Daudz runāts par to, ka veiksmīgākie zīmoli ir kā spilgtas personības, kuriem izdevies izveidot ciešas un atklātas attiecības ar savu pircēju. Bet kādas būtu attiecības starp cilvēkiem, ja viņi mācītos no tipiskās zīmolu komunikācijas tradicionālajos medijos? Mēģināšu uzburt šīs ģimenītes ikdienas ainiņu.

Sarunas starp partneriem notiktu vien pāris reizes gadā. Un kad saruna pēkšņi sāktos, tā notiktu ļoti intensīvi – kādas 2-3 nedēļas no vietas. Šajās attiecībās viens no partneriem tikai runātu, bet otrs tikai klausītos. Saruna tiktu veidota tieši 30 sekundes gara un atkārtota vizmaz 20 reižu. Valoda būtu bezpersoniska un galvenokārt sevi slavinoša. Nereti saruna varētu kļūt diezgan agresīva un uzbrūkoša. Runātājs sarunu uzsāktu neatkarīgi no tā, vai klausītājam bijusi viegla vai grūta darba diena. Turklāt saruna visbiežāk tiktu uzsākta vakara filmas pašā interesantākajā vietā. Pat ja sākotnēji ir uzplaiksnījušas kādas jūtas, šķiet, ka ilgtemiņā šīs attiecības ir nolemtas neveiksmei.

Viss šis nedraud zīmoliem, kas runā ar savu “partneri” regulāri, izmanto jaunos medijus, kas ļauj iesaistīties dialogā, un kas ir patiesi savos solījumos. Labs sarunu piemērs ir IKEA, kas ar savu pirms gada aizsākto interneta seriālu “Easy to assemble” ir pieejams pastāvīgi, turklāt tieši tad, kad klients vēlas to noskatīties. Īsā laikā seriāla auditorija sasniedza 1 miljonu, kas iedvesmoja IKEA vadošos cilvēkus palielināt investīcijas šī interneta seriāla otrās sezonas turpinājumā un veidot to vēl iespaidīgāku un atraktīvāku.

Līdzīga sarunas forma panākta ar tirdzniecības parka Alfa slēpto kameru dokumentālajiem videosižetiem, kas iesaista un izklaidē, pie viena atrādot šī tirdzniecības centra veikalu atmosfēru. Interese ir neviltota, jo videosižeti īsā laikā draugiem.lv portālā skatīti jau vairāk kā 400’000 reižu.

Jaunie mediji interneta vidē ļauj abiem sarunas biedriem pilnvērtīgi iesaistīties sarunā. Labs piemērs ir Cadbury piederošais zīmols Wispa Gold, kas piedāvā vides reklāmas stendus 2 miljonu mārciņu apmērā veltīt saviem pircējiem pateicībā par lojalitāti. Tā nu katrs var izvēlēties tekstu, bildi, vietu un cerēt, ka tieši viņa vai viņas vēstījums būs viens no 50 laimīgajiem, kas nonāks uz mammas vai sirdsmīļotā draudzenes mājas tuvumā esošā vides reklāmas stenda.

Jā, prasmīgi veidotās cilvēku savstarpējās attiecībās un attiecībās starp zīmolu un cilvēku ir pārsteidzoši daudz līdzību. Atliek tikai novēlēt pašam sev un visiem mārketinga komunikāciju nozares pilsoņiem veidot zīmolu attiecības un sarunas tikpat cilvēcīgas, patiesas, emocionālas un regulāras, kādas cenšamies veidot ar sev tuvajiem.

Tā laikam ir daudzu mazo valstiņu problēma, ar ko slimo arī Latvija, – ko tad nu mēs, mums var būt tikai mazas idejas, mazi sasniegumi, mazi mērķīši un arī mazas veiksmītes. Jo neesam jau nekāda dižā lielvalsts. Tas, protams, neattiecas uz problēmām, jo tās gan mums var būt milzīgas un slavu nesošas.

Pagājušajā nedēļā pamatīgu iedvesmas devu smēlos no radošās izcilības festivāla Adwards 2009 žūrijas prezidenta Joakima Jonasona, kurš ir viens no apbrīnotākajiem un apbalvotākajiem radošajiem direktoriem pasaulē. Cilvēks, kurš padarījis slavenus Diesel, H&M un citus zīmolu konceptus, un kuram pateicoties salīdzinoši nelielās Zviedrijas reklāmas ideju spēks tika respektēts visā pasaules radošajā industrijā.

Kad Joakims ienāca reklāmas nozarē 90to gadu sākumā, Skandināvijā valdīja dziļa ekonomiskā krīze. Tomēr tas nebija šķērslis, lai izveidotos līdz šim slavenākās zīmolu idejas, kas nākušas no Zviedrijas. Tāpēc neviļus aizdomājos, ka Joakima pieredze varētu būt īpaši vērtīga tieši šobrīd, kad arī Latvijā finanšu resursi, kas jau līdz šim nav bijuši milzīgi, kļūst vēl ierobežotāki. Faktiski mūsu vienīgā reālā iespēja izrauties pasaulē ir tieši ar izcilām idejām.

Lūk, dažas no Joakima atziņām.

1. Ir jāvēlas mainīt pasauli. Respektīvi, pirms sākt ko darīt, ir svarīga attieksme pret darbu un dzīvi. Ir jāvēlas paveikt ko lielu, nevis tikai radīt kārtējo ideju, kā veiksmīgi pārdot vairāk piena, prezervatīvu vai kredītkaršu. Un pat ja mēs pasauli neizmainīsim, tas ļaus domāt plašāk un aktīvāk cīnīties par drosmīgām idejām.

2. Ideju radīšana jāuztver kā nepārtraukts eksperiments. Procesa sākumā vislabāk darīt nepareizas un neloģiskas lietas. Turklāt pašu procesu var sākt no otra gala. Ja domā par automašīnu, sāc ar tomātu. Tikai tā iespējams nonākt pie patiesi pārsteidzoša gala iznākuma. Un pat ja pirmajā acu uzmetienā ideja nav pilnīgi skaidra, prāts visdrīzāk atradīs savu skaidrojumu.

3. Iedvesma jāsmeļ nepārtraukti. Un tā nav jāsmeļ no visām līdz šim radītajām pasaules vai vēl ļaunāk – Latvijas reklāmām. Iedvesma jāmeklē no citām pasaulēm –mūzikā, mākslā, arhitektūrā, dārzkopībā, medicīnā, arheoloģijā, mocartoloģijā, vēsturē, futuroloģijā vai kurmju apkarošanas stratēģijā. Tikai tā iespējams radīt patiešām svaigu un pārsteidzošu ideju.

4. Jādomā plašākā kontekstā. Reklāmā jāatsaucas uz aktuālajām sabiedrības, valsts vai pasaules problēmām, notikumiem vai personībām. Tāpēc rīts jāsāk ne tikai ar Dienu un Dienas Biznesu, bet arī ar pasaules vadošo mediju apskatu. Piemēram, Herald Tribune un Times. Tas ļaus veiksmīgāk izprast un ietekmēt pasauli.

5. Jābūt spītīgi neatlaidīgam. Jo tie, kuri necīnās, arī neuzvar. Tāpat kā nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Līdzīgi kā uz banāna mizas iespējams paslīdēt tikai tad, ja tu vispār kaut kur dodies.

Nu ko, Latvija, mērķējam augstāk! Turklāt tas patiešām neko nemaksā.

Tā laikam ir daudzu mazo valstiņu problēma, ar ko slimo arī Latvija, – ko tad nu mēs, mums var būt tikai mazas idejas, mazi sasniegumi, mazi mērķīši un arī mazas veiksmītes. Jo neesam jau nekāda dižā lielvalsts. Tas, protams, neattiecas uz problēmām, jo tās gan mums var būt milzīgas un slavu nesošas.

Pagājušajā nedēļā pamatīgu iedvesmas devu smēlos no radošās izcilības festivāla Adwards 2009 žūrijas prezidenta Joakima Jonasona, kurš ir viens no apbrīnotākajiem un apbalvotākajiem radošajiem direktoriem pasaulē. Cilvēks, kurš padarījis slavenus Diesel, H&M un citus zīmolu konceptus, un kuram pateicoties salīdzinoši nelielās Zviedrijas reklāmas ideju spēks tika respektēts visā pasaules radošajā industrijā.

Kad Joakims ienāca reklāmas nozarē 90to gadu sākumā, Skandināvijā valdīja dziļa ekonomiskā krīze. Tomēr tas nebija šķērslis, lai izveidotos līdz šim slavenākās zīmolu idejas, kas nākušas no Zviedrijas. Tāpēc neviļus aizdomājos, ka Joakima pieredze varētu būt īpaši vērtīga tieši šobrīd, kad arī Latvijā finanšu resursi, kas jau līdz šim nav bijuši milzīgi, kļūst vēl ierobežotāki. Faktiski mūsu vienīgā reālā iespēja izrauties pasaulē ir tieši ar izcilām idejām.

Lūk, dažas no Joakima atziņām.

1. Ir jāvēlas mainīt pasauli. Respektīvi, pirms sākt ko darīt, ir svarīga attieksme pret darbu un dzīvi. Ir jāvēlas paveikt ko lielu, nevis tikai radīt kārtējo ideju, kā veiksmīgi pārdot vairāk piena, prezervatīvu vai kredītkaršu. Un pat ja mēs pasauli neizmainīsim, tas ļaus domāt plašāk un aktīvāk cīnīties par drosmīgām idejām.

2. Ideju radīšana jāuztver kā nepārtraukts eksperiments. Procesa sākumā vislabāk darīt nepareizas un neloģiskas lietas. Turklāt pašu procesu var sākt no otra gala. Ja domā par automašīnu, sāc ar tomātu. Tikai tā iespējams nonākt pie patiesi pārsteidzoša gala iznākuma. Un pat ja pirmajā acu uzmetienā ideja nav pilnīgi skaidra, prāts visdrīzāk atradīs savu skaidrojumu.

3. Iedvesma jāsmeļ nepārtraukti. Un tā nav jāsmeļ no visām līdz šim radītajām pasaules vai vēl ļaunāk¬ – Latvijas reklāmām. Iedvesma jāmeklē no citām pasaulēm –mūzikā, mākslā, arhitektūrā, dārzkopībā, medicīnā, arheoloģijā, mocartoloģijā, vēsturē, futuroloģijā vai kurmju apkarošanas stratēģijā. Tikai tā iespējams radīt patiešām svaigu un pārsteidzošu ideju.

4. Jādomā plašākā kontekstā. Reklāmā jāatsaucas uz aktuālajām sabiedrības, valsts vai pasaules problēmām, notikumiem vai personībām. Tāpēc rīts jāsāk ne tikai ar Dienu un Dienas Biznesu, bet arī ar pasaules vadošo mediju apskatu. Piemēram, Herald Tribune un Times. Tas ļaus veiksmīgāk izprast un ietekmēt pasauli.

5. Jābūt spītīgi neatlaidīgam. Jo tie, kuri necīnās, arī neuzvar. Tāpat kā nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Līdzīgi kā uz banāna mizas iespējams paslīdēt tikai tad, ja tu vispār kaut kur dodies.

Nu ko, Latvija, mērķējam augstāk! Turklāt tas patiešām neko nemaksā.

Latvijas Māksliniecisko direktoru klubs (LADC) turpina mūs pārsteigt un lutināt. Nepilnu trīs gadu laikā ar LADC komandas neatlaidību, entuziasmu un šarmu Rīgā viesojušies tādi pasaulē atzīti dižgari kā Stefans Zāgmeistars, Edvards de Bono, Hermans Vaske, Bobs Gills, Maikls Konrāds, Deivids Kārsons, Pola Šēra, Artēmijs Troickis, Deivids Kārsons, Diks Povels,….. Nedaudz sareiba galva, vienkopus sarakstot visus šos apbrīnas cienīgos vārdus. Kas gan varētu būt nākamais iedvesmojošais viesis? Kventīns Tarantīno, Stīvens Spīlbergs vai Vudijs Alens? Džordžo Armani, Filips Starks vai Baraks Obama? Vai varbūt Ričards Brensons vai Stīvs Džobss (turēsim īkšķus par Džobsa atveseļošanos)?

Kamēr sapņojam par nākotni, tikmēr Rīgā šonedēļ notika neticamais – ar lekciju viesojās Sers Džons Hegartijs (Sir John Heigarty) – dzīva leģenda un viens no pasaulē ievērojamākajiem reklāmas ideju autoriem. Vienīgais cilvēks pasaulē, kurš par īpašu ieguldījumu reklāmas un mārketinga nozares attīstībā pirms dažiem gadiem ieguvis Sera titulu un iecelts bruņinieka kārtā. Cilvēks, kas radījis Audi zīmola ideju Vorsprung durch technik un panācis Levi’s zīmola atdzimšanu. Hegartija radītās radošās aģentūras Bartle Bogle Hegarty (BBH) paspārnē radīta Axe efekta ideja Unilever klientam, Johnnie Walker Keep walking un daudzas citas leģendāras zīmolu idejas. Jā, arī Youtube karalis – flat eric jeb lelle, kas pirms dažiem gadiem padarīja Levi’s reklāmas par vienām no skatītākajām un lipīgākajām reklāmām interneta vidē. Starp citu BBH arī bija pirmais reklāmas aģentūras birojs Second life virtuālajā pasaulē.

Hegartijs ar dzirkstošu angļu humoru un džentlmenisku šarmu savā prezentācijā K-sunī stāsta par tiem kritiskajiem faktoriem, kas atšķir izcilu reklāmas ideju no viduvējas. Un zibenīgi apstiprina tēzes ar paša komandas radītajiem reklāmas šedevriem.

Viena no centrālajām Hegartija tēzēm – zīmolu un reklāmas idejas ir ietekmīgākas un veiksmīgākas, ja tās stāv pāri reklāmai, proti, atsaucas uz sabiedrībā aktuālajiem procesiem vai citām nozarēm, nevis uz šauri definētu reklāmas veidošanas praksi. Savukārt zīmola stratēģijas spēku Hegartijs salīdzina ar stabilu pamatu, no kura atsperoties radošā komanda var aizlēkt ievērojami tālāk, augstāk un virtuozāk.

Arī slavai pēc Hegartija domām ir milzu spēks, jo zīmola vērtību veido ne tikai cilvēki, kas to iegādājas, bet arī cilvēki, kas to vienkārši pazīst. Un tomēr, nekas nav spēcīgāks un atbruņojošāks reklāmā kā patiesību. Puspatiesība vai pārpušķota produkta reklāma spējīga būt aktuāla tikai īstermiņā.

Hegartijs arī dzīvē seko principam – domāt plašāk, redzēt pāri reklāmas nozarei. Viņš ir azartisks mākslas un fotogrāfiju kolekcionārs. Viņš arī īpašnieks 25 hektārus plašiem vīna dārziem Francijā, kas izgatavo Hegarty Chamans vīnu. Optimists darbos, vārdos, attieksmē pret dzīvi un nākotni. Cilvēks, kurš fanātiski tic ideju spēkam un dizaina šarmam. Reklāmas industrijas Miks Džegers gan savas ilgstošās un veiksmīgās karjeras, gan ietekmes ziņā. Jā, zināmas līdzības var pamanīt pat abu džentelmeņu izskatā.

Esmu pārliecināts, ka ja katrs no mums fanātiski mīlētu un ar Hegartija azartu un enerģiju darītu savu darbu, tad Latvijas ekonomika varētu ne vien daudz gludāk izkļūt sveikā cauri globālajām pasaules kataklizmām, bet arī veiksmīgāk parādīt savus muskuļus starptautiskajā mērogā.

Radošās nozares attīstās straujāk, darbojas elastīgāk, mainīgajā pasaulē pielāgojas ātrāk, rada 100% pievienoto vērtību un var brīvi eksportēt savu produktu neierobežotā reģionā. Visi šie kritēriji ir labs pamats pārliecībai, ka Latvijas Nokia vai Skype iespējams slēpjas tieši radošajās industrijās – dizainā, arhitektūrā, mākslā, unikālos produktu un pakalpojumu zīmolos, netradicionālās un svaigās komunikāciju idejās.

Turklāt laikmetā, kad tradicionālie risinājumi zaudē efektivitāti un pasaule alkst pēc jaunām un svaigām idejām, tieši mūsu reģiona komunikāciju aģentūras ar savu salīdzinoši nelielo pieredzi tradicionālajās jomās var visu savu enerģiju veltīt “nepieradinātām”, inovatīvām un eksperimentālām idejām. Un tādējādi gūt izcilus panākumus. Starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer žūrija šogad Latvijas un Baltijas radošo aģentūru darbu novērtējusi visaugstāk tieši inovatīvu komunikāciju ideju kategorijā. Arī šīs vasaras lielie panākumi pasaulē prestižākajā reklāmas festivālā Cannes Lions, kurā Latvija startējusi visveiksmīgāk no mūsu Baltijas reģiona izcīnot 2 godalgas 85 valstu un 28’000 darbu konkurencē, ir spēcīgs signāls mūsu starptautiskajai konkurētspējai.

Latvijā radītie zīmoli un reklāmas radošie risinājumi jau šobrīd regulāri aizceļo uz abām Baltijas kaimiņvalstīm, un laiku pa laikam tiek eksportēti arī uz Austrumeiropu, Skandināviju un citiem reģioniem. Lai arī lielākie starptautiska mēroga veiksmes stāsti mums vēl ir priekšā, tomēr vairāku Latvijas radošo aģentūru kontos jau ir labi piemēri. Tā, piemēram, vadošā Somijas krāsu zīmola Tikkurila zīmola stratēģija, tēla un produktu reklāmas kampaņu materiāli viņu Austrumeiropas valstu reģionam izstradāti Latvijā un tiek lietoti Slovākijā, Čehijā, Bulgārijā un citās valstīs. Tāpat arī Statoil automātisko degvielas uzpildes staciju zīmols 1-2-3, kurš izpleties ne vien Baltijā, bet pārsniedz 200 šādu staciju Skandināvijā, ir Latvijā radīts zīmols, par kura izstrādi Latvijas aģentūra sākotnēji konkurēja ar aģentūrām no Anglijas un Norvēģijas. Latvijas aģentūru kontā ir farmācijas uzņēmuma Mepha zīmolu portfeļa iepakojuma dizains. Tas sākotnēji ticis veidots 4-6 valstu tirgiem, bet tā kā projekts bija veiksmīgs, Mepha nolēma pakāpeniski ieviest identitāti arī citos tirgos - Rietumeiropā un Dienvidamerikā. Latvijas radošā aģentūra kā pirmā un pagaidām vienīgā Austrumeiropas aģentūra izmēģina savus spēkus, atverot filiāli arī Eiropā – Berlīnē, kur jau radījusi vairākas kampaņas Vācijas tirgū tādiem klientiem kā Latvijas Republikas vēstniecība Vācijā, True To Nature, Madara, Baltijas Tūrisma centrāle un MTV Networks.

Šobrīd gan šiem eksporta veiksmes stāstiem drīzāk ir gadījuma raksturs, tomēr šie piemēri un daudzi citi signāli rāda, ka mēs to varam darīt. Vēl pavisam nedaudz pietrūkst pārliecības, pieredzes un autoritātes. Straujāku attīstību šajā virzienā kavē arī Eiropas Struktūrfondu prioritāšu sadalījums, kur pēc šī brīža uzstādījuma pieprasījums pēc līdzfinansējuma jaunas ražošanas iekārtas iegādē gandrīz vienmēr uzvarēs pieprasījumu līdzfinansēt investīcijas jaunu stratēģisku un radošu komunikāciju produktu izpētē un apmācībā.

Latvija 2030 stratēģijas pašreizējā versijā radošumam piešķirta prioritāra loma, tāpēc ir cerības, ka radosās industrijas tiks novērtētas augstāk un arī atbalstītas vairāk. Līdz šim kā musu valsts lielais eksporta trumpis bieži minēta farmācija un meži. Savukārt par tranzītu tiek runāts, domājot vien par dažādu kravu pārvadājumiem pa ceļiem, sliedēm, kuģiem un naftas vai gāzes trubām. Pēdējos mēnešus arī tranzīts pa gaisa ceļu tiek minēts kā Latvijas lielā iespēja.

Es piedāvāju skatīties uz eksportu un tranzītu vēl plašāk un tālredzīgāk. Kāpēc gan Latvija nevarētu būt radošo ideju eksporta un tranzīta valsts? Jo tieši mēs pastāvīgi esam bijuši spiesti konkurēt ar mazākiem mārketinga resursiem, liekot pretī kreativitāti. Jo tieši mēs varam veiksmīgāk nekā vairums citu valstu iztulkot rietumvalstu zīmolu idejas austrumu kultūrai saprotamā veidā un otrādi.

Ja esat uzmanīgs ziņu lasītājs, tad visdrīzak jau būsiet dzirdējuši, ka īsi pirms Jāņiem pirmo reizi pasaules prestižākā reklāmas festivāla Cannes Lions vesturē tika nopietni pieteikts Latvijas vārds. Jā, šī patiešām ir pirmā reize, kad Latvija saņem augstāko un svarīgāko starptautisko novērtējumu, tuklāt vienlaicīgi divās kategorijās.

Pirmā ziņa Latviju pāršalca otrdienas rītā, kad tika publiskoti uzvarētāji tiešā mārketinga kategorijā. Starp uzvarētājiem lepni gozējās arī aģentūra “!MOOZ”, kas saņēma “Sudraba lauvu” par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotās kampaņas “Orgānu donori” radošo risinājumu. Otra priecīgā ziņa Latviju pāršalca ceturtdienas rītā, kad tika paziņoti konkursa Young Lions uzvarētāji. Bronzas godalgu šajā kategorijā saņēma DDB Latvija tekstu autors Raimons Platacis un Cube animators Mārcis Miķelsons. Balva šajā kategorijā tika izcīnīta sacenšoties ar 28 valstu komandām, izstrādājot interaktīvu reklāmu Unicef Tap projektam, kurš vāc naudu bērnu apgādei ar dzeramo ūdeni jaunattīstības valstīs.

Daudzi no jums teiks, ka tā ir veiksmīga sakritība. Var jau būt, tomēr es pievienotu arī atvērtu prātu, mērķtiecību, entuziasmu un pamatīgu latvieša sīkstumu, bez kura šie sasniegumi nebūtu iespējami. Par to, ka tā nav nejaušība, liecināja arī vairāki signāli no iepriekšējo gadu reģionālajiem Baltijas un Eiropas reklāmu festivāliem, kur Latvijas radošie prāti ieguva vērā ņemamus apbalvojumus. Lai vai kā, festivāla 10’000 apmeklētāji un pasaules reklāmas industrijas aktīvākie pilsoņi tagad zina, ka Latvijā dzīvo ļoti talantīgi cilvēki, kas spēj īstenot pasaules līmeņa idejas. Un pastaigājoties pa Kannas pilsētas ielām, jutos ļoti lepns par mūsu mazās valstiņas lielo panākumu.

Šī gada Kannu festivāls bija zīmīgs ar to, ka starp lievalstīm un milzu aģentūrām parādījās daudzi jauni valstu vārdi (Filipīnas, Peru, Latvija u.c.), kā arī nelielas un mazpazīstamas aģentūras. Tā piemēram, par gada Interaktīvo aģentūru (Interactive agency of the year) tika atzīta Lean Mean Fighting Machine no Londonas, kurā darbojas vien 22 cilvēki, bet Titanium Grand Prix ieguva līdzīga izmēra aģentūra Projector no Tokijas. Savukārt “Zelta lauvu” filmu nozarē par Nike kampaņu saņēma Kalifornijā bāzētā aģentūra 72andSunny. Tas pierāda, ka katrs no mums var radīt un realizēt izcilas idejas. Un, lai reklāma tiktu pamanīta un atzīta, to vairs negarantē miljonus dolāru vai eiro vērtas kampaņas. Bet gan svaigas un pārsteidzošas idejas.

Šī gada festivāls ļoti skaidri iezīmēja, ka digitālā un integrētā domāšana tiek novērtēta arvien augstāk ne tikai no reklāmdevēju puses, bet ir kritiski svarīga, lai tiktu pie godpilnās “Lauvas”. Labs piemērs ir ar Grand Prix novērtētā UNIQLOCK mājas lapa, kas ietver sevī video, blogu, pārdošanas instrumentu, personalizētu tīklu un neskaitāmus izklaides elementus un deju video. Arī TV kategorijā abu Grand Prix darbu veiksme saistāma ar to veiksmīgo integrēšanos digitālajā pasaulē. Tā piemēram, Cadbury’s Gorillas klips ir šobrīd visvairāk skatītais zīmola video YouTube mājas lapā ar desmitiem dažādu jaundarinājumu no lietotāju puses. Tāpat arī Halo 3 panākumi slēpjas web filmu un TV reklāmas klipa kopdarbā.

“Cannes Lions” ir pasaulē ietekmīgākais reklāmas festivāls, kas ir pielīdzināms “Oskara” balvām kino vai “Grammy” balvām mūzikas industrijā. Kopumā festivālā “Cannes Lions” šogad tika iesniegti 28 000 darbu no 85 valstīm. Trīs apbalvotākie reklāmas aģentūru tīkli šogad ir BBDO, DDB un Saatchi&Saatchi. Savukārt festivāla 55 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē kopvērtējumā joprojām nepārspēts ir DDB, ko šogad nevarēju un negribēju noklusēt.

Nu jau ikgadējais radošās izcilības festivāls Adwards ir veiksmīgi noslēdzies un arī ordeņi sadalīti.  

Šī gada festivāls man paliks atmiņā ne tikai ar festivāla simboliskajiem tēliem „Ruls” un „Saks”. Un ne tikai ar to, ka tika radīta jauna speciālā kategorija „Otrā iespēja”, kurā bija iespējams iesniegt idejas, kam dažādu iemeslu dēļ nav bijis lemts realizēties. Starp citu, šī kategorija ar 28 iesniegtajiem darbiem bija populārākā no speciālajām kategorijām, kaut arī nepiedāvāja tikt pie lielā burkāna - divu gadu mācību stipendijas pasaules prestižākajā reklāmas skolā Miami AD School. Vēl šī gada Adwards paliks atmiņā arī ar īpašo festivāla viesi Maiklu Konrādu, kas pacēla jau tā augsto festivāla standarta latiņu vēl par vienu atzīmes iedaļu augstāk. 

Maikls Konrāds, kuram šogad tika uzticēts atbildīgais Adwards žūrijas priekšsēdētāja amats, ir reklāmas nozares dižgars ar pasaules slavu. Reklāmas idejas un izpildījumus Konrāds vērtējis neskaitāmos lokālos, reģionālos un starptautiskos festivālos, un bijis arī pasaulē prestižākā Kannu reklāmas festivāla žūrijas vadītājs, turklāt vēl atzīts arī par visu laiku labāko Kannu žūrijas priekšsēdētāju. 

Liela ideja nav tikai reklāmas ideja un nerodas no zila gaisa. Tā nerodas no pirmās gaišās domas un ātra risinājuma. Pēc Konrāda vārdiem liela ideja ir daudzu ideju summa, starp kurām var būt biznesa ideja, produkta ideja, mērķa auditorijas ideja, dizaina ideja, izplatīšanas ideja, zīmola ideja, mediju ideja, PR ideja, komunikāciju ideja un reklāmas ideja. 

Kritēriji, kurus Konrāds izmanto vērtējot komunikāciju idejas Latvijā un pasaulē ir absolūti identiski. Un 10 baļļu sistēmā tas izskatās apmēram šādi:

1. Atbaidoša reklāma
2. Destruktīva un postoša
3. Nekonkurējoša
4. Klišejiska
5. Inovatīva stratēģija
6. Svaiga ideja
7. Izcils izpildījums
8. Jauns standarts nozarē
9. Jauns standarts komunikācijā
10. Iedvesmojošākā no visām idejām

Latvijā un pasaulē vairums reklāmu netiek augstāk par atzīmi 4, jo ir klišejiskas, pelēkas un nekonkurējošas. Otra lielā grupa ir idejas, kurām ir vai nu lieliska ideja, bet vājš izpildījums vai nu izcils izpildījums, bet vāja ideja. Arī visām šīm reklāmām nav lemts tikt pie žūrijas atzinuma, kā arī nav lemts sasniegt izcilus biznesa rezultātus. 

Veiksmīgākie zīmoli pasaulē un Latvijā ir tie, kas spēj uzstādīt jaunu standartu savā produkta vai pakalpojuma nozarē kā starptautiski atzītie Budlight „Young man of genious”, Harvey Nichols „Fashion victims” vai pašmāju atzītie CSDD „Orgānu donori”, Rīgas Laika „Brīnišķīga āriene un satriecošas iekšas” un Zelta Zivtiņas draugu seriāls.

Augstākais radošās izcilības novērtējums ir jauna standarta uzstādīšana visā komunikāciju nozarē un iedvesmojošākās idejas statuss attiecīgajā vietā un laikā kā Apple „Think different”, Sony „Colors like no other” , Dove „Real beauty” un citas kampaņas, kas novērtētas ar augstāko radošās izcilības vērtējumu un ļāvušas šiem zīmoliem sasniegt jaunas virsotnes arī biznesa izaugsmes kritērijos. 

Tā nu es nedaudz aizsapņojos par to, kā būtu, ja pēc šādiem kritērijiem un ar šādām ambīcijām būtu aprīkoti visi Latvijas mārketinga un komunikācijas nozarē strādājošie, tajā skaitā arī uzņēmumu vadītāji jeb lēmumu pieņēmēji?  Vai reklāma nekļūtu daudz baudāmāka un nenestu ievērojami lielāku atdevi uz katru ieguldīto Latu? Vai tā nevarētu kļūt par izcilu Latvijas eksportpreci un Latvijas vārda nesēju pasaulē, ja reiz naftas atradnes mums nav un arī vairums rūpnieciski ražojamo lietu lētāk var saražot pārapdzīvotajās Āzijas valstīs? Un vai tā nebūtu izcila dāvana Latvijas 90. gadu jubilejā? 

Ņemot vērā to, ka Konrāds Latvijas radošās izcilības līmeni novērtējis kā otro augstāko Austrumeiropā (aiz Rumānijas) un paredz Latvijai vienu lauvu jau šī gada Kannu festivālā, tas pilnīgi noteikti nav neiespējami. Jeb kā teiktu Adidas - „Impossible is nothing”.

„Radošs prāts – vislielākais aktīvs” - šāds nosaukums bija izvēlēts šonedēļ notikušajai Kultūras Ministrijas rīkotajai konferencei par radošo industriju lomu Latvijas izaugsmē. Un nosaukums pilnībā pamatots. Bez radošiem cilvēkiem un inovatīvas pieejas uzņēmuma konkurentspēju Latvijā un pasaulē ilgtermiņā saglabāt nav iespējams, jo tehnisko darba daļu gandrīz jebkurā nozarē ievērojami lētāk var paveikt Ķīna un Indija.  

Skaidrības labad precizēšu, ka radošajās industrijās iekļautas nozares, kas saistītas ar māksliniecisko darbību, literatūru, presei, poligrāfiju, juvelierizstrādājumiem, fotogrāfiju, arhitektūru, mūziku, kino, video, TV un radio, reklāmu, kultūras mantojumu, kultūras iestādēm, atpūtu un izklaidi. 

Viena no visvairāk apspriestajām un sāpīgākajām tēmām gan radošajās reklāmas aģentūrās, gan radošajās industrijās kopumā ir izglītība. 

Kā zināms, Latvijā joprojām nav mūsdienīgas radošās universitātes, dizaina vai inovāciju augstskolas. Turklāt esošajās mācību iestādēs joprojām dominē novecojusi izglītības sistēma, kas balstās uz iegaumēšanas principiem un sekmē vien vecu formulu un standartu apgūšanu, kas dinamiski mainīgajā pasaulē vairs nedarbojas. Tāpēc patiesās izglītības iestādes Latvijā nereti ir darba vietas, nevis skolas vai universitātes. Paneļa diskusijas dalībnieki un radošo nozaru pārstāvji, starp kuriem bija inovatīvās kulinārijas pārstāvis Mārtiņš Rītiņš, aktīvākais reklāmas cilvēks Ēriks Stendzenieks, arhitekts Ingurds Legzdiņš, visi bija vienisprātis, ka izglītības sistēmā Latvijā nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Ja vēl nesen dzīvojām zināšanu ekonomikā, kad kodētu zināšanu izglītība bija adekvāta, tad mūsdienu radošajā ekonomikā nepieciešama radošu domāšanu veicinoša izglītība. Tai jābūt vērstai uz radošās domas atbrīvošanu, jauniešu iedrošināšanu uz drosmīgām idejām un uz pašam savu nevis dominējošo viedokli, uz uzņēmējdarbību. Izglītība, kas iemāca ar atvērtām acīm un ausīm doties pretī jaunām idejām, izaicinājumiem un lieliem sapņiem.  

Arī konferences viesis, pasaulē populārā dzīvesstila žurnāla Wallpaper redaktors Niks Komptons atzina, ka Londonas kā Eiropas radošākās pilsētas tēls un dinamiskā vide veidojusies lielā mērā pateicoties izcilajām radošo industriju mācību iestādēm. 

Kādas ir jūsu domas par to, cik lielā mērā biznesa, ekonomikas, inženierzinātņu izglītības u.c. programmās Latvijas augstskolās ir iekļautas tēmas par radošu domāšanu, inovatīvu pieeju, dizaina izpratni? Un cik mākslas un kultūras izglītības iestāžu programmās iekļautas tēmas par uzņēmējdarbību un biznesa administrāciju? Un kā palīdzēt talantīgiem radošajiem cilvēkiem satikt uzņēmējus un otrādi?  

Nobeigumā vēl tikai gribu paslavēt Rīgas Ekonomikas Augstskolu (SSE Riga), ko man bija tā veiksme absolvēt pirms 11 gadiem un kas tieši šodien svin savu 13. gadu jubileju. Tā joprojām ir viena no retajām augstskolām Latvijā ar izteikti rietumniecisku un mūsdienīgu pieeju izglītībai. Varu apliecināt, ka bez biznesa administrācijas pamatiem tā man iemācīja patstāvību domās un darbos, iedvesa pārliecību par savām spējām un abus studiju gadus nebeidza atkārtot to, ka „nav stulbu jautājumu, ir tikai stulbas atbildes”.