Daudz runāts par to, ka veiksmīgākie zīmoli ir kā spilgtas personības, kuriem izdevies izveidot ciešas un atklātas attiecības ar savu pircēju. Bet kādas būtu attiecības starp cilvēkiem, ja viņi mācītos no tipiskās zīmolu komunikācijas tradicionālajos medijos? Mēģināšu uzburt šīs ģimenītes ikdienas ainiņu.

Sarunas starp partneriem notiktu vien pāris reizes gadā. Un kad saruna pēkšņi sāktos, tā notiktu ļoti intensīvi – kādas 2-3 nedēļas no vietas. Šajās attiecībās viens no partneriem tikai runātu, bet otrs tikai klausītos. Saruna tiktu veidota tieši 30 sekundes gara un atkārtota vizmaz 20 reižu. Valoda būtu bezpersoniska un galvenokārt sevi slavinoša. Nereti saruna varētu kļūt diezgan agresīva un uzbrūkoša. Runātājs sarunu uzsāktu neatkarīgi no tā, vai klausītājam bijusi viegla vai grūta darba diena. Turklāt saruna visbiežāk tiktu uzsākta vakara filmas pašā interesantākajā vietā. Pat ja sākotnēji ir uzplaiksnījušas kādas jūtas, šķiet, ka ilgtemiņā šīs attiecības ir nolemtas neveiksmei.

Viss šis nedraud zīmoliem, kas runā ar savu “partneri” regulāri, izmanto jaunos medijus, kas ļauj iesaistīties dialogā, un kas ir patiesi savos solījumos. Labs sarunu piemērs ir IKEA, kas ar savu pirms gada aizsākto interneta seriālu “Easy to assemble” ir pieejams pastāvīgi, turklāt tieši tad, kad klients vēlas to noskatīties. Īsā laikā seriāla auditorija sasniedza 1 miljonu, kas iedvesmoja IKEA vadošos cilvēkus palielināt investīcijas šī interneta seriāla otrās sezonas turpinājumā un veidot to vēl iespaidīgāku un atraktīvāku.

Līdzīga sarunas forma panākta ar tirdzniecības parka Alfa slēpto kameru dokumentālajiem videosižetiem, kas iesaista un izklaidē, pie viena atrādot šī tirdzniecības centra veikalu atmosfēru. Interese ir neviltota, jo videosižeti īsā laikā draugiem.lv portālā skatīti jau vairāk kā 400’000 reižu.

Jaunie mediji interneta vidē ļauj abiem sarunas biedriem pilnvērtīgi iesaistīties sarunā. Labs piemērs ir Cadbury piederošais zīmols Wispa Gold, kas piedāvā vides reklāmas stendus 2 miljonu mārciņu apmērā veltīt saviem pircējiem pateicībā par lojalitāti. Tā nu katrs var izvēlēties tekstu, bildi, vietu un cerēt, ka tieši viņa vai viņas vēstījums būs viens no 50 laimīgajiem, kas nonāks uz mammas vai sirdsmīļotā draudzenes mājas tuvumā esošā vides reklāmas stenda.

Jā, prasmīgi veidotās cilvēku savstarpējās attiecībās un attiecībās starp zīmolu un cilvēku ir pārsteidzoši daudz līdzību. Atliek tikai novēlēt pašam sev un visiem mārketinga komunikāciju nozares pilsoņiem veidot zīmolu attiecības un sarunas tikpat cilvēcīgas, patiesas, emocionālas un regulāras, kādas cenšamies veidot ar sev tuvajiem.

Vispirms jau svarīgi apzināties, ka paklupt vai nokrist ir tikai cilvēcīgi, tāpēc noteikti nevajag iegrimt depresijā vai uzskatīt sevi par neveiksminieku. Visi Latvijas un pasaules veiksmīgākie daiļslidotāji, basketbolisti, riteņbraucēji, cirka mākslinieki un uzņēmēji (tajā skaitā Ričards Brensons, Stīvs Džobs un Lauris Liberts) ne vienu vien reizi ir krituši. Un veiksmīgākie viņi ir tieši tāpēc, ka pēc kritieniem ir spējuši ātri piecelties, saārstēt brūces, pacelt galvu uz augšu, noorientēties tuvākā vai tālākā apkārtnē un straujā solī doties tālāk, cenšoties nepaklupt vēlreiz aiz tās pašas priedes saknes.

Tāpat zīmoliem, kas šobrīd strauji zaudējuši pircējus un vairs nevar lepoties ar pozitīviem biznesa rezultātiem, ir svarīgi saprast un atzīt kļūdas, piedāvāt skaidru attīstības vīziju un aktīvi informēt savus klientus un sabiedrību par aktuālajiem jaunumiem. Informēt gan nenozīmēt taisīt dārgu reklāmas kampaņu, kā to kļūdaini nesen izdarīja Crysler. Pēc vairāku miljardu ASV dolāru iepludināšanas uzņēmumā krīzes nomocītais auto ražotājs Crysler vēlējās pateikt “Paldies” visiem ASV nodokļu maksātājiem, bet tā vietā izpelnījās milzīgu kritiku un saniknoja tautu. Tā atbildēja ar savu “Paldies” Crysler uzņēmumam, kas iztērēja 300’000 $ šo pašu nodokļu maksātāju naudu preses reklāmas izvietošanā.

Krīzes skartiem zīmoliem svarīgi novērtēt savu izcelsmi un vērtības, kas to veidojušas līdz tam un palīdzējušas kļūt par mīlētiem un pirktiem. Viena no taktikām ir atgriešanās pie pamatiem jeb “Back to basics”. Tas nozīmē atmest visu lieko, ar ko zīmoli apauguši treknajos gados, nofokusēt biznesu un koncentrēties uz stiprākajiem un konkurētspējīgākajiem virzieniem. Piemēram, finanšu pakalpojumu nozarē tā no jauna ir drošība un atsaucīgi darbinieki. Labs piemērs ir krīzes skartā apdrošināšanas kompānija Allstate Insurance, kas svaigākajā reklāmas klipā atskatās uz savu 80 gadu bagāto pieredzi un veiksmīgi pārdzīvotajām 12 krīzēm un demonstrē izpratni par to, ka šajā laikā pats svarīgākais ir rūpes par savu ģimeni un spēja priecāties arī par “mazām lietām”.

Komunikācija ir svarīga, bet vēl jo svarīgāka ir aktīva iesaistīšanās dialogā. Beidzot arī daudzi lielie pasaules zīmoli kā Dell, Bank of America, Starbucks un citi ir sākuši aktīvi komunicēt ar katru patērētāju atsevišķi, kur Twitter izmantots kā galvenais šīs saziņas medijs. Vairāki lieliski dialogi apkopoti šeit zem sadaļas “Big brands (finally) joining the conversation”. Īpaši svarīgs šis aspekts kļūst tieši krīzes skartajiem uzņēmumiem, par kuriem neapmierinātība un negatīvi komentāri, ja tie paliek bez atbildes un risinājuma, vēl ilgstoši neļauj zīmoliem atgūties. Savukārt reaģējot uz konkrēta lietotāja problēmu un atrisinot to, iespējams iegūt patīkami pārsteigtu un apmierinātu cilvēku, kas šajā priekā gatavs dalīties ar citiem. Ja Izzi būtu operatīvi atrisinājis Artūra Medņa interneta pieslēguma problēmu, par ko viņš dažu dienu laikā paspēja uztaisīt milzīgu troksni Latvijas blogos un sociālajos tīklos, tad, iespējams, šobrīd Izzi būtu pozitīvais varonis nevis ļaundaris.

Taču pāri visam ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt optimismu un saskatīt jaunas iespējas arī šķietami bezcerīgās situācijās. Te lielisks piemērs ir Harvey Nichols, kas darbojas ekskluzīvu apģērbu tirdzniecības nozarē. Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, tas piedāvā pozitīvu skatījumu uz krīzi, “kas vēl nekad nav izskatījusies tik labi”. Asprātīgākā no šīs preses reklāmu sērijas piedāvā “No more ’same dress’ disasters”. Respektīvi, krīzes laikā samazinās iespēja, ka ballītē satiksi kādu, kurš būs apģērbies tieši tāpat kā tu, jo Harvey Nichols šajā laikā vairs var atļauties tikai retais.

Arī šokolādes ražotājs Cadbury, kuru pēdējā desmitgadē mocījušas dažādas kvalitātes problēmas un uzticības krīzes, spējis ne tikai veiksmīgi uz tām reaģēt, nomainot iepakojuma materiālu un atbildīgos uzņēmuma vadītājus, bet iet arī tālāk. Cadbury pilnībā izmainīja savu pieeju komunikācijā, pārvēršot to par lielisku izklaidi un tādējādi piesaistot jaunas auditorijas grupas. Un tās neko nezina par Cadbury senajām tradīcijām un arī nesenajām problēmām, taču novērtē zīmola pēdējo gadu spēju izklaidēt un pārsteigt. Rezultātā šī kompānija 2008. gadā spējusi palielināt savus pārdošanas apjomus par 30%, sasniedzot 550 miljonus mārciņu lielu peļņu.

Tātad – skaidra attīstības vīzija; godīga, aktīva un caurspīdīga komunikācija; attīrīšanās no visa liekā; aktuālu un konkurētspējīgu produktu piedāvājums un optimistisks skats uz dzīvi palīdzēs zīmoliem pēc kritiena piecelties un kļūt vēl stiprākiem.

Tā laikam ir daudzu mazo valstiņu problēma, ar ko slimo arī Latvija, – ko tad nu mēs, mums var būt tikai mazas idejas, mazi sasniegumi, mazi mērķīši un arī mazas veiksmītes. Jo neesam jau nekāda dižā lielvalsts. Tas, protams, neattiecas uz problēmām, jo tās gan mums var būt milzīgas un slavu nesošas.

Pagājušajā nedēļā pamatīgu iedvesmas devu smēlos no radošās izcilības festivāla Adwards 2009 žūrijas prezidenta Joakima Jonasona, kurš ir viens no apbrīnotākajiem un apbalvotākajiem radošajiem direktoriem pasaulē. Cilvēks, kurš padarījis slavenus Diesel, H&M un citus zīmolu konceptus, un kuram pateicoties salīdzinoši nelielās Zviedrijas reklāmas ideju spēks tika respektēts visā pasaules radošajā industrijā.

Kad Joakims ienāca reklāmas nozarē 90to gadu sākumā, Skandināvijā valdīja dziļa ekonomiskā krīze. Tomēr tas nebija šķērslis, lai izveidotos līdz šim slavenākās zīmolu idejas, kas nākušas no Zviedrijas. Tāpēc neviļus aizdomājos, ka Joakima pieredze varētu būt īpaši vērtīga tieši šobrīd, kad arī Latvijā finanšu resursi, kas jau līdz šim nav bijuši milzīgi, kļūst vēl ierobežotāki. Faktiski mūsu vienīgā reālā iespēja izrauties pasaulē ir tieši ar izcilām idejām.

Lūk, dažas no Joakima atziņām.

1. Ir jāvēlas mainīt pasauli. Respektīvi, pirms sākt ko darīt, ir svarīga attieksme pret darbu un dzīvi. Ir jāvēlas paveikt ko lielu, nevis tikai radīt kārtējo ideju, kā veiksmīgi pārdot vairāk piena, prezervatīvu vai kredītkaršu. Un pat ja mēs pasauli neizmainīsim, tas ļaus domāt plašāk un aktīvāk cīnīties par drosmīgām idejām.

2. Ideju radīšana jāuztver kā nepārtraukts eksperiments. Procesa sākumā vislabāk darīt nepareizas un neloģiskas lietas. Turklāt pašu procesu var sākt no otra gala. Ja domā par automašīnu, sāc ar tomātu. Tikai tā iespējams nonākt pie patiesi pārsteidzoša gala iznākuma. Un pat ja pirmajā acu uzmetienā ideja nav pilnīgi skaidra, prāts visdrīzāk atradīs savu skaidrojumu.

3. Iedvesma jāsmeļ nepārtraukti. Un tā nav jāsmeļ no visām līdz šim radītajām pasaules vai vēl ļaunāk – Latvijas reklāmām. Iedvesma jāmeklē no citām pasaulēm –mūzikā, mākslā, arhitektūrā, dārzkopībā, medicīnā, arheoloģijā, mocartoloģijā, vēsturē, futuroloģijā vai kurmju apkarošanas stratēģijā. Tikai tā iespējams radīt patiešām svaigu un pārsteidzošu ideju.

4. Jādomā plašākā kontekstā. Reklāmā jāatsaucas uz aktuālajām sabiedrības, valsts vai pasaules problēmām, notikumiem vai personībām. Tāpēc rīts jāsāk ne tikai ar Dienu un Dienas Biznesu, bet arī ar pasaules vadošo mediju apskatu. Piemēram, Herald Tribune un Times. Tas ļaus veiksmīgāk izprast un ietekmēt pasauli.

5. Jābūt spītīgi neatlaidīgam. Jo tie, kuri necīnās, arī neuzvar. Tāpat kā nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Līdzīgi kā uz banāna mizas iespējams paslīdēt tikai tad, ja tu vispār kaut kur dodies.

Nu ko, Latvija, mērķējam augstāk! Turklāt tas patiešām neko nemaksā.

Tā laikam ir daudzu mazo valstiņu problēma, ar ko slimo arī Latvija, – ko tad nu mēs, mums var būt tikai mazas idejas, mazi sasniegumi, mazi mērķīši un arī mazas veiksmītes. Jo neesam jau nekāda dižā lielvalsts. Tas, protams, neattiecas uz problēmām, jo tās gan mums var būt milzīgas un slavu nesošas.

Pagājušajā nedēļā pamatīgu iedvesmas devu smēlos no radošās izcilības festivāla Adwards 2009 žūrijas prezidenta Joakima Jonasona, kurš ir viens no apbrīnotākajiem un apbalvotākajiem radošajiem direktoriem pasaulē. Cilvēks, kurš padarījis slavenus Diesel, H&M un citus zīmolu konceptus, un kuram pateicoties salīdzinoši nelielās Zviedrijas reklāmas ideju spēks tika respektēts visā pasaules radošajā industrijā.

Kad Joakims ienāca reklāmas nozarē 90to gadu sākumā, Skandināvijā valdīja dziļa ekonomiskā krīze. Tomēr tas nebija šķērslis, lai izveidotos līdz šim slavenākās zīmolu idejas, kas nākušas no Zviedrijas. Tāpēc neviļus aizdomājos, ka Joakima pieredze varētu būt īpaši vērtīga tieši šobrīd, kad arī Latvijā finanšu resursi, kas jau līdz šim nav bijuši milzīgi, kļūst vēl ierobežotāki. Faktiski mūsu vienīgā reālā iespēja izrauties pasaulē ir tieši ar izcilām idejām.

Lūk, dažas no Joakima atziņām.

1. Ir jāvēlas mainīt pasauli. Respektīvi, pirms sākt ko darīt, ir svarīga attieksme pret darbu un dzīvi. Ir jāvēlas paveikt ko lielu, nevis tikai radīt kārtējo ideju, kā veiksmīgi pārdot vairāk piena, prezervatīvu vai kredītkaršu. Un pat ja mēs pasauli neizmainīsim, tas ļaus domāt plašāk un aktīvāk cīnīties par drosmīgām idejām.

2. Ideju radīšana jāuztver kā nepārtraukts eksperiments. Procesa sākumā vislabāk darīt nepareizas un neloģiskas lietas. Turklāt pašu procesu var sākt no otra gala. Ja domā par automašīnu, sāc ar tomātu. Tikai tā iespējams nonākt pie patiesi pārsteidzoša gala iznākuma. Un pat ja pirmajā acu uzmetienā ideja nav pilnīgi skaidra, prāts visdrīzāk atradīs savu skaidrojumu.

3. Iedvesma jāsmeļ nepārtraukti. Un tā nav jāsmeļ no visām līdz šim radītajām pasaules vai vēl ļaunāk¬ – Latvijas reklāmām. Iedvesma jāmeklē no citām pasaulēm –mūzikā, mākslā, arhitektūrā, dārzkopībā, medicīnā, arheoloģijā, mocartoloģijā, vēsturē, futuroloģijā vai kurmju apkarošanas stratēģijā. Tikai tā iespējams radīt patiešām svaigu un pārsteidzošu ideju.

4. Jādomā plašākā kontekstā. Reklāmā jāatsaucas uz aktuālajām sabiedrības, valsts vai pasaules problēmām, notikumiem vai personībām. Tāpēc rīts jāsāk ne tikai ar Dienu un Dienas Biznesu, bet arī ar pasaules vadošo mediju apskatu. Piemēram, Herald Tribune un Times. Tas ļaus veiksmīgāk izprast un ietekmēt pasauli.

5. Jābūt spītīgi neatlaidīgam. Jo tie, kuri necīnās, arī neuzvar. Tāpat kā nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Līdzīgi kā uz banāna mizas iespējams paslīdēt tikai tad, ja tu vispār kaut kur dodies.

Nu ko, Latvija, mērķējam augstāk! Turklāt tas patiešām neko nemaksā.

Latvijas Māksliniecisko direktoru klubs (LADC) turpina mūs pārsteigt un lutināt. Nepilnu trīs gadu laikā ar LADC komandas neatlaidību, entuziasmu un šarmu Rīgā viesojušies tādi pasaulē atzīti dižgari kā Stefans Zāgmeistars, Edvards de Bono, Hermans Vaske, Bobs Gills, Maikls Konrāds, Deivids Kārsons, Pola Šēra, Artēmijs Troickis, Deivids Kārsons, Diks Povels,….. Nedaudz sareiba galva, vienkopus sarakstot visus šos apbrīnas cienīgos vārdus. Kas gan varētu būt nākamais iedvesmojošais viesis? Kventīns Tarantīno, Stīvens Spīlbergs vai Vudijs Alens? Džordžo Armani, Filips Starks vai Baraks Obama? Vai varbūt Ričards Brensons vai Stīvs Džobss (turēsim īkšķus par Džobsa atveseļošanos)?

Kamēr sapņojam par nākotni, tikmēr Rīgā šonedēļ notika neticamais – ar lekciju viesojās Sers Džons Hegartijs (Sir John Heigarty) – dzīva leģenda un viens no pasaulē ievērojamākajiem reklāmas ideju autoriem. Vienīgais cilvēks pasaulē, kurš par īpašu ieguldījumu reklāmas un mārketinga nozares attīstībā pirms dažiem gadiem ieguvis Sera titulu un iecelts bruņinieka kārtā. Cilvēks, kas radījis Audi zīmola ideju Vorsprung durch technik un panācis Levi’s zīmola atdzimšanu. Hegartija radītās radošās aģentūras Bartle Bogle Hegarty (BBH) paspārnē radīta Axe efekta ideja Unilever klientam, Johnnie Walker Keep walking un daudzas citas leģendāras zīmolu idejas. Jā, arī Youtube karalis – flat eric jeb lelle, kas pirms dažiem gadiem padarīja Levi’s reklāmas par vienām no skatītākajām un lipīgākajām reklāmām interneta vidē. Starp citu BBH arī bija pirmais reklāmas aģentūras birojs Second life virtuālajā pasaulē.

Hegartijs ar dzirkstošu angļu humoru un džentlmenisku šarmu savā prezentācijā K-sunī stāsta par tiem kritiskajiem faktoriem, kas atšķir izcilu reklāmas ideju no viduvējas. Un zibenīgi apstiprina tēzes ar paša komandas radītajiem reklāmas šedevriem.

Viena no centrālajām Hegartija tēzēm – zīmolu un reklāmas idejas ir ietekmīgākas un veiksmīgākas, ja tās stāv pāri reklāmai, proti, atsaucas uz sabiedrībā aktuālajiem procesiem vai citām nozarēm, nevis uz šauri definētu reklāmas veidošanas praksi. Savukārt zīmola stratēģijas spēku Hegartijs salīdzina ar stabilu pamatu, no kura atsperoties radošā komanda var aizlēkt ievērojami tālāk, augstāk un virtuozāk.

Arī slavai pēc Hegartija domām ir milzu spēks, jo zīmola vērtību veido ne tikai cilvēki, kas to iegādājas, bet arī cilvēki, kas to vienkārši pazīst. Un tomēr, nekas nav spēcīgāks un atbruņojošāks reklāmā kā patiesību. Puspatiesība vai pārpušķota produkta reklāma spējīga būt aktuāla tikai īstermiņā.

Hegartijs arī dzīvē seko principam – domāt plašāk, redzēt pāri reklāmas nozarei. Viņš ir azartisks mākslas un fotogrāfiju kolekcionārs. Viņš arī īpašnieks 25 hektārus plašiem vīna dārziem Francijā, kas izgatavo Hegarty Chamans vīnu. Optimists darbos, vārdos, attieksmē pret dzīvi un nākotni. Cilvēks, kurš fanātiski tic ideju spēkam un dizaina šarmam. Reklāmas industrijas Miks Džegers gan savas ilgstošās un veiksmīgās karjeras, gan ietekmes ziņā. Jā, zināmas līdzības var pamanīt pat abu džentelmeņu izskatā.

Esmu pārliecināts, ka ja katrs no mums fanātiski mīlētu un ar Hegartija azartu un enerģiju darītu savu darbu, tad Latvijas ekonomika varētu ne vien daudz gludāk izkļūt sveikā cauri globālajām pasaules kataklizmām, bet arī veiksmīgāk parādīt savus muskuļus starptautiskajā mērogā.

Šoreiz gribu padalīties ar trīs reklāmas kampaņām, kas mani pārsteidza un iedvesmoja pēdējo dažu nedēļu laikā. Pārsteidza ar savu aktualitāti, precīzo ziņas trāpījumu gan izvēlētās formas, gan radīto emociju dēļ.

Pirmā no tām ir svaigākā Financial Times vides reklāmas kampaņa, kas kopš tās ieviešanas jau radījusi lielu rezonansi un publicitāti dažādos preses un interneta izdevumos. Pievienoju raksta fragmentu no Guardian, kur apskatāma arī pati reklāma. Financial Times kampaņas mērķis ir iedvesmot uzņēmumus izmantot tās iespējas, ko sniedz ekonomikas lejupslīde. Tāpēc īpašā mājaslapā izvietoti pētījumi un piemēri, kas apliecina faktu, ka iepriekšējo ekonomikas krīžu periodos veiksmīgaki bijuši tie uzņēmumi un zīmoli, kas turpinājuši investēt mārketingā un reklāmā nekā tie, kas izvēlējās tuvredzīgāko risinājumu – samazināt izmaksas uz mārketinga rēķina.

Otra reklāma ir labākais no politiskajiem manevriem, ko savā galvā spēju iedomāties. ASV prezidenta kandidāta Baraka Obamas atbalstītāji pirms dažām dienām Youtube ievietojuši reklāmu, izmantojot visiem labi zināmo DDB Čikāgas radīto Budweiser whassup klipu, kas pirms 8 gadiem sašūpoja pasaules reklāmas nozari un kļuva par tā laika lipīgāko un veiksmīgāko kampaņu pasaulē, iegūstot arī Grand Prix Cannes Lions festivālā. Savukārt šajā 60Frames izgatavotajā interneta klipā asprātīgi parādīts, kur līdzšinējā ASV administrācija prezidenta Buša vadībā pēdējo 8 gadu laikā novedusi pirms tam tik bezrūpīgos draugus. Lieliskais veikums apskatāms šeit, to jau paguvuši noskatīties 3,5 miljoni Youtube apmeklētāju.

Trešais iedvesmojošais piemērs ir svaigākā Apple interneta klipu sērija, kas veltīta Microsoft pedējo mēnešu izmisīgajiem pūliņiem glābt Microsoft Vista bēdīgos pārdošanas rezultātus. Microsoft investējis 300 miljonus dolāru reklāmas kampaņā, gan izveidojot klipu sēriju ar paša Bila Geitsa piedalīšanos, gan izmantojot dažādus populārus pilsoņus “I’m a PC” stāstu sērijā. Lai cik tas kādam varētu šķist dīvaini, bet produkta kvalitāti ar reklāmas kampaņu ietekmēt tomēr nevar, tāpēc arī šī Microsoft kampaņa nav devusi ievērojamu uzlabojumu Vista popularitātē. Šo tēmu Apple jauki apspēlējis jau ierastajā un pēdējos divus gadus aktīvi izmantotajā “Mac vs Pc” klipu sērijas manierē.

Radošās nozares attīstās straujāk, darbojas elastīgāk, mainīgajā pasaulē pielāgojas ātrāk, rada 100% pievienoto vērtību un var brīvi eksportēt savu produktu neierobežotā reģionā. Visi šie kritēriji ir labs pamats pārliecībai, ka Latvijas Nokia vai Skype iespējams slēpjas tieši radošajās industrijās – dizainā, arhitektūrā, mākslā, unikālos produktu un pakalpojumu zīmolos, netradicionālās un svaigās komunikāciju idejās.

Turklāt laikmetā, kad tradicionālie risinājumi zaudē efektivitāti un pasaule alkst pēc jaunām un svaigām idejām, tieši mūsu reģiona komunikāciju aģentūras ar savu salīdzinoši nelielo pieredzi tradicionālajās jomās var visu savu enerģiju veltīt “nepieradinātām”, inovatīvām un eksperimentālām idejām. Un tādējādi gūt izcilus panākumus. Starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer žūrija šogad Latvijas un Baltijas radošo aģentūru darbu novērtējusi visaugstāk tieši inovatīvu komunikāciju ideju kategorijā. Arī šīs vasaras lielie panākumi pasaulē prestižākajā reklāmas festivālā Cannes Lions, kurā Latvija startējusi visveiksmīgāk no mūsu Baltijas reģiona izcīnot 2 godalgas 85 valstu un 28’000 darbu konkurencē, ir spēcīgs signāls mūsu starptautiskajai konkurētspējai.

Latvijā radītie zīmoli un reklāmas radošie risinājumi jau šobrīd regulāri aizceļo uz abām Baltijas kaimiņvalstīm, un laiku pa laikam tiek eksportēti arī uz Austrumeiropu, Skandināviju un citiem reģioniem. Lai arī lielākie starptautiska mēroga veiksmes stāsti mums vēl ir priekšā, tomēr vairāku Latvijas radošo aģentūru kontos jau ir labi piemēri. Tā, piemēram, vadošā Somijas krāsu zīmola Tikkurila zīmola stratēģija, tēla un produktu reklāmas kampaņu materiāli viņu Austrumeiropas valstu reģionam izstradāti Latvijā un tiek lietoti Slovākijā, Čehijā, Bulgārijā un citās valstīs. Tāpat arī Statoil automātisko degvielas uzpildes staciju zīmols 1-2-3, kurš izpleties ne vien Baltijā, bet pārsniedz 200 šādu staciju Skandināvijā, ir Latvijā radīts zīmols, par kura izstrādi Latvijas aģentūra sākotnēji konkurēja ar aģentūrām no Anglijas un Norvēģijas. Latvijas aģentūru kontā ir farmācijas uzņēmuma Mepha zīmolu portfeļa iepakojuma dizains. Tas sākotnēji ticis veidots 4-6 valstu tirgiem, bet tā kā projekts bija veiksmīgs, Mepha nolēma pakāpeniski ieviest identitāti arī citos tirgos - Rietumeiropā un Dienvidamerikā. Latvijas radošā aģentūra kā pirmā un pagaidām vienīgā Austrumeiropas aģentūra izmēģina savus spēkus, atverot filiāli arī Eiropā – Berlīnē, kur jau radījusi vairākas kampaņas Vācijas tirgū tādiem klientiem kā Latvijas Republikas vēstniecība Vācijā, True To Nature, Madara, Baltijas Tūrisma centrāle un MTV Networks.

Šobrīd gan šiem eksporta veiksmes stāstiem drīzāk ir gadījuma raksturs, tomēr šie piemēri un daudzi citi signāli rāda, ka mēs to varam darīt. Vēl pavisam nedaudz pietrūkst pārliecības, pieredzes un autoritātes. Straujāku attīstību šajā virzienā kavē arī Eiropas Struktūrfondu prioritāšu sadalījums, kur pēc šī brīža uzstādījuma pieprasījums pēc līdzfinansējuma jaunas ražošanas iekārtas iegādē gandrīz vienmēr uzvarēs pieprasījumu līdzfinansēt investīcijas jaunu stratēģisku un radošu komunikāciju produktu izpētē un apmācībā.

Latvija 2030 stratēģijas pašreizējā versijā radošumam piešķirta prioritāra loma, tāpēc ir cerības, ka radosās industrijas tiks novērtētas augstāk un arī atbalstītas vairāk. Līdz šim kā musu valsts lielais eksporta trumpis bieži minēta farmācija un meži. Savukārt par tranzītu tiek runāts, domājot vien par dažādu kravu pārvadājumiem pa ceļiem, sliedēm, kuģiem un naftas vai gāzes trubām. Pēdējos mēnešus arī tranzīts pa gaisa ceļu tiek minēts kā Latvijas lielā iespēja.

Es piedāvāju skatīties uz eksportu un tranzītu vēl plašāk un tālredzīgāk. Kāpēc gan Latvija nevarētu būt radošo ideju eksporta un tranzīta valsts? Jo tieši mēs pastāvīgi esam bijuši spiesti konkurēt ar mazākiem mārketinga resursiem, liekot pretī kreativitāti. Jo tieši mēs varam veiksmīgāk nekā vairums citu valstu iztulkot rietumvalstu zīmolu idejas austrumu kultūrai saprotamā veidā un otrādi.

Vairs nav šaubu par to, ka saņemot ekonomikas “auksto dušu”, virkne Latvijas uzņēmumu jau piedzīvo un vēl kādu laiku piedzīvos skarbus mirkļus. Bet man kā nelabojamam optimistam tomēr škiet, ka ir arī labās ziņas. Pirmkārt, atceroties studentu laikus, pēc aukstas dušas prāts ir skaidrāks un ķermenī tiek atmodinātas jaunas enerģijas un ideju rezerves. Otrkārt, pretstatā pēdējo gadu nesamērīgi straujajai izaugsmei, uzņēmēji šobrīd spiesti atgriezties pie pamatvērtībām – produkta kvalitātes, darbinieku attīstības, organizācijas efektivitātes un zīmola pieredzes veidošanas. Daudziem uzņēmumiem ekonomiskā krīze nozīmē arī ievērojamu biznesa apjomu samazināšanu, ko psiholoģiski nav viegli pieņemt, bet ilgtermiņā tas var izrādīties pat ļoti veselīgi.

Bo Burlingham, žurnālists un vairāku žurnālu redaktors no ASV, pirms kāda laika sarakstījis neticami iedvesmojošu grāmatu ar nosaukumu “Small giants”, ko Financial Times atzinis viena no gada biznesa grāmatām. Tas ir stāsts par 12 dažādiem uzņēmumiem, kas apzināti izvēlējušies būt nevis lielākie, bet gan labākie savās nozarēs. Starp tiem apskatīti tādi parauguzņēmumi kā alus darītava Anchor Brewing, restorānu grupa Union Square Hospitality Group (pastāvīgi atrodas Ņujorkas restorānu Top 3), skaņu ierakstu studija Righteous Babe Records, delikatešu ražotājs Zingerman’s Community of Business un vēl 8 citi “mazie giganti”.

Uzklausot izvēlēto uzņēmumu vadītāju stāstus par viņu izauklēto kompāniju attīstības gaitām, izaicinājumiem, kļūdām un veiksmes faktoriem, grāmatas autors nonāk pie vairākiem interesantiem secinājumiem, kas vieno visus šos veiksmes stāstus.

Pirmkārt, visu šo uzņēmumu prioritāte ir izcila produkta vai servisa radīšana, nevis vēlme būt lielākajiem, straujāk augosajiem vai pelnošākajiem. Precīzāk sakot, tie pastāvīgi cīnās par to, lai paliktu mazi, neatkārtojami un kontrolējami. Visu šo uzņēmumu veidotājiem viņu radītais produkts vispirms ir sirdslieta un tikai pēc tam ienākumu avots. Otrkārt, katram “mazajam gigantam” ir savs īpašais mojo jeb maģisks šarms, ko izjūt gan darbinieki, gan klienti. Mārketingā to varētu saukt par zīmola personību, kas šiem mazajiem gigantiem ir unikāla. Vēl šos uzņēmumus vieno ļoti simpatizējošas un ciešas attiecības ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, sabiedrību un vidi, kurā tie darbojas. Un nereti tieši atbalsta sniegšana apkārtējai sabiedrībai kļūst par augstāko uzdevumu, lielo misiju un prieka avotu. Un kā zināms, patiesu prieku nopikt nav iespējams.

Šķēršļi būt un palikt izcilākajiem ir dažādi. Pirmkārt jau sabiedrībā un biznesa vidē valdošais stereotips, ka uzņēmuma veiksmi mēra pēc apgrozījuma pieauguma datiem. Tātad nepieciešama nemitīga izplešanās, jaunu produktu, pakalpojumu un distribūcijas kanālu attīstīšana, reģionāla un starptautiska attīstība, kas visbiežāk neļauj noturēt izcilo kvalitāti un saglabāt personīgas attiecības starp darbiniekiem, piegādātājiem, partneriem un klientiem. Tāpat spiediens nāk no pieaugoša klientu skaita, kas kļuvuši uzticīgi lieliskajam produktam un rekomendējuši to arī saviem draugiem un paziņām. Taču, strauji augot, ir milzīga iespēja zaudēt konkurētspēju, kļustot par vidējiem vai labiem, bet ne vairs izciliem.

Tā nu es aizdomājos, ka pēc nepārtrauktiem un neveiksmīgiem Latvijas Nokia meklējumiem, varbūt mums ir vērts tiekties pēc izcilības mazākā mērogā un reģionā, nevis izmisīgi radīt savu CocaColu, Apple vai Bodyshop.

Pirmais un acimredzamākais Latvijas mazais gigants, kas man iešāvās prātā lasot grāmatu, ir restorāns Vincents. Tas atbilst visiem maza giganta kritērijiem, jo īpaši atceroties neseno pagātni, kad Vintents mērķtiecīgi samazināja savu biznesa apjomu un atteicās no pusdienu piedāvājuma, lai varētu visu savu enerģiju un izdomu veltīt neaizmirstamam un gastronomisku baudu pilnam vakariņu piedzīvojumam. Vincenta seja un galvenais šefpavārs, kura vārdu zina gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs un gandrīz ikviens prominentais Latvijas viesis, bieži pats ir klāt pie vakariņu baudītājiem, lai ar tiem iepazītos un dalītos ar kādu no saviem aizraujošajiem stāstiem. Mārtiņš Rītiņš ir izaudzinājis labākos Latvijas pavārus, no kuriem vairums nu atvēris savus restorānus. Šefpavārs pazīst katru savu piegādātāju personīgi, kā arī aktīvi darbojas sabiedrības labā, nenogurstoši stāstot par veselīgu uzturu, slowfood kustību, kā arī drīzumā plānojis atvērt Latvijas inovatīvās gastronomijas skolas durvis.

Arī mūsu BMX braucēju sasniegumu pamatā ir “Small giants” attieksme - daudzu gadu entuziastisks darbs un konrētas prasmes noslīpēšana līdz pasaules līmeņa izcilībai. Jā, arī sportā mazām valstīm būtu jākoncentrējas uz atsevišķām nišām, jākļūst izciliem un nepārspējamiem tajās, nevis jāmēģina konkurēt lielvalstis lielajos un investīcijām bagātākajos sporta veidos.

Esmu pārliecināts, ka ekonomikas krīze veicinās Latvijas uzņēmēju un valsts konkurētspēju pasaulē, jo liks vairāk domāt ne tikai par to, ko mēs darām, bet KĀ MĒS TO DARĀM. Un mazie giganti ir mūsu lielā iespēja…

Ja esat uzmanīgs ziņu lasītājs, tad visdrīzak jau būsiet dzirdējuši, ka īsi pirms Jāņiem pirmo reizi pasaules prestižākā reklāmas festivāla Cannes Lions vesturē tika nopietni pieteikts Latvijas vārds. Jā, šī patiešām ir pirmā reize, kad Latvija saņem augstāko un svarīgāko starptautisko novērtējumu, tuklāt vienlaicīgi divās kategorijās.

Pirmā ziņa Latviju pāršalca otrdienas rītā, kad tika publiskoti uzvarētāji tiešā mārketinga kategorijā. Starp uzvarētājiem lepni gozējās arī aģentūra “!MOOZ”, kas saņēma “Sudraba lauvu” par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotās kampaņas “Orgānu donori” radošo risinājumu. Otra priecīgā ziņa Latviju pāršalca ceturtdienas rītā, kad tika paziņoti konkursa Young Lions uzvarētāji. Bronzas godalgu šajā kategorijā saņēma DDB Latvija tekstu autors Raimons Platacis un Cube animators Mārcis Miķelsons. Balva šajā kategorijā tika izcīnīta sacenšoties ar 28 valstu komandām, izstrādājot interaktīvu reklāmu Unicef Tap projektam, kurš vāc naudu bērnu apgādei ar dzeramo ūdeni jaunattīstības valstīs.

Daudzi no jums teiks, ka tā ir veiksmīga sakritība. Var jau būt, tomēr es pievienotu arī atvērtu prātu, mērķtiecību, entuziasmu un pamatīgu latvieša sīkstumu, bez kura šie sasniegumi nebūtu iespējami. Par to, ka tā nav nejaušība, liecināja arī vairāki signāli no iepriekšējo gadu reģionālajiem Baltijas un Eiropas reklāmu festivāliem, kur Latvijas radošie prāti ieguva vērā ņemamus apbalvojumus. Lai vai kā, festivāla 10’000 apmeklētāji un pasaules reklāmas industrijas aktīvākie pilsoņi tagad zina, ka Latvijā dzīvo ļoti talantīgi cilvēki, kas spēj īstenot pasaules līmeņa idejas. Un pastaigājoties pa Kannas pilsētas ielām, jutos ļoti lepns par mūsu mazās valstiņas lielo panākumu.

Šī gada Kannu festivāls bija zīmīgs ar to, ka starp lievalstīm un milzu aģentūrām parādījās daudzi jauni valstu vārdi (Filipīnas, Peru, Latvija u.c.), kā arī nelielas un mazpazīstamas aģentūras. Tā piemēram, par gada Interaktīvo aģentūru (Interactive agency of the year) tika atzīta Lean Mean Fighting Machine no Londonas, kurā darbojas vien 22 cilvēki, bet Titanium Grand Prix ieguva līdzīga izmēra aģentūra Projector no Tokijas. Savukārt “Zelta lauvu” filmu nozarē par Nike kampaņu saņēma Kalifornijā bāzētā aģentūra 72andSunny. Tas pierāda, ka katrs no mums var radīt un realizēt izcilas idejas. Un, lai reklāma tiktu pamanīta un atzīta, to vairs negarantē miljonus dolāru vai eiro vērtas kampaņas. Bet gan svaigas un pārsteidzošas idejas.

Šī gada festivāls ļoti skaidri iezīmēja, ka digitālā un integrētā domāšana tiek novērtēta arvien augstāk ne tikai no reklāmdevēju puses, bet ir kritiski svarīga, lai tiktu pie godpilnās “Lauvas”. Labs piemērs ir ar Grand Prix novērtētā UNIQLOCK mājas lapa, kas ietver sevī video, blogu, pārdošanas instrumentu, personalizētu tīklu un neskaitāmus izklaides elementus un deju video. Arī TV kategorijā abu Grand Prix darbu veiksme saistāma ar to veiksmīgo integrēšanos digitālajā pasaulē. Tā piemēram, Cadbury’s Gorillas klips ir šobrīd visvairāk skatītais zīmola video YouTube mājas lapā ar desmitiem dažādu jaundarinājumu no lietotāju puses. Tāpat arī Halo 3 panākumi slēpjas web filmu un TV reklāmas klipa kopdarbā.

“Cannes Lions” ir pasaulē ietekmīgākais reklāmas festivāls, kas ir pielīdzināms “Oskara” balvām kino vai “Grammy” balvām mūzikas industrijā. Kopumā festivālā “Cannes Lions” šogad tika iesniegti 28 000 darbu no 85 valstīm. Trīs apbalvotākie reklāmas aģentūru tīkli šogad ir BBDO, DDB un Saatchi&Saatchi. Savukārt festivāla 55 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē kopvērtējumā joprojām nepārspēts ir DDB, ko šogad nevarēju un negribēju noklusēt.

Lai arī interneta portāls YouTube tika izveidots tikai pirms 3 gadiem, šobrīd tas kļuvis par fenomenu komunikāciju un mediju nozarē. Katru dienu tiek noskatīti vairāk nekā 80 miljonu YouTube video. Katru minūti tiek nolādētas 10 stundas videomateriāla. Patiesībā šobrīd jau varētu pastrīdēties vai YouTube nav kļuvis par visietekmīgāko mediju kanālu pasaulē. Katrā ziņā šis kanāls jau ieņēmis ļoti nopietnu pozīciju arī korporatīvajā pasaulē, jo daudzi uzņēmumi saskārušies ar milzu iespējām un arī milzu draudiem uzņēmuma un tam piederošo zīmolu reputācijai, nokļūstot saskarē ar tik lielu, radošu un ātri reaģējošu auditoriju visā pasaulē.

Pirms Sociālo mediju ietekmes konferences sākuma, kas 4. Jūnija norisināsies Londonā, DDB starptautiskais aģentūru tīkls apkopojis YouTube korporatīvo zīmolu populārāko reklāmas video Top10. Visi sekojošie video parādās starp pirmajiem 10 rezultātiem, kad meklētājā tiek ievadīts attiecīgā zīmola nosaukums, katrs no tiem ir skatīts vismaz miljons reizes un katrs no tiem ir komentēts vizmaz 100 reizes. Šeit varat apskatīt visu šos Top 10 zīmolus augošā secībā, sākot ar Toyota “Top Gear: Killing a Toyota Part 1” video, kas skatīts 1,132,279 reizes un beidzot ar visskatītāko Nike “Ronaldinho: Touch of Gold” video, kas skatīts 22,581,372 reizes.

Arī nākamā ASV prezidenta likteni, iespējams, noteiks tieši YouTube auditorijas noskaņojums. Līdz šim tajā dominējis pārliecinošs atbalsts demokrātu kandidātam Obamam. Jau kopš mūzikas videoklipa “Yes, we can” parādīšanās pagājušā gada rudenī to noskatījušies vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, rezultātā Obamas atbalstītāju pulks ir krietni pieaudzis. Tikpat populārs izrādījies arī video, kas tika vērsts pret otru demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni un balstīts uz vienu no pagājušā gadsimta izcilākajiem reklāmas klipiem – Apple Macintosh “Think different“. Jāpiezīmē, ka šie klipi ir pašu lietotāju veidoti un ir skatīti simtkārtkārt vairāk reižu nekā oficiālie kandidātu reklāmu video. Šis ir izcils piemērs par milzīgo YouTube ietekmi, kas vieniem nozīmē milzu iespējas, bet citiem - milzu draudus.

Pateicoties YouTube, kaut kādā mērā zudusi daudzu citu mediju nozīme, jo kāpēc gaidīt savu mīļāko mūzikas videoklipu parādāmies MTV ekrānos, ja to jebkurā mirklī var apskatīties YouTube. Digitālajā laikmetā katrs pats var veidot savu TV kanālu, kā arī zīmoli var piedāvāt interneta TV kanālus, kā to veiksmīgi dara Audi.TV un Bud.TV. Kāpēc abonēt reklāmas klipu arhīvus, ja gandrīz katra aktuāla reklāma apskatāma YouTube bez maksas, vien ievadot kādu no atslēgas vārdiem.

Latvijas zīmoli vēl tikai iesildās šim medijam, kaut gan jau redzami vairāki ļoti spēcīgi signāli, ka arī priekš Latvijas šeit potenciās ir mizīgs. Latvijā tapis video, kas skatīts vairāk nekā 3 miljons reižu nāk no Parkour kustības aktīvistiem, kuri iespējams saņēmuši ne vienu vien piedāvājumu piedalīties starptautskos šovos un projektos.

Tāpat par veiksmi uzskatāms arī mūsu Eirovīzijas “pirātu” priekšnesuma video, ko kopumā noskatījušies ap 300’000 reižu vēl pirms lielā Eiropas pusfināla un tāpēc iespējams, ka dziedošie Latvijas pirāti var cerēt uz lielāku atpazīstamību un fanu pulciņu nekā viņu konkurējošie dziedoņi.

Plānojot komunikāciju idejas un kanālus, internetam būtu jābūt pirmajam, ko nepieciešams apsvērt. Un tomēr lielais vairums reklāmu Latvijā aprobežojas vien ar interneta baneriem un so kanālu uztver kā nenozīmīgu un atbalstošu mediju lielajiem un tradicionālajiem mediju kanāliem. Konferencē “Alternatīvais mārketings”, kas pirms dažām nedēļām norisinājās Rīgā vēl skarbāk izteicās MTV Baltijas vadītājs Tomas Ramanauskas: “Ja mārketinga menedžeris saka, ka internets ir alternatīvais mediju kanāls, atlaidiet viņu no darba tajā pašā dienā.“

Vēl tikai viens lūgums no manas puses. Pajautājiet sev – kā jūsu uzņēmums un zīmols izskatās YouTube?