Ja pērn eiro procentu likmes sasniedza augstākās vērtības kopš eiro ieviešanas (3 mēnešu EURIBOR 2008.gada 8.oktobrī piefiksēja rekordaugsto 5,393% atzīmi), tad kopš pagājušā rudens situācija ir kardināli mainījusies - eiro likmes ir strauji samazinājušās. Arī šogad varam gaidīt eiro likmju rekordus, tikai šoreiz tie būs zemākie līmeņi kopš eiro ieviešanas. 10.februārī 3 mēnešu EURIBOR likme nokrita zem 2% līmeņa un bija 1,989%. Iepriekšējo reizi  mazāks par 2% 3 mēnešu EURIBOR indekss bija 2004.gada aprīlī.

EURIBOR samazināšanās tendence varētu turpināties, jo eiro bāzes procentu likmju samazināšanas sērija vēl nav beigusies. Tā kā eirozonā ir vērojams būtisks deflācijas risks (inflācija samazinājusies no 3,2% 2008.gada oktobrī līdz 1,1% janvārī) un eirozona nevar lepoties ar pozitīvu ekonomisko izaugsmi, Eiropas Centrālā banka turpinās savu stimulējošo monetāro politiku, samazinot bāzes procentu likmes. Jau martā eiro bāzes likme var tikt samazināta līdz 1,5% (šobrīd - 2%), savukārt gada otrajā pusē eiro bāzes procentu likme varētu būt 1% vai pat zemāk.

Tādējādi jau tuvākajā laikā 3 mēnešu EURIBOR sasniegs savu zemāko līmeni kopš eiro ieviešanas (līdz šim vismazākā EURIBOR likme - 1,957% - tika fiksēta 2004.gada martā).

Šī ir pozitīva vēsts kredītņēmējiem, kuriem ir kredīti eiro valūtā ar mainīgo likmi, jo EURIBOR kritums nozīmē arī mazākus ikmēneša kredītmaksājumus. Tiem, kuriem procentu likme piesaistīta pie 3 mēnešu EURIBOR, procentu likmju samazināšanos pozitīvā gaismā ieraudzīs savos kredītmaksājumu rēķinos jau šomēnes, ja likmju pārskatīšana iekritusi  šobrīd, vai nākamajos mēnešos. Atkarībā no summas un termiņa ikmēneša maksājumus varētu būt par 10-40% mazāks. Savukārt tie, kuri mainīgās likmes aprēķinos izvēlējušies garāka termiņa EURIBOR, likmju samazināšanos izjutīs nedaudz vēlāk.

Jau kādas pāris nedēļas Latvijas Televīzijā redzama Vides ministrijas apmaksāta reklāma, kurā N.Matvejeva kungs mums stāsta briesmu lietas par globālo sasilšanu un vienlaicīgi arī aicina domāt par mājokļu siltināšanu - vismaz tāds iespaids rodas, neskaitāmas reizes noskatoties šo reklāmu. Mani personīgi šī reklāma neuzrunā, un es neredzu lielu jēgu no šīs reklāmas kampaņas.

Vai iedzīvotāji ir/būs gatavi ņemt kredītus māju siltināšanai? Lai arī siltumenerģijas tarifs pēdējo trīs gadu laikā palielinājies vairāk nekā 2 reizes, un ar mājokļu siltināšanu iespējams samazināt siltumenerģijas izdevumus par 30-40%, tomēr tas nozīmē arī sākotnēji lielākus izdevumus saistībā ar mājokļa renovācijai ņemto kredītu (mājokļu siltināšana var atmaksāties pat tikai 20 gadu laikā).

Brīvprātīga mājokļu siltināšana bez valsts atbalsta nenotiks, jo:
- daļai iedzīvotājiem tāpat ir kredītsaistības saistībā ar dzīvokļa iegādi un lielāki komunālie rēķini sagādā galvassāpes;
- 25% no visām mājsaimniecībām ir pensionāru mājsaimniecības, kurām „rocība” nav tā labākā un tas, ka 20 gadu laikā izdevumi mājokļu siltināšanā atmaksāsies, vairumu no viņiem neuztrauc;
- vēl joprojām kopīpašums netiek uztverts kā īpašums, daudzos gadījumos izpratne par īpašumu daudziem beidzas aiz sava dzīvokļa durvīm;
Problēma ir arī nesakārtotā likumdošana. Saeimā joprojām iestrēdzis „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. Patlaban Latvijā spēkā esošie tiesību akti nenosaka prasības dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai, un šis likumprojekts varētu uzlabot un mazinātu strīdu gadījumus šajā jomā. Būtu jāvienkāršo komunālo maksājumu parādu piedziņa - lai nebūtu tik sarežģīti tiesiskie ceļi šo problēmu risināšanā, īpaši attiecībā uz ļaunprātīgajiem nemaksātājiem.

Ja runājam par mājokļu renovāciju un siltināšanu, tad līdz šim Latvijā ar siltuma taupīšanas pasākumiem nav sekmējies, jo nav bijis atbalsts valstiskā līmenī. 2007.gadā valdība pieņēma „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007.-2010.gadam”, tomēr tikai līdz šim reāls valsts finansējuma ar mājokļu siltināšanu saistītiem atbalsta pasākumiem nav piešķirts. Plānots, ka energoefektivitātes pasākumu veikšanai varēs izmantot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus - 2009.gada trešajā ceturksnī daudzdzīvokļu māju siltināšanai programmā „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” būšot pieejami 14 miljoni latu. Šī summa varētu būt pietiekama 120-140 daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumiem. Bet Latvijā ir daudzi desmiti tūkstoši ēku, kas celtas 20.gs. 50-90.gados un kurām būtu nepieciešami renovācijas pasākumi. Diemžēl vairāk ES fondu līdzekļu mājokļu energoefektivitātes pasākumiem nevar izmantot – energoefektivitātes pasākumiem drīkst novirzīt tikai 3% atbalsta līdzekļu.

Līdz ar to valsts atbalsts kā līdzfinansējums, teiksim 20-30% apmērā no kopējiem siltināšanas izdevumiem, varētu aktivizēt mājokļu siltināšanu. Ja jāizvēlas starp naudas ieguldīšanu bibliotēkas celtniecībai vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tad es noteikti balsotu par mājokļu siltināšanas atbalsta programmu, jo tā dotu lielāku labumu Latvijas ekonomikai. Būtu darbs būvniekiem, mazāk būtu jāimportē dabasgāze, un būtu arī sakārtotāki mājokļi un vide.

Atkal tuvojas gadu mija un, kā jau ierasts, šajā laikā cilvēki vēlas uzzināt, kāds tad būs nākamais gads. Visiem mums taču gribās zināt, ko sola mums 2009.gads?
Prognozes ir nepateicīga lieta, un pēdējā laikā tās jāmaina ļoti bieži, jo visapkārt tik daudz nenoteiktības…
Lai ieskatītos nākotnē, esot vajadzīga kristāla bumba - lūkojoties tajā varot redzēt nākotni. Devos uz iepirkšanās centriem, lai nopirktu kristāla bumbu, diemžēl nevienā tirdzniecības vietā šādu kristāla bumbu tā arī neizdevās atrast.  Kristāla bumbas nav un arī sapņos vīzijas nerādījās. Laimīgais Pans Kleksis, kurš tik bieži spēj kaut ko nosapņot.
Mierā nelikos, pamēģināju zīlēt kafijas biezumos. Varbūt ne tāda kafijas šķirne, varbūt pārāk maz biezumu, bet kaut kādas vīzijas ieraudzīju… 

1. Nākamais gads pasaules ekonomikā būs sliktākais kopš 20.gs. trīsdesmito gadu Lielās Depresijas. Diemžēl Latvija atkal izcelsies un būs līdere pēc IKP krituma visā Eiropas Savienībā (vismaz mīnus 5%).
2. Bezdarbs Latvijā nākamgad pārsniegs 10%.
3. Nākamgad pavasarī Latvijā būs jauna valdība. Cerams, ka labāka par esošo…
4. Dzīvokļu cenas Rīgā nākamā gada beigās būs par aptuveni 25% zemākas nekā šobrīd.
5. Depozītu procentu likmes eiro un dolāros nākamā gada beigās būs uz pusi zemākas nekā šobrīd.
6. Akciju tirgos saglabāsies liels svārstīgums, akciju cenas kritīsies vēl par 20%, bet gada otrajā pusē akciju tirgos „rallijs” līdz nelieliem plusiem salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem.
7. Naftas cenas nokritīs līdz 30 ASV dolāriem par barelu, gada otrajā pusē naftas cena „atgūsies” līdz 60 dolāriem par barelu.
8. Dabasgāze nākamā gada otrajā pusē Latvijas iedzīvotājiem izmaksās par 20% lētāk nekā šobrīd.
9. ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro pieaugs līdz 1,2 dolāriem par eiro, tomēr satraukums par ASV milzīgā tekošā konta un budžeta deficīta apmēriem gada otrajā pusē atsviedīs atpakaļ dolāra kursu līdz 1,60 dolāri par eiro.

10. Zelta cena nākamgad pārsniegs 1000 ASV dolārus par unci.

Vai kaut kas no šī visa izradīsies patiesība, to rādīs tikai laiks. Droši gan var apgalvot tikai to, ka pēc ziemas sekos pavasaris, pēc tam būs vasara. Vasarā spīdēs saule un Baltijas jūrā būs silts ūdens. Un arī par to ir jāspēj priecāties!

Priecīgus Ziemassvētkus! Novēlu visiem mums veselību, izturību un cīņas sparu jaunajā 2009.gadā!

Autobraucēji gavilē, jo degvielas cenas turpina samazināties. Benzīna litrs maksā nepilnus 60 santīmus – iepriekšējo reizi tik lēta degviela bija 2007.gada martā. Patlaban degvielas cenas ir par aptuveni 25% mazākas nekā šā gada jūlijā, kad naftas un degvielas cenas sasniedza rekordus, turklāt ir visi priekšnosacījumi, lai degvielas cenas samazinātos arī turpmāk.

Tā kā degvielas cenas varētu saglabāties zemā līmenī arī nākamgad (naftas cenu prognoze nākamajam gadam – 50 ASV dolāri par barelu), tad patlaban ir piemērots brīdis, lai palielinātu akcīzes nodokli degvielai. Latvijā ir vienas no zemākajām akcīzes nodokļa likmēm degvielai Eiropas Savienībā, un tās būs jāpalielina, tādēļ akcīzes nodokļa kāpums ir neizbēgams. Šobrīd akcīzes nodoklis benzīnam ir 228 lati par 1000 litriem, dīzeļdegvielai – 193 lati par 1000 litriem. Latvijai ir piešķirts pārejas periods pakāpeniskai nodokļu palielināšanai – līdz 2011.gadam bezsvina benzīnam līdz akcīzes nodoklim jāsasniedz 359 eiro (252,31 lati) par 1000 litriem, dīzeļdegvielai - 302 eiro (212,25 lati) par 1000 litriem. Savukārt līdz 2013.gadam akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai jāpalielina līdz 330 eiro (231,93 lati) par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa palielināšana (par 10%) ļautu rēķināties ar aptuveni tikpat lielu akcīzes nodokļa summu budžetā kā pērn, jo augstākas akcīzes nodokļa likmes kompensētu krītošo degvielas patēriņu. Turklāt zemākas degvielas cenas kopā ar mazāku degvielas patēriņu sola būtiski mazākus pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus par degvielu nākamā gada budžetā - ar budžeta ieņēmumiem būs saspringti. Degvielas patēriņš nākamgad varētu būt par aptuveni 10% mazāks nekā šogad, jo ekonomiskās aktivitātes kritums un ienākumu mazināšanās iedzīvotājiem un uzņēmumiem „spiedīs” samazināt savus izdevumus par degvielu, turklāt daļa būtiski ierobežos savus izdevumus par degvielu neatkarīgi no tā, vai degviela maksās 50, 60 vai 70 santīmus.

Autobraucējiem degvielas cenu kāpums par 2-3 santīmiem uz līdz šim krītošo degvielas cenu fona nebūs katastrofa, turklāt lielāks akcīzes nodoklis un augstākas degvielas cenas liktu iedzīvotājiem vairāk domāt par efektīvāku degvielas izlietošanu (mums taču šī degviela ir jāimportē!) un kustīgāku dzīvesveidu (uz veikalu nav obligāti jābrauc ar mašīnu). Arī uz inflāciju, kurai ir nepārprotama tendence samazināties, degvielas akcīzes nodokļa palielināšana neatstās būtisku ietekmi.

Lai arī pagaidām nav nolemts par akcīzes nodokļa palielināšanu, visticamāk, valdība pieņems lēmumu no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai par 2-2,5 santīmiem par litru.

Akciju tirgos aizvadītā nedēļa raksturojama kā melnā nedēļa, kuras laikā akciju indeksi pasaules biržās kritās par 20%. ASV akciju tirgus indeksam Standard & Poor’s 500 šī bija sliktākā nedēļa pēdējo 75 gadu laikā.
ASV un eirozonas valstu valdību plāni un koordinētā rīcība finanšu sektora stabilizācijā šonedēļ uzlabojusi noskaņojumu finanšu tirgos un akciju cenas palielinās. ASV biržu indeksi pirmdien palielinājās par vairāk nekā 11%, kas ir lielākais akciju cenu kāpums vienas tirdzniecības sesijas laikā kopš 1939.gada. Japānā indekss Nikkei tirdzniecības sesijas laikā pieauga pat par 14%. Strauji palielinājušas arī akciju cenas Eiropā un citur pasaulē. Patlaban gan pasaules akciju tirgus indeksi joprojām ir zemāki nekā oktobra sākumā, un būtiski zemāki nekā šā gada sākumā.
Pēc milzīgā kritiena iepriekšējā nedēļā šonedēļ vērojamais rallijs akciju tirgos ir normāla parādība, tomēr tas neļauj apgalvot, ka zemākais punkts akciju tirgos jau ir aiz muguras – pastāv lielāka varbūtība, ka šis rallijs būs īstermiņa.
Patlaban vēl objektīvi nevar novērtēt kāda būs ASV kredītu krīzes izraisīto finanšu satricinājumu ietekme uz reālo ekonomiku, bet viennozīmīgi, ka ietekme būs salīdzinoši liela un tā nākamgad atspoguļosies dažādu nozaru kompāniju rādītājos visā pasaulē. Tādējādi pašreizējais rallijs un optimisms akciju tirgos var atkal mazināties, un pēc akciju cenu pieauguma perioda iespējams arī tālāks cenu kritums, jo globālā ekonomikas veselība tomēr ir būtiski pasliktinājusies un prognozes par globālās ekonomikas izaugsmi nākamgad nebūt nav rožainas. Vienīgais var apgalvot, ka akciju tirgos saglabāsies ievērojams svārstīgums un šādi amerikāņu kalniņi augšup lejup tuvākajā nākotnē var atkārtoties.
Investori, kuri gatavi uzņemties lielu risku, šādos svārstīgos apstākļos varētu apsvērt ieguldīšanas iespējas akciju tirgos. Ieguldot naudu uz ilgāku laika termiņu (piemēram, 5 gadiem), nākotnē varētu gūt peļņu no šogad veiktajiem ieguldījumiem akcijās vai ieguldījumu fondos, tomēr investoriem jābūt piesardzīgiem un pacietīgiem, un vēlams ieguldīt naudu vairākos piegājienos, lai mazinātu risku, ka nauda tiek ieguldīta vēl pirms akciju tirgus krituma jeb lāču tirgus beigām.

ASV kredītu krīze un tās sekas pasaules finanšu tirgos palielinājusi nedrošību un neuzticību tirgus dalībnieku vidū, kā rezultātā pasaulē sadārdzinājusies naudas resursu cena. Lai arī Latvijas komercbankas nav ieguldījušas būtiskus līdzekļus bankrotējušās ASV bankās, tās jūt netiešu ietekmi no šīs globālās finanšu krīzes, jo būtiski sadārdzinās finanšu resursu piesaiste un resursi kļūst nepieejamāki arī pašām bankām. Līdz ar šo saspīlēto situāciju, kad pasaules finanšu tirgos bankas nelabprāt aizdot naudu viena otrai, eirozonas naudas tirgus indekss 3 mēnešu EURIBOR sasniedzis augstāko līmeni kopš eiro ieviešanas – 3.oktobrī tas bija 5,339%. Gada laikā EURIBOR pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, bet divu gadu laikā – pat par 1,886 procentpunktiem. Vairāk nekā 85% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, vairums no tiem ir ar mainīgo procentu likmi, kas atkarīga no EURIBOR izmaiņām, turklāt, jo garāks kredīta atmaksas termiņš, jo būtiskāk jūtams šis procentu likmju kāpums.
Lai arī kredīta procentu likmju kāpums pēdējo pāris gadu laikā bijis ievērojams, jāatceras, ka 2003.-2006.gadā valdīja lēto kredītu ēra, kad procentu likmes bija ļoti zemā līmenī. Būtu naivi cerēt, ka tuvākajā nākotnē atkal būs tik zemas procentu likmes, un šobrīd kredītņēmējiem nav iepriecinošu ziņu - kredītu procentu likmes turpinās pieaugt. Situācijā, kad naudas resursi arī pašām bankām kļuvuši grūtāk pieejami un ievērojami dārgāki, jau tuvākajā nākotnē Latvijas komercbanku kredītpolitika varētu kļūt vēl stingrāka un banku klientiem kredītu procentu likmes būs augstākas. Izskanējis viedoklis, ka kredīti varētu sadārdzināties par 2 procentpunktiem. Šāds sadārdzinājums varētu būt, ja situācija pasaules finanšu tirgos turpinās būt ļoti saspringta, tomēr, visticamāk, ka pieaugums tomēr nebūs tik liels. Patlaban starpība starp eiro bāzes procentu likmi (patlaban – 4,25%) un naudas tirgus 3 mēnešu EURIBOR ir vairāk nekā viens procentpunkts, un, ja ASV kredītu krīzes ietekmē Eiropas banku zaudējumi būs lielāki nekā iepriekš lēsts, tad šī starpība var palielināties vēl vairāk. Savukārt, ja situācija pasaules finanšu tirgos normalizēsies, tad šai starpībai starp bāzes procentu likmi un EURIBOR vajadzētu samazināties.

Turklāt Eiropas Centrālā banka nākotnē varētu samazināt eiro bāzes procentu likmi, lai sekmētu eirozonas ekonomikas pieaugumu. Eiro bāzes likmju samazināšanas sērija varētu sākties jau šā gada beigās (visticamāk, decembrī) un nākamgad pavasarī vai vasarā eiro bāzes procentu likme varētu sasniegt 3,5%, tādējādi esošajiem kredītņēmējiem ir cerības, ka nākamgad kredīta maksājumu pieaugums varētu mitēties.
Tomēr no procentu likmju kāpuma ir arī pozitīvais aspekts – palielinās banku depozītu procentu likmes, kas noguldītājiem ļauj nopelnīt vairāk no saviem noguldījumiem.

Naftas cenas kopš jūlijā sasniegtā maksimuma - 147 ASV dolāri par barelu - kritušas par vairāk nekā 35%. Jāpiebilst, ka šajā pašā laika periodā būtiski pieaugusi ASV dolāra vērtība pret eiro (par vairāk nekā 11%), kas nedaudz kompensē kritumu. Izskanējušas prognozes, ka naftas cena varētu noslīdēt arī līdz 80 dolāriem par barelu, tomēr tiek prognozēts arī ASV dolāra kursa tālāks kāpums, kas varētu mazināt prieku par zemāku naftas cenu, jo šajā gadījumā naftas cena eiro izteiksmē varētu arī nemainīties vai mainīties minimāli. Protams, zināmas korekcijas šajās prognozēs var ienest pašreizējās finanšu krīzes radītās sekas.

Naftas cenas līmenis ir būtisks faktors, jo iepriekš vērotais straujais energoresursu cenu kāpums palielināja latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju izmaksas. Degvielas cenas bija viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēja patēriņa cenu kāpumu pēdējā gada laikā. Augustā gada inflācijas rādītājs bija 15,7%, un 0,98 procentpunktus no šī inflācijas rādītāja nodrošināja degvielas cenu kāpums. Turklāt degvielas cenu pieaugums ietekmēja inflācijas līmeni arī netieši, jo palielinājās transporta izmaksas.

Naftas tirgus tendences atspoguļojas arī Latvijā, jo vērojama degvielas cenas samazināšanās, no jūlijā sasniegtās augstās atzīmes benzīna cenai krītoties par pieciem santīmiem un dīzeļdegvielai par 10 santīmiem. Krītoties pasaules naftas cenām, degvielas cenas var kļūt par patēriņa cenu indeksa pazeminošu faktoru. Jau augustā degvielas cenu kritums par 4,3% sekmēja patēriņa cenu indeksa samazināšanos. Iespējams neliels degvielas cenu samazinājums arī septembrī, kas atstās pozitīvu ietekmi uz inflācijas rādītāju, tomēr ievērojams degvielas cenu kritums, visticamāk, tuvākajā nākotnē nav gaidāms, jo pašreizējos saspringtajos pasaules finanšu tirgus apstākļos varam sagaidīt naftas cenas atgriešanos virs 100 dolāri par barelu atzīmes.

Gada laikā degvielas cenas pieaugušas par vairāk nekā 20%, kas ir būtisks izmaksu kāpums Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šāds degvielas cenu pieaugums Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem radījis tiešos papildus izdevumus vismaz 200 miljonu latu vērtībā, neņemot vērā degvielas cenu izraisītos citu preču un pakalpojumu cenu kāpumus.

Naftas cenas ir svarīgas arī no tā aspekta, ka tas ietekmē gāzes tarifus, jo gāzes cena ir atkarīgs no naftas produktu (mazuta un gazoila) cenas pasaules biržā, un pastarpināti caur gāzes tarifu arī siltumenerģijas un elektrības tarifus. Ņemot vērā, ka gāzes cenas aprēķiniem tiek izmantota mazuta pēdējo sešu mēnešu vidējā cena, tad pēdējos mēnešos vērojamais naftas cenu kritums faktiski neatstās ietekmi uz apstiprinātajiem jaunajiem gāzes tarifiem.

Ar oktobri mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, maksājums par gāzi pieaugs par 33,8% (maksājums vidēji kāps no 1,60 līdz 2,10 latiem), savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei, maksājums par gāzi pieaugs par 70,1% (no 44 līdz 74 latiem). Ja naftas cenas saglabāsies pašreizējā līmenī vai arī turpināsies naftas cenu kritums, turklāt nebūs vērojams ievērojams dolāra kursa kāpums attiecībā pret eiro, tad 2009.gada janvārī mājsaimniecības jau var cerēt uz nelielu gāzes cenu samazinājumu salīdzinājumā ar šā gada oktobra gāzes tarifu.

Diemžēl ASV kredītu krīze joprojām nav pārvarēta, tādēļ pasaules finanšu tirgos “iet karsti”.  Vakardiena akciju tirgos izvērtās gana melna, akciju cenām “krītot brīvā kritienā”. Akciju tirgu savā kontrolē pilnībā pārņēmuši lāči, un investori kļūst arvien pesimistiski, vērojot ieguldītās naudas samazināšanos. Lai arī šobrīd ir grūti ieraudzīt gaismu tuneļa galā, šis briesmīgais periods akciju tirgos šogad tomēr varētu beigties. Vēsture liecina, ka akciju cenu kritumi var būt gana iespaidīgi, tajā pašā laikā buļļu tirgus, kad akciju cenas palielinās, tomēr ir biežāk nekā lāču tirgus. Bespoke Investment group apkopotā informācija par ASV akciju tirgus kāpumiem un kritumiem pēc 1940.gada rāda, ka lāču tirgus uzrādījis vidēji 30,4% lielu samazināšanos kopš sasniegtās augstākās vērtības un periods, kura laikā kritās akciju cenas bija 386 dienas. Ja par pamatu ņem vidējās vērtības, tad ASV akciju tirgus vēl varētu kristies par aptuveni 5-10% un kritums turpinātos vēl vismaz pāris mēnešus. Tomēr vidējās vērtības vēl negarantē, ka tieši tā būs šoreiz. Ir bijuši arī ilgstošāki kritumi, piemēram, 1973-1974.gada lejupslīde, ko ietekmēja augstās naftas cenas un pieaugoša globālā inflācija. Septiņdesmito gadu sākumā apstākļi bija nedaudz līdzīgi šobrīd vērotajiem, jo augstās cenas sekmēja inflācijas palielināšanos un ekonomiskās izaugsmes kritumu daudzās pasaules valstīs – tolaik akciju tirgos kritums tupinājās pat 630 dienas.  Tādējādi labākajā gadījumā akciju cenas atsāks savu pieaugumu šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, savukārt sliktākajā gadījumā, ja turpinās celties ūdens līmenis finanšu sektora problēmu jūrā, akciju tirgu zemāko punktu šogad vēl nesasniegsim un arī 2009.gads var paiet zem lāču zīmes ar krītošām akciju cenām. Ņemot vērā, ka globālā ekonomika 2009.gadā sāks atveseļoties, 2010.gadā tad jau var cerēt uz daudz labākiem laikiem arī akciju tirgos. Līdzšinējā pieredze rāda, ka buļļu tirgus ilgst vidēji divreiz ilgāk nekā lāču tirgus. Buļļu tirgus laikā ASV akciju cenas palielinās par vidēji 115%, kamēr lāču tirgus laikā akcijas zaudē trešdaļu savas vērtības. Atgūšanās no lāču tirgus mēdz būt ilgstoša, tomēr ilgtermiņā šodienas ieguldījumi stabilu pasaules kompāniju akcijās var nest salīdzinoši labus peļņas rādītājus.

Ja ASV akciju tirgum ir pietiekami ilga vēsture, lai salīdzinātu tirgus dinamiku no vēsturiskā aspekta, tad Latvijas akciju tirgus neilgā pastāvēšana ierobežo iespējas izvērtēt un analizēt pašreizējo situāciju. Akciju tirgus kopš 2007.gada oktobrī sasniegtās indeksa augstākās vērtības samazinās jau 45 nedēļas, un šajā laika periodā Rīgas Fondu biržas indekss OMX Riga krities par vairāk nekā 36%. Vairāk nekā trešdaļa zaudēta no pagājušā gada oktobra līmeņa, tomēr zemākais punkts iespējams vēl tiks sasniegts šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Ja aplūkojam laika posmu no 1997.gada septembra līdz 1999.gada septembrim, kad Latvijas akciju tirgos bija vērojams kritums, akciju cenas kopš augstākā punkta kritās par 86%.

Deviņdesmito gadu beigās lejupslīde Latvijas akciju tirgū ilga divus gadus, un tai sekoja ļoti lēna atkopšanās (vairāk nekā gada garumā), akciju cenām pamazām attālinoties no iepriekš sasniegtajiem minimumiem, kurai sekoja straujš kāpums. Arī šoreiz pēc krituma Latvijas akciju tirgū būs pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pasaulē un Latvijā. Tik strauju pieaugumu kā bija 2001-2007.gadā mēs gan nesagaidīsim.

Publicēts žurnālā Nedēļa 11.08.2008.

Periodā ar augstām naftas un preču cenām, pieaugošu globālo inflāciju investoriem vairāk jādomā nevis, kā nopelnīt vairāk, bet gan – kā saglabāt savus naudas līdzekļus, jo finanšu aktīvu vērtība pēdējā gada laikā ir samazinājusies un daudzi cietuši zaudējumus no saviem ieguldījumiem akciju un nekustamā īpašuma tirgos.
Jūlijs sagādāja pasaulei jaunu naftas rekordu un ASV dolāra antirekordu, par ko gan nepriecājās vairums šīs planētas iedzīvotāju, jo naftas cenu pieaugums faktiski nozīmē arī inflācijas palielināšanos. Naftas cenai pārsniedzot 100 dolāru par barelu, tika runāts par iespējamo krīzi pasaules ekonomikā, tomēr izrādās – pasaules ekonomika var izdzīvot arī ar stipri augstākām naftas cenām. Jūlija sākumā naftas cenas turpināja «rāpties» augšup - tās palielinājās līdz 146 dolāriem par barelu. Mēneša otrajā pusē «melnā zelta» cenas gan samazinājās par vairāk nekā 15% jeb 20 dolāriem līdz 124 dolāriem par barelu, jo jaunākā informācija par naftas produktu patēriņa kritumu ASV un salīdzinoši mierīgā situācija ap naftas piegādēm lika tirgus darbiniekiem pārvērtēt augsto naftas cenas pamatotību. Izņemot naftas eksportētājvalstis, kuras var priecāties par papildu miljoniem dolāru, pārējās valstis ļoti negatīvi izjūt augsto naftas cenu ietekmi uz ekonomiku. ASV Sentluisas pilsētas degvielas uzpildes stacijās jūlijā pat noturēti dievkalpojumi, lai pateiktos Dievam par zemākām degvielas cenām un lūgtu, lai tās kristos vēl vairāk.
Inflācija nepieļauj zemākas likmes
Kamēr naftas cena turas virs psiholoģiskās 120 dolāru par barelu atzīmes, atkal iespējams naftas cenu kāpums, kas pasaules ekonomikai nozīmē stagflāciju. Savukārt naftas cenas nokrišana zem šīs robežas liks tai tuvoties šā gada sākuma līmenim – 100 dolāru par barelu vai pat zemāk. Naftas cena ir kā indikators arī citu preču cenām, tajā skaitā lauksaimniecības precēm (kviešiem, kukurūzai u. c.). Pieaugoša naftas cena sekmē arī lauksaimniecības preču cenu palielināšanos. Zemākas naftas un preču cenas ir būtiski faktori, kas ietekmēs globālo inflāciju. Inflācija ASV, Eiropā un daudzviet citur pasaulē sasniegusi augstu līmeni, kas apgrūtina Centrālajām bankām veikt pasākumus ekonomikas stimulēšanai. Ja inflācija šā gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā vairs nepalielināsies, 2009. gadā varam sagaidīt procentu likmju samazināšanu arī Eiropā. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 80% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiskas ir eiro likmju izmaiņas nākotnē. Kopš gada sākuma trīs mēnešu EURIBOR pieaudzis par aptuveni 0,28 procentpunktiem līdz 4,97%, kas ir augstākais līmenis kopš 2000. gada decembra. Līdz ar dolāra bāzes likmju samazinājumu dolāra starpbanku tirgus likme 3 mēnešu LIBOR kritusi par 1,91 procentpunktu līdz 2,79%. Savukārt latu 3 mēnešu RIGIBOR šogad kritis par 4,38 procentpunktu līdz 6,15% jūnija beigās. RIGIBOR gada otrajā pusē varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē arvien biežāk uzjundīsies runas par Baltijas valstu ekonomikas veselību un valūtu kursu stabilitāti. Savukārt kredītņēmējiem ir mazas cerības uz likmju samazināšanos šogad - kamēr eirozonā vērojams inflācijas pieaugums (jūlijā gada inflācija sasniedza 4,1%), Eiropas Centrālā banka fokusēsies uz inflācijas samazināšanu.
Svārstīgums akciju tirgos saglabāsies
Naftas cenu izmaiņas ietekmē arī akciju tirgus dinamiku. Pēc straujā krituma jūnijā jūlijs ASV akciju tirgos bija daudz mierīgāks mēnesis - tā sākumā akciju cenas samazinājās, savukārt otrajā pusē atguva zaudēto, un mēnesis faktiski beidzās «pa nullēm». ASV akciju tirgus indeksi Dow Jones Industrial Average un Nasdaq Composite jūlijā beiguši ar attiecīgi 0,2% un 1,4% kāpumu, savukārt S & P 500 jūliju noslēdzis ar 1% lielu kritumu. Kopš gada sākuma ASV Dow Jones Industrial Average sarucis par 14,2%, Nasdaq Composite –par 12,3%. Ņemot vērā, ka šogad dolāra kurss samazinājies attiecībā pret eiro par aptuveni 9%, zaudējumi no ieguldījumiem ASV akcijās pārsniedz 20%. Aptuveni 20% liels kritums kopš gada sākuma ir arī Eiropā: Vācijas fondu tirgus indekss DAX samazinājies par 19,7%, savukārt Ziemeļvalstu (Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Īslandes) biržu indekss OMX Nordic 40 – par 22,3%. Akciju un nekustamo īpašumu tirgos atspoguļojas arī Baltijas valstu pašreizējā ekonomikas lejupslīde. Igaunijā akciju cenas šogad samazinājušās par 30,5%, gada laikā kritumam sasniedzot pat 50%. Latvijā akciju cenas gada laikā sarukušas par aptuveni 30%. Šā gada krituma līderi gan meklējami Āzijā - Vjetnamā (-51%), Ķīnā (-47%) un Indijā (-29%), kur pagājušā gada straujo kāpumu nomainījis būtisks akciju cenu kritums. Līdz ar naftas un preču cenu samazinājumu pagājušajā mēnesī vairāk nekā 14% liels kritums bija vērojams Krievijas akciju tirgos, kā rezultātā kopš gada sākuma Krievijas akciju tirgus indekss samazinājies par 14,1%. Jūlijā zaudējumus cieta arī Brazīlijas akciju tirgus - indekss Bovespa kopš gada sākuma sarucis par 6,5%. Tādējādi arī šo abu valstu akciju tirgi, kas iepriekšējos mēnešos tika uzskatīti par «miera ostu», arvien vairāk raksturo investoru pašreizējo negatīvo noskaņojumu attiecībā pret ieguldījumiem akcijās. Lai arī akciju cenas ir diezgan būtiski nokritušās, «lāču tirgus» un akciju lejupslīde varētu turpināties līdz pat nākamā gada sākumam.Akciju un nekustamā īpašuma tirgi ir indikatori, kas raksturo ekonomikas «veselību», - ziņas par akciju un arī nekustamā īpašuma cenu kritumu nevienam vairs nav pārsteigums, jo šogad vērojama tendence pasliktināties ekonomikas «veselībai» daudzviet pasaulē. Ņemot vērā ekonomikas globalizāciju, diezin vai kāda valsts varēs izpelnīties «miera ostas» statusu ar pieaugošām akciju cenām, ja citviet pasaulē tās samazināsies. Svārstīgums akciju tirgos saglabāsies līdz brīdim, kamēr būs redzamas konkrētas ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Pirmām kārtām investoru skatieni būs pievērsti ASV ekonomikai - pārējo akciju tirgu izaugsme būs pakārtota izmaiņām ASV fondu tirgos.
Ienesīgums kopsolī ar risku
Iepriekšējos piecos gados akcijas un ieguldījumu fondu apliecības, kā arī nekustamais īpašums ļāva investoriem gūt vismaz 30% lielu peļņu gadā, un daudzi Latvijas iedzīvotāji domā, ka šādi ienesīgumi būs vienmēr. SEB dzīvības apdrošināšanas un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā aptauja uzrāda, ka cilvēki vēlas salīdzinoši lielu ienesīgumu no saviem naudas ieguldījumiem. Lai apsvērtu iespēju ieguldīt, 46% respondentu norādījuši, ka grib saņemt vismaz 30% lielu peļņu gadā, 31% no ieguldījumiem sagaida vismaz 15% atdevi, 18,7% ieguldot vēlētos saņemt 10% peļņu un tikai 3,7% ieguldītu, ja garantētā peļņa būtu 5%. Diemžēl šāds ienesīgums (30%) iet kopsolī ar lielu risku, un peļņas vietā var nākties rēķināties ar zaudējumiem, par ko pārliecinājušies arī iedzīvotāji, kuri pērn un šogad sākumā ieguldījuši naudu akciju fondos - šobrīd viņi savā ieguldījumu portfelī redz akciju tirgus negatīvo tendenču atspoguļojumu, nevis kāroto peļņu. Lai gan ilgākā termiņā akciju tirgi atkopsies un gaidāms atkal «buļļu tirgus» periods, īstermiņā derētu atcerēties par risku un naudas līdzekļu saglabāšanu. Ja nu gadījumā banku depozīta procenti šķiet salīdzinoši nelieli, pastāv iespēja izvēlēties kādu no banku piedāvātajiem strukturētajiem finanšu instrumentiem, kas ļauj piedalīties finanšu tirgos un cenu pieauguma rezultātā gūt peļņu, tajā pašā laikā nodrošinot pamatsummas saglabāšanu negatīva tirgus scenārija gadījumā.

Latvijas ekonomika sākusi “buksēt”, un beidzot visi aptvēruši, ka ekonomikas izaugsmi nevar nodrošināt tikai tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem un no ārzemēm ievestajām precēm, vajadzētu arī kaut ko ražot un eksportēt. Ražošana diemžēl nav tā joma, ar kuru varam lepoties – rūpniecības ieguldījums iekšzemes kopproduktā Latvijā ir tikai 10,4% (Igaunijā – 14,4%, Lietuvā - 17%, savukārt Eiropas Savienībā šis rādītājs ir aptuveni 20%). Turklāt ražojam arvien mazāk - Latvijas rūpniecībā šobrīd vērojama lejupslīde un samazinās ražošanas apjomi. Šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 3,6%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā - par 4,7%. Gada laikā ražošanas apjomi būtiski samazinājušies mēbeļu ražošanā (par 29,5%), tekstilizstrādājumu ražošanā (par 10,3%), kritums bijis arī svarīgākajā apstrādes rūpniecības nozarē - pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (par 5,1%).

Ražotāji cenšas tikt galā ar izmaksu (gan energoresursu un izejvielu, gan darbaspēka) pieaugumu, optimizējot ražošanu un mēģinot strādāt produktīvāk, jo pašreizējais preču cenu līmenis un iedzīvotāju pirktspēja vairs neļauj pārlikt ražošanas izmaksu kāpumu uz patērētāju pleciem. Daudziem uzņēmumiem tā ir cīņa par izdzīvošanu, ir uzņēmumi, kuriem pieaugošās izmaksas piespiež slēgt ražotnes vai pārcelt tās uz citām valstīm. Straujais izmaksu kāpums mazinājis Latvijas ražotāju konkurētspēju, turklāt jaunu noieta tirgu atrašana uzņēmējiem nebūt nav viegls uzdevums, jo šobrīd vērojams globāls ekonomiskās izaugsmes tempu kritums. Bez reāla valsts atbalsta Latvijas uzņēmumiem var ne tikai neizdoties iekarot jaunus eksporta tirgus, bet zaudēt savas pozīcijas arī esošajos, jo vērojams pieprasījuma kritums un saasinās konkurence Latvijas lielāko tirdzniecības partneru valstīs. Plānoto eksporta atbalsta pasākumu uzsākšana un iecerētās izmaiņas nodokļu likumdošanā attiecībā uz investīcijām nākamgad varētu uzlabot situāciju rūpniecības nozarē (pašreizējo izlaides apjomu kritumu varētu nomainīt neliels pieaugums), ja vien neturpināsies naftas un citu izejvielu kāpums.

Tomēr Latvijas ražotāju cīņā par izdzīvošanu un attīstību savu pirkstu var pielikt ikviens no mums. Būtu vērts atcerēties saukli „Izvēlies Latvijas preci” , īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Vai kā patērētāji esam pietiekami patriotiski attiecībā uz vietējo uzņēmumu produkciju? Izvēloties vietējo produktu, mazāk tiktu importētas citu valstu preces un mazāks būtu arī ārējās tirdzniecības deficīts. Šā gada pirmajā pusgadā importēti piena produkti 23 miljonu latu apjomā, cūkgaļa – Ls 19 milj., putnu gaļa – Ls 10 milj., šokolāde un citi produkti ar kakao saturu - Ls 11 milj., ūdens un bezalkoholiskie dzērieni - Ls 10 milj., augļu un dārzeņu sulas - Ls 5 milj., saldējums – Ls 2 milj., mēbeles par 25 miljoniem latu utt. Visas šīs preces taču ražo Latvijā, un tās nebūt nav kvalitātes ziņā sliktākas vai cenu ziņā ievērojami dārgākas nekā importa preces. Izvēloties Latvijā ražotu preci, atbalstam ne tikai konkrēto vietējo ražotāju (vienalga vai tas pieder pašmāju bāleliņiem vai ārzemniekiem), bet arī visu Latvijas tautsaimniecību, jo cilvēkiem ir darbs un budžetā ienāk nauda nodokļu veidā. Veikalā ne tikai aplūkosim preces cenu, bet arī vairāk aizdomāsimies, kuras valsts ražotājus paši atbalstām ikdienā!