25 Oktobris, 2008

Vai viegli eksportēt idejas?

Autors: Andris Rubīns @ 19:36 Kategorijas: zīmoli, Radošās industrijas

Radošās nozares attīstās straujāk, darbojas elastīgāk, mainīgajā pasaulē pielāgojas ātrāk, rada 100% pievienoto vērtību un var brīvi eksportēt savu produktu neierobežotā reģionā. Visi šie kritēriji ir labs pamats pārliecībai, ka Latvijas Nokia vai Skype iespējams slēpjas tieši radošajās industrijās – dizainā, arhitektūrā, mākslā, unikālos produktu un pakalpojumu zīmolos, netradicionālās un svaigās komunikāciju idejās.

Turklāt laikmetā, kad tradicionālie risinājumi zaudē efektivitāti un pasaule alkst pēc jaunām un svaigām idejām, tieši mūsu reģiona komunikāciju aģentūras ar savu salīdzinoši nelielo pieredzi tradicionālajās jomās var visu savu enerģiju veltīt “nepieradinātām”, inovatīvām un eksperimentālām idejām. Un tādējādi gūt izcilus panākumus. Starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer žūrija šogad Latvijas un Baltijas radošo aģentūru darbu novērtējusi visaugstāk tieši inovatīvu komunikāciju ideju kategorijā. Arī šīs vasaras lielie panākumi pasaulē prestižākajā reklāmas festivālā Cannes Lions, kurā Latvija startējusi visveiksmīgāk no mūsu Baltijas reģiona izcīnot 2 godalgas 85 valstu un 28’000 darbu konkurencē, ir spēcīgs signāls mūsu starptautiskajai konkurētspējai.

Latvijā radītie zīmoli un reklāmas radošie risinājumi jau šobrīd regulāri aizceļo uz abām Baltijas kaimiņvalstīm, un laiku pa laikam tiek eksportēti arī uz Austrumeiropu, Skandināviju un citiem reģioniem. Lai arī lielākie starptautiska mēroga veiksmes stāsti mums vēl ir priekšā, tomēr vairāku Latvijas radošo aģentūru kontos jau ir labi piemēri. Tā, piemēram, vadošā Somijas krāsu zīmola Tikkurila zīmola stratēģija, tēla un produktu reklāmas kampaņu materiāli viņu Austrumeiropas valstu reģionam izstradāti Latvijā un tiek lietoti Slovākijā, Čehijā, Bulgārijā un citās valstīs. Tāpat arī Statoil automātisko degvielas uzpildes staciju zīmols 1-2-3, kurš izpleties ne vien Baltijā, bet pārsniedz 200 šādu staciju Skandināvijā, ir Latvijā radīts zīmols, par kura izstrādi Latvijas aģentūra sākotnēji konkurēja ar aģentūrām no Anglijas un Norvēģijas. Latvijas aģentūru kontā ir farmācijas uzņēmuma Mepha zīmolu portfeļa iepakojuma dizains. Tas sākotnēji ticis veidots 4-6 valstu tirgiem, bet tā kā projekts bija veiksmīgs, Mepha nolēma pakāpeniski ieviest identitāti arī citos tirgos - Rietumeiropā un Dienvidamerikā. Latvijas radošā aģentūra kā pirmā un pagaidām vienīgā Austrumeiropas aģentūra izmēģina savus spēkus, atverot filiāli arī Eiropā – Berlīnē, kur jau radījusi vairākas kampaņas Vācijas tirgū tādiem klientiem kā Latvijas Republikas vēstniecība Vācijā, True To Nature, Madara, Baltijas Tūrisma centrāle un MTV Networks.

Šobrīd gan šiem eksporta veiksmes stāstiem drīzāk ir gadījuma raksturs, tomēr šie piemēri un daudzi citi signāli rāda, ka mēs to varam darīt. Vēl pavisam nedaudz pietrūkst pārliecības, pieredzes un autoritātes. Straujāku attīstību šajā virzienā kavē arī Eiropas Struktūrfondu prioritāšu sadalījums, kur pēc šī brīža uzstādījuma pieprasījums pēc līdzfinansējuma jaunas ražošanas iekārtas iegādē gandrīz vienmēr uzvarēs pieprasījumu līdzfinansēt investīcijas jaunu stratēģisku un radošu komunikāciju produktu izpētē un apmācībā.

Latvija 2030 stratēģijas pašreizējā versijā radošumam piešķirta prioritāra loma, tāpēc ir cerības, ka radosās industrijas tiks novērtētas augstāk un arī atbalstītas vairāk. Līdz šim kā musu valsts lielais eksporta trumpis bieži minēta farmācija un meži. Savukārt par tranzītu tiek runāts, domājot vien par dažādu kravu pārvadājumiem pa ceļiem, sliedēm, kuģiem un naftas vai gāzes trubām. Pēdējos mēnešus arī tranzīts pa gaisa ceļu tiek minēts kā Latvijas lielā iespēja.

Es piedāvāju skatīties uz eksportu un tranzītu vēl plašāk un tālredzīgāk. Kāpēc gan Latvija nevarētu būt radošo ideju eksporta un tranzīta valsts? Jo tieši mēs pastāvīgi esam bijuši spiesti konkurēt ar mazākiem mārketinga resursiem, liekot pretī kreativitāti. Jo tieši mēs varam veiksmīgāk nekā vairums citu valstu iztulkot rietumvalstu zīmolu idejas austrumu kultūrai saprotamā veidā un otrādi.

Viens komentārs

  • Jautājums - vai no tā, ka kāds izmanto Latvijā radītas reklāmas idejas ārvalstīs, vietējiem jauniešiem kaut kas nozīmīgs atlect (vai notiek eksports ekonomikas izpratnē)? Tāpat vai kādam ir izpratne cik mums vajadzētu šādus gadījumus, lai tas būju jūtams ārējās tirdzniecības bilancē?

    autors: lauris 29 Oktobris, 2008, 13:06

Pievienot komentāru


Par autoru

Andris Rubīns, DDB izpilddirektors un valdes loceklis. Mārketinga un komunikāciju nozarē aktīvi darbojas kopš 1997. gada, no kuriem pēdējie 9 aizvadīti DDB - vienā no vadošajām komunikāciju aģentūrām Baltijā. Cīnās par lielām idejām, emocionāli spēcīgiem zīmoliem, un joprojām tic, ka kreativitāte izglābs pasauli. Aktīvi piedalās Latvijas Māksliniecisko direktoru kluba (LADC) un REA Mentoru Kluba darbā. Audzina trīs bērnus, spēlē saksofonu un mīl Itāliju.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs