Man atrakstīja žurnāliste Ilze Vainovska no laikraksta „Kursas laiks”, kas bija noraizējusies, ka 18. novembris un citi Latvijas svētki ir kļuvuši gandrīz vai par tādu kā katra iedzīvotāja privātu darīšanu. Neesot vairs tās kopības sajūtas, kas bija pirmajos atjaunotās neatkarības gados, un tās izpratnes par svētkiem, kas bija vēl padomju laikos. Viņa savā vēstulē jautāja: „Kāpēc Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena neienāk veikalos tikpat strauji kā „Helloween”, Valentīna diena vai citi līksmi svētki, kuriem nav nekāda sakara ar mūsu valsti?” Un tiešām, šis jautājums man lika aizdomāties – kāpēc bez maz vienīgais mūsu valsts patriots ir Raivis Dzintars?
Manuprāt, politiķi Latvijā vēl nav sapratuši, ka „smadzeņu skalošana” nācijai ir valsts un nevis sabiedrības pienākums. Patriotisms nerodas pats no sevis. Ja tāds ir vajadzīgs, tad tas ir jāiekaļ. Cits jautājums – vai patriotisms tiešām ir vajadzīgs?
Paskatīsimies. Kas ir valsts klients? Tas ir iedzīvotājs, kas dzīvo valsts teritorijā, strādā un maksā nodokļus. No tā veidojas valsts peļņa. Un kā ikvienā normālā biznesā, klienta lojalitāte ir ieinteresētās puses (peļņas guvēja) problēma. Cilvēki saka, mūsu nodokļi ir pārāk lieli, un tāpēc mēs tos nemaksājam. Bet nodokļi ASV un Zviedrijā, iespējams, ir daudz lielāki, un tur viņus maksā!
Negribu strīdēties ar cilvēkiem, kas par ekonomiku saprot vairāk nekā es. Taču, manuprāt, problēma nav vis tikai nodokļu lielumā. Problēma ir mūsu attieksmē pret valsti. Mēs negribam maksāt nodokļus, jo valsts nav spējusi radīt pārliecību, ka tas ir jādara mūsu pašu labā. Tās pāris nožēlojamās reklāmas, kur autobuss apstājas noasfaltēta ceļa galā, lai izlaistu pasažierus, kuriem tālāk jādodas ar kājām vai ēzelīti, jo nav pieticis naudas ceļu izveidošanai, nav risinājums. Valsts nav diedelnieks, kas stāv pie centrālās stacijas tuneļa. Un tāpēc tai nav jādiedelē nauda no iedzīvotājiem. Cilvēkiem ir jābūt lepniem, ka viņi dzīvo šajā valstī, un ka viņiem ir iespēja te maksāt nodokļus. Jautājums ir, kā to panākt. Visi zina, ka Zviedrijā ir milzīgi nodokļi, bet visi arī zina, ka tur ir milzīgas sociālās garantijas, bezmaksas izglītība, un iespēja saņemt adekvātu algu.
Mēs runājam par Latvijas tēlu pasaulē. Bet galvenie Latvijas tēla veidotāji ir mūsu pašu cilvēki. Šie cilvēki bēg no Latvijas uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm, un stāsta, ka viņi negrib te dzīvot. Savukārt, dzīvot viņi te negrib, jo neredz šajā valstī nekā vērtīga, pie kā būtu vērts turēties.
Taču vienīgā vērtība, ko kāda valsts vispār var „pārdot” saviem iedzīvotājiem – tas ir „patriotisms”, kas pie mums jau ir kļuvis gandrīz vai par katra personisko darīšanu.
Jūs jautāsiet kāds tam ir sakars ar sabiedriskajām attiecībām? Vistiešākais.
Ar patriotisma ieaudzināšanu nav jānodarbojas vis sabiedriskām organizācijām vai politiskām partijām. Ar to pat nav jānodarbojas pašai valstij. Patriotisma ieaudzināšana ir profesionāļu, PR kompāniju, kā arī citu līdzīgu speciālistu kompetence. Ar to ir jānodarbojas cilvēkiem, kuri izprot masu psiholoģijas mehānismus un zina, kas ir kvalitatīva propaganda. Jā, tā nav mana pārskatīšanās vai neuzmanības kļūda. Es nosaucu vārdu „propaganda”. Tas ir tieši tas, kas šodien pietrūkst Latvijas valstij. Propaganda ir instruments, ar kuru ieaudzina patriotismu. To jau divdesmitā gadsimta sākumā atzina „sabiedrisko attiecību” (public relations) izgudrotājs Edward Bernays, kurš ar šo jēdzienu aizstāja vārdu „propaganda”, lai „smadzeņu skalošanu” padarītu pieņemamu tā laika ASV sabiedrībai.
Mums ir vajadzīgs tieši tas pats. Skaisti pārsaukta propaganda, kas Latvijas iedzīvotājiem stāsta, kāpēc viņiem ir jābūt mūsu valsts patriotiem. Kas ir tās vērtības, par kurām mums vajadzētu stāvēt un krist. Un stāstīt to vajag tieši mums, nevis taisīt reklāmas, kurās par Latviju varēs uzzināt, tikai tad, ja atbrauks uz apskatīsies. Uz ko tad te skatīsies? Uz cilvēkiem, kuri bēg no Latvijas?
Patiesībā, mums pat ir skaisti nosaukta institūcija, kurai ar to vajadzētu nodarboties. Tas ir „Latvijas institūts”. Jautājums ir kāpēc šis „institūts” ar to nenodarbojas? Ja „nevar pavilkt”, tad varbūt tas uzdevums ir jāuztic kādai kompetentākai institūcijai. Iespējams to varētu nodot pat privātajam sektoram. Piemēram, sabiedrisko attiecību kompānijām, kuru piedāvājumus tad arī „institūts” varētu izvērtēt. Ja ne kā savādāk, tad vismaz tā to jautājumu varētu risināt.
12 komentāri
-
Mjā, ko tur kāds teica par to, ka “idejas lido gaisā” — lūk, fragments no runas, kuru es uzrakstīju pagājušonedēļ priekš konferences, kas notiks 30. novembrī:
(citāta sākums)
Valstij būtu jārūpējas par to, kas notiek tās iedzīvotāju prātos. Es šeit runāju par ideoloģiju. Un nevajag man pārmest mudināšanu uz propogandu un smadzeņu skalošanu. Vai jūs to gribat vai nē – ideoloģija eksistēs, jo tā ir neatņemama cilvēku prātu sastāvdaļa. Ja vēlaties atbrīvot cilvēku no ideoloģijas, jums nāksies atbrīvot viņu no prāta. Ja cilvēkam būs prāts, šajā prātā būs noteiktas idejas, vērtības, pasaules skatījums – un tā IR ideoloģija. Jautājums tikai KĀDA būs šī ideoloģija, KAM par labu tā būs, UZ KO tā mudinās. Ja skaidras, tikumīgas, uz darbu, kārtību, kopējo labumu un valstiski atbildīgu rīcību orientētas vērtību sistēmas vietā būs „skriešana pēc naudas par katru cenu“ un „pēc manis kaut vai ūdensplūdi“ – jūs paši saprotiet kādi bus rezultāti. Daļēji tie jau ir novērojami mūsdienu Latvijas sabiedrībā.
(citāta beigas)
bet, Jāni, tās lielākās problēmas ir DIVAS.
pirmkārt tas, ka visas skaistās PR aģentūras būs darīt jebko, ka tikai par to maksā naudu. (perspektīva filozofija, vai ne?)
otrkārt, mūsu valstī vispār ir problēmas ar idejām — un nav tam labāka apliecinājuma kā tā pati Tautas sapulce Doma laukumā, kur tika pat miglaini un nesakarīgi cik runāja Prezidents, tik miglaini un nesakarīgi runāja Domburs. Jēlas un kuslas.
Turklāt — patriotisms — (kā teiktu Čomskis) ir tukšs jēdziens. Nozīme ir tam mērķim, ko vēlamies sasniegt. Kad mērķis būs skaidrs, būs jāizstrādā stratēģija.
Aicinu palasīt par mērķiem un stratēģijām: http://www.parbrendu.lv/2007/10/26/141/
autors: KRISHJOHN 8 Novembris, 2007, 14:36
-
Patriotisms ir kolektīvs fenomens, kas veidojas visiem kādas valsts iedzīvotājiem, grupas pārstāvjiem, mijiedarbojoties un apvienoties zem vienota ideoloģiska karoga. Bet šis fenomens ir daudzdimensionāls un tā sekmēšana nav iespējama no kāda viena rupora. To nosaka tradīcijas, kultūrvide, izglītība sociālie slāņi…un arī protams valsts loma un budžets kāds ir piešķirts patriotisma veicināšanā. Latvijā varētu teikt, ka vairāk pastāv etniskais , ne nacionālais patriotisms. Bet ņemot kopumā dēļ pārejas stāvokļa sabiedrībā ir diezgan nopietna krīze, identitātes zudums. Tas ietekmē visus šī pasākuma dalībniekus. Arī tos pašus industrijas speciālistus. Autors raksta, kāpēc veikalos neienāk 18 novembris, tik strauji kā Halovīns? Bet nav šajos cilvēkos kas to dara īsti ticības tāpat kā ikvienā. Piemēram Nīderlandē salīdzinoši mazā valstī, paastāv tādi svētki kā Orandžā diena, jeb karalienes dzimšanas diena, un tur lai arī valsts ir vairāk amerikanizēta nekā pie mums, Halovīns ienāk salīdzinoši minimāli, bet tajā Oranžajā dienā, kas varbūt būtu pielīdzināma mūsu 18 novemberim ir atrodama pat ” oranžā mērce”, kas liecina par absolūtu kulturālo vērtību integrāciju tiešā veidā pārtikas industrijā. Bet šiem cilvēkiem ir ticība, pārliecība par savu patīsībā diezgan draņķīgo oranžo mērci. Un te ir grūti spriest vai tas ir dēļ valsts idealoģiskās mašinērijas, cilvēku pašlempuma, audzināšanas vai kā cita. Ir vērtības ko nevar mākslīgi uzspiest, ir lietas ko nevar izskaust, bet arī lai cik skaistas nebūtu tradīcijas, ja cilvēkiem nebūs ticības tam, tad arī nebūs rezultāta. Šķiet ka patreiz ko valstij vajadzētu darīt ir celt savu un iedzīvotāju pašvērtējumu, tad arī radīsies lielāka piekrišana savai kultūrai un saviem produktiem veikalos.
autors: Austris 8 Novembris, 2007, 14:58
-
Aicinu palasīt brendinga&PR speciālistu arī Raiņa - ‘’Uguni un nakti ‘’ - sena dziesma jaunās skaņās, jo situācija nudien kā atgādina Lāčplēša pārdomas - ‘ Viss panākts! Viss beigts! Ir miers (+brīvība&demokrātija) Ko vēl ķert ? ‘’.
autors: Edge 8 Novembris, 2007, 15:45
-
Vismaz tajā izpildījumā, kādā PR speciālisti Latvijā valsts uzdevumā strādājuši līdz šim, liela labuma nebūs. Mani blogā pieminētais piemērs “Nodokļu visiem nepietiks” šausmina, jo es tur izlasu nevis aicinājumu maksāt nodokļus, bet valdošās kliķes atzīšanos, ka ar iekasēto naudu nepietiks, jo zog viņi ātrāk nekā tauta spēj nodokļos iemaksāt.
Manuprāt, patriotisms sākas ar bērnudārzu, kur 18. novembris ir reāli svētki; tas izpaužas lepnumā par mūsu kultūras darbinieku un sportistu sniegumu pasaulē; tas tiek stiprināts Dziesmu svētkos.
Man liekas, valstij būtu nevis jābūvē stikla būris, bet jāinvestē bērnu muzikālajā attīstībā, jāatdzīvina pašdarbnieku kustība, jāatblasta talanti. Jo mums ir, par ko lepoties! Un lepnums veicina patriotismu - prieku par piederību šai mazajai tautai jūras krastā.autors: Tutū 8 Novembris, 2007, 16:30
-
Taisot revolūcijas, atmodas un apvērsumus, cilvēki bieži vien neizvēlās „ilgspēlējošo” atribūtiku simbolus, tāpēc nākamās paaudzes, kam nav tās emocionālās pieredzes to nesaprot. Te vajadzētu pamācīties no amerikāņiem. Es jau rakstīju domubiedros, bet kaut kā neattīstīju šo domu līdz galam. Viena no cilvēku baudām, ir ēšana, un garšas receptoriem ir “ilgāka atmiņa” par emocijām. Garšai nevar tā īsti parādīties negatīvas konotācijas mainoties politiskai situācijai valstī, garšai reti kad var uzspiest politisko semiotisko nozīmi, kā piemērām krāsām (sarkanā – Komunisti, oranžā – Tautas partija). Amerikā visi svētki ir ar „garšu”: Valentīna diena – šokolādes konfektes, Pateicības diena – tītars, neatkarības diena – ābolu pīrāgs, Helovīns – saldumi, Ziemassvētki – ķirbju pīrāgs un punšs, pat piedzimstot bērnam ģimenē vīrietim dāvina Kubas cigārus (pat nepīpētājam). Tā ir stabila marketinga speciālistu pote, tāpāt, ka „Diamonds are forever”.
Latviešiem ir ļoti daudz skaistu tradīciju, to es jums, kā ne Latvijas krieviete varu atzīt, jo kad pārbraucu uz šo valsti ļoti ilgi biju pārsteigta ar to, ka latviešiem ir saglabājušās etniskās ne baznīcas tradīcijas. Tagad paskatieties, kādi svētki visvairāk tiek svinēti Latvijā? Līgo/Jāņi – siers, alus; Ziemassvētki – pelēkie zirņi ar speķi, šmorēti kāposti utt. Jaunais gads – rosols, šampanietis un mandarīni.
Parējās tradīcijas (ķekatas, veļu dienas svinēšana, pat Mārtiņdienu zoss) jau ir nedaudz „not in fashion”! Rīkojot atmodu, vajadzēja padomāt par simboliem un atribūtiku, un par jaunām patīkamajām tradīcijām!
Vajadzēja katru gadu rīkot piemērām „atmodas zupas” – kopīgo ēšanu, pie pieminekļa.
Vai piemērām katram sevis cienošām patriotam, mājās skapī būtu jābūt džemperim ar Latvijas karogu, ko velk mugurā 18. novembrī.
Tapāt ir ar visiem pārējiem svētkiem, Helovīns ir tas pašas ķekatas, tikai „skaistākā iepakojumā”.autors: Nataļja 8 Novembris, 2007, 17:57
-
patriotismu pr kompanijas nevar iedabuut cilveku pratos…
autors: ss 11 Novembris, 2007, 14:42
-
Varbūt Riņķa kungs kā talantīgs PR-propagandas speciālists,kas tālredzīgi neiesaistās diskusijā un neatbild komentētāju piezīmēm kādā savā nākamajā rakstā par ‘’ smadzeņu skalošanas ‘’ atbildīgajiem sniegs arī jēdziena ‘ valsts ‘ izvērstāku skaidrojumu ? Jo pašlaik pārlasot vēlreiz un vēlreiz šo rakstu, secinu, ka sevi un lielāko daļu pilsoņus Riņķa kungs redz kaut kur ārpus valsts ? Ir ‘’ kaut kas ( valsts jēdzienu Riņķa kungs nav definējis ) vai atbildīgie politiķi, kam būtu jārūpējās, lai PR profi ‘’ skaloto ‘’, bet….kaut kā tomēr pietrūkst ( tā, kas ir ASV ) ?
Katrā ziņā - lai nepietrūkst dzīvesprieka vēl šos 18.novembra Valsts svētkus sagaidīt ar optimismu !autors: Edge-J.RIŅĶIM 14 Novembris, 2007, 20:02
-
Lūk eksperta Riņķa kunga izglītība (Rīgas 9. vakara maiņu vidusskola, 2000 ) vairāk nekā nav.
Šeit links http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.CVKAND.kandid2?NR1=4&cbutton=18324033699
Secinājumus izdariet paši.
autors: :) 30 Novembris, 2007, 16:45
-
Absolūti nepiekrītu. Valsts nedrīkst nodarboties ar propagandu, pr vai vēl kaut kādām nejēdzībām par mūsu nodokļos samaksāto naudu. Tas manuprāt ir amorāli.
-
Ideoloģija ir pareizāks vārds patriotisma celšanai valstī un tai ir jābūt tādai kā reliģijai. Lai kā arī daudzi to negribētu atzīt, tad šajā jomā vislielākie speci bija nacisti un no viņiem arī mācījās Edvards Bernei (psihoanalīzes principi un nacisma propagandas metodes). Rekomendēju arī mums mācīties no labākiem piemēriem, bet ne pēc satura, bet pēc metodes!!! Lūdzu bez apelēšanas pie nacisma ideoloģijas satura, tas šeit ir nevietā.
TO - Pēteris Timofejevs
Tu nesaproti, ko runā, būtu labāk paklusējis.P.s.
Žetons Riņķim par labas tēmas pacelšanu.autors: Apache 15 Decembris, 2008, 18:23
-
Par kādu valsts PR vispār var runāt ja latvijas 1televizijā savus raidījumus vada homosexuālis Streips tādējādi tiek parādīta latvijas vadošo sabiedrības pārstāvju attieksme un seja,kur normāli orientētie pat nevar nošķaudīties bez Streipa atbalstītāju ziņas-sekojoši atļauti homo gājieni pa Rīgas ielām.Tālāk šādu pašu valsts pārvaldes darboņu bezatbildībā tiek atļautas svešas valsts krievijas uzvaras svētki,kā ņirgāšanās izrādīšana no pāšu amatpersonu puses par latvijas okupāciju un šo amatpersonu lēmumi pierāda okupācijas turpināšanos,jo leģionāru piemiņas dienas tiek nekautrējoties represētas turpretī okupantu dzeršanas un cūkukūts pie šī latviju apkaunojošā pieminekļa tiek apsargātas ar policijas vienībām,jo arī tautai pašai tiek aizliegta šīs apkaunojošās izrādes izbeigšana.Un vel latvija ir visas pasaules acīs viena lēta prostitūta,kura par šo prostitūciju ar amatpersonu,ierēdņu palīdzību vel slavina sevi ar šo apkaunojumu paši dzīvojot parastu izlaidīgu dāžādām laulību šķiršanām un partneru maiņu pilnu`dzīvi par ko atklāti runā un pat lepojas.Uz pirkstiem var saskaitīt tās sabiedrības pazīstamās sievietes kuras nav saistītas ar izģērbšanos un dažādām sex orģijām,kuras tiek attaisnotas aiz mākslas un labdarības vairoga.Latvijas valsts PR ir vienkārša augstākās sabiedrības pilnīga deģenerācija un viņu pašu šī fakta pilnīga ignorēšana un noliegšana.
autors: uldis 21 Decembris, 2008, 14:36
-
atradot sso rakstu, kā piemēru studijām par smadzeņu skalošanu . . gribētos pateikt, kā .. es brīnos par jūsu komentāriem…vai cilvēki skaidri un gaiši neredz, ka šajā rakstā ir tā autora PR kompānija reklāma …viņš izvelejas pareizo tematu, kurš iscauca daudz emociju un beigas skaidri uslave PR kompānijas darbību…exx ..skumji ir gan, kad to visu neredzat..kād MUMS skalo smadzenjus …
autors: NP 8 Janvāris, 2009, 12:48