiņa ieguldītāji atguva ievērojamu daļu no saviem iepriekšējiem zaudējumiem, kā arī tā bija laba iespēja papildināt ieguldījumus, lai izlīdzinātu vidējo iegādes cenu.

Par pamatu kāpumam kalpoja ASV valdības realizētais banku palīdzības plāns, labāki nekā gaidīts ekonomikas dati, labāki uzņēmumu ceturkšņa darbības rezultāti, kā arī investoru sentimenta uzlabošanās. Un tieši sentimenta uzlabošanās deva to vajadzīgo stimulu, jo, ja martā vēl AAII (American Association of Individual Investors) sentimenta indekss uzrādīja rekordlielu pesimistu skaitu, tad šobrīd varam vērot pilnīgi pretējo.

Taču kā jau ar jebkuru cikliska rakstura tendenci, arī šoreiz pēc augšupejas visticamāk sekos kritums. Protams, tas var izrādīties ļoti īslaicīgs un to var dēvēt par nelielu „korekciju”, kas bija arī mans bāzes scenārijs maijā/jūnijā, bet ņemot vērā to, ka kāpums ir bijis patiešām iespaidīgs (S&P 500 indeksam pieaugot 45.68% laika posmā no 6. marta līdz 11. augustam), kā arī faktu, ka optimisms nu jau ir pārāk liels, sliecos domāt, ka kritums tomēr varētu būt nopietnāks, un visi, kas līdz šim domāja, ka nokavēs vilcienu un leca iekšā, tagad atkal varētu lekt ārā. To arī apstiprina sekojošais grafiks, ko savā blogā ir publicējis viens no (manuprāt) labākajiem ASV akciju tirgu un ekonomikas ekspertiem Barry Ritholtz:

The Big Picture

Grafikā var redzēt, ka pēdējo 5 mēnešu kāpuma laikā apgrozījums ir pakāpeniski samazinājies, kas ir satraucoši, jo parasti kāpums iet roku rokā ar pieaugošu apgrozījumu.

Interesanti ir arī paskatīties uz naftas cenu, dolāru un parādzīmju ienesīgumu. No janvāra līdz martam, kad akciju cenas vēl piedzīvoja pamatīgu kritumu, arī naftas cena nokritās līdz rekordzemam līmenim pie $37.12 par barelu. Šodien viens barels melnā zelta maksā $69.45 (+87%). Valūtu tirgū EUR/USD krituma laikā sasniedza kopš 2006. gada neredzētu līmeni pie 1.2500 atzīmes. Šobrīd EUR/USD kotējas ap 1.4100 (+12%). Savukārt ASV 10 gadu parādzīmes ienesīgums ir pieaudzis no 2.5% līdz 3.8%. Arī šeit optimisms ir nepārprotams.

Tagad, kad īsumā esam apskatījuši situāciju, rodas loģisks jautājums - ko darīt? Manuprāt, būtu prātīgi pozicionēties kritumam. Tas nozīmē, ka varētu būt pienācis laiks likvidēt pozīcijas un fiksēt peļņu ieguldījumiem, kas tika veikti pēdējo 5 mēnešu laikā. Savukārt ilgtermiņa ieguldītājiem, kas ieguldījumus ir veikuši jau labu laiku atpakaļ un kurus pamatīgi ir skāruši oktobra/novembra un marta kritumi, un, kuri nepapildināja savus ieguldījumus pēdējo 5 mēnešu laikā, varētu būt atkārtota izdevība papildināt savas investīcijas tuvāko mēnešu laikā, saglabājot esošo ilgtermiņa perspektīvu. Taču šeit jārēķinās ar to, ka visticamāk pēc korekcijas tik strauja augšupeja kā to varējām vērot pēdējos mēnešos nebūs. Tā visticamāk būs krietni pieticīgāka.

Visbeidzot, investoriem ar pavisam augstu riska toleranci varētu būt aktuāla īsā pārdošana, kas ir spekulācija uz cenu kritumu. Tehniski tas izpaužas tā, ka investors aizņemas vērtspapīrus, momentāni tos pārdod tirgū ar domu atpirkt tos nākotnē par zemāku cenu un tādējādi patur starpību. Šeit vajadzētu paturēt prātā, ka tā ir īstermiņa spekulācija, nevis investīcija un līdz ar to ir jāpiekopj stingra disciplīna attiecībā uz risku, ko investors uzņēmās. Tas nozīmē, ka jau sākumā jānolemj, cik esam gatavi zaudēt, lai gūtu vēlamo peļņu. Labs sākums dotajā brīdī būtu riska/ienesīguma attiecība 2:1 – riskēt 5%, lai nopelnītu 10%.

S&P 500 indekss ir ASV 500 lielāko kompāniju vidējās akciju cenas indikators.

Neskatoties uz piektdienas sesijas negatīvo iznākumu, arī aizvadītā nedēļa ASV biržās tika noslēgta ar kāpumu. Līdz ar to, kopš pēdējās augšupejas sākuma pēc 6. marta, kad tika arī sasniegts šī gada zemākais punkts, S&P 500 indeksam ir izdevies pakāpties par 22.4%.

Pozitīvās tendences skaidrojamas ar vairākiem būtiskiem paziņojumiem no valsts amatpersonām attiecībā uz ekonomikas un finanšu sektora palīdzības plāniem, kā arī labākiem nekā gaidīts ekonomikas datiem.

Tā, piemēram, februārī mājokļu tirgus dati bija labāki nekā gaidīts. Uzlabojums bija vērojams gan esošo, gan jauno mājokļu pārdošanas datos. Turklāt, vidējā mājokļu cena ir pieaugusi pirmo reizi pēdējo 12 mēnešu laikā. Arī ilgtermiņa lietojuma preču pasūtījumu dati uzrādīja negaidītu kāpumu.

Augšupejas priekšgalā atradās finanšu sektors, kur nedēļas laikā vidējais akciju cenu kāpums bija ap 12.2%. Šeit galvenais katalizators bija valsts kases sekretāra Timotija Geitnera pirmdien paziņotais plāns par vairāku publisku-privātu fondu izveidi, kas varētu uzpirkt līdz pat 1 triljonu dolāru vērtus dažādu banku un citu finanšu institūciju sliktos aktīvus.

Citviet ekonomikas datu frontē, iekšzemes kopprodukta kritums pērn pēdējā ceturksnī ir bijis -6.2%, kas ir mazāk nekā prognozētie 6.6%.

Kaut arī parasti akciju tirgū tas neizraisa īpašu reakciju, aizvadītajā nedēļā tirgus dalībnieki ļoti lielu uzmanību pievērsa ASV valsts parādzīmju izsoļu rezultātiem. Īpašu vērību investori šiem rezultātiem sāka pievērst tad, kad nedēļas sākumā Lielbritānija paziņoja ļoti vājus izsoles iznākumus. Lai arī ASV trešdien bija līdzīgi ar 5 gadu parādzīmju izvietošanu, ceturtdien ar 7 gadu parādzīmju izsoli jau veicās krietni labāk.

Naftas cena nedēļu noslēdza pie $52.38 par barelu. Zelts maksāja $927 par unci. ASV 10 gadu parādzīmes ienesīgums bija 2.68%. Valūtu tirgū EUR/USD pāris tirgojās ap $1.3299 atzīmi.

Starp būtiskākajiem notikumiem šonedēļ ierindosies vairāki svarīgi ekonomikas dati no ASV, kā arī G-20 samits Londonā, kas norisināsies 2. aprīlī.

Tā kā pozitīvās tendences ASV biržās turpinās, vēlējos padalīties ar savu skatījumu.

Neskatoties uz kūtro sesijas sākumu, akciju cenām ceturtdienu izdevās pārliecinoši noslēgt ar kāpumu. Pozitīvo noskaņojumu veicināja labāki nekā gaidīts uzņēmumu darbības rezultāti, kā arī apmierinoši ASV 7 gadu parādzīmju izsoles rezultāti.

Kāpums bija vērojams visos 10 ekonomikas sektoros. Taču atšķirībā no iepriekšējām sesijām, šoreiz vadībā nebija finanšu sektors, kas skaidrojams ar to, ka pagaidām valda daudz neskaidrību ap pirmdien prezentēto banku palīdzības plānu.

Līdera lomā iejutās tehnoloģiju sektors. Līdz ar to Nasdaq indekss turpināja uzrādīt labāku sniegumu nekā S&P 500 vai Dow Jones Industrial Average.

Labākus nekā gaidīts darbības rezultātus paziņoja elektronikas mazumtirgotājs Best Buy (BBY). Kompānijas vadība arī optimistiski izteicās attiecībā uz nākotnes prognozēm.

Nedēļas laikā sākotnējie pieteikumi bezdarbnieku pabalstiem ir palielinājušies tikai par 8000 līdz 652 000. Daļēji tās ir labas ziņas, jo arī šeit izskatās, ka situācija sāk stabilizēties. Atgādinām, ka šajā nedēļā vairāki ekonomikas dati bija labāki nekā gaidīts.

Lai arī cik daudzsološs neliktos nesenais optimisms, tirgus nepiedzīvos kāpumu visu laiku. Ik pa brīžiem būs vērojamas cenu korekcijas. It īpaši jūtīgs joprojām ir finanšu sektors, taču vajadzētu būt uzmanīgiem arī naftas un gāzes nozares pārstāvjiem, jo arī šeit cenu kāpums ir bijis iespaidīgs. Tāpat arī kopējā tirgū visticamāk jau drīz varēsim vērot nelielu pelņas fiksāciju.

Naftas cena sesiju noslēdza pie $54.34 par barelu. Zelts maksāja $942 par unci. Valūtu tirgū EUR/USD kotējās ap $13518 atzīmi. ASV 10 gadu parādzīmes ienesīgums bija 2.71%.

Šis un citi apskati atrodami mūsu mājas lapā www.lhv.lv

Pēdējā pusgada laikā aktīvi tiek diskutēts par to, kad beidzot varētu pienākt beigas akciju cenu kritumam pasaules vērtspapīru tirgos. Izskatās, ka nupat jau visi ir atmetuši pēdējās cerības. Tieši šis moments vēsturiski ir izrādījies patiesais pagrieziena punkts.

Manuprāt, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir akciju cenu atgūšanās ASV akciju tirgos. Tas skaidrojams ar to, ka ASV ir pašreizējās krīzes epicentrs. Turklāt, vismaz pagaidām ASV vēl ir pasaules vadošā ekonomika, ko visspilgtāk pēdējā laikā ir apliecinājusi Ķīna, turpinot uzpirkt ASV valsts parāda vērtspapīrus.

Tātad jautājums, uz kuru jārod atbilde ir, kas varētu veicināt akciju cenu kāpumu ASV? Šajā ierakstā centīšos izklāstīt sava scenārija ASV akciju tirgu virzībai tuvāko 3 mēnešu laikā īso versiju, balstoties uz saviem, kā arī citu ekspertu novērojumiem un argumentiem.

Sākumā apskatīsim, kur tad īsti atrodas ASV akciju tirgus, salīdzinot ar 2008. gada zemākajiem punktiem. Pirmais nopietnākais kritums tirgu skāra 2008. gada oktobrī, kad Dow Jones Industrial Average indekss sasniedza 8451 punktu atzīmi. Nākamais zemākais punkts tika sasniegts novembrī, Dow Jones indeksam nokrītoties līdz 7552 punktiem, kas ir 11% zem oktobra zemākā līmeņa.

Vēlāk tirgus piedzīvoja nelielu cenu kāpumu, taču tas ātri vien izgaisa, un tirgus atgriezās lejupslīdē. Tā martā Dow Jones indekss sasniedza jaunu zemāko punktu pie 6547 punktu atzīmes, kas ir 22.5% zem oktobra zemākā līmeņa.

Kaut arī katrs kritums šķiet nopietnāks par iepriekšējo, investoru sentimenta indikatori uzrāda citu bildi. Piemēram, dienā, kad tika sasniegts oktobra zemākais līmenis, apgrozījums Ņujorkas fondu biržā bija ap 2.85 miljardi akciju, novembrī tas bija ap 2.23 miljardi, bet martā tikai ap 1.56 miljardi akciju. Turklāt, tādu akciju, kurām mēneša laikā tika reģistrēta jauna vēsturiski zemākā cena oktobrī bija 2900, novembrī 1515, bet martā tikai 855.

Arī VIX indekss, ko bieži vien dēvē par investoru baiļu indikatoru, kopš gada sākuma ir palicis gandrīz nemainīgs pie 40 punktu atzīmes. Salīdzinājumam, oktobra un novembra kritumu laikā šis indekss bija sasniedzis 80 punktu atzīmi.

Tajā pašā laikā AAII (American Association of Individual Investors) marta aptauja uzrādīja vēl līdz šim neredzētu pesimistiski noskaņoto investoru skaitu, kas apstiprina ieraksta sākumā minēto, ka nupat jau gandrīz visi ir atmetuši jebkādas cerības uz akciju tirgu atgūšanos.

Visi šie faktori liek man domāt, ka beidzot tirgus varētu būt sasniedzis savu zemāko punktu, un tuvāko 3 mēnešu laikā akciju cenas varētu pakāpties vidēji par 10 – 20%. Ļoti spēcīgs katalizators šeit varētu izrādīties visi tirgus dalībnieki, kas pēdējo mēnešu laikā ir likvidējuši savas pozīcijas un vēro notikumus no malas. Tirgū atgriežoties labvēlīgām tendencēm, daudziem būs bail nokavēt vilcienu.

Protams, vienmēr var notikt kas negaidīts, taču pagaidām izskatās, ka sliktās ziņas vairs nevienu nepārsteidz. Vairāk par manām pārdomām un komentāriem attiecībā uz tirgu var atrast LHV Forumā, Nedēļas tehniskajā apskatā un Dienas apskatā.

Krīzes laikos parasti izskan dažādi apgalvojumi, taču interesantākie pēdējā laikā bijuši šie te:

• Pasaulē slavenais investors Džims Rodžers, kas kopā ar Džordžu Sorosu nodibināja Quantum Fund, uzskata, ka pēc 20 gadiem vairs nebūs eiro valūtas, jo Itālijai un Vācijai neesot plāna, kā atrisināt pašreizējo ekonomisko krīzi. Tajā pašā laikā, Ķīna kļūšot par pasaules lielāko ekonomiku, un ienesīgākā nozare būšot lauksaimniecība.
• Krievijas institūts Центр Стратегических Разработок (Center of Strategic Research) prognozē, ka Latvijas valsts varētu bankrotēt pēc diviem gadiem, jo būšot pārāk grūti izpildīt Starptautiskā valūtu fonda (International Monetary Fund) izvirzītās prasības.

Pirms noslēdzam šo gadu, es vēlētos sniegt pavisam īsu pārskatu par 2008. gada notikumiem pasaules finanšu tirgos un arī Latvijā, jo kā nekā tieši šāds ir šī bloga mērķis. Kopumā aizvadītais gads noteikti ieies vēsturē līdzīgi kā 1929. gada “Lielā depresija”. Neviens īsti nebija gaidījis, ka notikumu pavērsiens būs tieši tāds, kāds tas bija pēdējā pusotra gada laikā. Valdību un centrālo banku iejaukšanās finanšu tirgos un ekonomikā bijušas tik apjomīgas kā vēl nekad.

Rezultātā akciju tirgi piedzīvoja pamatīgu kritumu un pilnīgi visos finanšu tirgos bija vērojama ļoti augsta volatilitāte (svārstīgums). Arī izejvielu tirgū, kur daudzi investori meklēja patvērumu cerībā, ka naftas un daudzu citu izejvielu cenu kāpums neapstāsies, gada otrajā pusē piedzīvoja smagu vilšanos. Vienīgie ieguvēji pēdējā gada laikā ir bijuši ASV valdības parādzīmju turētāji.

Krīzes laikā sabrukumu ir piedzīvojušas vairākas ievērojamas finanšu institūcijas un hedžfondi. Tas savukārt noveda pie finanšu resursu apsīkuma, jo neviens vairs nevēlējās aizdot naudu. Nebija skaidrs, kāda ir daudzu aktīvu patiesā vērtība. Tā apstājās arī uzņēmumu apvienošanās un pārpirkšanas aktivitāte. Uzticība, kas tik ļoti nepieciešama jebkuras finanšu sistēmas veiksmīgai darbībai joprojām nav atjaunota.

Ja septembrī vēl uzskatīju, ka pasaules finanšu krīze Latviju tiešā veidā neskars, tad šodien man jāatzīst, ka es kļūdījos. Līdzās Islandei, arī mēs esam nonākuši ķīlnieka lomā – pilnībā atkarīgi no ārvalstu aizdevumiem. Līdz gada pēdējam ceturksnim, notikumi galvenokārt norisinājās ap pasaules lielvalstīm: ASV, Lielbritāniju, Vāciju, Krieviju, Japānu un Ķīnu. Protams, problēmas šajās valstīs skāra arī Latviju, bet vairāk gan netiešā, nekā tiešā veidā.

Straujais notikumu pavērsiens novembrī, kad valsts pārņēma Parex banku, ātri vien izmainīja situāciju arī Latvijā, un mēs vistiešākajā nozīmē kļuvām par pasaules finanšu krīzes upuri. Taču, neskatoties uz visu negatīvo un drūmo, ir jāraugās uz priekšu, jo tieši krīzes laikos parādās visvairāk jaunu iespēju un lielākie ieguvēji būs tie, kas gadu garumā veidojuši uzkrājumus šādām nebaltām dienām.