Pēdējā laikā to vien dzird kā šausmināšanos par ekonomisko krīzi. Un tik tiešām, Latvijas ekonomika jau labu laiku kā ir „pārkarsusi”, un tas ir atstājis iespaidu gandrīz uz ikvienu jomu. Sevišķi jau privāto biznesu. Tā nu, es kā apzinīgs pilsonis, nolēmu palauzīt galvu, ar ko sabiedrisko attiecību sfēra, kurā darbojos pats, varētu palīdzēt Latvijas biznesam. Un, lūk, pie kādiem secinājumiem nonācu.
Nav tā, ka Latvijā nebūtu naudas. Vienkārši tās naudas ir krietni vien mazāk, nekā vēl gadu atpakaļ. Vismaz tās naudas, kas apgrozās biznesā. Tāpēc visiem nepietiek. Es neesmu ekonomists un nevaru spriest par to, cik ilgi tas tā turpināsies, bet eksperti apgalvo, ka vēl kāds laiciņš gada vai pusotra garumā būs. Tas nozīmē, uzņēmējiem gribot vai negribot nāksies savu jostu pievilkt ciešāk un, iespējams, ka ne viens vien arī bankrotēs. Tie, kas vēl kādu brīdi atpakaļ mētājās ar naudu, šodien rūpīgi izvērtē ikkatru savu pirkumu vai ieguldījumu. Bet ko tad darīt, lai noturētos virs ūdens, apietu konkurentus un paņemtu to naudu, kas tirgū palikusi? Tie ir jautājumi, kurus šodien sev uzdod gandrīz ikviens uzņēmējs.
Parasti šādos apstākļos ir tradicionāli ierobežot izdevumus un optimizēt budžetu tā, lai gūtu maksimālu atdevi no minimāli ieguldītajiem līdzekļiem. Un tas ir visnotaļ saprotami, kā arī apsveicami. Tāpēc kā pirmo, nogriež finansējumu lietām, kas šķiet liekas, nevajadzīgas un neefektīvas. Taču jautājums ir par to, ko mēs uzskatām par efektīvu. Ko mēs liekam „neefektīvā” vietā? Un tad arī sākas tas, ko es sauktu par pašrocīgu bedres rakšanu sev un savam uzņēmumam. Zem lozunga „padarīsim mūsu darbu efektīvu” tiek pieņemti absurdi lēmumi, kas vēlāk kompāniju iedzen vēl lielākā strupceļā. Bet kad kļūst skaidrs, ka virziens ir bijis nepareizs, vairs nav naudas, lai situāciju labotu. Rakstu to tāpēc, ka ne reizi vien ir nācies runāt ar klientiem (ne tikai ekonomiskās krīzes apstākļos), kas saka, ka viņiem nav naudas sabiedriskajām attiecībām, jo visi līdzekļi ieguldīti reklāmās. Savukārt, tās nav nesušas gaidīto rezultātu.
Nav brīnums. Sabiedriskās attiecības un izpratne par labumiem, ko var gūt no šī instrumenta līdztekus mārketingam un reklāmai, pie mums vēl joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Joprojām vairums uzņēmēju uzskata, ka tā ir tāda dārga rotaļlieta, ko izmanto bagātas kompānijas, lai pazīmētos presē un uztaisītu sev vēl lielāku publicitāti, nekā tā jau ir. Taču reti kurš zina, ka sabiedriskās attiecības var ļoti efektīvi izmantot mazu un vidēju uzņēmumu attīstībai. Un pie noteiktiem apstākļiem tās jau sen ir atzītas par daudz efektīvāku instrumentu, nekā mums tik ierastā reklāma vai (atsevišķos gadījumos) pat mārketings.
Minēšu vienu piemēru. Gada sākumā es piedalījos kādā sapulcē, kur tika organizēta kampaņa vienam visai ievērojamam pasākumam. Tur bija reklāmas speciālists, kas skaidri pateica, ka vizuālā reklāma uz ielas (reklāmas stabi) kļūst pamanāma, kad tās izvietošanā tiek ieguldīti vismaz 10 000 latu. Tanī reizē iedomājos, ka lielākajai daļai mazo vai vidējo uzņēmumu Latvijā nav šādas summas, lai padarītu savu produktu tikai „pamanāmu”.
Par šādu summu uzņēmums var cepuri kuldams nodrošināt sabiedrisko attiecību aktivitātes vismaz pus gada garumā (protams, ja tur neietilpst pasākumu organizēšana vai citas lietas, kas prasa papildus izdevumus). Un ticiet man, tas būs daudz efektīvāk, nekā izgrūst naudu vienai šādai kampaņai. Esmu pat dzirdējis par kādu interesantu veidu kā dažas sabiedrisko attiecību kompānijas atskaitās saviem klientiem par paveikto. Proti, tiek apkopotas publikācijas presē par uzņēmumu attiecīgajā laika periodā, lai pēc tam to laukumus pārrēķinātu reklāmas kvadrātcentimetros, un tad – naudā. Lieki piebilst, ka saņemot šādu „monitoringu” klients parasti ir ļoti apmierināts, jo pērkot reklāmas laukumus viņš būtu iztērējis krietni vien vairāk. Taču pārsvarā sabiedrisko attiecību speciālisti tā nedara, jo šajā nozarē ir arī citi atskaites punkti, pēc kuriem mērīt efektivitāti.
Tagad par pārdošanu. Patiesībā maz kuru interesē sabiedrisko attiecību, mārketinga vai reklāmas nozares pašas par sevi. Uzņēmējus uztrauc tikai viens, kā ātrāk un izdevīgāk pārdot savu preci produktu vai pakalpojumu. Tāpēc var droši apgalvot, ka visi trīs minētie ir tikai instrumenti pārdošanas veicināšanai. Ja par mārketingu un reklāmu ir vairāk vai mazāk skaidrs, kas tie tādi par brīnumiem, tad sabiedrisko attiecību potenciāls pārdošanas veicināšanai pie mums vēl netiek izmantots pilnībā. Tūlīt paskaidrošu, kāpēc?
Pārdošanas galvenais paņēmiens, lai cik arī gudras grāmatas par to nebūtu sarakstītas, ir orientēšanās uz klienta vajadzībām, apmierinot tās. Vienalga, pielāgojoties šīm vajadzībām, pārnesot tās no viena produkta uz citu, pārliecinot, motivējot vai izmantojot kādus psiholoģiskus trikus. Rezultātam jābūt vienam – produkts ir jāpārdod. Sekojoši, centrālais vienmēr būs klienta vajadzības un priekšstati par attiecīgo produktu. Bet, kas veido šos priekšstatus un vajadzības?
Man tūlīt iebildīs brendinga speciālisti, jeb „zīmolveži” (kā tos tagad pie mums dēvē), apgalvojot, ka brends (zīmols) nav nekas vairāk kā priekšstats. Vienalga, priekšstats par preci, produktu, pakalpojumu, uzņēmumu, organizāciju vai pat konkrētu cilvēku. Un tie, kas nodarbojas ar brenda veidošanu arī rada šos priekšstatus. Tajā skaitā reklāmas, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālisti, kas visi šajā procesā ienes savu artavu. Savukārt, cilvēki pērk konkrētus produktus un pakalpojumus tāpēc, ka viņiem tie ir zināmi un pazīstami.
Es piekritīšu visam, izņemot pēdējo apgalvojumu. Manuprāt, produktus un pakalpojumus cilvēki pērk vispirms tāpēc, ka viņiem tie ir vajadzīgi. Jūs nepērkat ziepes tāpēc, ka gribat nopirkt „Palmolive” svaigumu. Jūs pērkat ziepes tāpēc, ka gribat nomazgāties. Un jūsu izvēli tik tiešām ietekmē brendi, bet tikai pēc tam, kad esat secinājuši, ka ir vajadzīgas ziepes, lai atbrīvotos no netīrumiem.
Sekojoši, kura no iepriekšminētajām nozarēm tādā gadījumā nodarbojas ar pašu vajadzību radīšanu? Jūs teiksiet – mārketings! Nekā tamlīdzīga. Mārketings nodarbojas ar produktu un pakalpojumu virzīšanu tirgū. Jūs teiksiet – reklāma! Atkal garām. Reklāma var pastāstīt par preces vai pakalpojuma īpašībām, piemēram, piesolot svaigumu. Taču tā neformē jūsu apziņā vajadzību pēc ziepēm kā tādām. Arī pārdošana ar to nenodarbojas, jo tikai pēc tam, kad jūs pārdevējam jautāsiet pēc ziepēm, viņš jums pastāstīs par konkrētā produkta priekšrocībām.
Visbeidzot jūs sacīsiet – dzīve pati definē mūsu vajadzības. Bet, tad sakiet, kas miljoniem cilvēku visā pasaulē liek pēc seksa uzsmēķēt? Tā, ko, ir tāda dabas ielikta vajadzība visiem, kas kaut reizi dzīvē ir turējuši rokā cigareti? Nē, tas ir paņēmiens ar nosaukumu „product placement”, ko sabiedrisko attiecību speciālisti izdomāja divdesmitā gadsimta sākumā, lai motivētu patērētājus lietot preces, kuras patiesībā tiem nemaz nav vajadzīgas. Ja pavērosiet ASV (un nu jau ne tikai ASV) filmas, redzēsiet, ka galvenie varoņi pēc seksa noteikti uzsmēķēs. Protams, ja tie pēc scenārija vispār smēķē. Tāpat kā amerikānis nebūs amerikānis, ja pat visattālākajā planētas nostūrī izslāpis nedzers „Coca-cola” vai krievs nebūs krievs, ja kādā brīdī nebaudīs vodku. Tiesa, atšķirība ir tāda, ka tā kā gandrīz katrā krievu kino kāds dzer vodku, tur var skaidri redzēt, kura šņabja fabrika ir kādas filmas uzņemšanu sponsorējusi.
Ar visu šo es gribu teikt, ka sabiedrisko attiecību potenciāls pircēja vajadzību formēšanā vēl ne tuvu nav izsmelts. Vismaz ne Latvijā. Un ne vienmēr vajag sponsorēt filmu, lai patērētājam liktu tiekties pēc jūsu produktiem. Pietiek arī ar daudz mazākām akcijām un idejām.
Tāpēc, tas, ko uzņēmējiem šodienas krīzes apstākļos vajadzētu darīt, ir nevis nogriezt sabiedrisko attiecību budžetus, bet gan pacensties izmantot šo instrumentu, lai ietaupītu naudu, kas paredzēta reklāmai un mārketingam. Pārdošanas atslēga ir nevis „vairākstāstīšanā” un „vairākbļaušanā”, bet gan pircēja vajadzību formēšanā pēc konkrētā produkta vai pakalpojuma. Savukārt, vienīgais instruments, ar ko to var patiešām efektīvi izdarīt (ieguldot salīdzinoši mazas finanses), ir sabiedriskās attiecības.
32 komentāri
-
Kāda pašreklāma!
Vai tad sevi te tā drīkst reklamēt???? Sviesc.
autors: Uno 18 Augusts, 2008, 17:02
-
nogurdinoši lasīt. Riņķa kungs, jums ir nemitīga tieksme salīdzināt mārketinga komunikāciju instrumentus un glorificēt sabiedriskās attiecības kā burvju rīku, kuru izmantot vienmēr un visur. Arī 10k latu vides reklāmā jāvērtē vienmēr konkrētā uzņēmuma kontekstā, nevis jāpiesauc MVU, kuriem tā būtu milzīga summa. Tur nav vārda runas, ka tā būtu.
Raksta pērle ir šī: “Nav tā, ka Latvijā nebūtu naudas. Vienkārši tās naudas ir krietni vien mazāk, nekā vēl gadu atpakaļ. Vismaz tās naudas, kas apgrozās biznesā. Tāpēc visiem nepietiek.”
Ieteiktu autoram pirms ķerties pie rakstāmspalvas tikt skaidrībā, kāds ir galvenais vēstījums, ko vēlas pateikt - savādāk sanāk raksti kā šis, no kura ir grūti izlobīt jebkādu labumu. Nezinu, vai šo nozares blogu lasa vienkāršie klienti, drīzāk mārketinga komunikācijas speciālisti un jāpavaicā sev - vai viņi ir šī raksta auditorija, kā ir ar viņu vajadzībām?
-
Diezgan murgains raksts. Ja nepietiek naudas reklāmai, tas ieekonomētā jāatdod sabattiecībām…. Fui.
autors: ixi 18 Augusts, 2008, 20:13
-
koroņevskim. ja tu necērt, tad atgādināšu - bloga galvenā jēga ir tā, ka tur var nopublicēt arī “savārstījumu”. kaut kādas domas iešaujas prātā, tās tad arī ieraksta un viss. var tur nebūt nekāda vēstījuma. tas NAV raksts!
autors: plakanais 18 Augusts, 2008, 22:02
-
‘’Savukārt, vienīgais instruments, ar ko to var patiešām efektīvi izdarīt (ieguldot salīdzinoši mazas finanses), ir sabiedriskās attiecības'’ - ja var izdarīt, tad, ko - novēlēsim Riņķa kungam panākumus, - un gaidīsim, kad par sasniegto efektivitāti tiks sniegti konkrēti pierādījumi ( pret vispārēji vispārīgo teoriju man iebildumu nava ).
autors: Edge 18 Augusts, 2008, 22:39
-
esmu atkal klat, lai pasmaiditu
kapēc Jāni Tev neienāk prātā a ) atrast darbu b) iedot šo rakstu korektoram un stilistam, bet nekādā gadījuma nedot mācītiem cilvēkiem, jo tur jau nav ko analizēt, vēl izbrāķēs
autors: draņķis 19 Augusts, 2008, 09:09
-
…..” Bet tad, sakiet, kas miljoniem cilvēku visā pasaulē liek pēc seksa uzsmēķēt? Tā ko, ir tāda dabas ielikta vajadzība visiem, kas kaut reizi dzīvē ir turējuši rokā cigareti?” ……..
izcila pērle gan gramatikā, gan stilā, gan salīdzinājumā. Vāks
autors: draņķis 19 Augusts, 2008, 09:12
-
Tik tiešām, esmu pilnīgs analfabēts! Aizmirsu veselus divus komatus ielikt… Tas noteikti fundamentāli maina šī raksta saturu. Tāpēc, draņķa kungs, lūdzu, pieņemiet manu visdziļāko atvainošanos.
autors: Jānis Riņķis 19 Augusts, 2008, 09:29
-
“Tā ko, ir tāda dabas ielikta vajadzība visiem”
jēziņ, wtf?…
nesapratu…
Lai nu kā cik man saprotams tad ir tāda lieta kā mārketinga stratēģija, kurā tiek aprakstīts un ielikts viss kā uzņēmums strādās uz āru. Tur arī ir visi instrumenti un rīki ielikti: Reklāmas, PR, brends, utt. Kāpēc riņķis izceļ tikai vienu no instrumentiem un neskatās visu kopskatā? Man tas nav saprotams. Tas tā kā runātu par māju un visu laiku riņķis teiktu tikai ar ķieģeļiem var uzcelt labu māju, jā jā jūs daudz naudas izmetīsit logiem bet pamatā jau ir ķieģeļi, jē ķieģeļi rullē!!! juhū
autors: emm 19 Augusts, 2008, 16:07
-
Valoda gan tāda prasta priekš Prščika. Ne gramatiski, ne stilistiski nav ok. Tā nu Tu, Riņķi, sev labu PR vis neuztaisīsi.
autors: Emis 19 Augusts, 2008, 16:29
-
galvenais ka riņķim nav neviena veiksmīga raksta, kā viņš paņem pildspalvu rokā tā uzreiz visi nokaunina riņķi… nu tak atkāpies ar godu riņķi
autors: oi 19 Augusts, 2008, 21:19
-
Ar ko jūs te vispār nodarbojaties darba laikā?
Un cik daudziem no jums darba devējs samaksās par šito komentēšanu, ko?
Jāiet strādāt lai naudas ir vairāk un pietiek visiem
autors: zeee 20 Augusts, 2008, 12:05
-
Sveiki autori!
Acīmredzamjos spiedīgajos ekonomiskajos apstākļos katram ir jābūt noderīgam un noderīgākam. Tas tikai liek pasmaidīt, lai nonobālētu. Raksts lika aizdomāties par to, ka mēs tuvākajā laikā varēsim izlasīt ne tikai PR reklamējošus rakstus, bet arī mārketinga, reklāmas, vienreizējo salvešu, lēto apavu un citus rakstus, kas slavinās nozari ko pārstāvam un ar ko pelnām naudu.
Raksta autors dara pareizi, kā gan uzrunāt uzņēmējus, kā gan viņus pārliecināt par to ka būtu jāpērk PR pakalpojumi kā ne ar slavinošu rakstu.
Viņš izmanto savu resusrsu lai rekalamētos pats - brīnišķīgi, manuprāt pareizi.
Turklāt uzliekot nosaukumu, kuram garām noteikti nav pagājuši daudzi,kuriem šis jautājums interesē. Priekš un laime. No raksta es cerēju iegūt ko vairāk, analīzi, piemērus, bet veltot savu laiku neieguvu gribēto.Mēs visi esam iegrimuši problēmām un lai piesēstu un uzrakstītu ko nederīgu priekš tādiem egoistiem kā es nepietiek laika
Nevajag ķert kreņķi, Latvija vēl nav tik pārapdzīvota, lai nepietiktu vietas katram savam kartupeļu dārziņam.
RL
autors: rudenslapa 20 Augusts, 2008, 17:34
-
Rudenslapa, šī raksta mērķis bija likt aizdomāties, nevis piedāvāt gatavas receptes. Par gatavām receptēm ir jāmaksā…
Taču, ja nopietni, tad rakstam bija ierobežots apjoms, lai arī to apjomu ierobežoju es pats. Tāpēc piemēriem īsti nesanāca vietas. Gribēju pacelt jautājumu, kas mani jau sen nomoka, proti, sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga patieso kalpošanu biznesa interesēm. Var jau taisīt visādas stratēģijas un zīmēt plānus, bet cik tas atbilst katra konkrētā uzņēmuma biznesa vajadzībām? Lai nesanāk tā, ka mārketings strādā tikai mārketinga pēc, reklāma tiek veidota, lai realizētu tās izgatavotāja radošās ambīcijas, bet sabiedriskās attiecības – tāpēc, lai uzņēmumā strādātu smuka meitene, kas kopā ar sekretāri bosam vāra kafiju.
autors: Jānis Riņķis 20 Augusts, 2008, 18:32
-
Kas maksā - tas pasūta mūziku ! Bet tirgu jau ilgstoši apmānīt neizdosies - redz, kā igauņu bāleliņi ’smagi nosēdušies’, letiņi neatpaliks ( a 7 gadu solītājs saņem balvu - brīvbiļeti uz Pekinas os.).
Un sanākt var visādi - gribējām jau, kā labāk - iznāca…..( ‘’Sabiedrisko attiecību jēdziens uz šodienu Latvijā ir izsmēlis savu uzticības kredītu. Sabiedrisko attiecību speciālistus sauc par meļiem un liekuļiem. ‘̵
autors: Edge 20 Augusts, 2008, 18:56
-
bet Jāni, saki ka gribēji lai mēs aizdomājamies, bet nav jau domājamā priekšmeta !!!!!!!!!!!!!!!!
autors: draņķis 21 Augusts, 2008, 10:40
-
Raksta apjoms ir par lielu.
Racionālā doma - ļoti bieži var sasniegt labāku rezultātu ar mazākiem izdevumiem.
Reklāma - PR kā variants - ideja saprotama, bet katram pašam par to lemt
autors: Skeptiķis 21 Augusts, 2008, 11:50
-
katram uzņēmumam ir savi mērķi un savas vajadzības. Labāk tad būtu raksts par to, kādos gadījumos labāk izmantot PR un kad reklāmu un kad vispār turēt muti un nekomunicēt nemaz ar auditoriju, ar praktiskiem piemēriem iz dzīves, kuros varētu redzēt, kā tas viss notiek. Savādāk - parunāšana vien tāda, sausa teorija.
-
pilnīgi tukšs raksts, kura autors visu laiku uz riņķi maļ domu, ka davai atceļam reklāmas un naudu sabiedriskajās attiecībās. bet tā kā pr pa lielam ir tikai naudas kāšana, tad tikai atbalstu uzņēmēju izvēli uz šo opciju ierobežot izdevumus.
autors: es 21 Augusts, 2008, 14:35
-
To: es
Esmu šīs nozares pārstāve (neesmu personīga pazīstama ar biedru Riņķi ) Lieta tāda, ka bieži vien uzņēmēji vairās vai neizmanto sabiedriskās attiecības (gribētu gan uzsvērt konkrētāk - media relations) - negatīvas iepriekšējās pieredzes dēļ, kuru guvuši strādādami ar neprofesionāliem PR partneriem (kuri pie tam ir “nokāsuši” naudu par bildīti uz žurnāla vāka) vai arīdzan nezinādami “kas tas PR ir, kur tas dzīvo un ko ēd”. Šajā biznesā lielākoties sadarbība tiek uzsākta vairums gadījumos tieši rekomendāciju veidā - iesakot konkrētu personību (iespējams, uzņēmumu), kas ir jau “pārbaudīta” un spēj klientam parādīt un pierādīt sadarbības “augļus” jeb rezultātu.
autors: RS 21 Augusts, 2008, 20:15
-
RS, zelta vārdi!
autors: Jānis Riņķis 22 Augusts, 2008, 05:44
-
Nu beidziet vienreiz glorificēt sabiedriskās attiecības. ir jāiet tālāk un jārunā par integrētu komunikāciju. Diez vai ar sabiedriskajām attiecībām vien tiks piepildīti pārdošanas budžeti un tas ir absurds un vienlaikus analfabētisms, ka šādas lietas raksta blogā t.s. eksperts.
Jūs esat patiešām gudrs cilvēks, bet mazliet jāpietvīkst, ka šādā veidā ar propogandu mēģina “iestaštīt” uzņēmējiem ko un kā ir “pareizi” darīt.
Profesionāliem sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniedzējiem neiet grūti un arī darba un budžetu kritums nav jūtams. Tādēļ saņematies un nemāciet cilvēkiem glupības.
autors: Inese O 22 Augusts, 2008, 08:52
-
Hmm… varbūt autors var padomāt kā citādi celt PR godu un slavu, jo acīmredzot, ja šo rakstu tā noliek, tad tas nebija pareizais ceļš uz mērķi. Tas būtu labs izaicinājums
Jautājumi:
1. Kādi bija autora mērķi šo rakstu rakstot?2. Un ja kritika ir tik apdāvināta ar zināšanām un kā īsteni “Latvieši” var peteikt kas ir neparezi un cik viss ir muļķīgi, tad priekšlikumus A.god. un Ļ.cien., lūdzu priekšlikumus.
Visi protam pāris rindas uzrakstīt, bet ne katrs var būt noderīgs. Jā redz cilvēks ir ticis šajā blogā kā esksperts, vienalga laimīgas sagadīšanās, pazīšanās vai kukuļošanas rezultā - kāda starpība. Neskaust, nenicitāt, nezākāt!
Ceru, ka komnetētāji radīs iespēju akcentēties uz analīzi, fakstiem, ja autors to nav varējis izdarīt.
autors: rudenslapa 22 Augusts, 2008, 10:10
-
Pilnīgi absolūti pievienojos Ineses komentāram. Protams, ar “pliku” PR vien neko nepanāksi. Kā jau mēs visi zinām sab. att. ir tikai daļa no mārketinga instrumentu kopuma. Čiks vien būs, ja “pīārs” neies roku rokā (lasīt - saskaņoti) ar pārējām aktivitātēm. Tā var saņemt pamatīgu anti - PR devu. Un kā zināms, reputāciju sagraut var vienā sekundē, bet tās atjaunošanai var paiet gadi..
autors: RS 22 Augusts, 2008, 10:38
-
Inese O un RS, esmu jau vienreiz uzrakstījis savu viedokli par tā dēvēto “integrēto komunikāciju”. Pie tam vēl šajā blogā: http://blogi.nozare.lv/rinkis/2008/03/16/tas-pats-%E2%80%9Epr-vezis%E2%80%9D-integretas-komunikacijas-maisina/
Rudenslapa, kādu brīdi atpakaļ tika veikts pētījums (liekas - gadu vai divus), ka vairāk kā 85% komentāru interneta portālos ir negatīvi. Tāpēc, kā man teica viens kolēģis, nozīme ir nevis komentāru saturam, bet gan skaitam. Jo lielāks skaits, jo lielāka rezonanse.
autors: Jānis Riņķis 22 Augusts, 2008, 12:34
-
To par: “Tāpēc, kā man teica viens kolēģis, nozīme ir nevis komentāru saturam, bet gan skaitam. Jo lielāks skaits, jo lielāka rezonanse.” Un to saka PR eksperts
Trūkst vārdu.
autors: RS 22 Augusts, 2008, 15:40
-
RS, to (par komentāriem) man tiešām teica PR eksperts. Un piebildīšu, ka “eksperts” ar lielo burtu, no kura pats esmu daudz mācījies…
autors: Jānis Riņķis 25 Augusts, 2008, 05:37
-
Pamēģiniet:
http://www.manaideja.lv/?r=3040autors: Evija 25 Augusts, 2008, 12:40
-
Diemžēl, tā arī nesapratu, vai autors kaut kur rakstā atbildēja uz raksta virsrakstā uzdoto jautājumu - Kā veicināt pārdošanu ekonomiskās krīzes apstākļos? Otrkārt, minētie piemēri ir no bagāto uzņēmumu Olimpa dzīves aizkulisēm un nekādā veidā neatbild, kā PR spētu palīdzēt nelielam autoservisam vai saimniecības preču un sadzīves tehnikas veikalam, jo arī šie uzņēmumi nodarbina 10 +/- 2 darbiniekus. Saprotu gan, ka autors aicināja ieguldīt nelielu naudu PR, lai gan primārais mērķis nebūs veidot tēlu, bet kaut vai tikai panākt, ka cilvēki biežāk iegriežas klientu apkalpošanas vietā!
Etīdes par vajadzību tēmu bieži ieved auzās. Klasisks vajadzības radīšanas piemērs ir stāstā - kā radās vajadzība brokastīs dzert apelsīnu sulu. Varētu jau argumentēt, ka šīs vajadzības pamatā ir bailes nomirt, tāpēc cilvēki izvēlētos ar visiem līdzekļiem pagarināt mūžu, tai skaitā, lietojot veselīgu, vitamīniem bagātu uzturu, kādu pārstāv arī apelsīnu sula un tāpēc savulaik izdevās tādu kampaņu izveidot, lai arī patērētājiem nebija konkrētas vajadzības dzert tieši apelsīnu sulu, bla, bla, bla…
Var mēģināt noargumentēt jebkādu ideju, tomēr veselais saprāts diezgan precīzi pasaka priekšā, par ko ir runa un ko vēlas pierādīt argumentu paudējs. Starp citu, apelsīnu sulas gadījums labi parāda PR īsto spēku, protams, apvienojumā ar pietiekamu finansējumu!
autors: Salvis 2 Decembris, 2008, 01:37
-
Piekritīšu Riņķa kungam, ka tādi radniecīgi jēdzieni kā “sabiedriskās attiecības”, “reklāma” un “mārketings” ir jāsalīdzina, ņemot vērā cilvēku, kas nenodarbojas ar PR, seklo izpratni par šo jomu atšķirībām. Riņķa kungs pasniedz atšķirības, aplūkojot tās no diviem aspektiem - no terorētiskā un prakstiskā -, kas padara rakstu par ticamu un viegli izprotamu.
Sabiedriskās attiecības ir integrēta zinātnes, tas nozīmē, ka tā nevar pastāvēt bez tai radniecīgām, jo tās viena otru papildina. Tieši tāpēc sabiedrisko attiecību loma tirgus ekonomikas apstākļos ir nenovērtējama, un to arī mēģina parādīt Riņķa kungs.
Laikos, kad reklāma sevi ir izsmēlusi, ja vērtējam to no oriģinalitātes viedokļa, talkā nāk sabiedriskās attiecības, kas uzņēmuma naudu nevis tērē, kā to dara reklāma, nopērkot laukumu, raidlaiku vai ko citu, bet gan ietaupa. Un tas ir svarīgākais, ar ko atšķiras šīs radniecīgās jomas. Jautāsiet: kādēļ svarīgākais? Jo katra uzņēmuma stratēģisko mērķu sarakstā parādās peļņas gūšana, nevis līdzekļu tērēšana.
Reklāma ir informācija par produktu, sabiedriskās attiecības ir priekšstats par produkta zīmolu, ražotāju!
Vienīgā problēma, kas skar sabiedriskās attiecības, salīdzinot tās ar reklāmu, ir nekontrolējamā daba: ja reklāmas saturu pilnīgi kontrolē reklāmdevējs, tad uz PR saturu darbojas niecīgāks kontroles mehānisms - PR speciālists un, galvenais, tas, kā šīs komunikācijas otra puse saprot vēstījumu. Bet tas nu ir PR speciālista ziņā, jo, ja reiz cilvēks spēj saukties par šīs jomas speciālistu, tad viņam jāprot izskaidrot, un izskaidrošana ir sabiedrisko attiecību centrālais uzdevums.
Runājot par Riņķa kungu, dzirdēts viedoklis par viņa grandiozo demagoģijas līmeni, tomēr, izlasot dažus man interesējošus rakstus, radies iespaids, ka minētais viedoklis ir samērā aplams vai nepatiess. Vai arī mans demagoģijas līmenis ir novietots uz tā paša plauktiņa. Vienīgais, ko var ieteikt Riņķa kungam, lai uzlabotu rakstu kvalitāti, ir ievērot latviešu valodas gramatikas likumus, jo dažviet ir diezgan rupjas kļūdas, kas neko labu neliecina par speciālistu, kas Latvijā guvis relatīvi augstus sasniegumus.
Ar cieņu,
topošais sab. attiecību speciālistsautors: Dainis Guks 16 Janvāris, 2009, 11:29
-
Kāds kungs…?Vienkārši riņķis!
autors: pff 20 Janvāris, 2009, 11:06
-
ļoti precīzi. tie ka saskaras ar reāļo dzīvi - to jau ir izdomajuši paši - cilvēki nenāk uz veikalu jo grib Pfilips vai El-lux vai Sony bet nāk tādēļ, ka grib nopirkt konkrētu preci. Firma izvēle parādās pēc tam. Un kas svarīgi - samaxājot par dārgāku brendu saņemsiet - tomēr - labāku garantijas servisu - par ko cilveki iegādājot preci aizmirst padomāt - bet iestājoties garantijas gadījumam, to novērtē - piemērs - Philips pārdodot skuvekli, nebojā cilvekam prātu - remontēs vai ne, vainīgs vai nevainīgs pircejs - vienkārši preci nomaina pret jaunu! un tas ir pareizi, kamēr mazāk zīmolīgi brendi sāk pētīt, kurš vainīgs, tad kaut ko remontē vai maina detaļu… kurš vinnē vai zaudē ir grūti izsvērt, tomēr es savu izvēli pērkot preci veicu par labu zīmolīgam brendam, jo zinu ka serviss (ja nu kas) būs klientu cienošs.
autors: es 27 Oktobris, 2010, 12:09