Domburs apgalvo, ka „draugiem.lv” no partijām prasa pārāk augstu maksu.

Te nu man viņam jāpiekrīt, jo daudz gudrāks gājiens būtu to projektu uztaisīt par velti, vienlaikus radot iespēju, piemēram, par kādu no partijām nobalsot ar sms palīdzību. Rezultāts būtu tāds, ka partijas šajā projektā, organizējot savu “atbalstītāju skaitu” beigās „iemestu” vēl daudz vairāk par to nosprausto summiņu. Turklāt tādā veidā „draugiem.lv” vienlaikus varētu uzsvērt, ka viņi ir patiešām sociāls portāls, kurā katrs maksā tikai par to, par ko grib vai var atļauties maksāt.

Nākamajā reizē, kad projekts jau būtu ieguvis popularitāti, varētu domāt par „abonentmaksas” ieviešanu. Un tik vai tā esmu pārliecināts, ka kaut vai pie tādas stratēģijas, kādu te ierosinu (ar visiem Dombura honorāriem kopā ņemot), portāls paliktu lielos plusos arī šajā reizē.

Man atrakstīja žurnāliste Ilze Vainovska no laikraksta „Kursas laiks”, kas bija noraizējusies, ka 18. novembris un citi Latvijas svētki ir kļuvuši gandrīz vai par tādu kā katra iedzīvotāja privātu darīšanu. Neesot vairs tās kopības sajūtas, kas bija pirmajos atjaunotās neatkarības gados, un tās izpratnes par svētkiem, kas bija vēl padomju laikos. Viņa savā vēstulē jautāja: „Kāpēc Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena neienāk veikalos tikpat strauji kā „Helloween”, Valentīna diena vai citi līksmi svētki, kuriem nav nekāda sakara ar mūsu valsti?” Un tiešām, šis jautājums man lika aizdomāties – kāpēc bez maz vienīgais mūsu valsts patriots ir Raivis Dzintars?

Lasīt vairāk »