Vakar Reval Hotel Latvia norisinājās ikgadējā konference CEO Meets Investor, kurā investori, banku pārstāvji, studenti un citi interesenti varēja tikties ar Baltijas biržās kotēto uzņēmumu vadību.

Pirms konferences visiem bija iespēja apmeklēt LHV Bankas rīkoto semināru “Pirmie soļi investīciju pasaulē”. Semināra prezentācija atrodama šeit.

Šoreiz piedāvāju atskatu uz konferenci no tā skatpunkta, kādu vēlējāmies parādīt semināra apmeklētājiem.

Kaut arī semināra laikā dalībniekus iepazīstinājām ar pašām vienkāršākajām lietām, kas jāzina par ieguldījumiem akcijās, tā tomēr bija svarīga informācija un turpmākajos teikumos mēģināšu pastāstīt, kāpēc.

Kāpēc uzkrāt un investēt?

Seminārā stāstīju par to, kāpēc cilvēkiem vajadzētu domāt par uzkrāšanu un investēšanu. Protams, katram cilvēkam ir savi individuālie iemesli, taču visus mūs vieno tas, ka laika gaitā nauda zaudē savu vērtību vai nu inflācijas dēļ, vai arī tā dēļ, ka palaižam garām izdevīgas ieguldījumu iespējas.

Savukārt uzņēmumu pārstāvji savās prezentācijās parādīja, kāpēc svarīgi ir ieguldīt no uzņēmuma skatpunkta. Pirmkārt, tas var pavērt durvis uz jaunām peļņas iespējām un otrkārt, tas var būt finansiāli izdevīgi, t.i., izdevīgāk nekā iepriekš.

Piemēram, kāpēc Olainfarm un City Service neplāno iekarot tirgus, kas atrodas uz rietumiem? Tāpēc, ka dotajā brīdī ar mazākām investīcijām (t.i., lētāk) var panākt līdzīgu (ja ne pat labāku) efektu, orientējoties uz austrumiem.

Turklāt, ja uzņēmums neieguldīs, to vienmēr varēs izdarīt kāds cits un tādējādi uzņēmums riskē zaudēt savas pozīcijas tirgū. To ļoti labi parādīja un izskaidroja Olympic Entertainment Group prezentācija.

Kādas ir uzkrāšanas un investēšanas iespējas?

Mūsdienās ieguldīšanas iespējas ir ļoti plašas. Atliek tikai izvēlēties. Par visām pieejamām iespējām vienmēr var konsultēties ar savu banku vai ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. No uzņēmumu perspektīvas vislabākās iespējas vienmēr būs krīzes laikos.

Kas ir aktīvu klases un kas par tām mums jāzina?

Seminārā runāju par to, ka par aktīvu klasēm dēvē naudu (depozīti, valūtas), akcijas, obligācijas un alternatīvos ieguldījumus (hedžfondus, riska kapitālu, dabas resursus, u.c.). Respektīvi, ieguldījumi iedalās dažādās kategorijās un ir svarīgi atcerēties, ka dažādos laikos šo kategoriju ienesīgumi var atšķirties. Tas nozīmē, ka būs brīži, kad būs izdevīgāk ieguldīt akcijās un būs brīži, kad izdevīgāk būs uzticēt naudu bankai (ieguldīt depozītā). Šo faktu neslēpj arī uzņēmumi, runājot par savām akciju cenām.

Risks un ienesīgums

Vēsturiski akcijas ir bijušas viens no riskantākajiem, bet arī ienesīgākajiem ieguldījumiem. Piemēram, Olainfarm akciju cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir gandrīz četrkāršojusies.

Svarīgi ir atcerēties, ka pēdējo 75 gadu laikā, vidējais akciju ienesīgums ir bijis ap 12% gadā un tas parāda, ka mums jābūt reāliem. Mēs nevaram gaidīt brīnumus un astronomisku peļņu, bet mēs varam kā mērauklu izmantot vēsturiskos datus.

Diversifikācija

Diversifikācija (ieguldījumu dažādošana) palīdz samazināt risku. Protams, ja mēs ieguldām tikai viena uzņēmuma akcijās, mēs esam pilnībā atkarīgi no šī uzņēmuma veiksmēm un neveiksmēm. Savukārt, ja mēs ieguldām vairākās akcijās vai ieguldījumu fondā, mēs būtiski varam mazināt šo atkarību un tādējādi arī savu ieguldījumu vērtību svārstību, kas ne tikai palīdzēs naktīs labāk gulēt, bet arī pelnīt no dažādām tendencēm vienlaicīgi.

Akciju fondi

Akciju fonds ir vispiemērotākais ieguldījumu veids, ja vēlamies sākt ar mazām summām, ieguldīt ilgtermiņā un diversificēties. Ja mums ir 100 LVL, tad labāk ir sākt ar fondiem. Savukārt, ja mums ir 1000 LVL, varam domāt par ieguldīšanu akcijās.

Parādzīmes

Parāda vērtspapīri ir nedaudz savādāks ieguldījumu veids nekā akcijas. Parasti parādzīmes ir drošāks ieguldījums. Tas ir tāpēc, ka ar parāda vērtspapīriem mēs jau iepriekš zinām, cik mēs nopelnīsim. Savukārt ar akcijām mēs to nezinām. Viss ir atkarīgs no tā, vai uzņēmums strādās ar peļņu. Šeit arī ir skaidri redzams, ka parādzīmju investori parasti uzņemas krietni mazāku risku nekā uzņēmuma akcionāri. Vienīgais mīnuss ir tāds, ka parādzīmēm parasti nepieciešamas lielākas summas. Taču labs risinājums šai problēmai ir parādzīmju fondi.

Atvasinātie vērtspapīri

Seminārā stāstīju par to, ka atvasinātos instrumentus parasti izmanto uzņēmumi dažādu risku mazināšanai (pārnešanai), bet mūsdienās šie instrumenti ir pieejami arī mazajam investoram, kā spekulatīvie ieguldījumi. Savā prezentācijā Valmieras stikla šķiedra stāstīja, ka izmanto atvasinātos vērtspapīrus, lai mazinātu procentu likmju risku (jo uzņēmumam ir salīdzinoši lielas parādsaistības) un valūtu kursu risku (jo ražošanas izmaksas ir latos, bet ieņēmumi citās valūtās).

Savukārt mazais investors šos pašus instrumentus varētu izmantot spekulācijām, piemēram, uz procentu likmju vai valūtu krusu kāpumu/kritumu.

Vērtspapīru analīzes metodes

Seminārā iepazīstināju cilvēkus ar divām plaši lietotām metodēm vērtspapīru analīzē – fundamentālo un tehnisko analīzi. Fundamentālajā analīzē uzmanība tiek pievērsta uzņēmuma finanšu rādītājiem, biznesa modelim, menedžmentam, konkurētspējai un tml. Tehniskajā analīzē uzmanība tiek pievērsta tikai uzņēmuma akciju cenai biržā.

Ja plānojam investēt ilgtermiņā, svarīgāki būs fundamentālie faktori. Savukārt īstermiņā svarīgāki var izrādīties tehniskie faktori, t.i., akciju cenas dinamika, jo, pirmkārt, fundamentālie faktori diendienā nemainās un, otrkārt, vēsture mēdz atkārtoties. Tas nozīmē, ja akcijas cena ir no 8 LVL uzkāpusi līdz 10 LVL un tad atkārtoti nokritusi līdz 8 LVL, pastāv salīdzinoši liela varbūtība, ka cena varētu vēlreiz pieaugt līdz 10 LVL.

Fundamentālā analīze

Seminārā runājām par to, ka akcents fundamentālajā analīzē ir uz pašu uzņēmumu un salīdzinošo analīzi, t.i., kāpēc kāds uzņēmums varētu būt pārāks par otru. Salīdzinošo analīzi nepieciešams veikt tāpēc, ka, skatoties uz absolūtiem cipariem (piemēram, apgrozījumu, peļņu un tml.) mēs objektīvus secinājumus nevarēsim izdarīt.

Teorētiski, tas, ka Grindekam ir lielāks apgrozījums nekā Olainfarm liecina tikai par to, ka viena kompānija ir lielāka, otra mazāka. Savukārt, uz jautājumu, kurā akcijā ieguldīt, atbildēt palīdzēs tikai un vienīgi salīdzinošā analīze.

Piemēram, Grindeks 2008. gadā strādāja ar 62 milj. LVL apgrozījumu un 9 milj. LVL tīro peļņu. Savukārt Olainfarm tajā pašā laikā apgrozīja 20 milj. LVL un strādāja ar 1.4 milj. LVL zaudējumiem. Izdalot tīro peļņu ar apgrozījumu, mēs iegūstam salīdzinošu rādītāju, kurš parāda, ka Grindeka rentabilitāte ir bijusi 15%, bet Olainfarm - negatīva, jo uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. Tātad, mums jau ir kaut kas, ko varam salīdzināt.

Protams, ar to viss nebeidzas. Mums ir jāskatās arī uz citiem rādītājiem, piemēram, kāda ir abu uzņēmumu finansiālā struktūra, kuram uzņēmumam ir lielākas parādsaistības (ja tādu ir) un tml.

Turklāt, parasti jāskatās uz priekšu, jo tieši prognozes būs tās, kas noteiks akcijas cenas virzību. Lielos vilcienos, investoram, kas grib iegādāties Grindeka akciju šodien, neinteresē, kāda ir bijusi Grindeka peļņa vakar, bet interesē, kāda būs Grindeka peļņa rīt.

Ātrai uzņēmuma akcijas cenas novērtēšanai var izmantot populāro akciju cenas un peļņas uz akciju attiecības metodi, jeb P/E (Price Earnings Multiple). Šeit mēs veicam 7 darbības:

1. Prognozējam ieņēmumus nākamajam periodam
2. Prognozējam rentabilitāti
3. Aprēķinam tīro peļņu
4. Prognozējam akciju skaitu apgrozībā
5. Aprēķinam peļņu uz akciju (EPS)
6. Izvēlamies, mūsuprāt, atbilstošus P/E reizinātājus
7. Aprēķinam teorētiskās akcijas cenas

Piemēram, pieņemot, ka Grindeka ieņēmumi pieaug par 10% līdz 66 milj. LVL un rentabilitāte saglabājās pie 15%, tīrā peļņa sanāk 66 milj. LVL x 15% = 9.9 milj. LVL. Izdalot šo peļņu ar prognozēto akciju skaitu apgrozībā (pieņemsim, ka tas nemainīsies), iegūstam peļņu uz akciju (EPS) 1.03 LVL (9.9 milj. LVL / 9.6 milj. akciju). Ņemot vērā to, ka Grindeka vēsturiskais P/E rādītājs ir svārstījies no 6 līdz 7, varam aprēķināt to, cik Grindeka akcijai vajadzētu maksāt šodien, ņemot vērā visas augstāk minētās prognozes. Pie peļņas uz akciju 1.03 LVL, mēs iegūstam, ka Grindeka akcijai šodien vajadzētu maksāt no 6.18 LVL (6 x 1.03 LVL) līdz 7.21 LVL (7 x 1.03 LVL) par akciju. Akcijas cena tirgū uz 21/10/2009 bija 4.79 LVL.

Kas vēl būtu jāzina par fundamentālo analīzi?

Seminārā runājām arī par to, ka jāņem vērā sezonalitāte. Piemēram, var gadīties, ka ir mēneši, kuros uzņēmuma akcijas cenai veicas īpaši slikti, jo tas ir arī slikts laiks uzņēmuma biznesam.

Vienmēr jāpatur prātā arī biznesa specifika un biznesa modelis. Piemēram, Lietuvas nekustamo īpašumu apsaimniekotāja City Service biznesā tiek prasīts maz, bet prasīts no visiem. Savukārt prāmju operatora Tallink biznesā svarīgi ir ieņēmumi no prāmja veikaliem un restorāniem, jo tie sastāda lielāku daļu no ieņēmumiem nekā ieņēmumi no biļešu tirdzniecības.

Tajā pašā laikā Valmieras stikla šķiedra ražo gan gatavus, gan pusgatavus produktus un viņu biznesā klienti bieži nemainās – ja vienreiz ir iegūts klients, tad tā sadarbība ilgst vismaz pāris gadus. Tātad, šeit nosacīti ir lielāka stabilitāte, savukārt mazāka peļņa (to parāda zemā rentabilitāte). Visi šie faktori ietekmēs to, kā mums jāskatās uz konkrēto akciju, lai varētu to pareizi novērtēt.

Tehniskā analīze

Par tehnisko analīzi seminārā daudz nerunāju, jo lielākai daļai tomēr svarīgāka ir akciju un citu ieguldījumu vērtēšana, kas parasti ir fundamentālās analīzes uzdevums.

Ieguldījumu portfelis un stratēģijas

Nedaudz pieskāros ieguldījumu stratēģiju izvēlei un ieguldījumu portfeļa sastādīšanai. Lielos vilcienos, ieguldījumu stratēģijas var iedalīt trīs kategorijās – konservatīvās, sabalansētās un aktīvās. Pamatā stratēģijas atšķiras vienīgi ar sadalījumu pa aktīvu klasēm, kas savukārt ietekmēs risku un gaidāmo ienesīgumu.

Citas piezīmes

Interesanti bija noklausīties paneļa diskusiju (video būs pieejams tuvākajā laikā). Turklāt, nedaudz aizdomājos par to, kāda ir katra uzņēmuma, kas vakar uzstājās, stratēģija. Piemēram, City Service un Olainfarm orientējās uz austrumu tirgiem, jo abām kompānijām ir laba pieredze šajos tirgos un atsevišķos gadījumos, tas, kas jau ir noticis šeit Baltijas valstīs vēl tikai notiks tādos tirgos, kā Krievija.

Tajā pašā laikā Olympic Entertainment Group un Valmieras stikla šķiedra vairāk iet uz rietumiem. Olympic gadījumā ļoti svarīgi ir tas, cik tālu katrā no tirgiem ir attīstījusies likumdošana attiecībā uz azartspēlēm, savukārt Valmieras stikla šķiedrai svarīgi ir tas, lai noieta tirgos nebūtu pārāk liels pieprasījuma kritums un uzņēmums varētu turpināt ražot dažādus produktus. Tallink savukārt spēlē uz to, ka lielā mērā ir jau atjaunota prāmju flote, ko savukārt nav izdarījuši konkurenti un tieši ar šo uzņēmums plāno konkurēt tuvākos 3-5 gadus, kuros arī vairs nebūs jāveic tik ievērojamas investīcijas kā līdz šim.

Vēl viena interesanta lieta, par kuru aizdomājos, bija tā, ko raksta gudrās menedžmenta grāmatās par to, cik ļoti uzņēmumu var ietekmēt dažādu kultūru atšķirības. Piemēram, ja runa iet par gala patērētāju, diez vai Grindeks un Olainfarm, mēģinot realizēt savu produkciju Āzijā, varēs pielietot tādas pašas stratēģijas, kā Austrumeiropā. Būs interesanti!