Es vienmēr esmu teicis un teikšu, ka paziņojumus presei ir jāgatavo sabiedrisko attiecību speciālistam vai uzņēmuma preses sekretāram. Tie ir cilvēki, kas ikdienā nodarbojas ar šiem jautājumiem, un tāpēc vislabāk zina kā to izdarīt. Viņi lielākā vai mazākā mērā ir pazīstami gan ar mediju darba kārtību, gan arī pārzina dažādas viltības un „stiķus”, kas var palīdzēt jūsu viedokli padarīt par kārotu ziņu (nemaz nerunājot par pieredzi). Taču, ja jūs man neticat, un uzskatāt, ka paši varat tikt galā (kā to uzskata liela daļa uzņēmumu vadītāju), tad ar prieku esmu gatavs dalīties pieredzē un zināšanās. Tas jums ļaus pamēģināt pašiem un pārliecināties, ka viss nav tik vienkārši kā izskatās.
Es nešaubos, ka ikviens, kurš lasa šo rakstu vismaz nojauš, kas ir preses relīze. Tomēr, kas zina, tam nenāks par ļaunu atkārtot, bet tiem kas nezina, savukārt, nenāks par ļaunu uzzināt.
Tātad, preses relīze (no angļu valodas – press-release) ir paziņojums presei, ar kura palīdzību jūs uzrunājat medijus vai sabiedrību. Tieši preses relīze ir tas instruments, ar kuru uzņēmumi visbiežāk klauvē pie mediju durvīm. Būtībā, tā ir īsi un kodolīgi apkopota informācija par to, ko jūs gribat, lai attiecīgais preses izdevums uzraksta, radiostacija pastāsta, vai televīzijas kanāls uztaisa sižetu.
Labi sastādīta un pareizajā laikā nosūtīta preses relīze var izsaukt milzīgu publicitāti. Tā var kļūt par reālu reklāmu jums un jūsu uzņēmumam, kādai analogu jūs nevarēsiet nopirkt ne par kādu naudu. Taču ir viens nosacījums. Relīzei ir jābūt aktuālai un pareizi sagatavotai.
Ar ko sākt?
Lai arī tas var šķist elementāri, bet pirmais, ko vajadzētu sākt, ir atrast piemērotu tēmu. Nereti tas ir visgrūtākais visā šajā procesā. Tēma – tā ir atslēga visam. Ar to jums vajadzēs gan uzrunāt, gan ieinteresēt žurnālistus, gan arī panākt, ka viņi par to uzraksta. Ja tēma būs slikta, jūs varēsiet kaut vai iztiepties, bet visdrīzāk par to neviens nerunās.
Tātad, kā var atrast piemērotu tēmu? Es vienmēr saku, ka vispiemērotākā tēma ir problēma, kas skar visus. Tā ir problēma, ar kuru cilvēki vai to daļa saskaras ikdienā, un kas ir kaut kādā veidā saistīta ar jūsu biznesu vai to, par ko vēlaties runāt. Kāpēc tā? Ļoti elementāri. Cilvēki nelasa par to, kas viņus neskar un neinteresē. Bet interesē viņus skandāli, svešu cilvēku guļamistabas jautājumi (šo segmentu Latvijā nosedz visu veidu „privātās” un „patiesās” dzīves), katastrofas, negadījumi (svešas nelaimes), humors (vēlams, pasmieties par citu) un problēmas, kuras tādu vai savādāku iemeslu pēc sagādā neērtības un tāpēc traucē dzīvot.
Tā kā jūsu bizness diez vai ir saistīts ar katastrofām, negadījumiem, humoru, skandāliem vai svešu cilvēku guļamistabas jautājumiem, atliek vienīgi problēmas, kas traucē dzīvot. Protams, ja jūsu bizness ir saistīts ar kādu no augstākminētajām „ejošajām” tēmām, labāk rakstiet par to. Es varu garantēt, ka jūsu ziņa visdrīzāk būs „TOP’ā”.
Tagad piemērs, lai būtu skaidrs, kā tas strādā dzīvē. Man ir kāds klients, kurš nodarbojas ar Latvijas apstākļiem ļoti šauru un specifisku biznesu. Viņa kompānija lielos uzņēmumos un bankās veic procesu optimizāciju, tādā veidā ceļot savu klientu biznesa vērtību. Lieki piebilst, ka tas ir visnotaļ dārgs un ekskluzīvs pakalpojums, kuru var atļauties (un tas vispār var būt vajadzīgs) labi ja 20 līdz 30 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem vai bankām. Mūsu uzdevums, savukārt, bija padarīt šo klientu par viedokļu līderi savā nozarē. Panākt, lai mūsu klienta viedoklis būtu dominējošais presē. Tā kā kompāniju, kas nodarbojas ar līdzīgu pakalpojumu sniegšanu, Latvijā ir maz. Turklāt, vēl mazāk no šo pakalpojumu sniedzējiem ir tādu, kas strādā ar sabiedrību un potenciālajiem klientiem, izmantojot sabiedriskās attiecības, uzdevums varētu šķist visnotaļ elementārs.
Problēma bija citā. Cilvēki, kurus interesē tik šauras sfēras jautājumi, arī ir ļoti maz. Sekojoši, informācija vai viedoklis par biznesa procesu sakārtošanu un optimizāciju sabiedrībai vienkārši nebija aktuāls. Ko mēs izdarījām? „Saslēdzām” šo jautājumu ar tēmu par banku operāciju paātrināšanu un vadošie biznesa laikraksti tūdaļ par to ieinteresējās.
Lieta tāda, ka mans klients nesen bija noslēdzis vienas samērā pazīstamas bankas kredītprocesu automatizācijas ieviešanu. Faktiski, kredītus bankā kļuva iespējams saņemt ātrāk, tērējot mazāk laika dažādām, ar kredīta noformēšanas procesu saistītām formalitātēm. Mēs pastāstījām, ka procesu optimizācija un automatizācija ietaupa ne tikai laiku un naudu, bet arī palīdz bankām saglabāt un palielināt plānoto peļņu situācijā, kad izsniegto kredītu apjomi strauji krītas, bet produktu pašizmaksa un darbaspēka izmaksas pieaug. Protams, ka šāda ziņa radīja salīdzinoši lielu interesi žurnālistiem, kas raksta par ekonomiku. Tā bija pareiza ziņa, pareizajā vietā un laikā. Un tāpēc nebūdama ne ar ko unikāla vai skandaloza iekļuva virknē mediju.
Kā „iepakot” paziņojumu?
Kad tēma ir atrasta, laiks pievērsties paziņojuma noformēšanai. Un, lai arī tas, šķiet, nav nekas īpašs. Tieši slikti „iepakots” paziņojums visdrīzāk nespēs sasniegt savu mērķi, proti, ieinteresēt žurnālistu. Tas tad arī ir galvenais iemesls, kāpēc tik liela loma jāpievērš preses relīzes struktūrai.
Vispirms, es jau minēju, ka preses relīzei ir jābūt īsai un kodolīgai. „Īsi un kodolīgi” nozīmē, ka šāda paziņojuma garumam nevajadzētu pārsniegt 2700 līdz 3000 zīmes (ar atstarpēm). Protams, tas nenozīmē, ka relīze nevar būt garāka vai īsāka. Ir dažādas situācijas, kas prasa lielāka vai mazāka informācijas apjoma sniegšanu presei. Taču, ja jūs neesat pārliecināti par to, ka jūsu tēma spēs „aizķert” lasītāju, labāk ir „spēlēt” pēc noteikumiem. Tas palielinās izredzes, ka jūsu paziņojums tiks publicēts kaut vai tāpēc, lai aizbāztu kādu „caurumu” avīzes kārtējā numurā. Turklāt, ja paziņojuma tēma būs pietiekami interesanta, žurnālists noteikti atradīs laiku ar jums sakontaktēties un noskaidrot papildus informāciju. Starp citu, lai atvieglotu viņa darbu, nevajadzētu aizmirst zem paziņojuma parakstīties un norādīt informācijas sagatavotāja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju (e-pasta adresi un tālruņa numuru).
Taču esmu aizsteidzies notikumiem pa priekšu. Rakstītājs nav skroderis, kuram septiņas reizes ir jānomēra, un vienu reizi jānogriež. Lai kaut ko saīsinātu, vispirms ir kaut kas jāuzraksta. Un, lai kaut ko uzrakstītu, tas vispirms ir kaut kā jānosauc.
Tātad, nosaukums. Ja vēlaties, lai jūsu paziņojumu pamanītu citu līdzīgu starpā, tā nosaukumam ir jābūt pietiekoši spilgtam un skanīgam. Profesionāls žurnālists dienā saņem 80 līdz 100 dažādu preses relīžu un citu paziņojumu. Svarīgi ir šajā informācijas gūzmā „nenoslīkt”. Cik man ir zināms, nav nekādu speciālu noteikumu par to, kā to izdomāt (citādi, visi nosaukumi būtu aizraujoši un interesanti). Tāpēc es, rakstot nosaukumu, parasti pieturos pie diviem noteikumiem. Pirmkārt, nosaukumam, līdzīgi kā pašai relīzei, ir jābūt īsam un kodolīgam (tā garumam nevajadzētu pārsniegt 7 vārdus). Otrkārt, ir ļoti ieteicams, lai nosaukumā tiktu atspoguļota kāda darbība. Lūk, arī daži piemēri: „Dators, kas „domās” latviski”, „e-Veselību var ieviest ātrāk”, „Elektroniskā bibliotēka varētu izmaksāt 200 miljonus”, „Zinātniekus gatavos darbam ar „Grid””, „Procesu sakārtošana var atnest Latvijai miljonus”, „Bērni Latvijā apdeg tieši vecāku neuzmanības dēļ”, „Spriedīs par bioenerģētikas un nanotehnoloģiju perspektīvām Latvijā”.
Nākamais svarīgākais relīzes elements ir pirmā rindkopa. Ja nosaukums, tā ir krāšņa lente un ietinamais papīrs, ar kuru jūs ieinteresējat lasītāju, tad pirmā rindkopa ir relīzes sirds. Tieši šajos pāris teikumos tad arī ir jābūt atspoguļotai visai relīzes būtībai. Cilvēkam, kurš izlasa preses relīzes pirmo rindkopu ir jābūt pilnībā skaidram, par ko būs pārējais stāsts.
Otrā relīzes daļa (rindkopa) parasti iezīmē problēmu vai aplūkojamo jautājumu. Trešā, stāsta par to plašākā kontekstā.
Uzmanību! Svarīga ir ceturtā daļa. Ja ir iezīmēta problēma, tad jābūt arī tās risinājumam. Ja nav risinājuma, ir jābūt redzējumam par risinājumu. Taču nevar būt tā, ka ar savu paziņojumu jūs tikai iezīmējat problēmu vai aplūkojamo jautājumu, bez izrietošajiem no tā secinājumiem vai risinājumiem. Atcerieties, ir kaut kāds mērķis, kāpēc jūs rakstāt relīzi. Vai nu jūs paužat sava uzņēmuma attieksmi pret kādu notikumu, vai arī risināt sasāpējušu problēmu, vai arī vienkārši esat nolēmuši informēt sabiedrību. Jebkurā gadījumā, tā ir kaut kāda kulminācija, kurai tad arī vajadzētu būt atspoguļotai šajā paziņojuma daļā.
Visbeidzot – citāti. Ar tiem parasti grēko visvairāk. Pateikt kaut ko nozīmīgu nav nemaz tik viegli. Tāpēc, bieži vien relīžu rakstītāji mēģina izlīdzēties ar to, ka runātāja „mutē” tiek ielikti kaut kādi it kā neitrāli vārdi. Piemēram, par to, cik labs un pūkains ir realizētais projekts vai kaut ko tikpat nejēdzīgu. Kļūda. Runātājs parasti ir uzņēmuma vadītājs. Tātad, uzņēmuma seja, un cilvēks, kura vārdos ir vērts ieklausīties. Ja šie vārdi ir tukši un nenozīmīgi, tad kāpēc gan, lai uzņēmums lasītāja acīs būtu savādāks? Ja citējat uzņēmuma vadītāju, tad tam, ko viņš saka, ir jābūt kaut kam svarīgam. Pretējā gadījumā, citātam nav nozīmes, un bez tā var mierīgi iztikt. Taču, manuprāt, labākais veids kā nobeigt paziņojumu, ir pateikt presei kaut ko svarīgu, ārpus visa iepriekš rakstītā. Un pateikt to ar uzņēmuma vadītāja vārdiem.
***
Raksts publicēts žurnāla “Biznesa psiholoģija” 2007. gada decembra numurā.
36 komentāri
-
Jāni, Tu zini, ka pirms “kā”, ja tas ievada palīgteikumu, ir jāliek komats? par kādām relīzēm Tu runā, ja savā tekstā tik daudz gramatikas kļūdu pieļauj?
autors: andis 7 Decembris, 2007, 00:19
-
kādas preses relīzes, Riņķa k-gs, pats esat rakstījis? kas ir labie piemēri?
PR HOLDINGA mājas lapā tādi paziņojumi, ka nosarkt nākas, cik vāji uzveidoti 
Soriiii par tiešumu!!!
autors: andža 7 Decembris, 2007, 00:22
-
Jā, gramatiski briesmīgi uzrakstīts gabals. Riņķa kungs, ne pirms visiem “lai” latviešu valodā tiek likts komats!
autors: Nu klau 7 Decembris, 2007, 10:08
-
Nu Riņķā kungs tiešām ar katru rakstu brauc arvien lielākās auzās. Šis blogotāja piemērs skaidri parāda kā ar diletantisku attieksmi var viens un divi nobojāt arī pats savu tēlu, ja vispār tāds ir bijis…
autors: Mārcis 7 Decembris, 2007, 12:37
-
Kaut ko tādu Riņķa kunga izpildījumā jau esmu lasījusi.. Pēc pirmās rindkopas vairs nebija interesanti lasīt… Žēl, jo arī par zināmām lietām var pateikt daudz ko jaunu(vai vismaz pasniegt to interesantākā veidā!)
autors: ella 7 Decembris, 2007, 14:18
-
Abi ar to vienu klientu Rinaldu apsēdušies nozre.lv un tik blogo, uzskata sevi par tik gudriem lai mācītu visu pasauli kā strādāt.
Labāk gramatiku abi čaļi būtu pamācījušies
Priekā!
autors: Jauku dienu! 7 Decembris, 2007, 17:19
-
Hmm…
Kļūdas, kļūdas…Bet jāatzīst, ka pats šajā jomā esmu ļoooti nesen un bija visai interesanti palasīt.
Ierosinājums: ja jau tas viss ir novecojis-uzrakstiet kā jābūt! Tiešām būs interesanti palasī
autors: heh 7 Decembris, 2007, 18:59
-
jā, nu šis raksts ir vājš. lai kādam kaut ko mācītu, pašam daudz jāmācās!!!
autors: ss 8 Decembris, 2007, 13:53
-
Vai blogs ir tas pats, kas raksts zhunaalam? duuuuh
autors: egg 8 Decembris, 2007, 18:20
-
Par preses relīzēm rakstus esmu rakstījis divas reizes. Pirmais teksts bija vairāk veltīts vispārīgākām lietām. Tā nosaukums ir „Kāpēc „riebīgie” žurnālisti nelasa preses relīzes” (noteikti to kaut kur internetā atradīsiet, ja radīsies vēlme izlasīt). Šis te ir veltīts praktiskākiem jautājumiem. Proti, relīzes struktūrai.
Raksts tiešām tapa žurnālam „Biznesa psiholoģija” un to nemaz negrasījos te publicēt. Tas bija domāts tiem cilvēkiem, kas par šīm lietām zina visnotaļ maz vai nezina vispār. Un nevis tiem, kuri nodarbojas ar PR lietām jau daudzus gadus.
Taču, man ir pienākums pietiekami regulāri „Nozarē” kaut ko „ieblogot”, bet laika ir tikai tik, cik tas ir. Tāpēc nolēmu rakstu pārpublicēt arī te (ar domu, ka tas kādam varētu likties interesants). Un man ir patiess prieks, ka vismaz kādam tas tāds arī likās. Galu galā, nav taču svarīgi, cik ir „pret” tevi. Svarīgi ir, cik ir „par” tevi.
Žēl, protams, ka vairākus komentārus te ir rakstījis viens vai vairāki komentētāji, kas nesaprotamu iemeslu dēļ slēpjas zem dažādiem pseidonīmiem, lai gan komentē vienā stilā. Vispār man ir divi šādi mūžīgie „pavadoņi”. Vienu no tiem esmu iesaucis par „gramatiķi”, bet otru par „biogrāfu”. „Gramatiķis” vienmēr komentē par gramatiku un lamā mani par analfabētu (pie kam, neatkarīgi no tā vai esmu izrakstījis pareizi, vai arī tomēr iezagusies kāda kļūdiņa). Savukārt, „biogrāfs” vienmēr atsaucas uz manu biogrāfiju, kura viņam nez kāpēc apraujas ap 2002. vai 2003. gadu, kad ar PR lietām es vēl nenodarbojos.
Tāpēc, ja kādam raksts liekas garlaicīgs, gramatiski nepareizs vai vēl kādi slikts, pastāv lieliska iespēja to nelasīt un pie reizes arī nekomentēt. Citādi kaut kā mazliet smieklīgi sanāk, ka „Pēc pirmās rindkopas vairs nebija interesanti lasīt…” un jau nākamajā teikumā „Žēl, jo arī par zināmām lietām var pateikt daudz ko jaunu (vai vismaz pasniegt to interesantākā veidā!)”. Ja jau reiz nebija interesanti lasīt, tad ko jūs cienītā jaunkundze lasījāt?
Un visbeidzot. Kad tu runā par to, ka „divi reiz divi ir četri”, nevajag pateikt neko jaunu. Jo pretējā gadījumā sanāks pieci vai trīs. Un arī atbilde „bet cik vajag?” ne vienmēr ir labākā, ja tev uzdod jautājumu „cik ir divi reiz divi?”
autors: Jānis Riņķis 8 Decembris, 2007, 21:55
-
Jāni… bet visvissmagākā kļūda PR-ā ir attaisnoties PUBLISKI nezin kam un nezin par ko… Nu nepataisi sevi par muļķi. Turpini rakstīt, mācīties gramatiku utml utml.
autors: Labais Cilēks 12 Decembris, 2007, 10:02
-
Diskusiju un atbildes-komentāra vai paskaidrojuma sniegšanu jau nu nevajadzētu jaukt ar taisnošanos. Spēja PUBLISKI apspriest nesevišķi patīkamas ‘asas’ tēmas vai savas kļūdas var tikai veicināt nosprausto uzdevumu sekmīgāku sasniegšanu - arī PR-propagandas lauciņā.
Ja nu kāds pašlaik īsteno nepārdomātu darbību PR lauciņā,tad, manuprāt, tas ir viens no pašreizējiem premjera vietas kandidātiem, kas neņem vērā pat savas partijas biedra publiski atzīto kļūdu - nespēju ( nevēlēšanos ? ) izveidot publisku atklātu sarunu ar sabiedrību.
Zalāna kunga uzvedības publiska apspriešana kādā ‘nozare.lv’ blogā būtu ’svētīga’ lieta.autors: Edge 12 Decembris, 2007, 10:36
-
1.rindkopa - paskaidrojums
2.rinkopa - attaisnošanās par to, ka īstenībā raksts tapis pavisam citam žurnālam, bet kaut kā sagadījies, ka tas ir nopublicēts te (par ko tas liecina - gan jau pats autors zina)
3.rindkopa - attaisnošanās par laika trūkumu vai arī par to, ka cilvēks vienkārši uzņēmies par daudz
4.rindkopa - par to, ka nejaukie komentētāji viņu ienīst un visu laiku apceļ jeb stāsts par to, kā autors uzmet lūpu
5.rindkopa - retorika
6.rindkopa - tēzesRezumē - jebkurai saprātīgai būtnei skaidri saredzams.
autors: Labais Cilēks 12 Decembris, 2007, 16:44
-
Raksta saturs jau pats par sevi jaunajiem PiRiem ir pamācošs (ņemot vērā, ka pirms tam viņi neko no tā visa nezin). Tikai beigās kā viena svarīga piebildīte varēja būt apmēram tā: Manā tekstā ir daudz gramatikas kļūdu. Lai jums, jaunulīši, izdodas izprast PR tikpat labi, kā man, bet gramatiku - vēl labāk!
Un būtu bijis bez vienas sekundes ideāls ‘mesidžs’ jaunajiem…autors: Labais Cilēks 12 Decembris, 2007, 16:53
-
Superīgajiem profesionāliem un PRistiem, kri tik fantastiski, māk komentēt!
Man vecāki bērnībā ir mācījuši, ja tu vēlies oponēt “par tēmu”, tad sākumā padomā, tad atrod faktus, tad mēģini argumentēt, un tikai tad izsaki savu viedokl, ja tev nav ko teikt “par tēmu” tad labāk paklusē, jo piekasīšānās sīkumiem un emocijas ir “tukša *iršana”!autors: Nataļja 14 Decembris, 2007, 03:03
-
nu tad, Nataļja, varbūt paklausi šim sencīšu padomam!
autors: Labais Cilēks 14 Decembris, 2007, 11:05
-
Es sīkumiem nepiekasos!
autors: Nataļja 14 Decembris, 2007, 13:54
-
Diskusiju par tēmu “Kas ir un kas nav sīkumi” atstāsim citai reizei
autors: Labais Cilēks 14 Decembris, 2007, 15:08
-
Protams, piekrītu uz visiem 100%, šeit jau visi nopietni apspriež preses relīzes uzbūvi, diskursu, kā panākt to lai relīzi nopublicētu, visi ļoti argumentēti un taktiski norāda Riņķa kungam par viņā strātēģijas un izvēlētās preses relīžu definicījas nepilnībām! Bet es te par sīkumiem mēģinu uzsākt sarunu! kauns man!
autors: Nataļja 14 Decembris, 2007, 16:18
-
Nu tad beidzot Natalja saprata savu kļūdu.
Bet jā es pats esmu izbrīnīts ka Riņķis taisnojas.autors: Jauku dienu! 14 Decembris, 2007, 16:29
-
Iešu raudāt tualetē, un apdomāt to kāpēc es tik dramatiski kļūdos!
Savukārt, manuprāt Riņķa kungs netaisnojās, bet skaidro, kas šājā gadijumā tomēr arī ir nevietā, skaidrot vajag tad, kad cilvēkam ir jautājumi “par tēmu”, nevis tukši apvainojumi. Bet visi taču esam cilvēki ar emocījām, tāpēc var pieņemt to ka autorām tomēr ir velme lai lasītājs saprastu rakstīto…, jo kā teica slavenais copypasters Frederīks Begbeders: “Visi raksta ar vienu mērķi, jo vēlās lai viņus pirktu”.autors: Nataļja 14 Decembris, 2007, 16:45
-
UPD::poltergeists jauc galvu, nepareizi pārtulkoju no franču valodas
…jo kā teica slavenais copypasters Frederīks Begbeders: “Visi raksta ar vienu mērķi - lai viņus pirktu!”.autors: Nataļja 14 Decembris, 2007, 16:53
-
Pīīī… dažs te grib būt attapīgāks, nekā reāli viņa gēni spēj…
autors: Labais Cilēks 17 Decembris, 2007, 09:46
-
Riņķis netaisnojas. Riņķis atbild uz komentāriem…
-
Paldies Riņķa kungam par man veltīto repliku!
Mans komentārs vairāk bija vērst uz to, ka, manuprāt, raksta saturs neatbilst auditorijai.autors: ella 18 Decembris, 2007, 14:43
-
Ehhh gribās atpūtu un viss jau apskatīts ass.lv nu neko tad jāpalasa ko Riņķis uzrakstījis
autors: Jauku dienu un priecīgus Ziemassvētkus! 20 Decembris, 2007, 14:56
-
=> labais cilēks
jums pašam neriebjās šitā psihoanalīze?
šajā valstī ir viena tendence, ko nepamanīt nav iespējāms! Komentēt nevis pa tēmu, bet mēģināt uz*irst autorām, vai komentēt komentētāju. Cik nožēlojāmām ir jābūt, lai rakstītu pilnīgi svešam cilvēkām: “nekā reāli viņa gēni spēj”? Man Jūs ir žēl, un ejiet ārstēties, tā ir slikta rakstura īpašība!autors: Nataļja 28 Decembris, 2007, 13:05
-
Nez kāpēc nav iespējams lasīt pie citiem blogotājiem tik negatīvus komentārus? Kāpēc tieši par riņķi tā smej? Jāzidara secinājumi.
autors: jauku dienu 30 Decembris, 2007, 13:34
-
Toties es domāju, vai šis nozares eksperts (?) varētu būt saitā sudziba.lv šādā stilā rakstījis. Vai arī viņam ir ļauns vārda un uzvārda brālis?
ENIRO
Publicēja: Janis Rinkis 27-03-2007 [nosūtīt e-pastu]
Uzmanibu! Nekad Nelieciet reklamu ENIRO-jo vini savus klientus APRUNAA!!! Es tur nostradaju gadu un to visu zinu!!! Ja Jus nenemat lieleko un dargako reklamu, tad jus Eniro kolektivaa visi sauks par SKOPULI, ZIIDU!!! Tapat-daudzaas kludas Eniro ikdienas darbaa ir pierasta lieta!!!! Tur visi visu laiku kludas!!!-a ja klients pamana kludu-vinam piedavaa nozelojamu atlaidi-10Ls-uz nakoso reklamu www.119.lv, www.kontakti.lv. Labaak stradajiet ar 1188.lv nevis ar suda Eniro!!!!!!!!!!autors: Lasītājs 13 Janvāris, 2008, 23:34
-
wow, šis riņķis ko citē galīgā sviestā.
riņķi, kā ir? Tas esi tu?autors: jauku dienu 14 Janvāris, 2008, 19:02
-
Es tiešām nezinu, kas ir ENIRO. Laikam tas tomēr būs “ļaunais vārda un uzvārda brālis”…
Turklāt, es tiešām nekad nerakstu tādā rupjā stilā. Un, ja arī gribētu to izdarīt, būtu visnotaļ muļķīgi lietot savu īsto vārdu. Ja ir interese palasīt manus komentārus vēl, varat to izdarīt draugiem.lv domubiedru grupā “Sabiedriskās attiecības”, kura atrodama te:
http://www.draugiem.lv/groups/group.php?gid=19317&grouplanguage=lv
autors: Jānis Riņķis 21 Janvāris, 2008, 09:41
-
Paldies par rakstu!
man kā iesācējai šajā jomā, bija tiešām noderīgi un interesanti, jo lekcijās pasniedzēji ļoooti skopojas ar praktiskiem padomiem…autors: maara 23 Marts, 2008, 16:13
-
Paldies, Tev, Labais cilvēk! Sasmīdināj
Piedod, Riņķi, bet raksts tiešām švaks - gan gramatiski, gan saturiski. Pievērsies labāk darbam, nevis centies mācīt citus.autors: Garlaikotaa 29 Oktobris, 2008, 15:25
-
http://www.hc.lv/muzika/raksti/preses-relize/
autors: deni2s 17 Oktobris, 2009, 04:25
-
uzskatu, ka ja cilvēkam ir vēlme sniegt kādam noderīgu informāciju, tad lai sniedz, uztvers to tāpat tie, kurus tas interesē. Apsvecami noteikti ir tas, ka mūsdienās daudziem izglītotiem un atsevišķos jautājumos kompetentiem ļaudīm ir tik daudz lieka laika tirzāt to, kas viņus neinteresē vai garlaiko.
autors: Gatis 13 Janvāris, 2010, 15:58
-
paldies par jauko rakstu!
autors: Egle Ciekure 9 Marts, 2010, 20:21