Manā „draugiem.lv” domubiedru grupā, kurā apvienojušies cilvēki, kas interesējas par sabiedriskajām attiecībām, jau labu laiku vairāk kā 3000 biedru diskutē par dažādiem komunikācijas jautājumiem. Viens no mūsu biedriem nesen uzsāka diskusiju par preses relīzēm, kuras vajadzētu sūtīt nevis medijiem, bet gan tieši klientiem.
Lai gan rekcija uz šādu ierosinājumu bija visnotaļ vētraina, un puisis tika netieši nosaukts gan par „spameri”, gan par „neprašu”, gan arī pati ideja no viena otra komentētāja puses tika atzīta par zemē metamu. Tomēr šis jaunais cilvēks runā par vienu ļoti svarīgu lietu, par kuru arī pats esmu domājis ne reizi vien. Viņš runā par iespēju uzņēmumam pašam kļūt par mediju, pašam novadīt par sevi informāciju līdz patērētājam, apejot plašsaziņas līdzekļus. Un tās patiešām ir metodes, kas jau šodien strādā pasaulē.
Ja preses relīze, kuru rakstāt medijiem, patiesībā ir domāta konkrētai mērķauditorijai, tad kāpēc gan jāmēģina to sasniegt pastarpināti, ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un redakcijas cenzūru? Kāpēc neuzrunāt savus klientus tieši? Protams, te ir jādomā, kā radīt tos kanālus, ar kuru palīdzību līdz šiem cilvēkiem novadīt informāciju, bet teorija savos pamatos ir ļoti pareiza.
Izstāstīšu vienu piemēru no savas pieredzes. Kāds mūsu klients organizēja jogas skolu, kurā lekcijas gatavojās lasīt Dalailamas privātais ārsts. Klients mūs palūdza sagatavot ziņu presei, lai šim jaunajam iestādījumam piesaistītu uzmanību. Mēs, protams, kā jau parasti, sagatavojām ziņu, nosūtījām presei, nokomunicējām ar žurnālistiem. Citiem vārdiem sakot – palaidām to ziņu tautās. Protams, parādījās publikācijas un līdz ar to arī interese par pasākumu kā tādu.
Kā es vēlāk uzzināju, nelielā jogas interesentu sabiedrība par šo iespēju bija uzzinājusi nevis no tiem rakstiem, kas parādījās gan „Neatkarīgajā”, gan „Latvijas avīzē”, gan arī portālos „Apollo”, „TVNET” un citur. Bet gan no mūsu preses relīzes, kas no kaut kurienes izrakta apceļoja jogas entuziastus kā vienkārša ķēdes vēstule.
Goda vārds, mēs paši to relīzi nevienam, izņemot oficiālos medijus un žurnālistus, nesūtījām. Vienkārši kāds entuziasts (iespējams, ka pat kāds no žurnālistiem, kas to saņēma) ziņu nosūtīja pāris draugiem, kuri to attiecīgi pārsūtīja tālāk.
Rezultāts bija ļoti negaidīts. Kad aizrakstīju vienam savam draugam, kurš nopietni aizraujas ar jogu, ka esam izplatījuši šādu relīzi, un vai gadījumā viņu šāds pasākums neinteresē. Saņēmu patiesi izbrīnītu atbildi: „Vai šo te jūsu firma arī taisīja?!!!? Es to ziņu saņēmu no baigā jogas speciālista kā autoritatīvu informāciju par to, kas šajā sektorā Latvijā tiek organizēts un darīts.” Lieki piebilst, ka šis „baigais jogas speciālists” nebūt nebija mūsu ieinteresētais klients. Tas bija vienkāršs entuziasts, kuram noteiktās jogas aprindās ir zināma autoritāte.
Ko mēs no minētā piemēra varam secināt? Ziņa lielu daļu savas auditorijas bija sasniegusi nevis ar mediju starpniecību, bet gan vienkāršas ķēdes vēstules formā, kas tika izplatīta jogas entuziastu vidū. Turklāt tā nonāca pie šiem cilvēkiem bez jel kādām korekcijām un cenzūras no plašsaziņas līdzekļu puses. Tas, ko mēs gribējām pateikt, tīrā formā tika novadīts pie tiem, kas to gribēja sadzirdēt. Vajadzīgā informācija – pareizajā brīdī!
Rodas loģisks jautājums, varbūt ne vienmēr vajag par visu varu lauzties avīžu un portālu lapās, TV un radio sižetos? Varbūt vajag padomāt, kā par mūsu produktiem un pakalpojumiem var uzzināt interesenti, kas internetā meklē lietderīgu informāciju par attiecīgajām tēmām? Diemžēl lielākā daļa uzņēmēju nesaprot, ko nozīmē „lietderīga informācija”. Viņiem šķiet, ja internetā ievietos reklāmas tekstu, kas izkopēts no otršķirīgiem bukletiem (kuri neapšaubāmi ir ļoti „lietderīgi”), tad visi tūlīt skries pirkt viņu unikālos produktus un pakalpojumus. Tad kad neviens neskrien un nepērk tos produktus – sākas baneru masveida pirkšana, slavinošu reklāmas rakstu rakstīšana (un mēģināšana tos iedabūt par naudu medijos), spama vēstuļu izsūtīšana (protams, izmantojot unikālās datu bāzes, kuras par 50 latiem var nopirkt no spamošanas organizatoriem) utt.
Beidzas tas viss parasti ar izgāšanos un paštaisnu piebildi: „Mēs ieguldījām lielu naudu, lai uztaisītu vērienīgu PR, bet tagad sēžam pie sasistas siles! Tāpēc tas PR ir galīgs „štrunts”, bet visi PR speciālisti – krāpnieki.”
Es savukārt teikšu, ka pareizi vien ir, ja sēžat pie sasistas siles, jo neviens, izņemot pašus, pie tā nav vainīgs. Ar „lietderīgu informāciju” un labu PR šodien tiek saprasts kaut kas pavisam cits. Cilvēks, kas nav profesionālis, to nevar sagatavot pats saviem spēkiem. Nevar paņemt kaut ko, sabāzt kaut kādā čupā un paštaisni paziņot, ka „tas jau nu interesēs visus!” Tā nav! Nevienu tas neinteresēs, ja pie materiāla nebūs kārtīgi pasēdēts un pasvīsts. Cilvēki šodien ir ļoti izvēlīgi attiecībā pret informāciju, jo tās ir ļoti daudz. Tāpēc izvēle vienmēr kritīs uz to materiālu, kas katram lasītājam, skatītājam vai klausītājam subjektīvi šķitīs lietderīga.
Pirmkārt, lietderīga informācija, tas ir saturs. Un nevis saturs satura pēc, bet gan trāpīgs saturs konkrētajai, subjektīvajai mērķauditorijai. Proti, jūs viegli varat popularizēt savas preces un pakalpojumus ar dažādu interesantu rakstu un publikāciju starpniecību, taču ir jāatceras, ka rakstam ir jābūt aktuālam konkrētajam lasītājam, bet visai pārdošanas informācijai ir jābūt profesionāli sagatavotai un labi paslēptai kopā ar interesantu, kvalitatīvu, kā arī saistošu saturu. Tikai tad tas viss strādās. Un tikai tad cilvēki pārsūtīs jūsu gatavoto informāciju un interneta saites saviem draugiem un paziņām.
Turklāt šādā gadījumā nav obligāti vajadzīgs medijs kā starpnieks, kas novadīs informāciju līdz auditorijai. Pietiks ar to, ka tā tiks publicēta jūsu blogā, interneta mājas lapā, kas draudzīga „google” meklētājam vai citā interneta vietnē. Galu galā – tie paši mediji, piemēram, „diena.lv” taisa speciālas listes, kur publicē tās ziņas, kas nav nokļuvušas dienas kārtībā, bet kuras pēc atslēgas vārdiem ļoti labi atrod arī „google” meklētājs. Interesenti paši atradīs šo ziņu. Starp citu, es tādas ziņas saucu par jaunumu relīzēm jeb apskatiem no angļu „news release”, saprotot ar to informāciju, kas vairāk tiek gatavota nevis presei, bet gan klientiem un interesentiem.
Arī žurnālistiem vairs nevajadzētu bēdāties, ka nelabie PR speciālisti viņiem sūta relīzes, kurās atļaujas nesamērīgi popularizēt savus klientus. Tagad šīs ziņas lasīs tie, kuriem tās patiešām ir domātas.
Starp citu, mani ļoti pārsteidza atsevišķu PR speciālistu vētrainā reakcija uz piedāvājumu sūtīt preses relīzes tieši klientiem. Iespējams tā ideja domubiedru grupā nebija pārāk labi un precīzi noformulēta, bet kas gan citi, ja ne PR speciālisti būs tie, kas šīs jaunumu relīzes gatavos? Cilvēks, kas ar tādām lietām nav saskāries, to vienkārši nevarēs izdarīt pietiekami profesionāli, jo ja tos jaunumus sāks sūtīt parastas sekretāres, biroju vadītājas un tamlīdzīgas būtnes, projektu varēs norakt ļoti ātri. Tāpēc PR speciālistiem te vajadzētu uztraukties vismazāk. Turklāt, ja gadījumā ar medijiem ir ļoti jāpiedomā pie tā, ko tad īsti konkrētais žurnālists vai redakcija (būtībā tādi paši komunikācijas speciālisti) ņems pretī, tad ar vienkāršu patērētāju ir stipri vieglāk. Cilvēki, kas nepārzina sabiedrisko attiecību trikus un stiķus noteikti būs daudz atvērtāki šādā veidā sagatavotai informācijai.
Drīzāk gan būtu jāuztraucas žurnālistiem, jo, ja šāda veida komunikācija izrādīsies efektīvāka par ziņu sūtīšanu medijiem, var gadīties tā, ka pašiem vien būs jārakājas pa nozares uzņēmumu interneta mājas lapām un jāmeklē materiāls saviem rakstiem. Nevarēs vairs vienkārši uztaisīt „copy/paste” no atsūtītās relīzītes, pārtaisīt pāris teikumus un atrādīt redaktoram „sagatavotu” materiālu. Un tajā pašā laikā vēl pamanīties aizrādīt PR darbonim, cik viņš slikti strādā, jo ir atļāvies rakstā atstāt pārāk daudz savu uzņēmumu un tā produktu popularizējošas informācijas. Vienkārši PR speciālistiem vairs nevajadzēs rēķināties ar žurnālistu viedokli, jo patērētājs savu izvēli būs izdarījis arī bez tā.
19 komentāri
-
Ļoti interesants un aktuāls raksts! Paldies! Mums jau arī sen ir aizdomas, ka kaut kas ar tām presrelīzēm nav kārtībā.
autors: Ezis 22 Aprīlis, 2009, 09:03
-
Paldies par rakstu!
Līdzīgas paralēles es varētu vilkt arī ar mūsu uzņēmumu. Pirms dažiem mēnešiem mēs atklājām e-veikalu kontaktlēcu lietotājiem www.manaslecas.lv.
Man kā bijušajam žurnalistam likās ļoti interesanta, specifiska ideja, jo lai arī kāda interneta veikala atklāšana LV nav nekas ārkārtējs un žurnalistiem saistošs, tomēr kā man pašam šķit ziņa ir ievērojama ar to, ka šāda www lapa ir kaut kas nebijis LV tirgūs, ka tas ir apsveicami, ka šajos laikos kāds vispār kaut ko ver vaļā un nevis tikai taisa ciet, utt…
. Tā nu tapa preses relīze…. kuru neieinteresēja neviens žurnalists.
Bet pēkšņi mēs ievērojām, ka šī relīze ir nonākusi vairāku uzņēmumu (piemēram, no banku sfēras un telekomunikācijas jomas)iekšējās darbinieku avīzēs!!! Kā mēs to sapratām? neviens , protams, tās avīzes neparādīja, bet mēs aptaujājām klientus, kuri iegādājās internetā kontaktlēcas- kur viņi par mums uzzināja…un te nu redzējām, ka pēkšņi mūsu kurjeriem izteikti ir jābrauc uz divām adresēm!
Tad nu tik tiešām ir jaizdomājās par mediju lomu sabiedrībā, vai pašu mediju kā jēdziena transformāciju!
-
nekas jauns tas nav - to daru jau kopš 1997.gada, ziņas sūtot NVO utt… ziņai noiets ir labāks nekā caur presi.
autors: xxx 22 Aprīlis, 2009, 16:34
-
ģeniāla ideja. gribētu gan redzēt, kā tas klients lasītu drausmīgā valodā savirknētu frāžu sakopojumu, kur puse vārdu nav saprotami, jo vienkārši nav latviski, un no kura domu izlobīt iespējams tikai milzīgām grūtībām. lielākā daļa relīžu ir tieši tādas. pie šādas prakses arī tās dažas labās relīzes automātiski ierindotos kategorijā “nelasāms murgs” un nonāktu miskastē.
autors: ha-ha 22 Aprīlis, 2009, 18:20
-
‘’ Izstāstīšu vienu piemēru no savas pieredzes. Kāds mūsu klients organizēja jogas skolu, kurā lekcijas gatavojās lasīt Dalailamas privātais ārsts ‘’ – STOP, es tālāk
vairs nelasu šo tekstu, jo atceros skolā mācīto reizrēķinu - kā atšķirt izdomājumu no piemēra, produktu no zīmola un profesionāli no blefotāja.
Atzinīgi novērtējot Riņķa kunga darbošanos no tālākiem komentāriem es atturēšos, jo man daudz interesentāk ir rakstīt un diskutēt ar, manuprāt, pagaidām vienīgo reālo
profi-blogotāju ( patiesība ir tepat blakus, jo internets sniedz iespēju zibenīgi komunicēt iz jebkuras vietas – vai fiziski esi Rīgā vai Bostonā ).
Atbildi negaidu – vienīgi iesaku interesentiem izlasīt vēl viena profi rakstu:
‘’PR – 3 deadly advertising mistakes’’By Andrew Joseph Byrne
http://www.smartbiz.com/article/view/278/1/4autors: Edge 22 Aprīlis, 2009, 20:29
-
p.s. Manuprāt, pie Latvijā latviski raksta tikai viens žurnālists, ko var nosaukt par profi-blogotāju. Pie mums Latvijā.
autors: Edge 22 Aprīlis, 2009, 20:32
-
Man parasti ir probēmas saprast Edge komentārus, bet šoreiz jāpiekrīt, ka autora domu ir diezgan grūti notvert. Vai ideja ir tāda, ka jāapspamo puspasaule? Vai arī vienkāršais fakts, ka buzz komunikācijas strādā? Bet vispār - respect par draugiem.lv grupā savākot biedru skaitu
autors: Ingars Rudzītis 22 Aprīlis, 2009, 20:43
-
Neviens nav ideāls – viss nav perfekts šai pārmaiņu laikā.
Man nav iespējams bez speciāla ielūguma (e-pasts;parole) piekļūt pēc norādītās adreses tam ‘’draugiem.lv domubiedru grupa’un ‘ diskusija par preses relīzēm ‘, - savukārt kādam citam ir problēmas apjēgt rakstīto angļu valodā ( 3 deadly advertising mistakes ).
Nekāda katastrofa tā nav – ‘nasing spešal’, bet tās sekas jau pats J.Riņķa kungs savā bloga rakstā ‘’Tas pats ‘PR vēzis’…’’ aprakstīja: ‘’ Sabiedrisko attiecību jēdziens uz šodienu Latvijā ir izsmēlis savu uzticības kredītu. Sabiedrisko attiecību speciālistus sauc par meļiem un liekuļiem.Ir pat laikraksti, kas nekautrējoties to izmanto savu politizēto manipulācijas kampaņu vajadzībām.’’
Saprotams, ka tādu J.R. domu ir grūti saprast ne tikai I.R.
Var taču to mainīt, ka saka – Nothing is impossible / Pastāvēs, kas mainīsies !
p.s.
Vispār ar to statistiku Latvijas republikā arī ir ‘nasing spešal’ līmenī – to pat šīvakara
‘Kas notiek Latvijā?’ raidījuma laikā Domburs pieminēja (tipa, apgalvojumi un skaitļi uz papīra vieni – a dzīvē izrādās vēl ir ‘’aplokšņu algas’’, ‘’pierakstījumi/viltojumi’’
u.c. reālijas – tie triki vienā interesantā grāmatā aprakstīti, iesaku:
‘’The Bluffer’s Guide to Marketing / Вы знаток маркетинга.
Как убедить в этом окружающих’’ - By Graham Harding and Paul Walton
Recenzija: http://www.repiev.ru/recenz/Bluffer_Guide.htmautors: Edge 22 Aprīlis, 2009, 23:24
-
Ja uzņēmumam jau ir klienti, tad nesaprotu, kur problēma? Gan jau ka viņi jau sen ir pierakstīti kādā mailinglistē u.tml. Tā vietā, lai pastāvīgi bombardētu viņus ar dumjām reklāmām, var taču informēt par svarīgiem jaunumiem nozarē. Vai arī nosūtīt šīs relīzes blogotājiem utml.
Arī par kritika par tekstu kvalitāti man šķiet nepamatota. Nekur nav teikts, ka uzņēmums nevar iepriekš noalgot kādu ārštata redaktoru relīzes koriģēšanai. Tagad, kad drukātās avīzes cieš zaudējumus un atlaiž strādniekus, daudzi pieredzējuši redaktori un korektori kļūst par frīlanseriem.
autors: kintu 23 Aprīlis, 2009, 07:48
-
Viss jau pareizi par dažkārt bezjēdzīgu laušanos medijos un tiešo saikni ar patērētājiem - bet man tomēr ir divas piezīmes.
Pirmkārt, paliek zināms iespaids par autora vēlmi klientiem kaut ko iesmērēt - sak, ja nesanāk piečakarēt žurnālistus, piečakarēsim pa tiešo klientus ar to “labi paslēpto” pārdošanas informāciju. Ja tu pārdod, tad atklāti saki ka pārdod, lai klients var uzticēties taviem nolūkiem ilgtermiņā, jo klients šādā kontekstā uzņēmumam ir vēl svarīgāks par žurnālistu, kurš pa tiešo nerada viņa ienākumus. Ja nu vienīgi tā nav kautkāda vienreizēja akcija, kuras mērķis ir visus vienreiz piečakarēt un pie kājas kas notiek tālāk - taču tad tās vairs nav sabiedriskās attiecības, bet gan kautkāds vienas dienas mārketings.
Otrkārt - lai kā, tomēr mediji šobrīd vēl pilda noteiktu sabiedrības viedokļu veidotāju lomu. Avīzē rakstītajam vienkāršais cilvēks uzticēsies vairāk par rakstīto spamā vai reklāmas bukletu kaudzē pastkastītē, kas izriet no žurlālistikas pamatfunkcijas atspoguļot notiekošo pēc iespējas objektīvi. Proti, ja tas tavs Dalailamas privātais ārsts izrādīsies kautkāds ķīniešu kaktu dakteris, kurš izmanto Dalailamas vārdu ātrai peļņai, tad medijs visticamāk to uzzinot, par to arī uzrakstītu. Turpretī jaunizceptā Jogas skola pēc definīcijas būtu ieinteresēta glābt savu ādu, naudu utt., šādu informāciju īpaši “labi paslēpjot”.
Bet vispār jau funktieris ir pareizs - tikai ar nosacījumu, ja klientus neuzskatām par muļķiem.autors: Bloom 23 Aprīlis, 2009, 10:45
-
Gandrīz gadu autors bija aizmirsis par blogu, tagad, kad kandidē Rīgas Domes vēlēšanās, blogs pamodies
autors: Babulis no Bauskas ielas 24 Aprīlis, 2009, 10:50
-
Es teiktu, ka ar savām nezināšanām nav jālielās. Tas, kas te aprakstīts, jau tiek izmantots ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā gadiem ilgi un dīvaini, ka Riņķa klienti to nezina, nerunājot par pašu autoru……
autors: helmuts runga 24 Aprīlis, 2009, 10:55
-
Pati rakstā paustā doma jau ir OK, tikai autoram kā PRistam un RD kandidātam vajadzētu iemācīties izteikties krietni īsāk un kodolīgāk
autors: Krish 27 Aprīlis, 2009, 15:36
-
Mūžu dzīvo - mūžu mācies ! Ikvienam tās prasmes - rakstīt saprotami, īsi, konkrēti - der pilnveidot un pilnveidot, lai vismaz ‘nozare.lv’ nepiepildītos Latvijas blogera Nr.1 prognoze - ‘’ Drīz interneta katrs rakstīs tikai sev ‘’
( rakstu pēc atmiņas, precīzāk šo pareģojuma tekstu var apskatīt Sestdienas drukātajā versijā - sadaļā ‘Smalkās aprindas’ ).autors: Edge 27 Aprīlis, 2009, 19:34
-
Edge, nu tas, ka kaut kāds Dalailamas dakteris tiešām viesojies Latvijā, nav grūti pārbaudāms - var paprasīt googles tantei. Ja par topiku - tiešā reklāma mērķauditorijai ir normāla lieta, es arī e - pastos zem sava paraksta pāris teikumos uzrakstu, ar ko nodarbojas manis pārstāvētā iestāde un kādus pakalpojumus piedāvā. E - pasta saturs lielākoties ir par ko pilnīgi citu. Tā gan nav nekāda preses relīze, drīzāk tāds post scriptum, kas no vienas puses ir tīri informatīvs, no otras - potenciāli noderīgs. Gribi - lasi, gribi - ne.
autors: Ruu 29 Aprīlis, 2009, 13:27
-
Man kā patērētājam/klientam ir privilēģija izdarīt secinājumus par piedāvājumu (vēl kaut kur iet un meklēt, gaidi - nesagaidīsi ).
Bet runa ir par ko citu - ir elementāras lietas, ko vajadzētu pacensties ievērot. Ja jau stāstu sāk sekojoši : Reiz sen senos laikos, kādā karaļvalstī dzīvoja….. - tad tādu stāstu novietojot sadaļā ‘ Izdomājumi / pasakas/ joki/baumas'’ (sk.J.Kažas bloga piemēru) pārpratumu būs mazāk.
Starp citu - mārketinga teorijas grāmatās ir neskaitāmi piemēri ( Case Study) - par konkrētu notikumu aprakstu/apskatu.
Veiksmi Riņķa kungam viņa ieceru īstenošanā nākotnē !autors: Edge 29 Aprīlis, 2009, 19:28
-
Diemžēl man ļoti žēl, ka par nozae.lv ekspertu var sevi pozicionēt cilvēks bez akadēmiskas izglītības un īstenībā nezinošs, pat bez nekādas intelektuālas bāzes, bet stipri ambiciozs. Par intelektuālo bāzi domāju to, kas paaudžu paaudzēm citam pikts šūpulī. Dažs labs lasot vienkārši domā, ka tā ir norma un ka tā vajaga. Brīnos, kā Leta pieļauj tādu sevis diskreditāciju! Šaubos, vai mana radinieka Riharda Bērziņa(Valdess) laikā kaut kas tāds būtu iespējams…
autors: rupors 3 Maijs, 2009, 18:55
-
Viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes sabiedrisko attiecību speciālistiem Latvijā??? Ir spilgtāki piemēri, kas PR jomā izdarījuši lielākus ieguldūjumus. Turklāt pēdējie nebloķē sevis izveidotajās domubiedru grupās cilvēkus, kas izsaka pamatotu kritiku.
autors: Dainis G. 21 Jūlijs, 2009, 08:42
-
Tas tak riņķis, ko tu no riņķa gribēji?
autors: he he to Dainis G. 27 Jūlijs, 2009, 21:03