Turpat vai ikviens, kas kaut reizi ir mēģinājis uzrakstīt kādu rakstu un publicēt to internetā, noteikti ir saskāries ar negatīviem komentāriem. Vieni to uztver normāli, kā blakus parādību gūtajai publicitātei, bet citi atkal pārdzīvo par to, kas sakomentēts. Tā kā internets un dažādi sociālie mediji mūsu dzīvē ieņem arvien lielāku lomu un prasa no mums arvien vairāk privātā laika, es gribētu padalīties ar dažiem tīri profesionāliem secinājumiem un novērojumiem par šo elektroniskās komunikācijas fenomenu.
Vispirms jau ne vienmēr negatīvi komentāri nozīmē arī negatīvu publicitāti. Drīzāk gan otrādi, jo, kā parasti saku saviem klientiem, daudz lielāka loma ir komentāru skaitam, nevis to saturam. Tas ir tādēļ, ka komentāru skaits atspoguļo rezonansi sabiedrībā (vai vismaz konkrētā medija lasītāju vidū), ko attiecīgi izraisījis konkrētais raksts, bet to saturs lielā mērā ir vien spogulis komentētāju zināšanām, izpratnei par konkrēto problēmu un viņu vispārējam intelekta līmenim.
Visbiežāk diskusijas par maksāšanu žurnālistiem laikam jau sākas tad, kad biznesmeņi saprot, ka ar klasisko reklāmu un mārketingu kaut kādā brīdī ir par maz, lai pievērstu uzmanību uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem. Tāpēc gribas pamēģināt kaut ko jaunu un tiek meklētas alternatīvas. Tā dzimst lielā ideja par “slēpto reklāmu”, kurai tūlīt pat, uz karstām pēdām, vajadzētu izvest uzņēmumu uz jauna panākumu viļņa.