Aizvien biežāk dzirdu stāstu par tā saucamo „integrēto komunikāciju”. Tā esot tāda pati komunikācija, kādu nodrošina ar „parastajiem” komunikācijas līdzekļiem, tikai integrēta un tāpēc daudz iedarbīgāka. „Integrētās komunikācijas” būtība esot tāda, ka viens vēstījums tiek ietverts dažādās komunikācijas formās, kas palīdzot nodrošināt vienotu komunikācijas procesu un lielāku tā efektivitāti.
Bet vai šis atklājums, kas „integrēto komunikāciju” padara tik unikālu, cilvēcei nav bijis zināms jau pirms tūkstošiem gadu? Vai tiešām mūsu apziņā būtu iesakņojušies tik spēcīgi jēdzieni kā „baznīca”, „Dievs” vai „ticība”, ja senajiem „komunikācijas speciālistiem” nebūtu zināms princips „visi āmuri pa vienu naglu”?
Tā saucamās „integrētās”, „saliedētās” un visbeidzot „pielietojamās” komunikācijas speciālisti bieži vien aizmirst, ka pati par sevi komunikācija vienmēr ir vērsta uz cilvēku. Un nevis sabiedrību, kā pieņemts uzskatīt. „Sabiedrība” – tas ir tikai jēdziens, ar kuru apzīmē socializējušos indivīdu kopumu. Jeb citiem vārdiem sakot – čupu ar cilvēkiem, kas dzīvo un savā starpā kontaktējas. Un ja mēs gribam iedarboties uz šo „čupu ar cilvēkiem”, tad vispirms ir jādomā, kā iedarboties uz katru atsevišķo indivīdu.
Jūs jautāsiet, kāds tam sakars ar „integrēto komunikāciju”? Vistiešākais. Tas, ar ko aizraujas daļa tā saucamo mūsdienu komunikācijas „speciālistu”, ir vienkāršu lietu sarežģīšana līdz bezgalībai.
Es saprotu, ka lekcijas par kaut ko ir jālasa. Arī komunikācijas konsultāciju bizness ir kaut kā jāorganizē. Taču teoriju un koncepciju radīšana nedrīkst kļūt par speciālista pašmērķi. Vēl ļaunāk, tā nedrīkst kļūt par instrumentu uzņēmēju muļķošanai. Uzņēmēji no komunikācijas speciālistiem sagaida konkrētus rezultātus. Faktiski, katrai komunikācijai ir jāspēj sevi tādā vai savādākā veidā atpelnīt. Vienalga, tā ir integrēta vai mazāk integrēta. Tāpēc „to pašu vēžu” piedāvāšana „tikai citā maisiņā” vēl neliecina par pakalpojuma kvalitāti. Un par to būtu jādomā arī pašiem uzņēmējiem.
Komunikācijas speciālisti labi zina, ka pastāv iespēja manipulēt ar jēdzieniem, ja tie „sasmērējušies” vai kļuvuši sabiedrībai nepieņemami. Tā, piemēram, gandrīz vai palaidu garām, kad „digitālā televīzija” pēkšņi kļuva par „ciparu televīziju”. It kā nav nekādas atšķirības, kā to saukt. Taču, ja tu gribi nodarboties ar „tīru” biznesu digitalizācijas jomā, tam ir milzīga nozīme. Nezinu, kurš no maniem kolēģiem to izdomāja, bet nostrādāts perfekti.
Manuprāt, kaut kas līdzīgs notiek ar „integrētās komunikācijas” ikonizāciju. Līdz šim Latvijā ar komunikāciju nodarbojās sabiedrisko attiecību vai PR (public relations) speciālisti. Un tā viņus arī sauca. Tagad, izrādās, ar to pašu, tikai it kā efektīvāk nodarbojas „integrētās komunikācijas” speciālisti. Nemuļķosim sevi. Sabiedrisko attiecību jēdziens uz šodienu Latvijā ir izsmēlis savu uzticības kredītu. Sabiedrisko attiecību speciālistus sauc par meļiem un liekuļiem. Ir pat laikraksti, kas nekautrējoties to izmanto savu politizēto manipulācijas kampaņu vajadzībām. Un tāpēc ir radīts jauns jēdziens, ikona un glābējs – „integrētās komunikācijas”, kurām tad vajadzētu atrisināt visas samilzušās sabiedrisko attiecību problēmas. Taču, ja sabiedrisko attiecību speciālistu nodēvēsim par „integrētās komunikācijas” speciālistu, tas nemainīs viņa darba saturu. Vienkārši to pašu darbu sauks savādāk.
Drīzāk vajadzētu padomāt, kā sabiedrisko attiecību jēdzienam piešķirt agrāko spožumu. Jo tie paši cilvēki, kas šo gadu laikā ir devalvējuši pašu jēdzienu „sabiedriskās attiecības”, izdarīs to arī ar „integrēto komunikāciju”. Un pēc pieciem vai septiņiem gadiem mēs atkal varēsim domāt jaunu nosaukumu, lai pārdotu tos pašus pakalpojumus.
Savukārt sabiedrisko attiecību problēmas, manuprāt, ir jārisina, atgriežoties pie saknēm un tām salīdzinoši vienkāršajām lietām, ar ko viss sākās. Un nevis padarot vēl sarežģītāku un saputrotāku to, kas jau tāpat ir pietiekami komplicēts. Piemēram, mēs zinām, ka 20. gadsimta sabiedrisko attiecību vēsture sākas ar Edvardu Bernaizu (Edward Louis Bernays), kad viņš propagandu pārsauca par sabiedriskajām attiecībām un sāka ar to nodarboties kā atsevišķu nozari. Tad kāpēc gan nepalūkoties atpakaļ, lai vienkārši padomātu, kurā brīdī mēs esam novirzījušies no tiem pamatprincipiem, kas strādāja tolaik.
Jūs teiksiet, ka sabiedrība kopš tiem laikiem ir attīstījusies un tāpēc principi, kas strādāja tolaik, nestrādās šodien. Nepiekrītu. Cilvēks dzīvo vairāk vai mazāk noteiktu mūža garumu, un šajā laikā spēj uzkrāt salīdzinoši ierobežotu daudzumu pieredzes. Šī pieredze tad kaut kādā mērā arī nosaka viņa rīcību. Un, lai arī tehnoloģijas, zinātne, kā arī citas nozares attīstās, socializācijas process paliek salīdzinoši nemainīgs. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc komunikācijas metodes, kas strādāja pirms vairākiem simtiem vai tūkstošiem gadu, strādās arī šodien. Vienkārši tās vajag korekti pielāgot un izmantot. Piemēram, Gaja Jūlija Cēzara „Piezīmes par Gallu karu” tapa tikai tāpēc, lai Romas pilsoņus informētu par Cēzara panākumiem minētajā karā. Tā bija PR akcija, kuras laikā Cēzars bija nolīdzis speciālus cilvēkus, kas šīs piezīmes skaļi lasīja Romas ielās. Bet klausītāji bija pilsoņi, kuri bija izslāpuši pēc ziņām par notikumiem ne tikai galvaspilsētā, bet ari Romas perifērijā. Sakiet, kā gan to vēl varētu nosaukt, ja ne par pirmo propagandu vai pirmajām preses relīzēm, kas pie adresāta ceļoja nevis ar interneta, bet gan jātnieku palīdzību?
Un kas tad tā vēl bija, ja ne „integrētā komunikācija”, kuru Cēzars izvērsa cīņā par varu? Un tātad - arī naudu.
Esmu pārliecināts, ka tieši tas ir jādara arī mūsdienās. Jāatgriežas pie saknēm un jāstrādā ar tādām metodēm, kas nes vēlamo rezultātu, nevis jāfantazē jauni nosaukumi sen zināmām lietām tikai tāpēc vien, lai „jauno” pakalpojumu „iesmērētu” uzņēmējam par dārgāku naudu.
***
Raksts publicēts laikraksta „Dienas Bizness” 2008. gada 13. marta numurā.
69 komentāri
-
Labs.
autors: bezvārdis 17 Marts, 2008, 10:53
-
Vajag palasīt vairāk teoriju - no kā sastāv integrētā komunikācija
Ar Bērneju un Jūliju Cēzaru vai ko nu tur vien nepietiks…. un, manuprāt, šādi raksteļi arī sabiedrisko attiecību nozari degradē…
autors: draņķe 17 Marts, 2008, 13:57
-
kā vienmēr, paplāni. tomēr nesaprotu - vai šādi raksti tiek nopirkti, vai kāds uzskata par vajadzīgu un gana interesantu , lai pavēstītu to citiem.
Autoram : vai ir zināms M. Fuko jēdziens dekonstrukcija ?autors: draņķis 17 Marts, 2008, 16:25
-
ir cilvēki, kuri, netverot realitāti, mēģina to skaidrot. riņķis ir viens no viņiem. sviests!!!
autors: apļveida struktūra 17 Marts, 2008, 17:23
-
manuprāt viņam ir taisnība, jāatgriežas pie saknēm
autors: ixi 17 Marts, 2008, 17:49
-
es nesaprotu tiem blogeriem nav tādas pogas kā ‘Dzēst profilu’?
Riņķim jau sen bija jānospiež šī poga.autors: heh 17 Marts, 2008, 18:26
-
‘’Sabiedrisko attiecību jēdziens uz šodienu Latvijā ir izsmēlis savu uzticības kredītu. Sabiedrisko attiecību speciālistus sauc par meļiem un liekuļiem'’ - par tādām atziņām, protams, ir vēlme ‘’ dzēst profilu ‘’ ? Tak reālo situāciju ( sabiedrības attieksmi ) tas nemainīs !
autors: Edge 17 Marts, 2008, 22:19
-
Piekrītu, ka sabiedriskās attiecības vairumā gadījumu ir pārvērtušās (atgriezušās?) propagandā. Integrēti vai neintegrēti - tas ir izdevumu postenis ar apšaubāmu atdevi. Un Riņķa apcelšana tur neko nemaina, viņš tikai konstatē acīmredzamo…
autors: Bez teorijas 18 Marts, 2008, 10:38
-
Konstatē acīmredzamo ?- tad jau vajadzēja rakstīt par sevi personiski, ka tas ‘’ melis un lielkulis'’ ir pats Riņķa kungs - nevis tā vispārēji vispārīgi - tipa, kaut kādi viņi citi ir tie sliktie. Un kur ir kādi objektīvi pierādījumi ?
autors: Edge 18 Marts, 2008, 10:56
-
Viens objektīvs pierādījums ir tas, ka jums teiktais nepatīk. Bet jums nav objektīvu iebildumu. Izņemot - “riņķis stulbs”
autors: bezvārdis 18 Marts, 2008, 11:03
-
bezvārdi - iesmējos par objektivitāti. labi, viens piemērs par objektivitāti : kād un kādas augstskolas Riņķis ir uzsācis un cik no tām ir pametis vai pabeidzis ? man teiktais ir vienaldzīgs, bet ja tomēr saki , ka tas tā nav, tad es sāku domāt, vai man ar nevajadzētu mesties iekšā un šādus raksteļus cept pa brīvo laiku.
autors: draņķis 18 Marts, 2008, 11:13
-
Dienas biznesam ir probleema ar zhurnaalistiem, kas saprastu PR nozares lietas. rezultaataa tur tiek publiceets tas “speciaalists”, kursh uzstaajiigaak, iespaidiigaak vai kaacitaadi -aak sakomunicee ar redaktoriem vai pilnvarotiem zhurnaalistiem…
autors: daa 18 Marts, 2008, 11:26
-
Bezvārdi es šo problēmu sāktu risināt sekojoši un man ir ko teikt : “integrētā komunikācija” ir vārdu salikums, kas meklē savu pielietojumu = 1. atkāpe - tas ko Hēgelis minēja, par jēdziena rašanos un piepildījumu. Taču šādam jēdzienam nevajadzētu parādīties, ja piesaucam Vitgenšteinu un loģiski filosofisko traktātu par problēmu, kuras nav , ja nav vārda. bet tomēr, kādēļ šāda vārdu kopa parādījās - tādēļ, ka kādam ir kaut kas jārunā lai attaisnotu savu fenomenoloģisko esamību, lai vēlāk varētu ielikt atkāpi, es šeit un tur esmu publicējies, tātad gudrs, drosmīgs, tātad labs PR specialists, tātad biznesam vajadzētu iet.
autors: draņķis 18 Marts, 2008, 11:40
-
Cepiens par Riņķa kunga pārdomām izraisa neizpratni - vai viņš kāda autoritāte PR jomā!? Nav manīts, ka viņš pats būtu ko ievērības cienīgu paveicis…
Tiesa, nav saprotams kāpēc viņa, atļaušos teikt “gara darbus”, publicē Db un šī tīmekļa vietne. Tas nu nekādi nevairo to vērtību…autors: varis 18 Marts, 2008, 18:22
-
Viena no lietām, kurai es arī piekrītu ir tas, ka “sabiedriskās attiecības” kā jēdziens ir nonivelēts, un nebūs brīnums, ka tas pats tiks izdarīts arī ar “integrētajām komunikācijām”
Kā jau Riņķis arī teica - cilvēki jau tie paši, kas to realizē. Turklāt, viņš šeit ir pacēlis vērā ņemamu tēmu, ka integrētās komunikācijas NAV tikai un vienīgi dažādu komunikācijas kanālu diferencēšana, vēl sliktāk, ka pat tik tālu dažkārt aģentūra neaiziet.autors: zooo 18 Marts, 2008, 19:44
-
Savu vēstījumu es gribētu pabeigt ar sekojošu un oficālu citātu :
„Viena no mūsu kultūras redzamākajām pazīmēm ir tā, ka ir tik daudz bulšita. Visi to zina. Visi tajā piedalās”
/Harijs Frankfurts/
autors: draņķis 19 Marts, 2008, 10:14
-
ja jau tas Jūsu Riņķis ir tik neautoritatīvs, tad kāpēc visi viņam brūkait virsū? tad taču vienkārši nav ko ņemt vērā! bet šiet izskatās, ka suņi rej, bet karavāna (Riņķis) iet uz augšu! kā tāda spirāle, ne riņķis.
un ja viņš patiešām ir TIK neautoritatīvs, tad šķiet īsti vietā būtu teiciens, ka “ar bērna muti runā patiesība”.
un vispār man, rakstu izlasot, kaut kā nepaliek sajūta, ka viņš ir TIK neautoritatīvs, jo raksts ir itin jestrs un skanīgs. skaidri pateikts.
un par to Dienas biznesu, piedodiet, bet tajā pielikumā šis pats raksts bija VIENĪGAIS, kuru bija kaut ciki sulīgi lasīt. pārējie bija kaut kāda pelēka vienaldzība, ko rakstījuši rutīnā ieslīguši cilvēki ar vienīgo motivāciju saņemt atlīdzību par nodrukāto zīmju skaitu.
re kā. sanāca Riņķa aizstāvēšanas runa…
autors: mazais klusais 19 Marts, 2008, 13:01
-
Lai arī Riņķis man nav nekāda autoritāte, raksts ir labs un trāpīgs. Ne velti te sašūmējušies sfēras pārstāvji: “Riņķis stulbs, Riņķim nav augstskolas, Kāpēc te liek Riņķi?” Man tas viss šķiet smieklīgi.
Nu kas tad ir integrētās komunikācijas? Stāvoklis, kur kampaņas laikā saplūst un sadarbojas PR, mārketings, reklāma, kadru politika utt.
Bet līdz šim taču neviens teorētiķis un praktiķis nav noliedzis, ka arī bez šī jaunjēdziena ieviešanas PRam ir jāsadarbojas un jābūt vienotā meldiņā ar pārējiem masu ietekmēšanas instrumentiem.Taisnība vien ir, ka integrētās komunikācijas ir savu neveiksmju slēpšana, kā arī klientu īstermiņa mānīšana, radot it kā jaunu pievienoto vērtību un dziedot saldu dziesmiņu: tagad viss būs savādāk un labāk!
autors: Heks 19 Marts, 2008, 13:03
-
rezumējums. komunikācijas ir vienkārša pufaikas bāzšana publikai ausī. integrētās komunikācijas ir situācija, kad publika tiek iedzīta stūrī, paņemta aiz rokām un kājām un pufaiku bāž jau pa visiem caurumiem iekšā…
autors: bezvārdis 19 Marts, 2008, 13:58
-
sen neko tik skaistu nebiju dzirdeejusi. paldies Tev =)
autors: zooo to bezvaardis 19 Marts, 2008, 14:02
-
mazais - klusais , runa iet vienigi par to, ka šādus Riņķus un rakstītājus Tu atradīsi visis kaut cik jēdzīgos ofisos, bet tas taču nenozīmē, ka visi raksta , vienīgā cīņa no manas puses ir nevis par riņķi, bet par manis pieminēto Frankfurta bulšitu.
autors: draņķis 19 Marts, 2008, 14:24
-
runājot par augstkolām, vai ir svarīgi,kāda ir iesākta vai pamesta (pabeigta)?
Sabiedrība neapsriež par katru cilvēku kāda skola ir pamesta vai iesāktaautors: Indra 19 Marts, 2008, 14:37
-
indra - citēju VVF : katra cilvēka minimālam kvalitātes rādītājam ir jābūt augstskolas diplomam. zini, no tā arī ir atkarīgs personas uzņēmības rādītājs un saturs protams.
autors: draņķis 19 Marts, 2008, 14:42
-
Jā bet paklau mīļais draugs, vai tiešām šī diskusija iet par to kādas augstkolas Riņķa kungs ir beidzis vai iesācis mācīties?
Manuprāt šim rakstam ir cita tēma “Tas pats „PR vēzis” integrētās komunikācijas maisiņā” [tātad runa iet par komunikāciju, nevis augstkolām]
un katrs sava CV uzrāda, kāda augstkola ir mācījies un cik ilgi.
Tā ka nevajadzētu novirzīties no tēmas.
Kāpēc tagad būtu jāiet un jareklamē citu svešu cilvēku priekšā, kāda ir izglītība.
Un nav svarīgi cik cilvēkam ir izglītības un kāda ir, svarīgi ir tas vai viņš spēj ko darīt un pierādīt jomā, kurā viņš strādā.
Tā ka nevajadzētu novirzīties no tēmas.autors: Indra 19 Marts, 2008, 15:07
-
palasi manus draņķīģos komentārus, par integrēto komunikāciju augstāk plkst 11.40, 18 martā rakstīto.
autors: draņķis 19 Marts, 2008, 15:15
-
KKJ >> draņķakungam
par to augstskolas diplomu. principiāli par faktiem.
jautājums.
cik no pasaules bagātākajiem cilvēkiem ir ar augstskolas izglītību?
Diezgan bēdīgi tiem bagātākajiem ar augstāko izglītību…
Tev, Draņķakungs, kā īpaši izvirtušam intelektuālim, kurš vienkārši nezina kur grūst savas smalkās zināšanas filosofijā, vajadzētu zināt, ka izglītības sistēma, kāda tā ir tagad, nebūt nav bijusi vienmēr. Senāk tā bija daudz visaptverošāka un izglītojošāka, kas noveda pie revolūcijām un dekabristiem, jo pārizglītotie cilvēki bija pārāk domājoši un nonāca paši pie savām koncepcijām kā vajadzētu iekārtot pasauli. Viņi visi bija innovatori. Un tāpēc izglītības sistēmu nācās reformēt, pakļaujot to 3 uzdevumu veikšanai:
(1) iemācīt lasīt un rakstīt
(2) iemācīt valdošo ideoloģiju padarot cilvēku par paklausīgu zobratiņu sabiedrībā
(3) iemācīt kādu šauru specializāciju, lai indivīds var strādāt.un viss. vairāk uzdevumu modernajai izglītības sistēmai nav.
kur Tu, Draņķakungs, šodien esi sastapis kādu juristu, kurš būtu lasījis Homēru? Kurš spētu sazināties latīniski un sengrieķu valodā? Bet senāk taču pat grāmatveži bija plaši izglītoti.
Līdz ar to Tava vārīšanās par universitātes grāda iegūšanu un atsaukšanās un Vairu (kura varēja teikt tikai to, ko no Viņas pieprasīja amata statuss un pienāķums), ir pats mazākais nevietā.
kāda jēga no zināšanām, ja cilvēks nemāk tās pielietot?
Es esmu redzējis tādus maģistrantus, par kuriem var pabrīnīties, kā viņi nokārtojuši pamatskolas eksāmenus. Un lekcijas kasa tādi kadri, kuri varētu veiksmīgi realizēt sētnieka karjeru.
Tad kāda jēga?
tāds ir jautājums.
paldies un veiksmīgi.
autors: KRISHJOHN 19 Marts, 2008, 15:54
-
jau esmu nez cik reizes tavus komentaarus lasiijusi
autors: Indra 19 Marts, 2008, 16:07
-
Krish, nejauc divas lietas, uznemuma vaditajs/biznesmenis bez izglitibas un piemeram, zāļu ražotāju koncerns, kurš izmanto zinātnieku pakalpojumus ? Nejauc menedžmentu ar zinātni.
autors: draņķis 19 Marts, 2008, 16:08
-
Kāda starpība?
atklāšu es ar esmu bakaulaurus ekonomikā beigusi, bet strādāju pavisam citā jomā, kur iegāju bez jebkādām zināšanām un strādāju un par manu kvalitāti neviens nesūdzās.
Kā jau teicu izglītbai nav nozīmes. Galvenais ka TU spēj sevi pierādīt jomā, kurā Tu darbojies. un bezsvarīgi vai IR PAMATSKOLAS VAI ZINĀTŅU GRĀDS
Var ņemt par piemēru : Cik saeimā deputāti sēž ar vidējo izglītību? vai vēl ar zemāku un kaut ko dara.autors: Indra 19 Marts, 2008, 16:19
-
Bakalaurs ir sūds. Diemžēl
Man gan pāri 30 un šogad pats beidzu bakalauru. Tāpēc zinu ko runāju. Un labi saprotu kāpēc darba devēji tā gaudo par studentu sagatavotību. Tādas nav. Pēc 10 gadiem prakses vislabāk var novērtēt kāda ir tā papīra gabala jēga.
Man savā jomā ir nācies daudz ko apgūt patstāvīgi un nepārtraukti pierādīt kā rīkoties pareizāk cilvēkiem, kuriem ir bakalauri un maģistri. Tagad es aizeju uz universitāti un redzu, ka tas viss ir viņiem mācīts. Bet šie daudzus jēdzienus pat pirmoreiz dzird. Kāda var būt runa par izglītības kvalitāti?
Pazīstams cilvēks pabeidza SSE un pēc tam aizgāja uz LU ekonomistu maģistriem. Viņš par to visu lamājās vēl trakāk!
P.S. mēs aizgājām offtopikā.autors: bezvārdis 19 Marts, 2008, 16:33
-
pag neiet runa jau pa gaidiem. es neesmu vainiiga ka Tu tik veelu beidzi skolu…
kameeer tu beiz bakalaurus es jau eju finishaa un zinaatnu graadu…
Bet nu draugi miljie vajadzeetu tomeer pietureeties pie teemas nevis apsriest, ko katrs ia maaciijies..autors: Indra 19 Marts, 2008, 16:56
-
atvainojos par kluudu gadiem nevis gaidiem
autors: Indra 19 Marts, 2008, 16:59
-
manus komentārus?
es savā dzīvē kādus septiņus varbūt esmu uzrakstījis…šis būs astotais…
(un kas te vispār notiek?)
autors: KRISHJOHN 19 Marts, 2008, 17:19
-
Paskaidrošu visiem, izglītības jēga ir tanī, kad tu kompetenti varu spriest, runāt, rakstīt, par izstudēto tēmu. Šajā gadījumā autoram nav neviena pabeigta bakalaura, tikai 2 - 3. pamesti. Ja mēs pieņemam faktu ka izglītība visu nenosaka, tad , vai jūs gribētu lasīt rakstus , ko sarkastījis metinātājs par kosmosa norisēm, ko a ? gribētu ?
nākamis ( sarkasms ) es patlaban gatavoju rakstu par PR kur galvenā doma būs ietverta : “ar kādiem integrāļiem PR vajadzētu strādāt lai lasītājs nevarētu atšķirt, vai tas ir PR veikums, vai nejaušība”, man interesanta problēma šķiet tanī,ka ja mēs piemēram nesakam, ka esam PR kompānija, kas uzlabo x reputāciju, vai tam, kas šo reputāciju vēletos baudīt būtu liels pārsteigums ka , to ir veikuši PR un patiesība starp personību un PR ir attālināta. ( sarkasma beigas )
ka jau teicu, šādus rakstus jums varu piedāvāt piecus dienā.
autors: draņķis 19 Marts, 2008, 19:01
-
ai draņķi, ja TU esi tik gudrs paņem un uzraksti ko Tādu, kā Jānis…
autors: Indra 19 Marts, 2008, 19:26
-
Indra, kas tāds manā gadījumā nevar sanākt, var sanākt vienīgi labāk un kompetentāk.
autors: draņķis 19 Marts, 2008, 20:18
-
(un kas te vispār notiek?) autors: KRISHJOHN 19 Marts, 2008, 17:19
‘’ Tas, ar ko aizraujas daļa tā saucamo mūsdienu komunikācijas „speciālistu”, ir vienkāršu lietu sarežģīšana līdz bezgalībai.'’ - un, manuprāt, Riņķa kungs arī šai ziņā mazliet ‘’ grēko ‘’,- bet, protams, jāatzīmē, ka 37-i komentāri šādam rakstam nav slikts rezultāts ( sk.citus J.R bloga rakstus ).
Un vēl - globāli tā ‘aizraušanās’ notiek vēl trakāk - http://www.repiev.ru/articles/Augean-Stables-Rus.htmautors: Edge 19 Marts, 2008, 21:21
-
Edge, komentāru daudzums tikai nozīmē sacelšanos, jo pie kvalitatīviem blogotājiem , saprātīgiem rakstiem nav ko piebilst. šeit tā ir sacelšanās pret balagānu textu , līdz ar to domu un
autors: draņķis 19 Marts, 2008, 21:28
-
balagans vai ne balagans, bet taa jau ir bloga butiba - paust savu viedokli.
autors: ingus 19 Marts, 2008, 21:36
-
Draņķis, nu tad uz priekshu, gaidu kādu rakstu arī no Tavas puses
autors: Indra 20 Marts, 2008, 00:30
-
Uzraksti DRĶ !- Lieldienu pārdomu laikĀ J.R piedāvāto ir vērts pārdomāt - ‘’ Un kas tad tā vēl bija, ja ne „integrētā komunikācija”, kuru Cēzars izvērsa cīņā par varu? Un tātad - arī naudu.
Esmu pārliecināts, ka tieši tas ir jādara arī mūsdienās.'’
Ja J.R ir pilns apņēmības realizēt sen, sen izteikto vilinošo aicinājumu
‘’ pāvērst akmeņus par maizi ‘’, lai cīņā par varu, naudu un slavu būtu
nemazāki panākumi kā kādam Cēzaram vai dr.Gebelsam, tad - tad arī J.R novēlēšu - vēlreiz pārdomāt izvēlēto metožu lietderību.autors: Edge 20 Marts, 2008, 10:06
-
oho, riņķītis populārs! Tik daudz komentu
Laaaabs PRists, laaabs PRists….autors: heh 20 Marts, 2008, 10:10
-
labi, pēc lūguma uzrakstīšu tekstu par integrēto komunikāciju no cita skatu punkta.
autors: draņķis 20 Marts, 2008, 10:29
-
šādu tekstu es atradu google pēc pirmā ieraksta :
“Integrētā komunikācija
Komunikāciju integrācija jeb integrētā komunikācija nozīmē viena vēstījuma ietveršanu dažādās komunikācijas formās, lai nodrošinātu vienotu komunikācijas procesu un lielāku tā efektivitāti.
Integrētā komunikācija
Integrētās mārketinga komunikācijas ir koncepcija, kurā kompānija rūpīgi pārdomā un koordinē savus daudzveidīgos komunikācijas kanālus – reklāma masu informācijas līdzekļos, tiešā pārdošana, patēriņa stimulēšana, sabiedriskās attiecības, tiešais mārketings, preces iepakojums u.c., ar mērķi izstrādāt precīzu, secīgu un pārliecinošu priekšstatu par kompāniju un tās precēm. Šo autoru definīciju par pamatu ir pieņēmusi arī Amerikas reklāmas aģentūru asociācija[1].
[1] Котлер Ф., Армстронг Г., Сопберс Д., Вонг В. Основы маркетинга. Санkт-Петербург: Питер, 1998. 888 c. ”nedaudz vēlāk sekos mana analīze, šis bija ievads
autors: draņķis 20 Marts, 2008, 10:35
-
ķeros pie lietas : “lai nodrošinātu vienotu komunikācijas procesu un lielāku tā efektivitāti” ( replika nr. 1 , ar šādu ievadu sāk arī Riņķa k-gs - tātad tomēr lasījis, nevis dzirdējis )
Senajā Grieķijā tirdzniecība notika Polisās/ polisu tirgos/tirgus plačos ( pilsētvalstīs ) divos veidos : barterdarījums vai apmaiņā pret tā laika naudu. Tirdzniecības darījumos vienmēr notiek komunikācija vai darījumu atrunāšana, tāda forma pastāv arī mūsdienās. Jāatzīmē, ka tikai valoda atšķir cilvēku no dzīvnieka, bet vai šis apgalvojums aptver visu komunikāciju lauku ? atbilde ir nē, jo pastāv arī zīmju valoda. Ja komunikāciju skata plašākā nozīmē, tad tā notiek arī starp dzīvniekiem ( skaņu izdošana briesmu gadījumā u.c )turpinājums sekos ………..
autors: draņķis 20 Marts, 2008, 11:01
-
Integrētā komunikācija nav vienmēr vērsta uz cilvēku, kā apgalvo Riņķa k-gs, ( ieteiktu vispār nelietot stingrās konjukcijas apgalvojumus ( pierādija Sokrats ) , jo integrēto komunikāciju var izmantot piem. dresējot dzīvniekus cirkam.
autors: draņķis 20 Marts, 2008, 12:25
-
Noskaidrojām, ka integrētā komunikācija ir daudz plašāka, ne kā tiek pieņemts minētajā rakstā, bet no tā nevaram izsecināt, kas to atšķir no parastās komunikācijas. Noslēpumu integrētai komunikācijai un reizē arī atšifrējumu, mēs rodam Riņķa k-ga apgalvojumā : ” Faktiski, katrai komunikācijai ir jāspēj sevi tādā vai savādākā veidā atpelnīt.” - tātad integrētā komunikācija ir kaut kas tāds, kam sevi jāatpelna, plašāk - komunikācija vispār ir kaut kas tāds, kam sevi jāatpelna. Vai Jums šis apgalvojums izklausās saprātīgs ?
būs turpinājums ……….
autors: draņķis 20 Marts, 2008, 13:03
-
21. gs ir jāspēj saprast un nodalīt jēdzienus, saprast, kādā nozīmē tie tiek lietoti un attiecīgi arī kam un uz ko vērsts ir šis lietojums.
Riņķa k-gs apgalvo : “Līdz šim Latvijā ar komunikāciju nodarbojās sabiedrisko attiecību vai PR (public relations) speciālisti. ” - no minētā apgalvojuma izriet, ka komunikācija ir kaut kas materiāls un šo “fiziski tveramo” materālu ekskluzīvi izmanto PR speciālisti Latvijā. Ne es, ne mani draugi šādu monopolstāvokli nebija pamanījuši, arī par komunikācijas izmantošanu man zināmie cilvēki nav maksājuši !!!!! Citādi būtu ja Riņķa k-gs to pasniegtu tā pat, kā digitālā televīzija un ciparu televīzija, kas viņu tā sajūsmināja un pieminētu, ka PR speciālisti Latvijā izmanto biznesa vides raksturīgo komunikāciju ( reklāma, raksti u.c ) un runa ir tikai par šauru nišu, nevis par visu komunikāciju Latvijā.autors: draņķis 20 Marts, 2008, 13:20
-
kad esam veikuši dažas atkāpes un iezīmējuši neskaidrības tekstā, mēs turpinam uzdot jautājumus par raksta jēgu : citēju “Savukārt sabiedrisko attiecību problēmas, manuprāt, ir jārisina, atgriežoties pie saknēm un tām salīdzinoši vienkāršajām lietām, ar ko viss sākās. Un nevis padarot vēl sarežģītāku un saputrotāku to, kas jau tāpat ir pietiekami komplicēts”
1) kādas ir sabiedrisko attiecību problēmas ?
2) kā problēmas ir veidojušās un kas tās veido ?
3) Kā viņas var risināt “atgriežoties pie saknēm”
4) kas ir “sakne” un vienkāršās lietas ?
5 ) kas ir “viss sākās” ?
6) kas tiek padarīts sarežģītāks un “SAPUTROTĀKS” ?
7) kas ir tas, kas ir pietiekami komplicēts ? jau tā pat ?turpinājums būus …….
autors: draņķis 20 Marts, 2008, 13:31
-
iepriekš konstatējām, ka mums kā lasītājam nav saprotams “saknes” un raksts arī nedod ieskatu , lai to saprastu.
Nedaudz zemāk mums tomēr tiek iedota pamācība , citēju : “Jāatgriežas pie saknēm un jāstrādā ar tādām metodēm, kas nes vēlamo rezultātu, nevis jāfantazē jauni nosaukumi” - izrādās vienkārši, ņemam asāku akmeni ( “saknes” ) cirvja vietā ( jauns nosaukums ) un turpinām cirst, atstājo cirvi novārtā. Izrādās, jāstrādā ar tādām metodēm, kas nes vēlamo rezultātu : nāk prātā krievu vadoņi par cilvēku, kurš ir problēma ja viņš ir, bet ja nav, nav problēmu - arī šajā idejā ir iekļauta metode.
kad nu drusku pārskrēju pāri autora tekstam un drusku nodarbojos ar dekonstrukciju, varētu arī ķerties pie konstrukcijas, taču šī tēma man nešķiet aizraujoša, tādēļ negribētu nodarboties ar lietām, kas nav sirdij tuvas.
Paldies.autors: draņķis 20 Marts, 2008, 13:49
-
Malacis DRĶ ! Uzskatāmi pierādīji - apliecināji vienu secinājumu, kas aprakstīts nesen publicētā pētījuma par tautas attīstību Latvijā - http://www.ldiena.lv/lat/business/focus/fokuss_kaa_straadaajam
Daudz strādājam - maz izdaram ! ?
autors: Edge 20 Marts, 2008, 15:36
-
Edge, ja stāsts par mani, kas darba laikā raksta un nestrādā, tad atzīmēju - ir sagadījies ka esmu uzņēmējs un dodu darbu citiem, bet šādi drusku pirms lieldienām izklaidējos.
autors: draņķis 20 Marts, 2008, 16:55
-
klau, ir zināms, ka Delfu jēlības tiek rakstītas no IP adresēm, kuras pieder Saeimas frakcijām.
bet šķiet, ka tagad Latvijā demokrātija un cilvēktiesības ir sazēlušas uz nebēdu, jo internets ir pieejams arī trakomājas iemītniekiem.
Nothing personal, bet dažs labs komentētājs, kurš viens pats spēj aizpildīt 21 no 52 komentāriem pie šī raksta (vairāk kā 40%) vai nu jau ir kreklā ar pagarākām rokām, jebšu ir absolūti nopelnījis būt tādā. un šī nav atsauce uz Konfūciju, kuram bija platas piedurknes. runa ir par garām piedurknēm, kuras dažkārt varētu itin labi tikt sasietas, lai apturētu psihozes lēkmi.
dažam labam te brauc jumts. kaut kas fenomenāls.
autors: KRISHJOHN 20 Marts, 2008, 21:36
-
DRANĶI labāk paklusē ar savām gudrībām, un nevienas normāls uzņēmējs ja kārtīgi strādā nevazājās pa interenta portāliem un nediskutē…
Tā kā vēl labāk pamācies un tad varēsi sevi arī saukt pa uzņ'’emēju nevis rakstīt nez cik komentārus bezjēga…autors: indra 21 Marts, 2008, 20:42
-
Indra, tas, ka tavi standarti aprobežojas ar to, ka mormāls uzņēmējs šeit neparādās ir maldīgi, ldiena.lv komentāros gandrīz visi ir uzņēmēji un pietiekami liela kalibra. Apvāršņi Tev, iespējams , traucē būt par to, ko vēlētos , paplašinies, mans ieteikums Tev
autors: draņķis 23 Marts, 2008, 21:56
-
Priecīgas visiem Lieldienas !
P.S.
Diskusija latviskā stilā,varbūt, nākošreiz būs mazāk emociju…autors: Edge 23 Marts, 2008, 22:09
-
dr…ķi, interesanti tavi kometāri. Gribu piebilst, ka:
1) mācības augstskolā iemāca (vismaz vajadzētu) dažādus principus un sistēmas, tai skaitā kur un ko atrast. Mācību pabeigšana iespējams apliecina tikai to, ka students ir izurbies cauri kaut kādam informācijas apjomam…
2) Pat ja vari kompetenti spriest par kādu tēmu, nenozīmē,ka dabūsi bakalauru ;
3) patreizējā informācijas pārbagātības laikmetā lielākā vērtība ir sijāšanas spējām, kas var balstīties uz a) iemācītiem vai kā citādi apgūtiem principiem b) uz vienkāršu loģisko saprātu. Pēdējais var būt neatkarīgi no izglītības papīriem, bet piekrītu, ka īpatsvari dažādās katergorijās atšķiras.
Un tālāk mana versija par to, kāpēc JR ir iespējas publicēties. ļoti vienkārši - ir jāgrib un kaut kas šā mērķa labad ir jādara. Noteikti ir daudzi, ka zin vai “zin” labāk, bet kaut kādu iemeslu dēļ uzskata, ka lai viss paliek kā ir un viņi jau kādā no jomām neies nolaisties tik zemu, lai veiktu kādas primitīvas darbības sava viedokļa vai pozīcijas popularizēšanai un nostiprināšanai. Jā, tā domā “darba ņēmēji” un Tev kā darba devējam tas var šķist dīvaini, bet paskaties uz proporciju mūsu sabiedrībā, cik ir uzņēmēji un daudzi jautājumi atkritīs paši no sevis.autors: bazilio 24 Marts, 2008, 00:57
-
Te labs piemērs tam, kā diskusija novirzās no tēmas un iebrauc dūņās.
PR un reklāma vispār, pēc būtības ir parazīti, jo neko nerada un nedod tiem, kas par to galu galā samaksā - patērētājiem. Tas ir tipisks cionas bizness. Rezultātā visi lādās un spļaudās, bet bez tā iztikt vairs nevar.autors: jonis 25 Marts, 2008, 10:41
-
Draņķi iemācies pareizi rakstīt, ja uzskati sevi par tik izcilu un spīdošu uzņēmēju
autors: Indra 25 Marts, 2008, 23:58
-
kāpēc uzņēmējam būtu jāprot vai vēl vairāk jāievēro pareiza rakstība kaut kādā forumā?
Man piemēram pilnīgs lsdijilssakfeus kā es ldsfnksjdfj
autors: heh 26 Marts, 2008, 16:06
-
Indra, kādēļ Tu moki sevi, es neesmu spīdošs un izcils uzņēmējs, bet gan uzņēmīgs ar lielāku atbildības nastu , ko varu panest, labāk paskaties uz sevi un pajautā, vai varētu ko līdzīgu, vai , kas man būtu jādara lai varētu.
autors: draņķis 26 Marts, 2008, 16:26
-
es neizlasīju līdz galam. Otrā rindkopā jau palika garlaicīgi..
autors: Anonymous 26 Marts, 2008, 17:29
-
tici man dranki es drosh vien varu vairaak panest nekaa Tu, paprasi apkaarteejiem kas mani paziist..
autors: Indra 26 Marts, 2008, 18:34
-
…
autors: Indra 26 Marts, 2008, 18:34
-
:))
autors: :) 31 Marts, 2008, 15:07
-
Es izvēršīšu pēdējo rindkopu: “nes vēlamo rezultātu”. Kas ir vēlamais rezultāts? Vēlamais rezultāts ir konkurējošā uzņēmuma bankrots? Kāda nolīdzināšana līdz ar zemi? Pirms lien iekšā jaunā kulītē. Riņķi, uzblogo kaut ko par krāsaino PR.
Riņķis sūdzās, ka sabiedrisko attiecību speciālisti ir zaudējuši autoritāti. nepiekrītu. Autoritāti ir zaudējis pats Riņķis, strādājot ar apšaubāmiem klientiem un ar apšaubāmām metodēm.autors: Loof 9 Aprīlis, 2008, 13:40
-
kur ta PR guru pazudis? Kādas jaunas grāmatas un atklāsmes?
autors: :) 1 Jūnijs, 2008, 15:38
-
nav ko ķert kreņķi, es ta vismaz uzskatu, protams, tas pašas sabiedriskās attiecības vie ir, taču nedomāju, ka tās ir zaudējušas savu zuticību, tas Latvijā vel ir bums, viss par to runā un arī nolīdzina, taču, šīs jomas speciālistiem vajadzētu padomāt, kā uzlabot šo tēlu nevis otrādi izdomāt “”gudrākus”" vārdus kā sevi dēvētu no jauna
autors: studente 21 Septembris, 2008, 21:02
-
KKJ ļoti korekti pateica par izglītības sistēmas paradoksu un faktiskiem panākumiem reālajā dzīvē.
Varu tikai piebilst, esmu studējis filozofiju bakalauros un maģistrus ekonomikā. Biju pārsteigts, ka A. Smitu mani kursa biedri ekonomiķos zina tikai kā sekundāru tēlu ekonomikas vēstures perifērijā (līdzīgi varu teikt arī par pasniedzējiem), lai gan viņa darbs The Wealth of Nations ir pamatu pamats visai kapitālisma/ekonomikas sistēmai, otrs tāds ir tikai Markas „Kapitāls”. Esmu dziļi pārliecināts, ka bez ekonomikas klasiķu darbu studēšanas, sākot jau ar franču/britu merkantilismu, mūsu izglītības sistēma turpinās producēt suragātekonomistus, kuri māk zīmēt pieprasījuma un piedāvājumu līknes, bet nejēdz procesu kopainu ne vēsturiskā, ne praktiski teorētiskā lietderīgumā, nemaz nerunājot par mūsdienu globālās ekonomikas tendencēm. Darbs The Wealth of Nations ir ne tikai par ekonomiku, bet arī par morāli ētiskajiem aspektiem, kas atsedz ekonomikas/ kapitālisma būtību (substanci – nemainīgo kodolu). Skaitļus un līknes vajag piepildīt ar saturu, savādāk mēs Latviju nepacelsim.
Kas attiecas uz Riņķi, tad es viņu pazīstu personīgi – čalis ir pretrunīgs keks. Viņš būtu īsts atradums Freidam - viņa psihoanalīzes seansiem. Starp citu, Riņķa pieminētais Edward Bernays, ir Freida māsas dēls, ja nemaldos. Neko sliktu es par viņu nevaru teikt, vienmēr atsaucīgs. Jau studiju lakos viņš bija apsēsts ar smadzeņu skalošanu, varbūt drusku ciniskā veidā, bet tas ir viņa stils un rokraksts un patīk tas vai nē, tam nav nozīmes, jo galvenais taču ir rezultāts.
autors: Apache 10 Decembris, 2008, 16:18